Blog

Kuri ir lielākie un veiksmīgākie medicīnas nozarē strādājošie uzņēmumi?

2020. gada 7. oktobris

Līdz ar koronavīrusa Covid-19 plašo un straujo izplatību, medicīnas nozares finansējums ieguvis jaunu aktualitāti, jo šajā sarežģītajā laikā sarunas par līdzekļu nepietiekamību kļuvušas vēl skaļākas, kārtējo reizi uzliesmojot līdz ar nākamā gada budžeta plānošanu.

Jānorāda, ka Veselības ministrijas budžeta izdevumi medicīnai 2020.gada budžetā tika paredzēti 1,22 miljardu eiro apmērā, no kuriem 1,05 miljardus eiro veidoja veselības aprūpes nodrošināšana.** Tiesa, ik gadu medicīnas nozarē strādājošie saņem solījumus palielināt to atalgojumu un nākamajā gadā šim mērķim valdība papildus rezervējusi 183 miljonus eiro, taču ar tiem nav pietiekami, lai solījumus izpildītu pilnā apmērā. Piedevām, Veselības ministrija aicina mediķus ar rezervēto, jau tā nepietiekamo naudu, vēl padalīties ar citiem mērķiem, jo algu palielināšana medicīnas nozarē nebūt nav vienīgais sasāpējušais jautājums.*** Latvijas Māsu asociācijas viceprezidente Ilze Ortveina uzstājusi, ka visa nauda būtu novirzāma mediķu atalgojumam, kam pievienojas arī Latvijas Jauno ārstu asociācijas vadītājs Kārlis Rācenis, sakot, ka asociāciju biedru viedoklis ir par finansējuma novirzīšanu medicīnas darbinieku atalgojumam.

Lursoft izpētījis, ar kādām sekmēm strādā medicīnas nozares uzņēmumi, cik lielas ir to veiktās nodokļu iemaksas par darbiniekiem un kā pēdējo gadu laikā mainījies nozarē strādājošo darbinieku skaits.

Lursoft apkopotā informācija liecina, ka šobrīd medicīnas nozarē strādā nepilni 2 tūkstoši uzņēmumu, no kuriem 27,80% ir zobārstu prakses, 24,48% – vispārējās ārstu prakses, 19,66% – specializētās ārstu prakses, 24,64% sniedz pārējos ar veselības aizsardzību saistītos pakalpojumus (piemēram, fizioterapija, laboratorijas u.c.), savukārt atlikušie 3,42% ir slimnīcas.

Pagājušajā gadā nozares kopējais apgrozījums pārsniedzis 1 miljardu eiro, pieaugot no 973,03 milj. EUR 2018.gadā līdz 1,04 miljardiem eiro pērn. Tiesa, tā kā pārskatus uzņēmumi vēl turpina iesniegt, tas atsauksies arī uz rādītājiem, kurus vēl sagaida kāpums. Piemēram, pārskatus par 2019.gadu vēl nav iesniegušas lielākās privātā kapitāla medicīnas iestādes – AS “Veselības centru apvienība”, kas 2018.gadā apgrozīja 26,23 milj. EUR, tāpat arī SIA “Veselības centrs 4”, kura apgrozījums aizpagājušajā gadā sasniedza 21,29 milj. EUR, un SIA “Dziedniecība” (12,15 milj. EUR apgrozījums 2018.gadā).

Raugoties, kāda ir medicīnas nozarē strādājošo uzņēmumu apgrozījuma dinamika pēdējos gados, redzams, ka rādītājs kopš 2017.gada palielinājies par 23,66%. Visstraujākais tas bijis tieši slimnīcu darbību apakšnozarē, kur apgrozījums palielinājies par 38,88%, pieaugot līdz 681,18 milj. EUR, kas veido 65,63% no kopējā medicīnas nozarē strādājošo uzņēmumu kopējā apgrozījuma 2019.gadā, neskatoties uz to, ka slimnīcas veido tikai 3,42% no visiem medicīnas nozarē strādājošajiem uzņēmumiem.


