Blog

Būvniecības izaugsme atspoguļojas nozares 2017.gada finanšu rādītājos

2018. gada 17. oktobris

Centrālās statistikas pārvaldes sniegtie dati liecina, ka pērn, salīdzinot ar 2016.gadu, būvniecības produkcijas apjoms pieaudzis par 19,5%. Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās 2017.gadā bija 1,74 miljardi eiro.(1)

Ekonomikas ministrijas publicētā informācija liecina, ka būvniecības nozarē 2017.gadā pēc divu gadu pārtraukuma atsākās izaugsme. Tas lielā mērā saistīts ar Eiropas Savienības struktūrfondu projektu uzsākšanu un īstenošanu, kas pozitīvi ietekmē nozari. Aizvadītajā gadā būvniecības produkcijas apjomi palielinājās gan ēku, gan inženierbūvju pamatkategorijās. Straujākais pieaugums bija vērojams inženierbūvju būvniecībā. Apjomu ziņā lielākais palielinājums bija autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un sliežu ceļu būvniecībā. (2)

Būvniecības izaugsme vistiešākajā veidā atspoguļojas nozares uzņēmumu finanšu rādītājos, kas pagājušajā gadā uzrāda kāpumu. Lursoft pētījums atklāj, ka būvniecības nozarē strādājošo uzņēmumu kopējais apgrozījums gada laikā palielinājies par 26,01%, savukārt peļņa, salīdzinot ar 2016.gadu, augusi vairāk nekā trīs reizes. Šādu statistiku uzrāda pētījums, kura laikā analizēti uzņēmumi, kas nodarbojas ar ēku būvniecību (Nace 41), inženierbūvniecību (Nace 42) vai veic specializētos būvdarbus (Nace 43).

Būvniecības nozares pieaugums pagājušajā gadā veicinājis arī citu nozaru izaugsmi, piemēram, ieguves rūpniecību, būvmateriālu ražošanu, metāla izstrādājumu ražošanas nozari.

Latvijas Bankas veiktais apkopojums par makroekonomiku Latvijā 2017.gadā ziņo, ka pagājušā gadā būvniecības izlaide atgriezās aptuveni 2015.gada līmenī, tomēr darbaspēka trūkuma novērtējums ir divreiz augstāks nekā pirms diviem gadiem. Šobrīd to kā problēmu atzīst jau vairāk nekā piektā daļa būvnieku.(3)

Latvijā reģistrēti 10 427 uzņēmumi, kuru pamatdarbība saistīta ar būvniecības jomu, no kuriem vairāk nekā puse jeb 52,01% kā savu pamatdarbības virzienu norādījuši specializētos būvdarbus, 36,25% – ēku būvniecību, bet 11,74% – inženierbūvniecību.

Lursoft aprēķini rāda, ka teju puse no visiem Latvijas būvniecības uzņēmumiem reģistrēti Rīgā, un tie 2017.gadā apgrozīja 2,17 miljardus eiro jeb 58,18% no nozares kopējā apgrozījuma.

Ievērojams skaits būvniecības uzņēmumu reģistrēti Pierīgā (22,87%), savukārt vienlīdz daudz nozares spēlētāju reģistrēti Zemgalē un Kurzemē. Vismazākais skaits būvnieku reģistrēti Latgalē – 5,23% no kopējā Latvijā reģistrēto būvniecības uzņēmumu skaita.

Lursoft aprēķinājis, ka ārvalstu tiešās investīcijas ieguldītas 7,77% būvniecības uzņēmumu kopumā 270,22 milj.EUR vērtībā. Vislielākās ārvalstu tiešās investīcijas piesaistītas topošā daudzfunkcionālā tirdzniecības centra Akropole attīstītāja SIA „M257” pamatkapitālam. 2004.gadā dibinātā uzņēmuma pamatkapitālā 66,36 milj.EUR ieguldījis Akropolis Real Estate B.V. no Nīderlandes.

Vislielākie ieguldījumi Latvijā reģistrēto būvniecības uzņēmumu pamatkapitālos nākuši no Nīderlandes (79,23 milj.EUR), Somijas (52,06 milj.EUR) un Igaunijas (40,73 milj.EUR).

Gadu iepriekš ārvalstu tiešās investīcijas uzņēmuma pamatkapitālam bija piesaistījuši 8,0% būvnieku, un ieguldījums to pamatkapitālā veidojis 264,41 milj.EUR, savukārt 2016.gadā – attiecīgi 7,39% un 253,75 milj.EUR.

