Blog

Šogad 30 gadu jubileju svin 4,4 tūkstoši uzņēmumu

2021. gada 16. marts

No 16,3 tūkstošiem uzņēmumu, kas tika reģistrēti 1991. gadā, šobrīd aizvien aktīvi ir 4,4 tūkstoši, liecina Lursoft apkopotie dati par uzņēmumiem, kuriem šogad aprit 30 gadi. Vairākums no tiem ir individuālie uzņēmumi (41,86%), zemnieku saimniecības (24,32%) un sabiedrības ar ierobežotu atbildību (29,60%).

Lursoft pētījis, kuras nozares pārstāv uzņēmumi, kam šogad aprit 30 gadi kopš to reģistrēšanas Uzņēmumu reģistrā, kā arī apskatījis, kuri ir lielākie 1991.gadā reģistrētie uzņēmumi, kas joprojām turpina savu darbību.

1991.gadā reģistrētie uzņēmumi, kuri aktīvi 2021.gadā

Uzņēmējdarbības formaUzņēmumu skaits
Individuālais uzņēmums1854
SIA1311
Zemnieku saimniecība1077
AS129
Individuālais komersants53
Ārvalstu komersanta filiāle1
Ģimenes uzņēmums1
Eiropas komercsabiedrība1
Valsts uzņēmums1

Nedaudz vairāk nekā trešā daļa no visiem uzņēmumiem, kuri šogad atzīmē savu 30. dzimšanas dienu, reģistrēti Rīgā. Tiesa, atšķirībā no pēdējiem gadiem, kad Rīgā ik gadu tiek reģistrēta teju puse no visiem jaunajiem uzņēmumiem, 1991. gadā lielāks īpatsvars bijis ārpus galvaspilsētas reģistrētiem uzņēmumiem. Piemēram, šobrīd no visiem uzņēmumiem, kas šogad atzīmē savu 30.gadadienu, 16,05% reģistrēti Zemgalē, 14,47% Kurzemē. Tas ir vairāk nekā Pierīgā (9,62%), kur ierasti koncentrējas otrs lielākais skaits uzņēmumu aiz Rīgas. 

Ja sākotnējais iemesls varētu šķist lielais skaits zemnieku saimniecību, kas deviņdesmito gadu sākumā reģistrēts reģionos, Lursoft atklāj, ka 1991.gadā reģistrētas vien 1746 zemnieku saimniecības, no tām aizvien aktīvas ir 1077. Būtisks zemnieku saimniecību skaita pieaugums fiksēts gadu vēlāk – 1992.gadā –, kad piereģistrēti teju 19 tūkstoši zemnieku saimniecību. Tikmēr 1991.gadā vairāk nekā puse no visiem reģistrētajiem uzņēmumiem bijušas sabiedrības ar ierobežotu atbildību (9195 SIA), no tām līdz 2021.gadam “izdzīvojušas” vien 1311 jeb 14,26%.

Šo 30 gadu laikā kopš reģistrēšanas uzņēmumi pārdzīvojuši vairākas krīzes, tostarp gan Krievijas finanšu krīzi 1998.gadā, gan globālo ekonomisko finanšu krīzi 2007. – 2010.gadā, uzņēmumus pamatīgi norūdot un pieprasot no to īpašniekiem un vadītājiem spēju reaģēt un pārorientēt darbu. Arī šobrīd jau gadu dzīvojam krīzes apstākļos, ko radījusi Covid-19 izraisītā pandēmija. Kamēr vieniem uzņēmumiem šo krīzi izdodas izmantot savā labā un pat sasniegt jaunus finanšu rādītāju rekordus, daudzas nozares pandēmija ir būtiski ietekmējusi. Atšķirībā no iepriekš piedzīvotām krīzēm, šoreiz uzņēmējiem pieejami dažādi atbalsta pasākumi no valsts. Tos, kā parāda Lursoft pētījums, izmantojuši arī vairāki pirms 30 gadiem dibinātie uzņēmumi. 

Lursoft apkopotā informācija parāda, ka valsts atbalstu Covid-19 radītās krīzes seku pārvarēšanai saņēmuši 290 uzņēmumi, kas šogad atzīmē savu 30 gadu jubileju kopš to reģistrēšanas Uzņēmumu reģistrā. Biežākais atbalsta veids, kuru saņēmuši šie uzņēmumi, ir atlīdzības izmaksa dīkstāvē esošajiem darbiniekiem. 16,21% no visiem valsts atbalsta saņēmējiem strādā mazumtirdzniecības sektorā. Savukārt, raugoties uz nozaru loku, kas pārstāvēts 1991.gadā reģistrēto uzņēmumu vidū, kas šogad atzīmēs savu jau 30.darbības jubileju, redzams, ka teju trešdaļa no visiem uzņēmumiem pārstāv lauksaimniecības un mežsaimniecības sektoru, vēl 17,48% reģistrēti tirdzniecībā.

