Blog

Kurās pašvaldībās visstraujāk sarucis bezdarbs un visvairāk audzis jauno uzņēmumu skaits?

2019. gada 16. aprīlis

Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras sniegtās informācijas, 2018.gada beigās reģistrēti nepilni 59,6 tūkstoši bezdarbinieku. Rīgas reģionā bezdarba līmenis bijis viszemākais – 4,2%, tikmēr Zemgalē – 6,2%, Vidzemē – 6,4%, Kurzemē – 7,5%, bet lielākais Latgalē (14,7%). Salīdzinot ar 2017.gadu, visos reģionos vidējais bezdarba līmenis samazinājies.

Dati liecina, ka bezdarbnieku skaits Latvijā jau vairākus gadus samazinās. Pirmskrīzes zemākais bezdarba līmenis tika fiksēts 2008. gada maijā – 4,8%, kad bezdarbnieku skaits valstī bija 52 tūkstoši. Savukārt krīzes laikā augstākais reģistrētā bezdarba līmenis – 2010. gada martā – sasniedza 17,3%, un bija reģistrēti 194 tūkstoši bezdarbnieku.

Darbaspējas vecumā esošo iedzīvotāju skaits turpina sarukt

Iemesls bezdarba līmeņa samazinājumam saistāms gan ar tautsaimniecības attīstību, kas nozīmē, ka, turpinoties ekonomikas izaugsmei un uzlabojoties ārējiem faktoriem, radītas jaunas darba vietas un pieaudzis pieprasījums pēc darbiniekiem. Lielu ietekmi uz bezdarba līmeņa samazināšanos atstājis arī fakts, ka aizvien samazinās darbspējīgo iedzīvotāju skaits, savukārt daļa iedzīvotāju arī spēruši pirmo soli uzņēmējdarbībā, reģistrējot savu uzņēmējdarbību.

Pēc Lursoft aprēķiniem, no 2018.gadā reģistrētajiem uzņēmumiem ar vietējo kapitālu, 8741 gadījumā jaunreģistrētās firmas īpašnieka vārds dalībnieku statusā parādījies pirmo reizi.

Tikmēr darbspējas vecumā esošo iedzīvotāju skaits, balstoties uz Reģionālās attīstības indikatoru moduli, pēdējos gados turpinājis sarukt, aktualizējot tematu par sabiedrības novecošanos un darbaspēka trūkumu.

Zinot, ka vairākas pašvaldības, mudinot savus iedzīvotājus uzsākt uzņēmējdarbību, izsludina projektus biznesa uzsākšanas un attīstīšanas atbalstam, Lursoft pētījis, vai pastāv likumsakarības starp uzņēmumu skaitu un bezdarba līmeni pašvaldībā. Statistikas dati liecina, ka 2016.gadā darbspējas vecumā bijuši 64,15% no visiem Latvijas iedzīvotājiem, bet 2018.gadā to skaits sarucis līdz 62,80%.

No visām Latvijas pašvaldībām tikai Carnikavas novadā darbspējas vecumā esošo iedzīvotāju skaits šajā periodā palielinājies (+1,81%), savukārt Aizkraukles novadā rādītāja kritums bijis vislielākais, proti, -2,81%.

Carnikavas novadā jaunu uzņēmumu reģistrēšanas dinamika bijusi pozitīva un pērn reģistrēts pat straujāks jauno uzņēmumu skaita pieaugums. Pēc Lursoft rīcībā esošajiem datiem, 2018.gadā Carnikavas novadā reģistrēts 51 jauns uzņēmums, kas ir par 9 vairāk nekā gadu iepriekš. Raugoties, kā mainījies bezdarba līmenis novadā, redzams, ka tam ir lejupejoša tendence – 2016.gadā rādītājs bijis 4,3%, bet pērn – 2,9%. Tikmēr novadā reģistrētajos uzņēmumos nodarbināto skaita dinamika bijusi mainīga.