Nozares kopējais apgrozījums gada laikā audzis par 26,01%

Pagājušais gads būvniecības nozarei nesis apgrozījuma pieaugumu. Lursoft pētījums atklāj, ka pozitīvu izaugsmi uzrāda gan nozares kopējais, gan vidējais apgrozījums. Pēc apgrozījuma krituma 2016.gadā, pērn būvniecības nozarē strādājošo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājās par 26,01%, sasniedzot 3,73 miljardus eiro, savukārt vidējais apgrozījums audzis par 6,95%, pieaugot līdz 45,85 tūkstošiem eiro uz vienu uzņēmumu. Jānorāda, ka ar apgrozījuma pieaugumu 2017.gadā strādājusi teju puse no visiem būvniecības uzņēmumiem. Visievērojamāk kopējais apgrozījums audzis Vidzemē reģistrētajiem būvniecības uzņēmumiem, kur tas gada laikā palielinājies par 37,65%, daudz neatpaliek arī Latgales (+33,90%) un Rīgas (+31,03%) uzņēmumi.

Pagājušā gadā pirmo vietu starp būvniecības uzņēmumiem pēc lielākā apgrozījuma saglabājis AS „UPB”. Gada laikā Liepājā reģistrētais uzņēmums palielinājis apgrozījumu par 9,69%, to kāpinot līdz 126,50 milj.EUR. Gada pārskatā publicētā informācija liecina, ka pagājušais gads AS „UPB” inženieriem bija kvalitatīvas izaugsmes un nostiprināšanās gads gan Latvijā, gan ārpus tās. Uzņēmuma inženieru komanda papildināta ar spēcīgiem inženieriem ne tikai jau esošajā Baltkrievijas birojā, bet 2018.gadā izveidots arī jauns meitas uzņēmums Lietuvā. AS „UPB” objekti kļūst aizvien lielāki un sarežģītāki, apvienojot mūsdienīgus risinājumus ar neregulārām formām. 2017.gadā ievērojamākais projekts bija 28 stāvus un 115 metrus augsta biroju ēka Stockholm New Zviedrijā. Pagājušā gada nogalē arī noslēgts AS „UPB” vēsturē apjomīgākais līgums eksporta tirgos par studentu pilsētas rajona būvniecību vairāk nekā 20 miljonu eiro vērtībā. Uzņēmuma lielākais objekts Latvijā pagājušajā gadā bija IKEA tirdzniecības centra būvniecība, kā arī Liepājas Olimpiskā centra manēžas izbūve.

Būtisku apgrozījuma kāpumu 2017.gadā uzrādījis igauņu Osauhing Merko Investments piederošais SIA „MERKS”, kas uzņēmumam gada laikā ļāvis pakāpties no saraksta ceturtās vietas uz otro pozīciju. Iesniegtais gada pārskats rāda, ka uzņēmums pagājušajā gadā apgrozījis 75,97 milj.EUR, kas ir par 68,27% vairāk nekā 2016.gadā. No SIA „MERKS” kopējā apgrozījuma 74% veido ēku būvniecība, 18% saņemti no uzņēmuma būvēto dzīvokļu pārdošanas, bet atlikušos 8% veidojuši citi ieņēmumi. Jānorāda, ka 2017.gadā no SIA „MERKS” apgrozījuma privātā pasūtītāja projekti veidoja 89%. SIA „MERKS” svarīgākie objekti 2017.gadā bija daudzfunkcionālais tirdzniecības centrs Akropole, multifunkcionālais komplekss Z torņi, Ventspils mūzikas vidusskola ar koncertzāli, kā arī Magdalēnas kvartāla attīstības projekta pirmā kārta un interjera un dizaina priekšmetu komplekss Decco Centrs.

Gada laikā apgrozījumu izdevies dubultot AS „A.C.B.”, kas ļāvis uzņēmumam ierindoties saraksta 3.pozīcijā. Lursoft dati rāda, ka 1992.gadā dibinātais uzņēmums pērn apgrozījis 69,59 milj.EUR, un straujais apgrozījuma pieaugums panākts, pateicoties ražošanas efektivitātes palielināšanai, kā arī ieguldījumiem uzņēmuma attīstībā. Iesniegtajā vadības ziņojumā teikts, ka 2017.gadā būtiski uzlabota visu A.C.B. grupas uzņēmumu savstarpējā sadarbība, kas ļāvis optimizēt kopējos resursus un stiprināt tirgus pozīcijas gan visai grupai, gan katram uzņēmumam atsevišķi, tostarp arī AS „A.C.B.”.