Medicīnas apakšnozarēs apgrozījuma rādītāji atšķirīgi


Lursoft aprēķinājis, ka medicīnas nozarē strādājošo uzņēmumu vidējais apgrozījums pērn bijis 76,53 tūkst.EUR, peļņa – 6,46 tūkst. EUR, savukārt vidējais darbinieku skaits, kas strādājis vienā uzņēmumā, – 3 strādājošie. Kopumā pērn medicīnas nozares uzņēmumi ar darba vietām nodrošinājuši 44,28 tūkstošus darbinieku. Kopš 2017.gada to skaits audzis par 6,16%. Vairāk nekā puse, t.i., 63,16% no visiem darbiniekiem pērn strādājuši pašvaldībām un valstij piederošajās medicīnas iestādēs. Kopš 2017.gada valsts un pašvaldību kapitāla medicīnas iestādē darbinieku skaits palielinājies par 4,39%, kamēr privātā kapitāla medicīnas firmās – par 9,34%. Tiesa, jāņem vērā, ka daudzi medicīnas darbinieki vienlaikus strādā vairākās darba vietās, kā rezultātā darbinieku skaita pieaugums varētu būt saistīts arī ar esošo speciālistu papildu slodzēm vienlaikus vairākās medicīnas iestādēs.

Atšķirīgi rezultāti vērojami, analizējot dažādās medicīnas nozares apakšnozarēs strādājošo uzņēmumu finanšu rezultātus.
Dati rāda, ka slimnīcu vidējais apgrozījums pērn bija 4,98 milj. EUR, kamēr zobārstu praksēm – 66,22 tūkst. EUR. Vēl zemāks apgrozījums bijis starp uzņēmumiem, kas saistīti ar pārējo darbību veselības aizsardzības jomā – vien 22,01 tūkst.EUR. Tāpat kā specializētajās ārstu praksēs, arī uzņēmumu vidū, kas nodarbojas ar pārējo darbību veselības aizsardzības jomā, 2019.gadā bijis zemākais darbinieku skaits – 2 strādājošie.

Medicīnas nozarē strādājošo uzņēmumu vidējie rādītāji 2019.gadā sadalījumā pa apakšnozarēm

Apakšnozare Vidējais apgrozījums uz 1 uzņēmumu, EUR Vidējā peļņa uz 1 uzņēmumu, EUR Vidējais darbinieku skaits uzņēmumā
Slimnīcu darbība 4982209 73865 193
Vispārējā ārstu prakse 94353 9805 4
Specializētā ārstu prakse 66220 7826 2
Zobārstu prakse 90874 7284 5
Pārējā darbība veselības aizsardzības jomā 22013 237 2


Pēc apgrozījuma, darbinieku skaita un arī samaksāto nodokļu kopējā apjoma pirmajās vietās izvirzās klīniskās universitāšu slimnīcas, aiz kurām lielākoties seko reģionālās slimnīcas – Daugavpils, Liepāja. Tajā pašā laikā, rēķinot medicīnas uzņēmumu peļņu, pirmajā vietā ar būtisku pārsvaru izvirzījusies SIA “E. Gulbja laboratorija”, kas 2019.gadā nopelnījusi 4,47 milj. EUR. Pērn uzņēmums veicis analīzes par 25,8 milj. EUR un apkalpojis 1,39 miljonus pacientu. Kopš 2017.gada SIA “E. Gulbja laboratorija” peļņa palielinājusies par 122,58%.

Raugoties uz medicīnas nozares uzņēmumiem ar lielāko apgrozījumu 2019.gadā, redzams, ka pēdējo trīs gadu laikā tas audzis visiem TOP 5 uzņēmumiem, bet visstraujāk – VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca”. Ja 2017.gadā slimnīca apgrozījusi 36,17 milj. EUR, tad pagājušajā gadā tie bijuši jau 54,26 milj. EUR, par 50,00% vairāk. Iesniegtajā vadības ziņojumā teikts, ka 2019.gadā slimnīcas stacionārā ārstēti 15,88 tūkstoši pacientu, bijuši 334,48 tūkstoši ambulatoro apmeklējumu un 38,57 tūkstošiem pacientu sniegta neatliekamā medicīniskā palīdzība.

Jānorāda, ka apgrozījums pēdējā gada laikā palielinājies 67,62% no visiem medicīnas nozarē reģistrētajiem uzņēmumiem, kuri jau iesnieguši pārskatus par 2019.gadu.

