Blog

Mazais bizness veido 42,18% no Latvijas uzņēmumu kopējā apgrozījuma

2018. gada 1. novembris

Mazais bizness 2017.gadā apgrozījis 23,90 miljardus eiro un nopelnījis 962,49 milj.EUR. Tas veido attiecīgi 42,18% no kopējās summas, kuru pērn apgrozījuši Latvijā reģistrētie uzņēmumi, un 32,80% no visu Latvijas uzņēmumu kopējās peļņas. Šie rādītāji tikai atkārtoti apliecina mazā biznesa nozīmīgumu Latvijas uzņēmējdarbībā.

Lursoft aprēķinājis, ka 2017.gada izskaņā Latvijā bija reģistrēti nepilni 110 tūkstoši uzņēmumi, kuri nodarbina mazāk nekā 50 darbiniekus un aizvadītajā gadā apgrozījuši mazāk nekā 10 milj.EUR vai arī to bilances kopsumma bijusi mazāka par 10 milj.EUR. Atbilstoši Eiropas Komisijas regulas definīcijai, šie uzņēmumi klasificējami kā mikro un mazie komersanti.

Nedaudz vairāk nekā puse jeb 53% no mikro un mazajiem uzņēmumiem reģistrēti Rīgā, bet vēl 19% – Pierīgas pašvaldībās. Pārējos Latvijas reģionos reģistrēts salīdzinoši līdzīgs mikro un mazo uzņēmumu skaits – Kurzemē 7,92% no Latvijas kopējā mikro un mazo uzņēmumu skaita, Zemgalē – 7,24%, Vidzemē – 6,64%, bet Latgalē – 6,05%.

Ņemot vērā mazā biznesa lielo īpatsvaru starp Latvijas uzņēmumiem, likumsakarīgi, ka šie uzņēmumi parāda arī populārākās uzņēmējdarbības nozares Latvijā reģistrēto uzņēmu vidū. Desmitā daļa no visiem mikro un mazajiem uzņēmumiem izvēlējušies savu darbību saistīt ar mazumtirdzniecību, savukārt 8,70% – ar nekustamā īpašuma nozari. Tikai nedaudz mazāk, proti, 8,18%, par savu darbības sfēru izvēlējušies vairumtirdzniecību.

Aug mazā biznesa apgrozījums un peļņa

Pagājušajā gadā Latvijā reģistrētie uzņēmumi apgrozījuši 56,66 miljardus eiro, kas ir par 5,81% vairāk nekā 2016.gadā. Salīdzinot ar aizpagājušo gadu, pērn palielinājies arī mikro un mazo uzņēmumu kopējais apgrozījums, taču, salīdzinājumā ar Latvijas uzņēmumu kopējo rādītāju, pieaugums bijis nedaudz mazāks. Lursoft aprēķinājis, ka 2017.gadā mazais bizness apgrozīja 23,89 miljardus eiro, par 3,24% vairāk nekā nekā 2016.gadā. Tikmēr vidējā un lielā biznesa kopējais apgrozījums gada ietvaros palielinājies par 12,11%.

Analizējot, cik mazais bizness nopelnījis 2017.gadā, redzams, ka gada laikā mikro un mazo uzņēmumu peļņa palielinājusies par 36,92%, sasniedzot 962,49 milj.EUR, tikmēr valstī reģistrēto uzņēmumu kopējā peļņa augusi par 48,91%, palielinoties no 1,97 mld.EUR 2016.gadā līdz 2,93 mld.EUR pērn.

