Blog

Klientu statusu izmaiņu monitorē, taču pirms darījumu slēgšanas neveic vispusīgu klientu izpēti

2019. gada 9. maijs

Lursoft pakalpojums Debitoru portfelis nodrošina iespēju efektīvi atgūt klientu parādus, ietaupot gan savu laiku, gan parādu piedziņas izmaksas un personāla resursus. Gadījumā, ja debitors noteiktajā laika periodā neapmaksā savu parādu, informācija par to tiek publicēta Lursoft datu bāzēs un ir pieejama ikvienam to lietotājam.

Pateicoties Debitoru portfelim, tā lietotāji pagājušajā gadā atguvuši 64% no visiem parādiem, kurus tie pievienojuši Debitoru portfelim. Savukārt kavētie maksājumi, ja debitori arī pēc brīdinājuma vēstules nosūtīšanas nav veikuši to apmaksu, tiek publicēti Lursoft.lv un informācija par parādniekiem pieejama ikvienam Lursoft lietotājam.

Vairāk nekā puse parādnieku strādājuši ar zaudējumiem

Lursoft izpētījis, ka lielai daļai no parādniekiem, kuri reģistrēti Lursoft Kavēto maksājumu datu bāzē, ir nodokļu parādi, daļai ir reģistrēts maksātnespējas process, bet 43,87% ir nodrošinājumi.

Raugoties, ar kādiem rezultātiem parādnieki strādājuši 2017.gadā, redzams, ka pārskatus par 2017.gadu iesnieguši 70% uzņēmumu, tiesa, 12,7% no tiem apgrozījums 2017.gadā bijis 0 eiro, bet vairāk nekā puse, t.i., 57,5% no visiem uzņēmumiem, strādājuši ar zaudējumiem.

Visbiežāk Lursoft Kavēto maksājumu datu bāzē atrodami mazumtirdzniecības nozarē strādājošie uzņēmumi. Tie veido 14,43% no kopējā datu bāzē reģistrēto debitoru skaita, savukārt 10,23% no visiem parādniekiem ir būvniecības uzņēmumi. Starp biežākajiem norēķinu kavētājiem ir arī vairumtirdzniecības uzņēmumi, ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji, kā arī firmas, kuras sniedz sauszemes transporta pakalpojumus.

Parādnieku vidū sastopami ne tikai vietējā, bet arī ārvalstu kapitāla uzņēmumi, kas veido 14,5% no kopējā debitoru skaita, kuriem Lursoft Kavēto maksājumu datu bāzē reģistrēti parādi.

Rēķinu nemaksāšana – pirmais signāls, kas liecina par uzņēmuma problēmām

Pētījums atklāj, ka rēķinu savlaicīga neapmaksāšana nereti ir bijis pirmais signāls, kas liecina par problēmām uzņēmuma saimnieciskajā darbībā. Nereti tam seko arī nodokļu parādi, problēmas ar maksātspēju vai pat saimnieciskās darbības apturēšana.

Aprēķini rāda, ka nodokļu parāds, kas pārsniedz 150 eiro, reģistrēts 78,04% no visiem uzņēmumiem, kuriem Kavēto maksājumu datu bāzē reģistrēti neapmaksāti parādi, tostarp lielākajai daļai jeb 93,95% šo uzņēmumu nodokļu parāds ir jau vismaz pēdējos trīs mēnešus.

Starp visiem parādniekiem lielākais nodokļu parāds patlaban reģistrēts metālapstrādes kompānijai SIA “Bebriko LTD”, kuras nodokļu parāds pārsniedz jau 14 milj.EUR. Uzņēmumam jau kopš 2014.gada reģistrēti VID piemēroti liegumi, kas paredz aizliegumu samazināt pamatkapitālu, reģistrēt, pārreģistrēt, pārjaunot un grozīt komercķīlas, savukārt kopš 2015.gada decembra uzņēmumam pasludināta maksātnespēja. Tā pēdējā gada pārskatā, kas iesniegts par 2014.gadu, teikts, ka uzņēmumam pēc VID audita un nodokļu uzrēķina izveidojušies zaudējumi. Balstoties uz SIA “Bebriko LTD”, tolaik vēl zināma kā SIA “KMM Metāls”, sniegtajām ziņām, 2014.gadā tam VID aprēķināja 8,12 milj.EUR uzrēķinu, kā rezultātā uzņēmums gadu noslēdza ar 6,90 milj.EUR zaudējumiem.