TOP 5 medicīnas nozarē strādājošie uzņēmumi pēc lielākā apgrozījuma 2019.gadā*:

  1. SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca”: 142,20 milj. EUR (+19,99%, salīdzinot ar 2018.gadu);
  2. VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca”: 118,83 milj. EUR (+13,10%);
  3. VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca”: 54, 26 milj. EUR (+25,39%);
  4. SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca”: 32,89 milj. EUR (+13,61%);
  5. SIA “Liepājas reģionālā slimnīca”: 26,79 milj. EUR (+14,78%).

Peļņa, kas pārsniedz 1 milj. EUR, 2019.gadā bijusi septiņiem medicīnas nozarē strādājošiem uzņēmumiem. No tām trīs ir ar privāto, bet četras – ar pašvaldību pamatkapitālu.
Līderpozīcijās ierindojušās divas privātā kapitāla kompānijas – jau iepriekšminētā SIA “E. Gulbja laboratorija”, kurai gada laikā izdevies palielināt savu peļņu par 17,71%, kā arī SIA “Flebomedika”, kas vairāk pazīstama kā “Dr. Mauriņa vēnu centrs”, “Dr. Mauriņa vēnu klīnika” un “Lāzermedicīnas klīnika”. SIA “Flebomedika” aizvadītajā finanšu gadā nopelnījusi 2,08 milj. EUR, tiesa, tas ir par 6,03% mazāk nekā gadu iepriekš.

No valsts kapitālsabiedrībām pelnošākā pērn bijusi VSIA “Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca”, kas gadu noslēgusi ar 586,71 tūkst. EUR lielu peļņu, to starp medicīnas nozares pelnošākajiem uzņēmumiem ierindojot 17.vietā. Tikmēr abi lielākie valsts kapitāla medicīnas uzņēmumi – SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” un VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” – bijuši nozares uzņēmumi ar lielākajiem zaudējumiem. Tie 2019.gadā bijuši attiecīgi 3,58 milj. EUR un 3,41 milj. EUR. Ar zaudējumiem SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” strādā jau kopš 2011. gada, savukārt VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” zaudējumus guvusi pēdējos divus gadus.

Skatoties pēc kopējās peļņas medicīnas apakšnozarēs, pirmajā vietā 2019.gadā ierindojušies zobārstniecības pakalpojumi. Šajā apakšnozarē strādājošie uzņēmumi aizvadītajā gadā pēc nodokļu nomaksas nopelnījuši visvairāk – 11,45 milj. EUR. Aiz tiem ar nopelnītiem 10,86 milj. EUR ierindojas uzņēmumi, kas nodarbojas ar pārējo medicīnisko darbību, un ar 10,81 milj. EUR – specializētās ārstu prakses.

TOP 5 lielākie medicīnas nozarē strādājošie uzņēmumi pēc peļņas 2019.gadā*:

  1. SIA “E. Gulbja laboratorija”: 4,47 milj. EUR (3,80 milj. EUR peļņa 2018.gadā);
  2. SIA “Flebomedika”: 2,08 milj. EUR (2,21 milj. EUR peļņa 2018.gadā);
  3. SIA “Liepājas reģionālā slimnīca”: 1,82 milj. EUR (0,99 milj. EUR peļņa 2018.gadā);
  4. SIA “Vidzemes slimnīca”: 1,63 milj. EUR (0,67 milj. EUR peļņa 2018.gadā);
  5. SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca”: 1,19 milj. EUR (0,14 milj. EUR zaudējumi 2018.gadā).

Lielākie darba devēji medicīnas nozarē ir valsts un pašvaldību kapitāla slimnīcas, taču starp TOP 5 lielākajiem darba devējiem izdevies iekļūt arī AS “Veselības centru apvienība”, kas balstoties uz VID sniegto informāciju, pagājušajā gadā nodarbināja 1499 darbiniekus. Salīdzinot ar 2017.gadu, AS “Veselības centru apvienība” darbinieku skaits audzis teju par piektdaļu. Lursoft pieejamā informācija liecina, ka šobrīd uzņēmumam reģistrētas 19 aktīvas struktūrvienības visā Latvijas teritorijā, no tām jaunākā ir VCA Līvānu doktorāts, kas reģistrēts š.g. 23. jūlijā. Rēķinot uzņēmuma veiktās nodokļu iemaksas uz vienu darbinieku, AS “Veselības centru apvienība” gadījumā tās aizvadītajā gadā bijušas par nepilniem 10% augstākas nekā vispārējās ārstu praksēs vidēji.