Par 17,45% pērn audzis arī Ceļu būves firmas SIA „Binders” apgrozījums, tam sasniedzot 64,72 milj.EUR, ļaujot uzņēmumam saglabāt vietu lielāko būvniecības uzņēmumu sarakstā. Savā 2017.gada pārskatā Ceļu būves firmas SIA „Binders” vadība norāda, ka pārskata periodā pieaudzis kopējais būvniecības finansējums, jo izsludināti iepriekšējā pārskata periodā aizkavētie būvniecības iepirkumi, tāpat arī nedaudz palielināts valsts finansējums ceļu būvniecībai un rekonstrukcijai. Pārskata gada otrajā pusē „Binders” koncerns saskāries ar darbaspēka pieejamības problēmu, kas izraisīja gan darbaspēka, gan vēlāk arī pārējo ražošanas izmaksu pieaugumu.

VAS „Latvijas autoceļu uzturētājs” ir vienīgais no TOP 5 sarakstā esošajiem uzņēmumiem, kura apgrozījums, salīdzinot ar 2016.gadu, pērn sarucis. Gada pārskatā publicētā informācija rāda, ka VAS „Latvijas autoceļu uzturētājs” aizvadītajā gadā apgrozījis 62,65 milj.EUR , kas ir par 2,85% mazāk nekā gadu iepriekš. Pagājušajā gadā par 3,7% samazinājušies uzņēmuma ieņēmumi no valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas pakalpojumu sniegšanas, tāpat arī par 12,8% sarukuši ieņēmumi no darbiem uz pašvaldību ceļiem.

TOP 5 lielākie būvniecības uzņēmumi pēc apgrozījuma 2017.gadā:

  1. AS „UPB”: 126,50 milj.EUR;
  2. SIA „MERKS”: 75,97 milj.EUR;
  3. AS „A.C.B.”: 69,59 milj.EUR;
  4. Ceļu būves firma SIA „Binders”: 64,72 milj.EUR;
  5. VAS „Latvijas autoceļu uzturētājs”: 62,65 milj.EUR.

Nozares peļņa pieaugusi vairāk nekā 3 reizes

Līdz ar apgrozījuma kāpumu pagājušais gads nesis arī būvniecības nozares peļņas pieaugumu. Lursoft aprēķini rāda, ka nozarē strādājošo uzņēmumu vidējā peļņa gada laikā augusi par 75,66%, sasniedzot 332 eiro uz vienu uzņēmumu, savukārt kopējā peļņa, salīdzinot ar 2016.gadu, pieaugusi vairāk nekā 3 reizes, palielinoties līdz 75,89 milj.EUR.

Ievērojamu pienesumu kopējās peļņas pieaugumā devis SIA „MERKS”, kas pēc 421,53 tūkst.EUR zaudējumiem 2016.gadā pērn strādājis ar 15,43 milj.EUR peļņu. Tāpat arī strauji savu peļņu kāpinājis 2016.gadā dibinātais SIA „Evago Global Commodities” no Aknīstes novada, kas pēc nodokļu nomaksas pagājušajā gadā nopelnījis 2,54 milj.EUR (2016.gada peļņa – 663,52 tūkst.EUR), ievērojamu pienesumu nozares kopējās peļņas rādītājā devusi arī AS „A.C.B.”. Lai gan AS „A.C.B.” nav ierindojusies starp nozares TOP 5 lielākajiem pelnītājiem, tā 2017.gadā var lepoties ar sekmīgiem darba rezultātiem, pēc 2,41 milj.EUR zaudējumiem 2016.gadā pērn strādājot ar 2,25 milj.EUR peļņu.

Pelnošākais uzņēmums nozarē aizvadītajā gadā bija SIA „MERKS”, kas finanšu gadu pēc nodokļu nomaksas noslēdza ar 15,43 milj.EUR lielu peļņu, kas ir uzņēmuma augstākais rādītājs kopš 2007.gada, kad tas strādāja ar 16,34 milj.EUR peļņu.

Otrajā vietā esošā AS „UPB” peļņa gada laikā samazinājusies par 85,29 tūkst.EUR, sarūkot līdz 6,00 milj.EUR, savukārt trešajā vietā esošā SIA „BELAM-RĪGA” peļņa gada laikā augusi teju divas reizes, palielinoties no 2,85 milj.EUR 2016.gadā līdz 5,40 milj.EUR pērn.

SIA „SKONTO PREFAB” 2017.gadu noslēdzis ar 5,40 milj.EUR lielu peļņu pēc nodokļu nomaksas, kas gada laikā ir pieaugums par 7,90%, sasniedzot augstāko peļņas rādītāju uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē. Uzņēmums pagājušajā gadā investējis jaunās ražošanas iekārtās, aprīkojumā un programmatūrā, kopējai investīciju summai sasniedzot 1,40 milj.EUR.

