PRECIZĒTS: Nodokļu parādi reģistrēti teju piektajai daļai uzņēmumu

Nodokļu parādi, kas sasniedz vismaz 150 eiro, reģistrēti 19% uzņēmumu, liecina “Lursoft IT” pētījuma dati. Salīdzinot ar 2023. gada izskaņu, audzis gan parādnieku skaits, gan arī nodokļu parāda apjoms.

“Lursoft IT” izpētījis, ka pēdējo deviņu mēnešu periodā uzņēmumu, kuru nodokļu parāda apjoms sasniedz vismaz 150 eiro, skaits pieaudzis līdz 34,49 tūkstošiem. Tas ir par 4,79% vairāk nekā 2023. gada beigās.

Vislielākais nodokļu parādnieku īpatsvars patlaban reģistrēts starp ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem. Pētījuma dati rāda, ka nodokļu parādi šobrīd reģistrēti 38,49% no šajā nozarē strādājošajiem uzņēmumiem. Pēdējo deviņu mēnešu periodā kopējais nodokļu parāds ēdināšanas pakalpojumu nozarē palielinājies par 25,2%, sasniedzot 31.08 milj. EUR, kas vidēji ir 18,76 tūkst. EUR uz vienu uzņēmumu. Rēķinot vidējo parāda apjomu uz vienu uzņēmumu, gan jāteic, ka virknē citu nozaru tas ir ievērojami augstāks. To vidū jāizceļ metālu ražošanas nozare, kur nodokļu parāds reģistrēts trešajai daļai (15 no 43) no visiem nozarē esošajiem uzņēmumiem, parāda apjomam sasniedzot vidēji 1,67 milj. EUR uz vienu uzņēmumu. Taisnības labad gan jāpiebilst, ka lielāko daļu no metālu ražošanas nozares kopējā nodokļu parāda veido viens uzņēmums – SIA “BEBRIKO LTD”.

Lielākie nodokļu parādnieki:

1. SIA “BEBRIKO LTD”: 14,01 milj. EUR nodokļu parāds;
2. SIA “EAST-WEST TRANSIT”: 12,34 milj. EUR nodokļu parāds;
3. SIA “TOKYO CITY”: 11,90 milj. EUR nodokļu parāds;
4. AS “Amber Latvijas balzams”: 9,25 milj. EUR nodokļu parāds;
5. SIA “HimBalt”: 9,19 milj. EUR nodokļu parāds;
6. AS “A Holding”: 8,66 milj. EUR nodokļu parāds;
7. SIA “Baltā Bura”: 5,96 milj. EUR nodokļu parāds;
8. SIA “Burlat”: 5,07 milj. EUR nodokļu parāds;
9. SIA “M & L Ekspedicija”: 3,70 milj. EUR nodokļu parāds.

“Lursoft IT” dati rāda, ka lielākais nodokļu parāds šobrīd reģistrēts SIA “BEBRIKO LTD”, kuram jau kopš 2015. gada rit maksātnespējas process, bet vēl pirms tam bija ierosināts tiesiskās aizsardzības process. Uz š.g. 27. septembri uzņēmuma nodokļu parāda apmērs bija sasniedzis jau 14,01 milj. EUR.

Jānorāda, ka SIA “BEBRIKO LTD” nebūt nav vienīgais uzņēmums, kura parāds veido lielu daļu no nozares kopējā nodokļu parāda. Līdzīgi arī, piemēram, ar jau iepriekšminēto sabiedriskās ēdināšanas sfēru, kur teju trešo daļu no visa parāda veido viens uzņēmums – SIA “Tokyo City”. “Lursoft IT” dati rāda, ka maksātnespējīgā uzņēmuma nodokļu parāds uz š.g. 2. oktobri bija pieaudzis jau līdz 11,9 milj. EUR. Ievērojamais nodokļu parāds uzkrāts vairāku gadu garumā. Starp uzņēmumiem, kas septembra beigās bija uzkrājuši vairākus miljonus eiro lielu nodokļu parādu, ir arī dzērienu ražotājs AS “Amber Latvijas balzams”.

Dzērienu ražošanas nozarē nodokļu parāds reģistrēts nedaudz vairāk nekā piektajai daļai uzņēmumu, taču lielāko daļu no visas parāda summas (9,59 milj. EUR) veido iepriekšminētā AS “Amber Latvijas balzams” nodokļu parāds.