TOP 5 lielākie medicīnas nozarē strādājošie uzņēmumi pēc darbinieku skaita 2019.gadā****:

  1. SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca”: 4838 darbinieki;
  2. VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca”: 3313 darbinieki;
  3. VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca”: 2131 darbinieks;
  4. SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca”: 1578 darbinieki;
  5. AS “Veselības centru apvienība”: 1499 darbinieki.

Apkopojot datus par lielākajiem nodokļu maksātājiem, priekšplānā izvirzījušies medicīnas nozares lielākie darba devēji – SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” (34,22 milj. EUR), VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” (25,43 milj. EUR), VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” (13,10 milj. EUR), SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca” (9,45 milj. EUR) un AS “Veselības centru apvienība” (8,72 milj. EUR).

Tiesa, analizējot veikto nodokļu apjomu uz vienu strādājošo, priekšplānā izvirzījušies medicīnas nozares uzņēmumi, kuri ir būtiski mazāki gan pēc apgrozījuma un peļņas, gan arī darbinieku skaita, visbiežāk ar darba vietām nodrošinot vien dažus darbiniekus.
Rēķinot pēc veikto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu apjoma uz vienu darbinieku, pirmajās vietās izvirzījušies SIA “LS Medical Property”, kā arī SIA “LAPRO”. Gan viens, gan otrs pērn nodarbinājis tikai 1 darbinieku. Abu uzņēmumu veikto nodokļu maksājumu apjoms uz vienu strādājošo pat desmitkārtīgi pārsniedzis nozares vidējos rādītājus.
SIA “LS Medical Property” 2016.gadā dibināts ar mērķi veikt investīcijas nekustamajā īpašumā, kas tiks izmantots medicīnas nozares pakalpojumu sniegšanai. Uzņēmums norādījis, ka tā pamatdarbības joma ir slimnīcu darbība.

Lursoft veiktā analīze parāda, ka teju visi desmit lielākie uzņēmumi pēc samaksāto nodokļu apjoma uz vienu darbinieku ir ar 1 līdz 3 darbiniekiem, izņēmums ir vien SIA “Reproduktīvās medicīnas Centrs “Embrions”” un SIA “Medserviss Pluss”.

Lursoft izziņas informācija rāda, ka SIA “Reproduktīvās medicīnas Centrs “Embrions”” 2019.gadā nodarbinājis 28 darbiniekus, uz vienu strādājošo iedzīvotāju ienākuma nodoklī samaksājot 10,03 tūkst. EUR, bet valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās – 7,94 tūkst. EUR, kamēr medicīnas apakšnozarē, kurā strādā arī šis uzņēmums, tie bijuši attiecīgi 1,72 tūkst. EUR un 3,13 tūkst. EUR. Šogad uzņēmums paredzējis paplašināt savu darbinieku skaitu, piesaistot jaunu ārstu un medicīnas māsu.

Medicīnas uzņēmumi, kuros 2019.gadā veiktas lielākās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas uz 1 darbinieku:

  1. SIA “LS Medical Property”: 23,5 tūkst.EUR uz 1 darbinieku;
  2. SIA “Fidelis”: 17,98 tūkst. EUR uz 1 darbinieku;
  3. SIA “Mugurkaula institūts”: 12,67 tūkst.EUR uz 1 darbinieku;
  4. SIA “Māras Rones privātprakse”: 12,62 tūkst. EUR uz 1 darbinieku;
  5. SIA “Klīnika Piramīda”: 11,89 tūkst. EUR uz 1 darbinieku.

Medicīnas uzņēmumi, kuros 2019.gadā veiktas lielākās iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksas uz 1 darbinieku:

  1. SIA “LAPPRO”: 34,21 tūkst.EUR;
  2. SIA “LS Medical Property”: 13,33 tūkst.EUR;
  3. SIA “Fidelis”: 11,89 tūkst.EUR;
  4. SIA “Reproduktīvās medicīnas Centrs “Embrions””: 10,03 tūkst.EUR;
  5. SIA “Medserviss Plus” 9,49 tūkst.EUR.