Jānorāda, ka, atbilstoši VSAA sniegtajiem datiem, 57 no 119 Latvijas pašvaldībām ir darba vietas (ieskaitot privātā sektora darba vietas) vairāk nekā 40% saviem darbspējas vecumā esošajiem iedzīvotājiem, savukārt 25 pašvaldībās darba vietu skaits nodrošināts vien 29% vai pat mazākai daļai darbspējīgo iedzīvotāju.

*ieskaitot privātā sektora darba vietas. Datu avots: VSAA

Salacgrīvas novads – teicams piemērs

Balstoties uz NVA sniegto informāciju par bezdarba līmeni novados un pilsētās, Lursoft aprēķinājis, ka laika posmā kopš 2016.gada bezdarba līmenis visstraujāk sarucis Salacgrīvas novadā. Ja 2017.gadā bez darba bija 8,2% no novadā reģistrētajiem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, tad pērn šis rādītājs jau bija samazinājies līdz 3,5%. Šajā pašā periodā jaunu uzņēmumu reģistrēšanas aktivitāte Salacgrīvas novada teritorijā kopš 2016.gada palielinājusies par 54,55%, kopumā kopš 2016.gada novadā uzņēmēju pulkam pievienojoties 90 jaunām firmām. Pēc Lursoft pieejamās informācijas, 6 no šiem uzņēmumiem jau likvidēti.

Lielākā daļa no uzņēmumiem, kuri Salacgrīvas novadā reģistrēti laika posmā no 2016.gada līdz 2019.gada sākumam, ir vietējā kapitāla, un vien 6 gadījumos piesaistītas ārvalstu tiešās investīcijas.

Desmitā daļa no pēdējo trīs gadu laikā reģistrētajiem uzņēmumiem Salacgrīvas novadā kā savu pamatdarbības jomu norādījuši būvniecību.

Jaunu darba vietu radīšanu veicina ar konkursiem

Daudzas pašvaldības pēdējos gados regulāri organizē dažādus projektu konkursus, kuros iespējams pieteikties personām vai uzņēmumiem, kas vēlas attiecīgajā pašvaldībā attīstīt savu biznesa ideju un radīt jaunas darba vietas.

Viena no šādām pašvaldībām ir arī Lubānas novads, kas pēc bezdarba līmeņa krituma pēdējo trīs gadu periodā ierindojas blakus Salacgrīvas novadam.

Lai gan Lubānas novadā faktiskos skaitļos jauno uzņēmumu skaita pieaugums nav bijis tik straujš kā, piemēram, Salacgrīvas novadā, pretstatā, piemēram, 2015.vai 2014.gadam, kad novada teritorijā reģistrēti vien pāris uzņēmumi, pēdējos gados to skaits nostabilizējies un gan 2018., gan 2017.gadā Lubānas novads kļuvis par 6 uzņēmumiem bagātāks.

Balstoties uz NVA datiem, 2016.gadā bez darba bijuši 10,7% no visiem ekonomiski aktīvajiem Lubānas novada iedzīvotājiem, 2017.gadā šis rādītājs samazinājies līdz 7,8%, bet pagājušajā gadā sarucis jau līdz 6,3%.

Lubānas novads ir viena no pašvaldībām, kas pēdējos gados aktivizējusies, cenšoties motivēt savus iedzīvotājus iesaistīties uzņēmējdarbībā. Lai to panāktu, jau kopš 2017.gada tiek izsludināti konkursi “Sāc Lubānā”, kurā aicināti piedalīties pēdējā gada laikā Lubānas novadā reģistrētie uzņēmumi, kā arī fiziskās personas, kuras gatavas Lubānas novadā uzsākt savu uzņēmējdarbību. Viens no nosacījumiem, lai piedalītos konkursā, – radīt vismaz vienu pilnas slodzes darbavietu. Dati rāda, ka patlaban Lubānas novadā trešā daļa no visiem uzņēmumiem ir norādījuši, ka tie nodarbina tikai vienu strādājošo. Pēc Lubānas novada pašvaldības pārstāvja teiktā, visbiežāk projekta dalībnieki izvēlas īstenot uzņēmējdarbību tūrisma vai kokapstrādes sektorā.