Nozares ar lielāko nodokļu parādnieku īpatsvaru pret kopējo nozarē reģistrēto uzņēmumu skaitu:

1. Ēdināšanas pakalpojumi: 38,49%;
2. Mēbeļu ražošana: 35,63%;
3. Metālu ražošana: 34,88%;
4. Ēku būvniecība: 32,90%;
5. Gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas: 32,67%;
6. Specializētie būvdarbi: 31,20%;
7. Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles: 30,66%;
8. Sauszemes transports un cauruļvadu transports: 29,25%;
9. Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts: 28,45%;
10. Papīra un papīra izstrādājumu ražošana: 28,24%.

Otrs augstākais nodokļu parādnieku īpatsvars, rēķinot pret nozarē reģistrēto uzņēmumu skaitu, šī gada septembra beigās bijis mēbeļu ražošanā. Vienlaikus gan jānorāda, ka, neskatoties uz to, ka nodokļu parāds šajā nozarē ir nedaudz vairāk nekā trešdaļai uzņēmumu (413 uzņēmumi), kopējā parāda summa ir salīdzinoši zema – 2,86 milj. EUR. Kopš 2023. gada beigām gan parāda apmērs pieaudzis par 18,39%.

Trešais lielākais nodokļu parādnieku īpatsvars šī gada septembra beigās reģistrēts jau iepriekšminētajā metālu ražošanas nozarē, aiz kuras seko ēku būvniecība. Šajā nozarē ar nodokļu parādiem aizvadītā mēneša beigās bija 32,90% no visiem uzņēmumiem. Kopējais ēku būvnieku nodokļu parāds sasniedzis 22,42 milj. EUR.

Rēķinot pēc kopējā nodokļu parāda nozarē, ēku būvniecība ierindojas 6. vietā. Vislielākais nodokļu parāds pagājušajā mēneša izskaņā reģistrēts uzņēmumu skaita ziņā lielākajās nozarēs – vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā. Abās nozarēs nodokļu parāds, kas pārsniedz 150 eiro, reģistrēts nedaudz vairāk nekā piektajai daļai uzņēmumu. Salīdzinot ar 2023. gada izskaņu, gan vairumtirdzniecībā, gan mazumtirdzniecībā nodokļu parāda kopējais apjoms sarucis (vairumtirdzniecībā: -9,92%, mazumtirdzniecībā: -2,60%).

Nozares ar lielāko kopējo nodokļu parādu:

1. Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus: 55,25 milj. EUR;
2. Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus: 45,62 milj. EUR;
3. Ēdināšanas pakalpojumi: 31,08 milj. EUR;
4. Sauszemes transports un cauruļvadu transports: 31,08 milj. EUR;
5. Metālu ražošana: 25,07 milj. EUR;
6. Ēku būvniecība: 22,42 milj. EUR;
7. Specializētie būvdarbi: 19,35 milj. EUR;
8. Uzglabāšanas un transporta palīgdarbības: 18,38 milj. EUR;
9. Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts: 15,31 milj. EUR;
10. Operācijas ar nekustamo īpašumu: 10,18 milj. EUR.

Pētījumā analizēti VID  publiskoto juridisko personu nodokļu parādi, kuru apmērs pārsniedz 150 EUR.

Pētījumā apskatītas nozares, kurās kopējais reģistrēto uzņēmumu skaits 2024. gada sasniedza vismaz 20.

Pētījuma dati apkopoti uz 30.09.2024.

Informācijas atsaukums: “Lursoft IT” atvainojas ēdināšanas nozarē strādājošajam AS “LIDO”, kas iepriekš, balstoties uz Valsts Ieņēmumu Dienesta (VID) publiskoto informāciju, bija kļūdaini ierindots starp lielākajiem nodokļu parādniekiem. VID savā paziņojumā norādījis, ka uz 2024. gada 24. septembri AS “LIDO” nodokļu parāds bija 5176,69 eiro, savukārt uz šī gada 7. oktobri uzņēmumam nav nodokļu parādu, kas pārsniegtu 150 eiro.

Kļūdainā situācija radusies tādēļ, ka minētajā periodā tehnisku iemeslu dēļ VID publiski pieejamajos datos par nodokļu parādiem, kam piešķirts termiņa pagarinājums, varēja tikt atspoguļota nekorekta informācija. VID ir apzinājis problēmu un to risina.