Kā 2025. gadā mainījies ārvalstu ieguldījumu apjoms uzņēmumos katrā no pašvaldībām?

Ārvalstu tiešie ieguldījumi Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ir nozīmīgs rādītājs, kas raksturo valsts investīciju vides pievilcību, uzņēmējdarbības attīstības potenciālu un ārvalstu investoru uzticēšanos Latvijas ekonomikai. Šo ieguldījumu dinamika ļauj izvērtēt gan ilgtermiņa attīstības tendences, gan arī ārējo ekonomisko un ģeopolitisko notikumu ietekmi uz kapitāla plūsmām.

Uzkrāto ārvalstu tiešo ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos pēdējo desmit gadu laikā uzrāda izteiktu pieauguma tendenci. Ja 2016. gadā uzkrāto ieguldījumu apjoms sasniedza 7,30 miljardus eiro, tad 2025. gadā tas jau pieaudzis līdz 12,47 miljardiem eiro. Īpaši straujš kāpums fiksēts pēc 2020. gada, kad ārvalstu investoru ieguldījumu apjoms pamatkapitālos pieauga par vairāk nekā 3,5 miljardiem eiro, liecinot par būtiskām strukturālām izmaiņām uzņēmumu kapitāla struktūrā un pieaugošu ārvalstu kapitāla lomu Latvijas tautsaimniecībā.

“Lursoft IT” apkopotie dati rāda, ka uzkrātā ārvalstu ieguldījumu summa Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos 2025. gadā turpināja pieaugt, gada laikā palielinoties par 2,47% jeb 300,12 milj. EUR. Vairāk nekā trešo daļu (37%) no uzkrātās summas veido Zviedrijas ieguldījumi (4,6 miljardi eiro), aiz kuras ar 1,14 miljardiem eiro seko Igaunija, bet 981,30 milj. EUR – Lietuva. Krievijas ieguldījumu apjomam jau kopš 2017. gada ir tendence sarukt, pērn uzkrātajai summai samazinoties vēl par 14,94 milj. EUR. “Lursoft IT” izpētījis, ka 2025. gada izskaņā Krievijas pārstāvji Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos bija ieguldījuši 228,79 milj. EUR. Salīdzināšanai – vēl desmit gadus atpakaļ, 2016. gadā, uzkrātā ieguldījumu summa no Krievijas sasniedza 722,96 milj. EUR.

Analizējot ārvalstu ieguldījumu tendences sadalījumā pa pašvaldībām, redzams, ka ne visās vietvarās dinamika pagājušajā gadā bijusi ar plusa zīmi. Straujākais ārvalsts ieguldījumu uzkrājuma pieaugums 2025. gadā reģistrēts Ventspils novadā. Pēdējos gados uzkrātā ieguldījumu kopsumma šīs pašvaldības uzņēmumu pamatkapitālos nepārsniedza 3 milj. EUR, bet pērn sekojis straujš pieaugums, summai palielinoties par 20 milj. EUR. Iemesls tik straujam kāpumam ir kokapstrādes uzņēmuma SIA “Kurekss” īpašnieka maiņa. “Lursoft IT” dati rāda, ka pagājušā gada rudenī Apsīšu ģimenei piederošo SIA “Kurekss” iegādājies austriešu Nextwood Two GmbH. Jāpiebilst, ka Austrijas tiešo ieguldījumu apmērs Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos 2025. gadā palielinājies par 43,20 milj. EUR, sasniedzot 137,04 milj. EUR.

Pagājušajā gadā būtiski audzis arī ārvalstu ieguldījumu apjoms Jēkabpils novada uzņēmumu pamatkapitālos, liecina “Lursoft IT” pētījums. Uzkrātās summas apjoms gada laikā palielinājies par 20,80 milj. EUR, sasniedzot 31,82 milj. EUR. Iemesls tam ir lietuviešu UAB “Cenergija” ieguldījums SIA “Baltic Biorefinery Group” pamatkapitāla palielināšanā. Dati rāda, ka Jēkabpils novadā reģistrētā elektroenerģijas ražošanas uzņēmuma pamatkapitāls 2025. gada pavasarī palielināts no 2,80 tūkst. EUR līdz 17,80 milj. EUR, savukārt gada pēdējās dienās pamatkapitāls palielināts vēl vienu reizi, tam sasniedzot jau 19,67 milj. EUR. “Lursoft IT” izpētījis, ka Lietuvas kopējie ieguldījumi Jēkabpils novada uzņēmumos sasniedz 25,74 milj. EUR.