Lursoft izpētījis, ka, neskatoties uz lielo uzņēmumu likvidēšanas bumu pēdējos gados, uzņēmumu skaits Lubānas novadā saglabājies teju nemainīgs, tāpat arī novadā reģistrētajos uzņēmumos nodarbināto skaits. Izpētīts, ka 2016.gadā Lubānas novadā reģistrētajos uzņēmumos strādājuši 324 darbinieki, bet 2017.gadā – 320. 2019.gada sākumā novadā bija reģistrēts 121 uzņēmums, par 2 vairāk nekā gadu iepriekš. Tikmēr iedzīvotāju skaits Lubānas novadā, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datubāzēs esošās informācijas, sarucis par 3,54% (2018.gadā pašvaldības teritorijā bijuši 2 287 iedzīvotāji), bet darbspējas vecumā esošo iedzīvotāju skaits – par 1,39%.

Daudz senāka pieredze šādu konkursu organizēšanā ir Liepājas pilsētas pašvaldībai. Kā stāsta Liepājas pilsētas pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Eņģele, ideja par konkursu organizēšanu pašvaldībai radās ekonomiskās krīzes laikā 2007./2008.gadā, domājot par to, kā mazināt krīzes radītās sekas un veicināt uzņēmējdarbību, atbalstot mazos un vidējos komersantus. Pēc viņas teiktā, kopš 2008.gada komersanti iesnieguši 264 projektus, no kuriem atbalstīts 131, piešķirot pašvaldības līdzfinansējumu, savukārt laika posmā no 2015.gada vien konkursa līdzfinansējums veicinājis vairāk nekā 100 jaunu darba vietu radīšanu.

Bezdarba līmenis sarucis teju visās pašvaldībās

Raugoties uz bezdarba līmeņa rādītāju pašvaldībās, redzams, ka laika periodā kopš 2017.gada tas samazinājies teju visās pašvaldībās, proti, 115 vietvarās, 58 no tām šajā periodā arī palielinājusies jaunu uzņēmumu reģistrēšanas aktivitāte. Straujākais jaunu uzņēmumu pieaugums trīs gadu laikā bijis Mērsraga novadā, kas pēc iedzīvotāju skaita ir trešā mazākā Latvijas pašvaldība. Tajā patlaban reģistrēti 84 uzņēmumi.

Lursoft izpētījis, ka gan 2015., gan 2016.gadā reģistrēti 2 jauni uzņēmumi, 2017.gadā – 4, bet 2018.gadā reģistrēts straujš pieaugums – reģistrēti 10 jauni uzņēmumi. Lursoft izpētījis, ka starp pagājušajā gadā Mērsraga novadā reģistrētajiem uzņēmumiem ir pārstāvēts plašs darbības jomu spektrs: zobārstniecības privātprakse, mazumtirdzniecība, skaistumkopšanas salons, uzņēmums, kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma pārvaldīšanu un izīrēšanu, mājdārziņš, arī ainavu veidošanas un zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrādes un konservēšanas uzņēmums. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā savu uzņēmumu Mērsraga novadā reģistrējuši arī mākslinieki Mārtiņš un Zane Vilsoni – SIA “Vilsons production” –, aktīvi uzsākot izrāžu veidošanu un producēšanu.

Daudz uzņēmumu tikai ar vienu darbinieku

Viens ir uzņēmumu skaita pieaugums, bet otrs faktors ir arī to nodrošināto darba vietu skaits, jo ne vienmēr katrs jaunais uzņēmums nes līdzi vairākas jaunas darba vietas.

To apliecina arī Lursoft pētījums, kas atklāj, ka 18,30% gadījumos uzņēmumi norādījuši, ka 2017.gadā tie nav nodarbinājuši nevienu strādājošo, bet teju pusē no visiem Latvijas uzņēmumiem reģistrēts tikai viens darbinieks. Visaugstākais šādu uzņēmumu īpatsvars ir tieši Pierīgas pašvaldībās. Mārupes, Stopiņu, Babītes un Ādažu novados no kopējā reģistrēto uzņēmumu skaita vairāk nekā 60% gadījumu uzņēmumi norādījuši, ka tajos strādā tikai 1 darbinieks.