Nelielai daļai no visiem parādniekiem patlaban jau uzsākts likvidācijas process, kas nozīmē vien to, ka atgūt sev pienākošos naudu no šī uzņēmuma ir bezcerīgi. Ja būtu veikta rūpīga klientu analīze un izvērtēšana, līdz šādai situācijai kreditors, visticamāk, nemaz nebūtu nonācis. Tiesa, kā nereti atzīst paši uzņēmēji, viņi pirms darījuma slēgšanas nepārliecinās, vai klientam nav kavētu maksājumu vai nodokļu parādu, uzticoties savam sen zināmajam klientam un paļaujoties, ka tad, ja iepriekš sadarbība bijusi sekmīga, tā tāda būs arī nākotnē.

Viens no parādniekiem, kuram šā gada aprīļa sākumā VID reģistrējis darbības apturēšanu, ir 2005.gadā dibinātais SIA “MERIT INVESTMENT”. Uzņēmumam ir reģistrēti divi neapmaksāti rēķini, no kuriem jaunākajam noteiktais apmaksas termiņš bijis pagājušā gada novembris. Lursoft esošā informācija rāda, ka jau 2018.gada 5.oktobrī uzņēmumam tika apturēta saimnieciskā darbība un vien dažas dienas vēlāk VID piemēroja arī aizliegumu veikt uzņēmuma reorganizāciju un dalībnieku maiņu. Savukārt pirmais signāls, kuram vajadzēja  likt aizdomāties par uzņēmuma maksājumu disciplīnas problēmām, ir nodokļu parādi, kas uzņēmumam ik mēnesi tiek fiksēti jau pēdējos gadus.

Pārbaudi, pirms slēdz darījumu!

Lursoft pastāvīgi aicina uzņēmējus būt možiem un sekot līdzi savu klientu statusa izmaiņām, savukārt pirms darījumu veikšanas pārliecināties par piegādātāja, klienta maksātspēju.

Tiesa, izpētot datus par reģistrētajiem kavētajiem maksājumiem, redzams, ka atsevišķos gadījumos pārbaude nav veikta, vai arī ir bijusi paļāvība, ka, piemēram, neskatoties pat uz maksātspējas problēmām, norēķini tiks veikti savlaicīgi. To parāda Lursoft apkopotie dati par gadījumiem, kad uzņēmumiem kavētie maksājumi reģistrēti tikai pēc tam, kad pasludināta jau to maksātnespēja. No visiem datu bāzē esošajiem uzņēmumiem ar kavētajiem maksājumiem, kuriem patlaban ir maksātnespēja, 11% kavētie maksājumi reģistrēti pēc tam, kad uzņēmums bijis jau pasludināts par maksātnespējīgu.

KAVĒTO MAKSĀJUMU DATU BĀZE

Starp šiem gadījumiem ir arī atsevišķas situācijas, kurās kavētais maksājums uzņēmumam reģistrēts pāris dienas pēc klienta maksātnespējas pasludināšanas.

Piemēram, būvniecības uzņēmumam SIA “Būvniecības līnija” rēķina apmaksa bija jāveic līdz 2016.gada 25.maijam, taču Kavēto maksājumu datu bāzē minētais uzņēmuma neapmaksātais parāds reģistrēts vien tā paša gada 12.decembrī, četras dienas pēc tam, kad Ogres rajona tiesa uzņēmumam pasludināja maksātnespēju. Jānorāda, ka jau kopš 2015.gada tā kapitāldaļu turētājam piemēroti vairāki nodrošinājumi, liedzot reģistrēt komercķīlas, mainīt kapitāldaļu vērtību u.c.

Nodrošinājumi reģistrēti 43,87% uzņēmumu, kuriem Lursoft datu bāzēs reģistrēti kavētie maksājumi, bet teju 40% no šiem gadījumiem kavētie maksājumi reģistrēti jau pēc tam, kad uzņēmumam piemērots nodrošinājums. Gluži tāpat kā situācijās ar maksātnespēju, arī gadījumos, kad uzņēmumiem reģistrēti nodrošinājumi, nereti kavētais maksājums tiek reģistrēts vien pāris dienas pēc lieguma piemērošanas, kas varētu liecināt, ka tiek veikts klientu statusa monitorings, taču pirms darījumu slēgšanas pietrūkst pilnvērtīgas klientu izpētes.

Autors

Lursoft