Populārākās darbības nozares starp uzņēmumiem, kas šogad atzīmē 30 gadu jubileju kopš reģistrēšanas Uzņēmumu reģistrā:

  • Lauksaimniecība un mežsaimniecība;
  • Tirdzniecība;
  • Apstrādes rūpniecība;
  • Operācijas ar nekustamo īpašumu;
  • Būvniecība.

Lielāko uzņēmumu vidū ne tikai valsts un pašvaldību kapitāla uzņēmumi, bet arī privātā kapitāla

Nepilni 5% no visām 1991.gadā reģistrētajām SIA un AS, kas aizvien ir aktīvas, ir valsts vai pašvaldību kapitāls. Tie lielākoties ir uzņēmumi, kas pašvaldību teritorijās nodarbojas ar siltumapgādi un ūdens apgādi un attīrīšanu, kā arī nekustamo īpašumu apsaimniekošanas jautājumiem. Savukārt lielākās valsts kapitālsabiedrības, kas šogad svin savu 30 gadu jubileju kopš to reģistrēšanas, ir AS “Latvenergo”, VAS “Latvijas dzelzceļš” un VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””. 

Kamēr AS “Latvenergo” apgrozījums 2019.gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, palielinājies par 2,33 milj. EUR, VAS “Latvijas dzelzceļš” tas gada laikā sarucis par 26,15 milj. EUR jeb 12,49%. Tikmēr VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” ik gadu uzrādījusi apgrozījuma pieaugumu, tam 2019.gadā sasniedzot jau nepilnus 65 milj. EUR, taču Covid-19 pandēmija šo pozitīvo dinamiku būtiski ietekmējusi. Pēc lidostas publiskotās informācijas, pērn lidostā “Rīga” ielidoja un no tās izlidoja 2 miljoni pasažieru, kas ir par 74,2% mazāk nekā 2019.gadā.

Lai gan AS “Latvenergo”, gan VAS “Latvijas dzelzceļš” ierindojas starp apgrozījuma ziņā TOP 5 lielākajiem 1991.gadā reģistrētajiem uzņēmumiem, pārējie trīs topā iekļuvušie uzņēmumi ir privātā kapitāla kompānijas. Lielākie 1991.gadā reģistrētie uzņēmumi pēc to darbības rādītājiem 2019.gadā līdztekus jau nosauktajām valsts kapitālsabiedrībām ir arī AS “Latvijas Gāze”, AS “UPB” un AS “Dobeles dzirnavnieks”, savukārt pelnošākais privātā kapitāla uzņēmums bijis kravu iekraušanas un izkraušanas, kuģu aģentēšanas kompānija SIA “STREK”, kas 2019.gadu noslēdzis ar teju 25 milj. EUR peļņu. Salīdzinot ar gadu iepriekš, tā aizpērn palielinājusies 4,4 reizes. Uzņēmums ievērojamo peļņas pieaugumu skaidro ar nekustamā īpašuma un kustamo mantu pārdošanu. 

1991.gadā reģistrētie uzņēmumi 2019.gadā kopā apgrozījuši 4 miljardus eiro un pēc nodokļu nomaksas nopelnījuši 351,41 milj. EUR

Lielākie 1991.gadā reģistrētie uzņēmumi pēc apgrozījuma 2019.gadā:

  1. AS “Latvenergo”: 437,53 milj. EUR;
  2. AS “Latvijas Gāze”: 266 milj. EUR;
  3. AS “UPB”: 183,76 milj. EUR;
  4. VAS “Latvijas dzelzceļš”: 183,28 milj. EUR;
  5. AS “Dobeles dzirnavnieks”: 129,64 milj. EUR.

Starp TOP 5 lielākajiem pelnītājiem, kuri šogad svin 30 gadus kopš to reģistrēšanas Uzņēmumu reģistrā, ierindojušās arī abas lielākās Latvijas farmācijas kompānijas – AS “Olainfarm” un AS “Grindeks”. Salīdzinot ar gadu iepriekš, aizpērn peļņas pieaugumu uzrādījuši abi zāļu ražotāji. Kamēr AS “Olainfarm” peļņa gada laikā palielinājusies par 150,27%, AS “Grindeks” gadījumā kāpums bijis vēl iespaidīgāks, jo 2018.gadā uzņēmums strādājis ar 12 milj. EUR zaudējumiem, savukārt gadu vēlāk gūta 21,70 milj. EUR peļņa. Savā vadības ziņojumā “Grindeks” norādījis, ka 2018.gadā zaudējumi radušies vairāku faktoru dēļ. Tostarp tāpēc, ka izveidots 15,3 milj. EUR liels uzkrājums nedrošiem debitoriem, koncerns atteicies no projektiem, kuru rezultāts ir neskaidrs, kā arī būtiski peļņas rādītāju ietekmēja arī nekustamo īpašumu aktīvu vērtības samazināšanās un valūtas kursa svārstības Krievijā. 

