Blog

Raimonds Vējonis. No bioloģijas skolotāja līdz Valsts prezidentam

2015. gada 15. jūnijs

Raimonda Vējoņa karjera politikā bijusi mērķtiecīga. 2003.gadā R. Vējonis iecelts par vides ministru, 2009.gadā izvirzīts par Latvijas Zaļās partijas kandidātu Rīgas mēra amatam, 2011.gada janvārī uzņēmies jaunizveidotās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vadīšanu, 2014.gada 22.janvārī kļuvis par Latvijas aizsardzības ministru, līdz visbeidzot 2015.gada 3.jūnijā piektajā vēlēšanu kārtā ar 55 balsīm ievēlēts par Valsts prezidentu.
Laikrakstu bibliotēkas News.lv veiktajā aptaujā 17% respondenti atzinuši, ka R. Vējoņa ievēlēšanu par jauno prezidentu vērtē pozitīvi, savukārt vēl 44% norādījuši, ka viedoklis par jaunievēlēto valsts galvu radīsies tikai vēlāk, vērtējot tās darbus.
Lursoft pieejamā informācija liecina, ka Raimonds Vējonis kopš 2007.gada ieņēmis Zaļo un Zemnieku savienības valdes locekļa amatu, savukārt no 2004.gada aprīļa līdz 2007.gada decembrim bijis Latvijas Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājs. Analizējot nākamā Valsts prezidenta iesaisti uzņēmējdarbībā, jānorāda, ka laika posmā no 2000.gada aprīļa līdz 2002.gada novembrim Raimonds Vējonis bijis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pilnvarnieks SIA Getliņi EKO, amatu minētajā uzņēmumā ieņemot arī laika periodā no 1997.gada 21.novembra līdz 1998.gada 24.februārim.
Kāda informācija par jaunievēlēto prezidentu atrodama preses slejās, centies noskaidrot Lursoft, apkopojot Laikrakstu bibliotēkā News.lv atrodamās publikācijas.
Pirmajos darbības gados ministra amatā Raimonds Vējonis bijis viens no sabiedrībā vismazāk atpazītajiem ministriem, pats 2003.gadā izdevumam Nedēļa norādot, ka politika viņam lāgā nepatīk, jo lēmumus tajā pieņem, vadoties pēc citādākiem kritērijiem, nekā to dara, veicot jebkuru citu darbu, jo politikā ne vienmēr rīcību nosaka objektīva vajadzība.
Kādas veiksmes un neveiksmes Raimondu Vējoni pavadījušas politikā pēdējo divpadsmit gadu laikā?
Pildot vides ministra pienākumus, 2003.gadā Raimonds Vējonis solījis rast naudu jaunai ziloņu mītnei, lai pēc dažiem gadiem dzīvnieki varētu atgriezties Latvijā. Jāteic gan, ka patlaban kopš šī solījuma pagājuši jau 12 gadi, taču Rīgas zoodārzā nav ne jaunas ziloņu mītnes, ne ziloņu.
Jaunievēlētais prezidents bijis klāt arī mirklī, kad šķita, ka beidzot tiek saskatīts finišs peripetijām ap Inčukalna gudrona dīķiem. Jāteic gan, ka, neskatoties uz to, ka 2010.gada septembra izskaņā tolaik vēl vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā esošais Raimonds Vējonis uzsaucis šampanieti, bilstot, ka ir priecīgs, ka 48 mēnešu laikā tiks pilnībā pabeigts sanācijas projekts un Inčukalna gudrona dīķu vietā tiks stādītas jaunas priedītes, piesārņoto dīķu problēma vēl aizvien šķiet kā nebeidzamais stāsts, jo Inčukalna gudrona smelšanas projektā prieks par drīzo dienvidu dīķa dibena sasniegšanu izrādījies pārsteidzīgs. Saskaņā ar ģenerāluzņēmēja Skonto būve versiju, dīķa tilpums pieaudzis par 45%, tāpēc darbu pabeigšanai tiek prasīti papildus 11 miljoni eiro.
