Šī gada pirmajos mēnešos reģistrēts lielākais Zviedrijas investīciju pieaugums Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos

Lursoft apkopotā informācija liecina, ka līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī šogad pirmajā vietā pēc tiešo investīciju kopapjoma Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieņem Igaunija.

Kopš 1991.gada Igaunijas pārstāvji Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos investējuši 818,234 milj.latu, kas sastāda vairāk kā 20% no ārvalstu pārstāvju ieguldīto investīciju kopapjoma. Lielākais kaimiņvalsts tiešo investīciju turētājs Latvijā ir Igaunijas Swedbank. Kopumā Igaunijas investīciju portfelis šogad sarucis par vairāk kā 2,759 milj. latu.

Otro vietu aiz Igaunijas ar vairāk kā 440,928 milj. latu lielu investīciju portfeli ieņem Zviedrija. Jāpiebilst, ka šī gada pirmajos mēnešos reģistrēts lielākais Zviedrijas investīciju pieaugums Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos – vairāk kā 85,729 milj. latu. Gana liels investīciju pieaugums bijis arī 2001.gadā, kad tas sastādījis 84,140 milj. latu. Lielākās investīcijas Latvijas uzņēmumos šogad veikuši tādi Zviedrijas pārstāvji, kā NCC Property Development Baltic AB (vairāk kā 21 milj. latu) un Swedbank meitas uzņēmums Ektorent AB (vairāk kā 53 milj. latu). Kā skaidro Lursoft pārstāvis Ainars Brūvelis, Ektorent AB darījumi nav atstājuši būtisku iespaidu uz investīciju kopapjomu, jo pēc būtības ir notikusi vairāku Latvijas uzņēmumu kapitāldaļu īpašnieku maiņa no Swedbank piederoša Luksemburgas uzņēmuma uz Zviedrijas uņēmumu.

Analizējot datus par ārvalstu investoru skaitu, nemainīgi pirmo vietu ieņem Krievija. Patlaban Latvijas uzņēmumos savus līdzekļus ieguldījuši 3 124 Krievijas uzņēmumi un pilsoņi. A. Brūvelis : “Par spīti lielajai ažiotāžai saistībā ar iespējamo Krievijas investoru piesaisti, atvieglojot tiem uzturēšanās atļauju un vīzu saņemšanu, kas arī noteicis ievērojamu Krievijas investoru skaita pieaugumu (2477 uzņēmumi un personas 2007.gadā, 3124 – 2011.gadā), Latvijas ekonomikai kopumā tas nav devis būtisku labumu, jo vairums Krievijas investoru Latvijā investē vien nelielas summas – visbiežāk 2000 latus, bet nereti arī 1 latu.”

Jāpiebilst, ka šī gada pirmajos mēnešos Krievijas personu investīciju kopējā bilance ir negatīva – šogad kapitāldaļu investīciju portfelis sarucis par 1,264 milj.latu.

Papildu informācija:

Lursoft Ārvalstu investīciju statistikas: http://www.lursoft.lv/lursoft-statistika/Arvalstu-investicijas