AS “Olainfarm” vārds plašsaziņas līdzekļos pēdējos gados vairākkārt nonācis saistībā ar tā mantinieču savstarpējām nesaskaņām. Marta sākumā AS “Olainfarm” mazākuma akcionāri vērsušies Finanšu un kapitāla tirgus komisijā, lūdzot izvērtēt iespējamas manipulācijas ar akciju tirgu “Repharm” grupas interesēs un slēptas būtiskas ietekmes iegūšanu AS “Olainfarm”. Lursoft dati rāda, ka AS “Repharm” ir īpašnieks tādiem uzņēmumiem kā AS “Veselības centru apvienība”, AS “Rīgas farmaceitiskā fabrika”, SIA “Centrālā laboratorija”, AS “Sentor farm aptiekas” u.c. Tikmēr AS “Olainfarm” pieder kapitāldaļas 14 uzņēmumos, tostarp, SIA “Silvanols”, SIA “Klīnika DiaMed”, SIA “Tonus Elast”, SIA “Latvijas aptieka”. 

Lielākie 1991.gadā reģistrētie uzņēmumi pēc peļņas 2019.gadā:

  1. AS “Latvenergo”: 101,23 milj. EUR;
  2. SIA “Strek”: 24,99 milj. EUR
  3. AS “Olainfarm”: 22,24 milj. EUR;
  4. VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””: 22,14 milj. EUR;
  5. AS “Grindeks”: 21,70 milj. EUR.

Neskatoties uz darbinieku skaita samazinājumu, lielākais darba devējs starp 1991.gadā reģistrētajiem uzņēmumiem aizvien ir VAS “Latvijas dzelzceļš”. Pēc Lursoft rīcībā esošās informācijas, tas 2019.gadā nodarbināja 6345 darbiniekus. Pēdējos gados strādājošo skaits uzņēmumā tiek pakāpeniski samazināts. Plašsaziņas līdzekļos VAS “Latvijas dzelzceļš” to skaidrojis ar savu funkciju un procesu izvērtēšanu, kas uzsākta 2019.gada otrajā pusē, kā rezultātā pakāpeniski samazināts darbinieku skaits. Tiesa, darbinieku skaita samazinājums uzņēmumā reģistrēts vēl pirms tam. Jānorāda, ka VAS “Latvijas dzelzceļš” pārvadāto kravu apjoms ik gadu samazinās un tuvākā nākotnē netiek prognozēts to būtisks pieaugums. 

Jānorāda, ka 1991.gadā reģistrētie uzņēmumi aizpērn kopā nodarbinājuši teju 48 tūkstošus darbiniekus. 

Lielākie 1991.gadā reģistrētie darba devēji:

  1. VAS “Latvijas dzelzceļš”: 6345 darbinieki;
  2. AS “Latvenergo”: 1328 darbinieki;
  3. VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””: 1315 darbinieki;
  4. AS “Olainfarm”: 1258 darbinieki;
  5. AS “Valmieras stikla šķiedra”: 1120 darbinieki.

Šogad savu 30 gadu jubileju kopš reģistrēšanas Uzņēmumu reģistrā atzīmē vairāki ražošanas sektorā strādājoši uzņēmumi.  To vidū arī dzērienu ražotāji AS “Latvijas balzams” un AS “Cēsu alus”, kas tos pēc samaksāto nodokļu apjoma ierindojis līderos starp 1991.gadā reģistrētajiem uzņēmumiem. Abiem uzņēmumiem ir ārvalstu kapitāls. Ārvalstu ieguldījumi pamatkapitālā, pēc Lursoft apkopotajiem datiem, reģistrēti 11,25% no visām 1991.gadā reģistrētajām SIA un AS, kas aizvien turpina darbu.

Lielākie 1991.gadā reģistrētie nodokļu maksātāji:

  1. VAS “Latvijas dzelzceļš”: 73,98 milj. EUR;
  2. AS “Latvijas balzams”: 73,06 milj. EUR;
  3. AS “Latvijas Gāze”: 61,50 milj. EUR;
  4. AS “Cēsu alus”: 34,25 milj. EUR;
  5. AS “Latvenergo”: 25,35 milj. EUR.

* Dati apkopoti uz 04.03.2021.

Autors

Lursoft

Komentāri

Nav pievienots neviens komentārs.

*