Klimatu pārmaiņu pasākumu ieviešana. Elektroauto popularitāte Latvijā pamazām pieaug

Latvijā uz ceļiem aizvien biežāk var pamanīt elektroauto. Ceļu Satiksmes Drošības Direkcijas (CSDD) publiskotā informācija liecina, ka uz š.g. 1.aprīli Latvijā bija reģistrēti 1684 transportlīdzekļi, kas darbināmi ar elektrību, tostarp, arī 8 autobusi. Gada pirmo četru mēnešu laikā vien elektroauto skaits audzis par 12,87%, savukārt, salīdzinot ar 2020.gada 1.janvāri, pieaugums ir pat par 106,88%.

Lursoft pētījis, kuri uzņēmumi, valsts un pašvaldību iestādes izvēlējušās savos autoparkos iekļaut elektroauto, tostarp arī tādus hibrīdauto, kas darbināmi gan ar elektrību, gan ar fosilo degvielu, un kuru automašīnu markām tās devušas priekšroku. 

Elektroauto iegāde – solis tuvāk uzņēmuma ilgtspējai

Elektroauto skaita pieaugums liecina, ka gan iedzīvotāji, gan arī uzņēmumi aizvien vairāk cenšas pievērst uzmanību ilgtspējai, tostarp, dodot savu ieguldījumu CO₂ izmešu samazināšanā un atkarības mazināšanā no fosilajiem enerģijas resursiem. 

Balstoties uz CSDD sniegtajiem datiem, vairākums, t.i., 83% gadījumos, reģistrētie elektrotransportlīdzekļi darbināmi tikai ar elektrību, savukārt atlikušajos 17% priekšroka dota hibrīdvariantam, kad papildus elektrībai auto ir darbināms arī ar fosilo degvielu. Salīdzinot ar gadu iepriekš, Lursoft secinājis, ka sadalījums pēdējā gada laikā palicis praktiski nemainīgs. Š.g. pavasarī no visiem Latvijā reģistrētajiem vieglajiem transportlīdzekļiem, ar elektrību darbināmi bija 0,22%.

Lursoft pētījums atklāj, ka elektroautomašīnas šobrīd reģistrētas vairāk nekā 600 uzņēmumu, kā arī 60 valsts un pašvaldību autoparkos. Teju 100 šādu automašīnu šobrīd reģistrēts elektrisko skrejriteņu, elektroauto un kravas autobusu nomas uzņēmuma SIA “Fitsypro”, kas labāk zināms ar zīmolu Fiqsy, autoparkā. Savā interneta mājas lapā uzņēmums norādījis, ka tas ir pirmais elektriskais un videi draudzīgais koplietošanas autoparks Rīgas pilsētā. Kopumā SIA “Fitsypro” autoparkā uz š.g. 25.maiju bija reģistrēti 114 transportlīdzekļi, no tiem elektroauto – 99. Jānorāda, ka visām automašīnām SIA “Fitsypro” ir gan īpašnieks, gan arī turētājs. 

Lursoft dati rāda, ka SIA “Fitsypro” reģistrēts 2018.gada sākumā. Uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Oksana Sivokobijska un Māris Avotiņš, kurš kā patiesais labuma guvējs šobrīd reģistrēts kopskaitā 4 uzņēmumos, tostarp arī SIA “Ātrā finanšu palīdzība “Avots””. Jānorāda, ka pārskatu par 2020.gadu SIA “Fitsypro” vēl nav iesniedzis, savukārt 2019.gadā tas apgrozījis 276,6 tūkst. EUR. 

Lursoft izpētījis, ka visi SIA “Fitsypro” autoparkā esošie elektroauto ir Renault markas. Starp citu, starp uzņēmumu autoparkos esošajiem elektroautomobiļiem, Renault ir ceturtais populārākais ražotājs, kamēr pirmajā vietā ierindojies BMW (21,02% no uzņēmumu autoparkos esošo elektroauto skaita), savukārt starp valsts un pašvaldību iestādēm pārliecinoši populārākā automašīnu marka elektroauto vidū ir Volkswagen (81,25%). Uzņēmumu autoparkos Volkswagen ir otra populārākā elektroauto marka.