Trešais straujākais ārvalstu ieguldījumu apjoma pieaugums 2025. gadā reģistrēts Gulbenes novadā. Pērn akumulēto ārvalsts ieguldījumu apjoms šīs pašvaldības uzņēmumu pamatkapitālos pieaudzis par 87,61%, sasniedzot 11,56 milj. EUR. Aizvadītajā gadā ārvalstu ieguldījumu apjoms Gulbenes novada uzņēmumu pamatkapitālos pieaudzis par 5,4 milj. EUR, tomēr arī gadu iepriekš pieaugums bijis vērā ņemams – 3,53 milj. EUR. Straujo pieaugumu 2025. gadā sekmējis igauņu OU “Noble Woods” lēmums palielināt savu ieguldījumu mežizstrādes uzņēmuma SIA “Vestman Forest Fund” pamatkapitālā.

Ārvalstu ieguldījumu apjoms uzņēmumu pamatkapitālos 2025. gadā pieaudzis vairāk nekā pusē no visām pašvaldībām (64,29%). Straujākais kritums 2025. gadā reģistrēts Rēzeknes novadā, kur uzkrātā summa gada laikā sarukusi par 61,04% (-1,08 milj. EUR), samazinoties no 1,77 milj. EUR līdz 689,19 tūkst. EUR. Iemesls tam ir lauksaimniecisko produktu ražošanas uzņēmuma SIA “Per Frandsen” likvidēšana. Jāteic, ka vēl 2024. gadā uzņēmums apgrozīja 789,36 tūkst. EUR, finanšu gadu noslēdzot ar 2,36 milj. EUR peļņu. SIA “Per Frandsen” pamatkapitālu veidoja 1,07 milj. EUR.

Par vairāk nekā 10% uzkrātā ārvalstu ieguldījumu summa pagājušajā gadā sarukusi arī Ventspilī (-11,95%), Liepājā (-11,98%) un Olaines novadā (-12,66%).

Trīs pašvaldībās ārvalstu kapitāla uzņēmumu īpatsvars pārsniedz 10% no kopējā uzņēmumu skaita

Galvaspilsētā Rīgā koncentrēti 81,93% no kopējiem ārvalstu ieguldījumiem, kas piesaistīti Latvijas uzņēmumu pamatkapitāliem. “Lursoft IT” dati rāda, ka pēdējā gada laikā ārvalstu ieguldījumu apjoms Rīgas uzņēmumu pamatkapitālos audzis par nepilniem 2% jeb 189,55 milj. EUR. Lielākos ieguldījumus ārvalstnieki Rīgā koncentrējuši holdingkompāniju (4,54 miljardi eiro), nekustamo īpašumu (949,39 milj. EUR) un mazumtirdzniecības (386,98 milj. EUR) uzņēmumu pamatkapitālos. Balstoties uz “Lursoft IT” datiem, ārvalstu kapitāla uzņēmumu skaits Rīgā gada laikā pieaudzis par 3%, tam pērn sasniedzot 12,17 tūkstošus. Ārvalstu kapitāla uzņēmumi veido 14,43% no kopējā Rīgas uzņēmumu skaita. Tas ir lielākais ārvalstu kapitāla uzņēmumu īpatsvars starp visām Latvijas pašvaldībām. Vairāk nekā 10% no kopējā pašvaldībā reģistrēto uzņēmumu skaita ārvalstu kapitāla uzņēmumi veido arī Mārupes novadā (12,66%) un Jūrmalā (12,01%). Abās pašvaldībās ārvalstu kapitāla uzņēmumu skaits 2025. gadā pieaudzis.

“Lursoft IT” dati liecina, ka ārvalstu kapitāla uzņēmumi Latvijas pašvaldībās veido vidēji 3,3% no kopējā uzņēmumu skaita. Viszemākais ārvalstu kapitāla uzņēmumu īpatsvars 2025. gada izskaņā bijis Preiļu novadā – vien 0,58% no kopējā pašvaldībā reģistrēto uzņēmumu skaita.

Preiļu novada uzņēmumu pamatkapitālos ārvalstnieki 2025. gada izskaņā bija ieguldījuši 316,23 tūkst. EUR. Jāpiebilst, ka vairāk nekā pusi no šīs summas veido viens ieguldītājs – dāņu AS “CLIPPER” –, kas apģērbu ražošanas uzņēmuma SIA “VS TEKS” pamatkapitālā ieguldījis 223,62 tūkst. EUR. Pēdējos gados ārvalstnieku ieguldījumu akumulētās summas apmērs Preiļu novada uzņēmumu pamatkapitālos galvenokārt samazinājies, izņēmums bijis vien 2024. gads, kad uzkrājums palielinājies par 8,82 tūkst. EUR. Pērn samazinājums veidojis 5,91 tūkst. EUR. Šobrīd pašvaldībā reģistrēti astoņi ārvalstu kapitāla uzņēmumi.

