Blog

Vidzeme – vienīgais reģions, kurā pērn jauno uzņēmumu bijis vairāk nekā likvidēto

2021. gada 23. marts

Aizvadītajā gadā Covid-19 pandēmijas ietekmē jauni uzņēmumi valstī reģistrēti piesardzīgāk, to skaitam esot zemākajam pēdējo 17 gadu laikā. Vienlaikus likvidēto uzņēmumu skaits aizvien bijis lielāks nekā gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu. 

Tiesa, šāda dinamika 2020.gadā vērojama ne visos Latvijas reģionos. Izņēmums ir Vidzeme, kur, neskatoties uz zemāku jaunu uzņēmumu skaitu nekā gadu iepriekš, jaunreģistrēto uzņēmumu tomēr bijis vairāk nekā likvidēto. Lursoft pētījuma dati atklāj, ka pagājušajā gadā Vidzemē reģistrēti 634 jauni uzņēmumi, kamēr likvidēti 582. Tas nozīmē, ka 2020.gada laikā Vidzemē kopējais uzņēmumu skaits audzis par 55 komersantiem. Tikmēr Pierīgā likvidēto un jaunreģisrēto uzņēmumu skaits pērn bijis teju vienāds, Rīgā likvidēto uzņēmumu bijis par 56,83% vairāk nekā 2020.gadā reģistrēto jauno uzņēmumu, savukārt pārējo reģionu vidū vislielākais likvidēto uzņēmumu skaita pārsvars pār jaunreģistrētajiem bijis Latgalē. Šajā reģionā, pēc Lursoft apkopotās informācijas, 2020.gadā reģistrēti 711 jauni uzņēmumi, kamēr likvidēto bijis par 16,60% vairāk – 829.

Salīdzinot ar gadu iepriekš, Vidzeme pārējo reģionu starpā izceļas arī ar straujāko likvidēto uzņēmumu skaita kritumu. Gada laikā likvidēto uzņēmumu skaits Vidzemē sarucis par 46,06%. Kurzemē un Zemgalē šis kritums bijis nedaudz virs 30%, savukārt Latgalē izmaiņas, salīdzinot ar 2019.gadu, bijušas minimālas. Šeit likvidēto uzņēmumu skaits gada laikā samazinājies vien par 2,80%.

Analizējot datus par aizvadītajā gadā Vidzemē reģistrētajiem jaunajiem uzņēmumiem, redzams, ka populārākās nozares, kurās pērn šajā reģionā visbiežāk darbību uzsākuši jauni uzņēmumi, ir mazumtirdzniecība, sauszemes un cauruļvadu transports, kā arī specializētie būvdarbi. Vēl starp TOP 5 populārākajām nozarēm iekļuvusi arī mežsaimniecība un mežizstrāde, kā arī lauksaimniecība. Jānorāda, Vidzemē šobrīd visvairāk uzņēmumu reģistrēti lauksaimniecības, tirdzniecības un apstrādes rūpniecības sektoros.

No 16,9 tūkstošiem uzņēmumu, kas šobrīd reģistrēti Vidzemē, 2002 uzņēmumi reģistrēti Madonas novadā, 1760 – Valmieras, bet 1654 – Cēsu novadā.

Ārvalstu ieguldījumi no 47 valstīm

Ārvalstnieku ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos šobrīd veido 7,67 miljardus eiro. Pēc tam, kad 2018. un 2019.gadā Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ārvalstnieku ieguldījumu apjoms samazinājās, gan pērn, gan arī šogad vērojams pieaugums. Lursoft statistikas dati rāda, ka 2020.gadā ārvalstnieku uzkrātā summa Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos pieauga par 158,09 milj. EUR, šogad pirmajos 2,5 mēnešos reģistrēts pieaugums par vēl 61,88 milj. EUR. 

Analizējot datus par Vidzemi, redzams, ka šajā reģionā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālam piesaistīti ieguldījumi no 47 valstīm 201,38 milj. EUR apmērā. Vislielākie ieguldījumi ir no Igaunijas (76,51 milj.EUR), Vācijas (38,28 milj. EUR) un Lietuvas (16,85 milj. EUR). Jānorāda, ka lielākos ieguldījumus veicis igauņu “Stora Enso Eesti”, kas Smiltenes novadā reģistrētā AS “Stora Enso Latvija” pamatkapitākā ieguldījis 60,73 milj. EUR. Otrs lielākais ieguldītājs ir igauņu AS “Vicarelli”, kas reģistrējis divus uzņēmumus Valmierā – SIA “Production Group” un SIA “Granulated Galss Group” –, to pamatkapitālos kopā ieguldot 14 milj. EUR. 

Salīdzinot ar pārējiem Latvijas reģioniem, ārvalstu ieguldījums Vidzemē ir mazāks nekā Kurzemē, kuru uzņēmumu pamatkapitālos ārvalstnieki ieguldījuši 349,25 milj.EUR, taču būtiski lielāks nekā Latgalē (79,96 milj. EUR). Lursoft apkopotā informācija rāda, ka Zemgales uzņēmumu pamatkapitālos ārvalstnieki ieguldījuši teju tikpat (201,13 milj. EUR), cik Vidzemes uzņēmumos.