Lursoft aprēķinājis, ka pagājušajā gadā turpinājis augt ne tikai mikro un mazo uzņēmumu kopējais apgrozījums, bet arī samaksāto nodokļu apjoms. VID administrētajos nodokļos mazais bizness 2017.gadā samaksājis 2,56 miljardus eiro, kas ir par 4,92% vairāk nekā gadu iepriekš. Vērtējot mazā biznesa pienesumu kopējo nodokļu artavā, redzams, ka tas ieņem būtisku lomu – no kopējās nodokļu summas, kuru 2017.gadā valsts kopbudžetā samaksājuši uzņēmumi, 38,96% veido tieši mazais bizness. Tiesa, iepriekšējos gados to īpatsvars bija lielāks: 2016.gadā tie bija 39,80%, bet 2015.gadā – 42,28%.

Mazā biznesa lielā nozīme visievērojamāk atspoguļojas, iepazīstoties ar datiem par nodarbinātību. Lursoft aprēķinājis, ka mazais bizness ar darba vietām nodrošina 64,96% no kopējā darbinieku skaita, kas 2017.gadā nodarbināts Latvijā reģistrētajos uzņēmumos. Absolūtos skaitļos tie ir 360,53 tūkstoši darbinieku, kas nodarbināti mikro uzņēmumos, un vēl 96,45 tūkstoši strādājošo uzņēmumos, kas klasificējami kā mazie uzņēmumi.

Cik viegli būt mazā biznesa īpašniekam? Pieredzes stāsts

Linda Koroļova šā gada augustā reģistrējusi savu pirmo uzņēmumu – SIA „KevinsKK”. Iepriekš darbojusies kā pašnodarbināta persona, taču pēc ilgstošām pārdomām nolēmusi reģistrēt uzņēmumu.

Uzņēmēja stāsta, ka biznesu nolēmusi uzsākt, jo nav vēlējusies strādāt kāda cita labā, tā vietā izvēlējusies atvērt savu kapitālsabiedrību, lai labāk spētu saskatīt sava darba augļus un paceltu savu darbu jaunā līmenī. “Es vienmēr esmu bijusi ar biznesa domāšau, un sapnis par savu uzņēmumu man bija jau vairāku gadu garumā, tāpēc, vienu rītu pieceļoties sapratu, ka ir laiks rīkoties,” stāsta SIA “KevinsKK” dalībniece.

Lielākais izaicinājums jaunajai uzņēmējai bija SIA reģistrācija. “Reģistrācijas dokumentus man atmeta atpakaļ četras reizes. Divos gadījumos punkta vietā biju ielikusi komatu… Pēc šiem sarežģījumiem gandrīz visam atmetu ar roku, jo šķita, ka nekad nevarēšu sakārtot papīrus,” ar piedzīvoto uzņēmuma reģistrācijas procesā dalās L. Koroļova, piebilstot, ka tad, ja viņai būt attiecīgā izglītība, reģistrācijas process noteikti nešķistu tik sarežģīts kā patlaban, kad ar to saskārusies pirmo reizi.

Lielākais izaicinājums jaunajam uzņēmējam ir prasme sabalansēt ieņēmumus ar darbinieku skaitu un to algām, atzīst mazā biznesa īpašniece, norādot, ka uzmanīgi jāseko līdzi arī tam, kad mainās mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statuss, un ceturkšņu atskaišu iesniegšanai. “Reizēm ir grūti saprast, ko un kā pareizi darīt, lai visu darītu likuma noteiktajās normās un nekļūdītos,” uzsver SIA “KevinsKK” dibinātāja. Viņa arī, daloties par mazā biznesa vadīšanu, uzsver, ka vēlētos, lai prasības uzņēmumiem nebūtu tik lielas: “Mikrouzņēmumiem tiek piemēroti nodokļu paaugstinājumi, pazemināti apgrozījumu limiti, līdz ar to mikro uzņēmumus uzturēt vairs nebūs izdevīgi. Ir forši būt par mazo uzņēmēju, taču brīžiem šķiet, ka prasību paliek aizvien vairāk un vairāk.”

 

* Dati aprēķināti uz 15.10.2018.

** Aprēķinos par uzņēmumu nodokļu maksājumiem izmantota VID publiskotā informācija

Autors

Lursoft