Būdams pēc izglītības biologs, jaunievēlētais prezidents savā politiķa karjerā regulāri un konsekventi iestājies par vides sakārtošanu un saudzēšanu, tā, piemēram, 2005.gadā iebilstot pret Lietuvas radioaktīvo atkritumu glabātavas celtniecību pierobežā, 2006.gadā steidzot paziņot, ka viņa vadītā ministrija neatbalsta Latvijas iesaistīšanos jaunas atomelektrostacijas celtniecībā Ignalinā, piebilstot, ka miljardus, kas Latvijai būtu jāiegulda jaunas AES celtniecībā un tās darbības nodrošināšanā, daudz efektīvāk un lietderīgāk varētu ieguldīt, attīstot vietējos energoresursu ieguves veidus, sākot ar ūdens un vēja enerģijas un beidzot ar biomasas izmantošanu enerģijas ražošanā. Jaunievēlētais prezidents arī aktīvi iestājies pret ģenētiski modificētu organismu audzēšanu, rosinājis strādāt pie tā, lai zemnieki saražoto produkciju varētu realizēt ne tikai lielveikalos, bet arī pēc iespējas tuvāk ražošanas vietai, aicinājis būvniekus atbalstīt vietējos ražotājus un balsojis pret atļaujas izsniegšanu A. Šleseram izcirst Jūrmalā kokus mājas būvniecībai kāpās.
To, ka rūpes par vidi ir ne tikai Raimonda Vējoņa darba specifika, bet gan ikdiena, liecina arī ziņa, ka 2005.gadā ministrs uzņemts doktorantūrā Latvijas Universitātes Vides zinātnes un pārvaldības institūtā, savukārt sadzīvē R. Vējonis šķiro atkritumus un baterijas, taupa elektrību un ūdeni, bet iepirkumiem lieto linu maisiņu.
Esot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, R. Vējonis vairākkārt rosinājis atlaist Jūrmalas domi, tiesa gan, vēlme parasti rezultējusies vien ar pirksta pakratīšanu, lai gan 2011.gadā ministram izdevies no amata atstādināt Ādažu novada domes priekšsēdētāju Normundu Breidaku, kurš ilgstoši veicis dažādus likumpārkāpumus un nelikumīgi rīkojies ar pašvaldības finansēm.
Raimonda Vējoņa izvirzīšana prezidenta amatam šogad nav bijis īpaši liels pārsteigums, jo, kā liecina plašsaziņas līdzekļos publicētā informācija, R. Vējonis jau 2011.gadā bijis minēts kā iespējamais ZZS pretendents uz prezidenta amatu, tiesa gan, R. Vējonis pašam negaidīti no saraksta izsvītrots, jo aprēķināts, ka Andrim Bērziņam ir lielākas izredzes vēlēšanās izkonkurēt Valdi Zatleru. Jāteic, ka Raimonds Vējonis par šādu rīcību nav palicis atbildi parādā, paziņojot, ka vairs nevēlas vadīt ZZS, par iemeslu tam minot vēlmi vairāk laika veltīt pašvaldībām un vides lietām. Neoficiāli politiskajās aizkulisēs gan apstiprināts, ka Vējonis apvainojies, jo nav izvirzīts Valsts prezidenta amatam. Tiesa gan, R. Vējoņa dusmas drīz vien norimušas un pēc ZZS valdes sēdes paziņots, ka R. Vējonis turpinās vadīt ZZS valdi.
Pirms Raimonda Vējoņa stāšanās aizsardzības ministra amatā politologi minējuši, ka uzticēt Aizsardzības ministrijas vadīšanu ZZS būtu dīvaini. Latvijas Avīzes 2014.gada 17.janvāra numurā pat uzdots retorisks jautājums, vai Ramonds Vējonis, kurš savulaik netika galā pat ar latvāņiem Latvijas laukos, piepeši būs kļuvis tik varošs, ka spēs garantēt mūsu valsts drošību? Taču šaubas par piemērotību aizsardzības ministra amatam drīz vien pieklusušas, dažkārt plašsaziņas līdzekļos pavīdot arī viedoklim, ka aizsardzības jomas kūrēšana R. Vējonim padodas daudzkārt labāk nekā valdīšana pār vides aizsardzības un reģionālās attīstības jautājumiem.
Stājoties aizsardzības ministra amatā Raimonds Vējonis secinājis, ka iepriekšējos gados nav pietiekami attīstīti bruņotie spēki un Ukrainas krīze ir palīdzējusi pamosties, taču ir nepieciešama diezgan strauja rīcība, lai atgūtu kavēto, jaunievēlētajam prezidentam norādot, ka ir nepieciešams atdot parādu aizsardzībai.
Raimonds Vējonis prezidenta amatā stāsies pēc zvēresta nodošanas 8.jūlijā – līdz oficiālajai amatā stāšanās dienai turpinot pildīt aizsardzības ministra amata pienākumus.

Autors

Lursoft