Vidējais samaksāto nodokļu apjoms uz vienu darbinieku dažādās medicīnas apakšnozarēs 2019.gadā

Apakšnozare Iedzīvotāju ienākuma nodoklis uz 1 darbinieku, tūkst. EUR Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas uz 1 darbinieku, tūkst. EUR
Slimnīcu darbība 2,09 4,22
Vispārējā ārstu prakse 1,77 3,32
Specializētā ārstu prakse 1,93 3,07
Zobārstu prakse 1,76 3,24
Pārējā darbība veselības aizsardzības jomā 1,72 3,13

Jānorāda, ka IIN un VSAOI vidējās iemaksas uz vienu darbinieku iepriekšējā gada laikā augušas visās medicīnas sektora apakšnozarēs, samaksātajam IIN, salīdzinot ar 2018.gadu, pērn augot vidēji par 13,82%, bet VSAOI – par 15,40%. Vislielākais abu nodokļu pieaugums uz vienu darbinieku aizvadītajā gadā bija vērojams starp uzņēmumiem, kuru darbība saistīta ar specializēto ārstu praksi. Šo uzņēmumu samaksātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis uz vienu strādājošo pērn bijis par 19,14% lielāks nekā 2018.gadā, bet valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas pieaugušas par 20,39%.
Patiesie labuma guvēji vienlaikus vairākās medicīnas kompānijās
Informācija par patiesajiem labuma guvējiem reģistrēta teju visiem medicīnas nozarē strādājošiem uzņēmumiem. Pēc Lursoft apkopotās informācijas, to vidū ir arī personas, kuras vienlaikus reģistrētas kā patiesā labuma guvējas uzreiz vairākiem medicīnas nozares uzņēmumiem. Piemēram, Josifs Apts, kurš ir AS “Veselības centru apvienība”, kā arī tās grupā ietilpstošo SIA “VIA UNA”, SIA “Talsu veselības centrs”, SIA “Klīnika EGV”, SIA “Dzelzceļa veselības centrs” un SIA “Rīgas zobārstniecība” patiesais labuma guvējs. Pēc Lursoft izziņas datiem, Josifs Apts šobrīd ir 30 uzņēmumu patiesais labuma guvējs, to vidū vēl bez nosauktajām kompānijām ir arī SIA “Centrālā laboratorija” ar teju 60 filiālēm visā Latvijas teritorijā, kā arī aptieku tīkls AS “Sentor farm aptiekas” u.c. uzņēmumi. Pēc Lursoft veiktajiem aprēķiniem, šo 30 uzņēmumu, kuru patiesais labuma guvējs ir Josifs Apts, kopējais apgrozījums 2018.gadā bija 417,23 milj. EUR, peļņa – 54,69 milj. EUR, šajos uzņēmumos bija nodarbināti 3,7 tūkstoši darbinieku. Jānorāda, ka ne visi uzņēmumi, kuru patiesais labuma guvējs ir Josifs Apts ir iesnieguši pārskatus par 2019.gadu, tāpēc nav zināms, kādu dinamiku rādītāji uzrādījuši pērn. Zināms vien, ka šie uzņēmumi aizvadītajā gadā nodokļos valsts kopbudžetā samaksājuši 37 milj. EUR, par 175,14 tūkst. EUR vairāk nekā gadu iepriekš.

Tikpat bieži kā Josifs Apts, medicīnas uzņēmumu vidū kā patiesie labuma guvēji figurē arī Natālija un Aleksandrs Točiļenko, ar MFD grupu saistītā SIA “Dziedniecība” kapitāldaļu turētāji un saistīto uzņēmumu patiesie labuma guvēji. To vidū ir, piemēram, SIA “Latvijas Amerikas acu centrs”, SIA “Veselības centri un doktorāti” u.c. uzņēmumi.

Līderos pēc uzņēmumu skaita, kuros reģistrēts kā patiesais labuma guvējs, izvirzījies arī “Veselības centrs 4” līdzīpašnieks Māris Rēvalds, kurš šobrīd kā patiesais labuma guvējs reģistrēts 21 uzņēmumam, no tiem septiņi strādā medicīnas pakalpojumu jomā.

*Dati apkopoti uz 25.09.2020.
**Veselības ministrijas budžeta izdevumi 2020.gadā https://www.vm.gov.lv/images/files/VM_Budzeta_izdevumi_2020_majaslapai.pdf
*** https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/nakama-gada-budzeta-mediku-algam-atkal-nepietiek-naudas-solitaja-apmera.a375005/
**** informācijai par darbinieku skaitu uzņēmumos izmantoti Valsts ieņēmumu dienesta sniegtie dati

Autors

Lursoft