Blog

Fizisko personu maksātnespējas arī 2018.gadā vairākumā

2019. gada 23. janvāris

2019.gads maksātnespējas jomā sācies ar izmaiņām. Līdz ar jauno gadu spēkā stājušies Ministru kabineta noteikumi „Kārtība, kādā kārto maksātnespējas procesa administratora amata pretendentu sarakstu un izvēlas maksātnespējas procesa administratora amata kandidātu”, kas nosaka, ka maksātnespējas administratoru rinda vairs netiek publicēta un nav redzama arī pašiem administratoriem.

Iepriekš medijos izskanējušas bažas, ka līdzšinējā sistēma nebija pietiekami uzticama un it kā nejaušo maksātnespējas lietu sadali bija iespējams apiet, tāpēc, lai novērstu sistēmas ievainojamības riskus, veiktas izmaiņas līdzšinējā kārtībā. Kā tas ietekmēs maksātnespējas jomas sakārtošanu, varēsim spriest pēc laika, taču, kamēr vēl iedzīvojas izmaiņas, Lursoft aicina atskatīties uz situāciju maksātnespējas jomā 2018.gadā.

Ierosināto maksātnespēju skaits turpinājis sarukt

Pagājušajā gadā turpinājis sarukt ierosināto maksātnespējas procesu skaits, liecina Lursoft apkopotā informācija par situāciju maksātnespējas jomā 2018.gadā.

Statistikas dati rāda, ka 2018.gadā ierosināts 1 871 maksātnespējas process, kas ir par 11,70% mazāk procesu nekā 2017.gadā. Tikmēr ierosināto tiesiskās aizsardzības procesu skaits saglabājies iepriekšējā gada līmenī, bet ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu skaits sarucis no 11 procesiem 2017.gadā līdz 3 procesiem pērn.

Interesants ir fakts, ka 2018.gadā sarucis maksātnespējīgo uzņēmumu vidējais vecums. Ja 2017.gadā uzņēmumu, kuriem ierosināta maksātnespēja, vidējais vecums bija 8,4 gadi, tad uzņēmumu, kuriem process ierosināts pagājušajā gadā, vidējais vecums bijis 7,8 gadi.

Nodokļu parādi un neiesniegti pārskati signalizē par iespējamu maksātnespēju

Lursoft izpētījis, ka teju desmitajai daļai no visiem uzņēmumiem, kuriem pagājušajā gadā ierosināta maksātnespēja, uz procesa ierosināšanas brīdi bija reģistrēts nodokļu parāds, kas nozīmē, ka šim faktoram ir jāpievērš īpaša uzmanība un gadījumā, ja kādam no piegādātājiem vai klientiem tiek reģistrēts nodokļu parāds, ir jāizvērtē turpmākie sadarbības nosacījumi.

Tāpat arī kā signāls kalpo gada pārskatu iesniegšanas disciplīna, jo, kā rāda dati, tikai 365 uzņēmumi no tiem, kuriem pērn ierosināta maksātnespēja, iesnieguši gada pārskatu par 2017.gadu.

Maksātnespējīgie uzņēmumi – 65 novados un pilsētās

Pētījums atklāj, ka maksātnespēja ierosināta uzņēmumiem 65 novados un pilsētās. Skaitliski visvairāk procesu reģistrēts Rīgā – 375 –, kas veido 0,39% no kopējā galvaspilsētā reģistrēto uzņēmumu skaita. Pērn Rīgā ierosināts par 19 procesiem vairāk nekā 2017.gadā. Par 12 procesiem vairāk reģistrēts Jūrmalā (2018.gadā maksātnespēja ierosināta 20 uzņēmumiem), savukārt Daugavpilī un Liepājā ierosināts par 5 procesiem mazāk nekā gadu iepriekš. Lursoft aprēķinājis, ka 2018.gadā maksātnespēja ierosināta 15 uzņēmumiem no Daugavpils un 14 no Liepājas.

Aprēķini rāda, ka maksātnespējas procesu skaits gada laikā samazinājies 39 pašvaldībās, savukārt 47 vietvarās situācija saglabājusies nemainīga, tostarp, 32 no šīm pašvaldībām arī pērn, gluži tāpat kā 2017.gadā, nav ierosināts neviens maksātnespējas process.

Uz maksātnespējīgo sola visbiežāk nonākuši būvnieki

Ja 2017.gadā maksātnespējīgo uzņēmumu pirmajās rindās visbiežāk bija sastopami tirdzniecības sektora uzņēmumi, tad aizvadītais gads sarakstā ieviesis izmaiņas. Lursoft apkopotā informācija liecina, ka starp uzņēmumiem, kuriem 2018.gadā ierosināta maksātnespēja, biežāk nekā citu nozaru uzņēmumi pārstāvēta būvniecība. Aprēķini rāda, ka šīs jomas uzņēmumi veido 7% no visiem komersantiem, kuriem pagājušajā gadā ierosināta maksātnespēja. Turpat arī kravu pārvadājumi pa autoceļiem, kas 2017.gadā starp maksātnespējīgajiem uzņēmumiem atradās 4.vietā.