Statistiku dati liecina, ka visaugstākais uzņēmumu īpatsvars ar 1 darbinieku ir nekustamo īpašumu un tirdzniecības nozarēs.

Tikmēr pilnīgs pretstats ir no galvaspilsētas attālākajos reģionos, kur šādu uzņēmumu skaits ir mazākumā. Piemēram, no Riebiņu novadā reģistrētajiem 367 uzņēmumiem viens strādājošais ir tikai 14,44% uzņēmumu, savukārt otrajā Latvijas pusē esošajā Vaiņodes novadā tādi ir 14,91% no kopējā uzņēmumu skaita.

Ņemot vērā to, ka tuvākā pusgada laikā plānotas aktīvas, dažāda līmeņa diskusijas par Vides un reģionālās attīstības ministrijas piedāvāto administratīvi teritoriālās reformas modeli, būtiski analizēt kā iecerētais teritoriālais sadalījums nākotnē sekmēs uzņēmējdarbības attīstību reģionos, vērtējot  ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu  un darba vietu pieejamību pašvaldībās, kā arī vērtējot darba spēka mobilitātes iespējas.

Dati par Latvijas pašvaldībām

Novads Uzņēmumu skaits
2018.gadā
Darbinieku skaits 2017.gadā
pašvaldības teritorijā reģistrētajos uzņēmumos
Bezdarba līmenis
2018.gadā, %
Iedzīvotāju īpatsvars darbspējas
vecumā no kopējā iedzīvotāju skaita, %
Aglonas nov. 149 120 13,1 63,17
Aizkraukles nov. 495 2520 5,9 61,18
Aizputes nov. 767 1345 6,8 59,75
Aknīstes nov. 186 830 4,5 66,57
Alojas nov. 460 746 4,6 62,66
Alsungas nov. 160 157 4,8 62,37
Alūksnes nov. 1347 2254 8,1 63,75
Amatas nov. 672 990 4,9 63,88
Apes nov. 280 370 5,5 63,41
Auces nov. 383 1120 6,3 61,08
Ādažu nov. 1181 2929 3 60,4
Babītes nov. 1375 4420 3,1 62,04
Baldones nov. 465 936 2,9 62,8
Baltinavas nov. 72 91 16,1 65,31
Balvu nov. 828 1642 10 63,43
Bauskas nov. 1838 4009 5,5 62,91
Beverīnas nov. 366 494 3,6 62
Brocēnu nov. 487 735 5 62,7
Burtnieku nov. 823 1344 3,4 62,79
Carnikavas nov. 712 1454 2,9 64,18
Cesvaines nov. 178 380 6,3 63,86
Cēsu nov. 1791 5804 4,3 61,73
Ciblas nov. 180 164 21 65,75
Dagdas nov. 334 389 13,4 64,34
Daugavpils 4173 20660 7,2 60,97
Daugavpils nov. 1172 1859 10,2 65,23
Dobeles nov. 1333 5641 5,6 62,73
Dundagas nov. 317 879 4,1 62,29
Durbes nov. 434 347 6,3 62,01
Engures nov. 748 1481 3,4 61,24
Ērgļu nov. 215 395 7,6 61,76
Garkalnes nov. 1197 2763 3 64,79
Grobiņas nov. 790 2428 5,2 61,1
Gulbenes nov. 1330 3779 5,8 63,73
Iecavas nov. 574 1625 4,2 63,67
Ikšķiles nov. 1048 2414 3,2 60,4
Ilūkstes nov. 348 808 8 63,39
Inčukalna nov. 636 2501 3,7 62,61
Jaunjelgavas nov. 436 813 6,5 63,18
Jaunpiebalgas nov. 223 394 4,6 62,19
Jaunpils nov. 232 516 3,8 63,4
Jelgava 4428 13891 3,4 61,36
Jelgavas nov. 1793 4412 3,9 64,67
Jēkabpils 1406 5385 5,4 61,86