TOP 5 populārākās elektroauto markas juridisko personu autoparkos

Uzņēmumi	Valsts un pašvaldību iestādes, organizācijas
BMW (21,02%)	Volkswagen (81,25%)
Volkswagen (12,75%)	Nissan (8,59%)
Nissan (11,38%)	Škoda (4,69%)
Renault (10,57%)	Hyundai (1,56%)
Hyndai (6,86%)	KIA (1,56%)

Jānorāda, ka visvairāk elektroautomobiļu starp valsts un pašvaldību sektorā strādājošajām iestādēm un organizācijām šobrīd reģistrēts Rīgas pašvaldības aģentūras “Rīgas gaisma” autoparkā. Lursoft apkopotie dati rāda, ka aģentūras autoparkā šobrīd reģistrēti 98 transportlīdzekļi, no tiem 14 ir elektroauto. Visi minētie spēkrati ir 2014.gada izlaiduma Volkswagen Up! Šī paša ražotāja elektroauto iecienījusi arī Rīgas Tehniskā universitāte, kuras autoparkā atrodami 12 minētie elektroauto. Šāds solis 2014.gadā, iegādājoties elektroauto, sperts, lai universitāte kā tehnoloģiju augstskola izmantotu modernās tehnoloģijas gan pati, gan rādītu piemēru arī citiem, kā tās spēj uzlabot dzīves un apkārtējās vides kvalitāti. 

Rūpes par vidi, ekonomiski apsvērumi un citi motīvi mudinājuši plašu nozaru uzņēmumu loku pieņemt lēmumu iegādāties elektroautomobiļus. Lursoft pētījums parāda, ka šāda veida spēkrati atrodami gan tirdzniecības, gan ēdināšanas, veselības aizsardzības, būvniecības, mēbeļu ražošanas un citu nozaru uzņēmumu autoparkos. Visbiežāk pozitīvu lēmumu par elektroauto iegādi pieņēmuši vairumtirdzniecībā, IT, arī nekustamo īpašumu jomās strādājošie uzņēmumi.

Kādi uzņēmumi izvēlas elektroauto?

Nesen publicētais Swedbank pētījums**, kas veikts vairāk nekā 600 Latvijas uzņēmumu vidū, liecina, ka lielākoties uzņēmēji ilgtspējas jautājumus skata caur resursu patēriņa vai atkritumu apjoma samazināšanas un šķirošanas prizmu. Kā norāda speciālisti, lai arī šie punkti ir tikai maza daļa no uzņēmuma ilgtspējas, tie viennozīmīgi ir solis tuvāk ilgtspējīgai attīstībai. Viens no soļiem, kā samazināt resursu patēriņu, ir arī elektroautomobiļa iegāde, kas uzņēmumam ļauj samazināt arī ikdienas auto ekspluatācijas izdevumus. Dažādas ekspertu prognozes liecina, ka līdz 2030.gadam Latvijā varētu būt vismaz 33 tūkstoši elektrisko automašīnu. 

Lai gan vairākumam uzņēmumu autoparkā atrodami arī citi transportlīdzekļi, ir kapitālsabiedrības, kurām iegādātais elektroauto ir šobrīd vienīgais autoparkā esošais spēkrats. Kā piemēru var minēt IT nozarē strādājošo SIA “ITissible”, kuram, pēc Lursoft apkopotajiem datiem, šobrīd autoparkā ir tikai viens auto – 2019.gadā reģistrētais Tesla Model 3. Lursoft dati rāda, ka SIA “ITissible” aizvadītajā gadā apgrozījis 2,35 milj. EUR un nopelnījis 1,05 milj. EUR. Vadības ziņojumā teikts, ka SIA “ITissible” izstrādājis aplikāciju Excelify, kas sekmē datu apmaiņu un apstrādi Shopify tirdzniecības platformā. 

Jāpiebilst, ka šobrīd Latvijas uzņēmumu autoparkos reģistrētas 79 Tesla ražotās automašīnas. 

Visticamāk, tas, ka elektroauto cena ir augstāka nekā ar fosilo degvielu darbināmo spēkratu cena, ir arī iemesls, kāpēc šādas automašīnas biežāk reģistrētas to uzņēmumu autoparkos, kuru peļņa pārsniedz valsts vidējo rādītāju. 