Šogad TOP 5 sarakstā mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības uzņēmumi nav atrodami, to vietā sarakstā iekļuvusi kokapstrāde un nekustamo īpašumu apsaimniekošana. Tikmēr jau vairākus gadus kā viena no nozarēm, kuras uzņēmumi visbiežāk iekļūst maksātnespējīgo skaitā, ir restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi. Izņēmums nav bijis arī 2018.gads, kad šī nozare pēc maksātnespējīgo uzņēmumu skaita ierindojās trešajā vietā.

Viens no restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumu sniedzējiem, kuru pērn skārusi maksātnespēja, ir SIA „Rockabilly House”, kas vēl 2017.gada pārskatā ziņoja, ka uzņēmums turpinājis strādāt ar zaudējumiem, taču apgrozījums tajā pašā laikā audzis par aptuveni 200 tūkst.EUR. Neskatoties uz zaudējumiem, raugoties nākotnē, uzņēmuma vadība, pamatojoties uz veiktajām investīcijām, 2018.gadā cerēja sagaidīt finanšu rezultātu pozitīvu izaugsmi. Jau 2017.gadā uzņēmumam bija ierosināts tiesiskās aizsardzības process, kas pērn izbeigts, uzsākot maksātnespējas procesu. SIA „Rockabilly House” 2017.gadā apgrozīja 1,33 milj.EUR un gadu noslēdza ar 145,85 tūkst.EUR zaudējumiem. Patlaban uzņēmumam izveidojies 467,48 tūkst.EUR liels nodokļu parāds.

Lursoft dati rāda, ka SIA „Rockabilly House” vienīgajam īpašniekam Raimondam Unguram pieder vēl divi ēdināšanas nozarē strādājoši uzņēmumi – SIA „Kapella 13” un SIA „Fīlings”. Abiem uzņēmumiem uzkrāts nodokļu parāds un jau 2017.gadā ierosināta to tiesiskā aizsardzība.

Nozares, kuru uzņēmumiem 2018.gadā visbiežāk ierosināta maksātnespēja:

  • Dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība;
  • Kravu pārvadājumi pa autoceļiem;
  • Restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi;
  • Sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana;
  • Zāģēšana, ēvelēšana un impregnēšana.

Skaļākie maksātnespējas procesi 2018.gadā

Viens no skaļākajiem maksātnespējas pieteikumiem 2018.gadā pavisam noteikti bija Latvijā bāzētās Islandes kapitāla aviokompānijas SIA „PrimeraAir Nordic” atzīšana par maksātnespējīgu. Kā medijiem atzina uzņēmuma pārstāvis, vairāku mēnešu garumā SIA „PrimeraAir Nordic” neatlaidīgi centās nodrošināt ilgtermiņa finansējumu lidsabiedrībai, taču, nespējot vienoties ar banku par īstermiņa finansējumu, uzņēmumam nebija citas iespējas, kā pieteikt maksātnespēju. Pēdējos divos gados vairāki neparedzēti un neveiksmīgi notikumi būtiski ietekmējuši aviokompānijas finanšu stāvokli, tāpēc, izvērtējot potenciālos zaudējumus, kas varētu rasties, kavējoties lidmašīnu piegādēm nākotnē, kā arī papildu saistības pret partneriem un līzinga pakalpojumu sniedzējiem, kā arī ņemot vērā sarežģītos apstākļus lidsabiedrībām zemo cenu un augsto izmaksu dēļ, tika nolemts pārtraukt SIA „PrimeraAir Nordic” darbību nevis turpināt palielināt saistības.

SIA „PrimeraAir Nordic” reģistrēta 2014.gadā un visus darbības gadus strādājusi ar apgrozījuma pieaugumu, 2017.gadā uzņēmumam apgrozot 95,72 milj.EUR. Tajā pašā laikā, neskatoties uz apgrozījuma pieaugumu par 7,07%, uzņēmums finanšu gadu noslēdzis ar 2,87 milj.EUR zaudējumiem.