Jēkabpils nov. 438 572 6,3 64,21
Jūrmala 4518 11674 3,9 61,89
Kandavas nov. 844 1057 4,9 63,06
Kārsavas nov. 285 516 18,8 64,05
Kocēnu nov. 656 1408 3,4 63,78
Kokneses nov. 412 766 5,7 63,3
Krāslavas nov. 706 1897 12,3 62,67
Krimuldas nov. 508 1148 3,7 63,23
Krustpils nov. 457 907 5,3 62,67
Kuldīgas nov. 2373 4411 6,2 62,92
Ķeguma nov. 586 919 2,4 63,84
Ķekavas nov. 2554 17214 2,8 61,37
Lielvārdes nov. 761 1848 2,7 62,37
Liepāja 5448 20041 6 60,58
Limbažu nov. 1569 3561 4,6 62,01
Līgatnes nov. 313 624 4,5 62,25
Līvānu nov. 811 1724 12,2 62,39
Lubānas nov. 119 320 6,3 63,24
Ludzas nov. 594 1549 16,3 63,2
Madonas nov. 1976 4068 7,2 62,62
Mazsalacas nov. 295 464 2,8 61,07
Mālpils nov. 339 1292 5,5 63,19
Mārupes nov. 2902 23888 2,8 63,51
Mērsraga nov. 82 127 8,5 62,45
Naukšēnu nov. 188 578 1,8 65,76
Neretas nov. 251 201 6,7 65,33
Nīcas nov. 320 665 4,2 63,03
Ogres nov. 3056 7317 3,2 60,53
Olaines nov. 1690 5962 3,4 63,05
Ozolnieku nov. 897 3284 3,5 61,68
Pārgaujas nov. 491 754 4,5 62,82
Pāvilostas nov. 341 474 5,4 62,65
Pļaviņu nov. 354 615 5,4 61,79
Preiļu nov. 663 2082 8,1 63,14
Priekules nov. 458 1004 6,7 62,28
Priekuļu nov. 716 1394 3,9 63,26
Raunas nov. 470 485 4,9 63,6
Rēzekne 1697 7724 9,1 61,67
Rēzeknes nov. 1685 3123 16 65,41
Riebiņu nov. 370 196 10,6 65,87
Rīga 105104 389055 3,2 62,08
Rojas nov. 271 1060 4,1 63,37
Ropažu nov. 591 1560 3 64
Rucavas nov. 211 228 6,6 60,82
Rugāju nov. 212 203 10 64,24
Rundāles nov. 371 347 6,8 62,69
Rūjienas nov. 343 591 2,7 61,25
Salacgrīvas nov. 777 1535 3,5 63,45
Salas nov. 306 1060 6,5 65,04
Salaspils nov. 1912 5672 4,2 61,88
Saldus nov. 2129 5622,5 6 63,71
Saulkrastu nov. 612 1425 4 60,11
Sējas nov. 210 396 3,1 63,69
Siguldas nov. 1925 6661 3,9 61,46
Skrīveru nov. 231 430 5,4 59,89
Skrundas nov. 452 568 7 61,65
Smiltenes nov. 1061 4826 2,7 62,51
Stopiņu nov. 1363 7420 3,1 62,93
Strenču nov. 211 596 6,2 60,05
Talsu nov. 2578 5448 5,7 62,89
Tērvetes nov. 282 640 4,4 64,19
Tukuma nov. 2421 7109 5,2 62,09
Vaiņodes nov. 233 94 8,3 59,56
Valkas nov. 626 1244 6 60,66
Valmiera 2001 8650 2,9 60,5
Varakļānu nov. 188 567 6,7 62,27
Vārkavas nov. 206 99 7,5 63,96
Vecpiebalgas nov. 415 422 4,1 65,41
Vecumnieku nov. 617 946 3,9 63,27
Ventspils 2530 11197 4,3 60,95
Ventspils nov. 1095 1837 5,7 62,9
Viesītes nov. 306 463 5,5 61,92
Viļakas nov. 253 238 13,1 63,96
Viļānu nov. 234 1044 20,3 62,99
Zilupes nov. 108 216 19,9 63,93

Pētījumā izmantoti Lursoft, Nodarbinātības valsts aģentūras un Reģionālās attīstības indikatoru moduļa dati.

Autors

Lursoft