Lursoft aprēķinājis, ka šo uzņēmumu vidējais apgrozījums 2019.gadā bija 605 tūkstoši eiro, savukārt pērn – 634 tūksoši eiro. Pēc apgrozījuma lielākās kompānijas, kuru autoparkos reģistrēti elektroautomobiļi, ir AS “Latvenergo”, SIA “Tet”, SIA “Latvijas Mobilais Telefons”, AS “Rīgas siltums” un SIA “EUGESTA un Partneri”. Jānorāda gan, ka ne tikai to uzņēmumu, kuri ik gadu ierindojas Latvijas TOP 500 saraksta galvgalī, autoparki ir papildināti ar elektrību darbināmiem auto, jo šāda veida spēkratus izvēlējušies arī apgrozījuma un peļņas ziņā daudz mazāki uzņēmumi, tostarp, dažādi grāmatvedības ārpakalpojumu un juridisko pakalpojumu sniedzēji, arī dažādas nelielas nekustamo īpašumu firmas. 

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka no visiem uzņēmumiem, kuru autoparkos atrodas elektromobiļi, lielākā daļa, t.i, 87,38%, ir vietējā kapitāla. 

Autoparkos esošo elektroauto vidējais vecums – 2 gadi

Uzņēmumu autoparkos atrodami dažāda vecuma elektroauto. To vidū ir arī daži spēkrati, kas vecāki par desmit gadiem, taču tādu ir būtiski mazāk nekā pēdējo gadu izlaidumu elektroautomašīnu. Lursoft aprēķinājis, ka vidējais uzņēmumu autoparkos esošo elektroauto vecums ir divi gadi. Teju trešdaļa visu spēkratu ir 2020. izlaiduma gada, kas atspoguļojas arī elektroauto reģistrēšanas dinamikā, kas pēdējā gada laikā uzrāda augšupejošu tendenci. 

Tiesa, kamēr uzņēmumu autoparkos lielākoties atrodami pēdējos gados ražoti spēkrati, valsts un pašvaldību iestāžu un organizāciju rīcībā esošo elektromobiļu vidējais vecums ir ievērojami lielāks – 7 gadi. 

Tiesa, autoparku paplašināšana ar dabai draudzīgākiem spēkratiem turpinās arī valsts un pašvaldību iestādēs, liecina Lursoft dati. Tā, piemēram, šogad Grobiņas novada dome, kas pēc reģionālās reformas ietilps jaunajā Dienvidkurzemes novadā, iegādājusies trīs VW ID.3 PRO elektromobiļus, pie divām jaunām ar elektrību un benzīnu darbināmiem Škoda Superb spēkratiem tikusi Zemkopības ministrija, šādas pašas automašīnas iegādātas arī Lauku atbalsta dienesta un Valsts zemes dienesta vajadzībām, savukārt Dabas aizsardzības pārvaldes autoparks paplašināts ar Hyndai Kona spēkratu. 

Tieša ietekme uz klimata pārmaiņām un ilgtspēju

Lursoft IT valdes locekle Daiga Kiopa uzsver, ka klimata pārmaiņu jautājums ir vienlaikus gan globāls, gan lokāls. “Jau šobrīd redzam, ka tas ietekmēs ne tikai dzīvesveidu un sabiedrības paradumu maiņu, bet arī biznesa procesus – gan ražošanas, gan pakalpojuma sniegšanas uzņēmumiem,” teic viņa.

Lursoft IT vadītāja norāda, ka, apzinoties klimatu pārmaiņu ietekmi un nozīmi, Eiropas Savienības līmenī ir aizsāktas dažādas iniciatīvas un atbalsta pasākumi, lai pievērstu klimatu pārmaiņu jautājumiem lielāku uzmanību. Aktuālāki kļūst energoefektivitātes un atjaunamo dabas resursu jautājumi. “Piemēram, Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā no paredzētajiem finanšu līdzekļiem, kurus Latvijas valdība iesniegusi Eiropas Komisijai, 37% paredzēts novirzīt tieši klimata pārmaiņām un ilgtspējai. Plānotās aktivitātes saistītas ar emisiju samazināšanu transporta sektorā, Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšanu.  Kopumā šīm aktivitātēm paredzētais finansējuma apjoms pārsniedz 600 milj. EUR,” skaidro Daiga Kiopa.

*Ceļu Satiksmes Drošības Direkcijas statistikas dati uz 07.06.2021.

** https://biznesam.swedbank.lv/ievads/izaugsme/ilgtspejas-rokasgramata-53137

*** Pētījumā datos par elektroautomobiļiem iekļauti arī hibrīdtransportlīdzekļi, kas darbināmi ar elektrību un benzīnu vai dīzeļdegvielu. Statistikā nav ietverti dati par privātpersonām piederošajiem elektroautomobiļiem.