Maksātnespējas process pagājušā gada vasarā pasludināts arī AS „Tosmares kuģubūvētava”, kura nodokļu parādi 2018.gada decembrī sasnieguši jau 679,91 tūkst.EUR, savukārt uzņēmuma kapitāldaļu turētājam AS „Rīgas kuģu būvētava” jau aizvadītā gada maijā ierosināts tiesiskās aizsardzības process. 2017.gada pārskatā AS „Rīgas kuģu būvētava” norādījusi, ka uzņēmuma ražošanas iekārtu modernizācijā tā investējusi 2,5 milj.EUR, 2016.gadā – vēl 1,7 milj.EUR. Kopumā uzņēmums 2017.gadā veicis 49 kuģu remontdarbus un uzbūvējis un nolaidis ūdenī 5 kuģu korpusus.Iesniegtā gada pārskats liecina, ka 2017.gadā AS „Rīgas kuģu būvētava” apgrozījums sarucis par 38,08%, samazinoties līdz 12,85 milj.EUR, un gads noslēgts ar 308,22 tūkst.EUR zaudējumiem. Patlaban uzņēmumam izveidojies 1,49 milj.EUR liels nodokļu parāds. Uzņēmuma pārstāvji norādījuši, ka viens no galvenajiem faktoriem, kas veicinājies tiesiskās aizsardzības procesa pieteikšanu, ir situācija finanšu nozarē, kā rezultātā sekojis kuģu būves pasūtītāju lēmums nepieņemt Latvijas kredītiestāžu garantijas kā nodrošinājumu, kā arī ģeopolitiskā situācija, kas veicinājis to, ka starptautisko sankciju vilnis izraisīja milzīgu kravas transporta plūsmas samazināšanos visos transporta veidos, tostarp arī jūras transportā.

Fizisko personu maksātnespējas aizvien vairākumā

Lai gan pērn samazinājies, arī 2018.gadā aizvien, tāpat kā iepriekšējos gados, saglabājies ierosināto fizisko personu maksātnespējas procesu skaita pārsvars pār juridisko personu procesiem.

Lursoft statistikas dati liecina, ka pagājušajā gadā maksātnespēja pasludināta 1 279 fiziskām personām. Tas veido attiecīgi 68,36% no kopējā maksātnespējas procesu skaita, kas ierosināti 2018.gadā. Gada laikā to skaits sarucis par 16,46%.

Aprēķini rāda, ka no visām fiziskajām personām, kurām 2018.gadā ierosināta maksātnespēja, 20,41 % (2017.gadā – 20,85%) procesa ierosināšanas brīdī bijušas amatpersonas vai arī dalībnieces kādā no Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem, bet 36,43% personu ar uzņēmējdarbību bijušas saistītas iepriekš, taču procesa ierosināšanas brīdī vairs nav bijušas Latvijas uzņēmumos ne amatpersonas, ne dalībnieces.

Liek šķēršļus risku izvērtēšanai

Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa skaidro, ka līdz 2019. gada 1. janvārim informācija par administrēšanai vakantiem maksātnespējas subjektiem tika publiskota Maksātnespējas kontroles dienesta mājas lapā, un tas nenoliedzami bija svarīgs avots uzņēmumiem savu klientu, sadarbības partneru risku izvērtēšanai, t.i., lai uzņēmums būtu savlaicīgi informēts par iespējamo maksātnespējas procesa pasludināšanu. “To, ka šādas informācijas publiskošana nav bijusi kā liekas trauksmes celšana liecina statistika. Proti, 98% gadījumu fiziskām personām, par kurām sākotnēji bija publicēta informācija Maksātnespējas kontroles dienesta mājas lapā, pēc tam Maksātnespējas reģistrā tika reģistrēta maksātnespējas procesa pasludināšana, savukārt juridisko personu gadījumā tas kontatēts gandrīz 93% gadījumu,” viņa uzsver.

Maksātnespējas likuma grozījumu (stājušies spēkā 01.07.2018) un MK Noteikumu Nr.484 “Maksātnespējas kontroles dienesta tīmekļvietnē publicējamo ziņu noteikumi” anotācijā norādīts, ka ar paredzētajiem pasākumiem tiks sekmēta informācijas pieejamība un atklātība. “Jāatzīmē, ka iecerēto kopsavilkumu statistiku publiskošana bez izvērsuma un detalizācijas nedos iespēju sabiedrībai gūt pilnīgu priekšstatu par katra maksātnespējas procesa efektivitāti un caurspīdīgumu,” uzsver D. Kiopa, skaidrojot, ka augstāk minētie statistikas dati pierāda, ka politikas veidotāji, pieņemot lēmumu turpmāk nepubliskot informāciju par vakantajiem maksātnespējas subjektiem, nav šos faktus vērtējuši. “Mūsu pieredze liecina, ka šādas informācijas pieejamības ierobežošana būtiski apgrūtina uzņēmējdarbības risku izvērtēšanu. Turklāt, ja paraugāmies uz to, ka vienlaikus uzņēmējiem ir uzlikti pienākumi padziļināti vērtēt klientus un sadarbības partnerus, tai skaitā to maksātspēju, likumdevējs un izpildvara, ieviešot šādus ierobežojumus, nevis sekmē iespēju savlaicīgi reaģēt un novērst risku iestāšanos, bet gan drīzāk to kavē,” norāda Lursoft valdes locekle.

Papildu informācija

Maksātnespējas statistikas

Autors

Lursoft