Vēl mazāks uzkrātā ārvalstu ieguldījuma apmērs nekā Preiļu novadā ir vien Ludzas novadā. Tomēr šī pašvaldība citu starpā izceļas ar to, ka tajā pērn visievērojamāk pieaudzis ārvalstu kapitāla uzņēmumu skaits. Ja 2024. gada beigās Ludzas novadā bija reģistrēti 28 uzņēmumi ar ārvalstu ieguldījumiem pamatkapitālā, tad pagājušā gada beigās tie bija jau 38 (+35,71%). Uzkrātā ārvalstu ieguldījumu summa šajā novadā gada laikā palielinājusies par 5,33%, sasniedzot 243,23 tūkst. EUR. Lielāko ieguldījumu Ludzas novadā pagājušajā gadā nodrošināja būvniecības nozarē strādājošā SIA “STARDY” kapitāldaļu turētāja maiņa, kas vienlaikus arī palielinājis uzņēmuma pamatkapitālu līdz 14 tūkst. EUR (iepriekš nepilni 7 tūkst. EUR).

Otrs lielākais ārvalstu kapitāla uzņēmumu pieaugums 2025. gadā reģistrēts Jēkabpils novadā (+26,03%), aiz kura ar 20,29% seko Kuldīgas novads. “Lursoft IT” apkopotā statistika liecina, ka vērā ņemams ārvalstu ieguldījumu apjoma pieaugums Kuldīgas novadā sekojis jau otro gadu pēc kārtas – uzkrātā summa 2024. gadā palielinājās par 2,50 milj. EUR, bet pērn auga par 2,52 milj. EUR. Aizvadītā gada pieaugumu galvenokārt nodrošināja izmaiņas SIA “SBS Latvia” dalībnieku sastāvā, par uzņēmuma līdzīpašnieku kļūstot poļu SKLODOWSCY SPOLKA Z OGRANICZONA ODPOWIEDZIALNOSCIA, kas uzņēmuma pamatkapitālā ieguldīja 2 milj. EUR.

Ārvalstu ieguldījumi Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos

Pašvaldība	Uzkrātais ārvalstu ieguldījumu apjoms 2024. gada beigās, milj. EUR	Uzkrātais ārvalstu ieguldījumu apjoms 2025. gada beigās, milj. EUR	Izmaiņas pret 2024. gadu, %
Aizkraukles nov.	25.67	24.11	-6.08
Alūksnes nov.	0.53	0.54	1.69
Augšdaugavas nov.	32.27	35.82	11.00
Ādažu nov.	117.16	117.82	0.57
Balvu nov.	1.52	1.52	-0.15
Bauskas nov.	54.89	57.10	4.02
Cēsu nov.	56.56	54.54	-3.56
Daugavpils	47.30	47.71	0.86
Dienvidkurzemes nov.	16.84	17.50	3.90
Dobeles nov.	29.32	28.71	-2.07
Gulbenes nov.	6.16	11.56	87.61
Jelgava	76.56	85.96	12.28
Jelgavas nov.	54.47	83.03	52.43
Jēkabpils nov.	11.02	31.82	188.71
Jūrmala	134.51	131.75	-2.05
Krāslavas nov.	4.32	4.31	-0.03
Kuldīgas nov.	4.85	7.37	52.05
Ķekavas nov.	63.04	62.40	-1.02
Liepāja	158.04	139.10	-11.98
Limbažu nov.	17.12	16.83	-1.66
Līvānu nov.	3.82	3.82	0.05
Ludzas nov.	0.23	0.24	5.33
Madonas nov.	16.38	24.25	48.09
Mārupes nov.	315.08	339.54	7.76
Ogres nov.	20.52	20.76	1.20
Olaines nov.	79.29	69.25	-12.66
Preiļu nov.	0.32	0.32	-1.83
Rēzekne	54.36	58.14	6.95
Rēzeknes nov.	1.77	0.69	-61.04
Rīga	10025.38	10214.93	1.89
Ropažu nov.	266.15	289.63	8.82
Salaspils nov.	11.86	11.53	-2.84
Saldus nov.	36.79	36.47	-0.88
Saulkrastu nov.	2.37	2.37	0.01
Siguldas nov.	23.63	24.43	3.35
Smiltenes nov.	77.71	81.70	5.14
Talsu nov.	34.00	34.58	1.69
Tukuma nov.	19.97	21.35	6.89
Valkas nov.	5.64	6.24	10.70
Valmieras nov.	122.63	126.47	3.13
Ventspils	134.25	118.20	-11.95
Ventspils nov.	2.96	22.96	676.05

Dati par ārvalstu ieguldījumiem apkopoti uz 21.01.2026.