Lursoft izpētījis, ka AS “Stora Enso Latvija”, kas Vidzemes reģionā piesaistījusi lielākos ārvalstu tiešos ieguldījumus, ir arī viens no reģiona lielākajiem uzņēmumiem pēc apgrozījuma apjoma. Lursoft dati rāda, ka uzņēmums 2019.gadā apgrozījis 57,24 milj. EUR, kas to pēc apgrozījuma ierindo piektajā vietā, kamēr pirmajā pozīcijā atrodas mazumtirgotājs SIA “Firma Madara 89” ar aizpērn apgrozītiem 150,94 milj. EUR. SIA “Firma Madara 89”  ir arī lielākais Vidzemes reģionā reģistrētais uzņēmums ar visvairāk darba vietām. Pēc Lursoft izziņas informācijas, šobrīd uzņēmumam reģistrētas 133 struktūrvienības, tām aptverot ne tikai Vidzemes reģionu. SIA “Firma Madara 89” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kas pieder Egilam Butkam. Uzņēmējs šobrīd kā patiesais labuma guvējs reģistrēts kopskaitā 11 uzņēmumos. 

Analizējot datus par Vidzemes uzņēmumu veiktajām nodokļu iemaksām, SIA “Firma Madara 89” apsteidzis dzērienu ražotājs AS “Cēsu alus”, kura veikto nodokļu iemaksas valsts kopbudžetā ar katru gadu palielinās, 2019.gadā tām sasniedzot jau 34,25 milj. EUR. Salīdzinot ar citiem nozares dalībniekiem, AS “Cēsu alus” veiktās nodokļu iemaksas uz vienu strādājošo pēdējos gados bijušas augstākas nekā nozarē vidēji. 

Jānorāda, ka Vidzemē reģistrētie uzņēmumi 2019.gadā radījuši 42,89 tūkstošus darba vietu. Pēdējo gadu laikā strādājošo skaits šajā reģionā reģistrētajos uzņēmumos ik gadu palielinājies. Tāpat arī audzis Vidzemē reģistrēto uzņēmumu kopējais apgrozījums, kas 2019.gadā pieaudzis līdz 2,81 miljardam eiro, bet peļņa – līdz 180,35 milj. EUR.  

Covid-19 radītajā krīzē izmanto valsts atbalsta iespējas

Lursoft pētījums atklāj, ka līdz šim valsts atbalstu Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai Latvijā saņēmuši nepilni 18 tūkstoši uzņēmumu, no tiem 42,45% saņēmuši vairākus atbalsta veidus. 

Lursoft dati rāda, ka no Vidzemē reģistrētajiem teju 17 tūkstošiem uzņēmumu valsts atbalstu Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai saņēmuši 6% uzņēmumu. Visbiežāk atbalsts piešķirts uzņēmumu dīkstāvē esošajiem darbiniekiem (746 uzņēmumos), tāpat arī 281 uzņēmums Vidzemē saņēmis subsīdijas darbinieku algām, bet vēl 252 izmantojuši iespēju piesaistīt grantu apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai. Vairāk nekā 200 uzņēmumiem VID atbalstījis nokavēto nodokļu nomaksas termiņa atlikšanu vai pagarinājumu. 

Līdzīgi kā valstī kopumā, arī Vidzemē visbiežāk valsts atbalstu saņēmuši uzņēmumi no mazumtirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas sektoriem, kā arī komersanti, kas sniedz individuālos pakalpojumus, piemēram, skaistumkopšanas pakalpojumus. Starp TOP 5 nozarēm, kurām valsts atbalsts piešķirts visbiežāk, Vidzemē un arī Latvijā kopumā ierindojas arī transporta un izmitināšanas pakalpojumu jomās strādājošās firmas. 

Pašvaldības teritorijās reģistrēto uzņēmumu skaits un uzņēmumu, kas saņēmuši valsts atbalstu, īpatsvars

 Pašvaldības teritorijā reģistrēto uzņēmumu skaitsUzņēmumu īpatsvars, kas saņēmuši valsts atbalstu, %
Alūksnes novads13235,06
Amatas novads6664,35
Apes novads2881,39
Beverīnas novads3664,10
Burtnieku novads8074,58
Cēsu novads16548,22
Cesvaines novads1914,71
Ērgļu novads2263,10
Gulbenes novads13515,40
Jaunpiebalgas novads2262,65
Kocēnu novads6254,48
Līgatnes novads3068,17
Lubānas novads1133,54
Madonas novads20025,69
Mazsalacas novads2973,70
Naukšēnu novads1852,70
Pārgaujas novads5013,59
Priekuļu novads7977,78
Raunas novads4623,90
Rūjienas novads3322,41
Smiltenes novads10546,26
Strenču novads1974,57
Valkas novads5986,02
Valmiera176010,17
Varakļānu novads1935,18
Vecpiebalgas novads4171,92

Pēc Lursoft aprēķiniem, 18,19% no visiem Vidzemes uzņēmumiem, kuri saņēmuši valsts atbalstu, reģistrēti Valmierā, 13,82% – Cēsu novadā, bet 11,58% – Madonas novadā. Jānorāda, ka Valmierā un Cēsu novadā ir arī augstākais atbalstu saņēmušo uzņēmumu īpatsvars. Lursoft izpētījis, ka valsts atbalstu Covid-19 krīzes seku mazināšanai līdz šim saņēmuši 10,17% no visiem Valmierā reģistrētajiem uzņēmumiem, Cēsu novadā to īpatsvars veido 8,22%. Trešajā vietā ar 8,17% ierindojas Līgatnes novads. Viszemākais valsts atbalsta saņēmušo uzņēmumu īpatsvars Vidzemē šobrīd ir Apes novadā, kur no 288 novadā reģistrētajiem uzņēmumiem atbalstu līdz šim saņēmuši tikai 4, kā arī  Vecpiebalgas novadā, kur valsts atbalsts piešķirts 8 no novadā reģistrētajiem 417 uzņēmumiem. 

Informācija apkopota uz 10.03.2021.

Komentāri

Nav pievienots neviens komentārs.

*