Lielāko pelnītāju TOP 5 sarakstu noslēdz VAS „Latvijas autoceļu uzturētājs” ar 63,26% peļņas pieaugumu. Pērn gūtā 3,30 milj.EUR peļņa ir lielākā uzņēmuma darbības vēsturē.

TOP 5 lielākie būvniecības uzņēmumi pēc peļņas 2017.gadā:

  1. SIA „MERKS”: 15,43 milj.EUR;
  2. AS „UPB”: 6,00 milj.EUR;
  3. SIA „BELAM-RĪGA”: 5,40 milj.EUR;
  4. SIA „SKONTO PREFAB”: 3,65 milj.EUR;
  5. VAS „Latvijas autoceļu uzturētājs”: 3,30 milj.EUR.

Pērn atkal neliels darbinieku skaita pieaugums

Ja gada laikā būvniecības nozarē strādājošo uzņēmumu skaits palielinājās par 7,28% , tad tajos nodarbināto cilvēku skaits auga daudz lēnāk – vien par 2,62%. Lursoft aprēķinājis, ka pagājušajā gadā nozares uzņēmumos bija nodarbinātas 62 014 personas.

Teju puse jeb 48,84% no kopējā nozarē strādājošo darbinieku skaita bija nodarbināti Rīgā reģistrētajos uzņēmumos, savukārt vēl 18,69% – Pierīgā reģistrētajos. Tieši Rīgā un Pierīgā reģistrētajos būvniecības uzņēmumos darbinieku skaita pieaugums gada laikā bijis vislēnākais.

Lursoft aprēķinājis, ka Rīgā reģistrētajos būvniecības uzņēmumos darbinieku skaits, salīdzinot ar 2016.gadu, palielinājās par 1,56%, savukārt Pierīgā – par 0,91%. Visstraujākais darbinieku skaita pieaugums novērojams Vidzemē reģistrētajos būvniecības uzņēmumos. Ja 2016.gadā šajā reģionā reģistrētie būvniecības uzņēmumi ar darba vietām nodrošināja 3 864 darbiniekus, tad pērn tie bija jau 4 188 strādājošie, kas ir pieaugums par 8,39%. Latgalē reģistrētajās būvniecības firmās darbinieku skaits gada laikā palielinājies par 5,12%, Zemgalē – par 4,97%, bet Kurzemē – par 3,84%.

Jāpiebilst, ka pagājušajā gadā bija 59 būvniecības uzņēmumi, kuru darbinieku skaits sasniedzis vismaz 100 strādājošos.

Pārliecinoši lielākais darba devējs arī pagājušajā gadā bija VAS „Latvijas autoceļu uzturētājs”, kas, balstoties uz iesniegtā gada pārskata datiem, 2017.gadā nodarbināja 1 309 darbiniekus, par 2,53% mazāk nekā gadu iepriekš.

Atšķirībā no pirmajā vietā esošā VAS „Latvijas autoceļu uzturētājs”, saraksta pārējie līderi darbinieku skaitu gada laikā audzējuši. Piemēram, AS „UPB” darbinieku skaits gada laikā palielinājies par 4,65%, sasniedzot 563 strādājošos, savukārt SIA „Latvijas Energoceltnieks” darbinieku skaita kāpums bija vēl straujāks.

Ja 2016.gadā uzņēmumā strādāja 378 darbinieki, tad pērn to skaits kāpa par 25,66%, sasniedzot 475 darbiniekus. Pagājušajā gadā SIA „Latvijas Energoceltnieks” turpināja izrāvienu eksporta tirgos. Pērn uzņēmums vietējā tirgū realizēja vairāku valstiski nozīmīgu objektu būvniecību un aktīvi strādāja pie jaunu ilgtermiņa būvniecības līgumu noslēgšanas. SIA „Latvijas Energoceltnieks” 2017.gadā apgrozīja 53,07 milj.EUR, kas ir par 19,80% vairāk nekā 2016.gadā, bet peļņa pēc nodokļu nomaksas veidoja 76,66 tūkst.EUR.

Ventspilī reģistrētais SIA „Ostas celtnieks” pērn palielināja darbinieku skaitu par 5,18% un nodarbināja 447 cilvēkus. Gada laikā uzņēmuma apgrozījums kāpa par 52,56%, sasniedzot 32,14 milj.EUR, savukārt pēc 1,63 milj.EUR zaudējumiem 2016.gadā, pērno gadu SIA „Ostas celtnieks” atkal noslēdza ar peļņu, kas pakāpās līdz 372,49 tūkst.EUR. 32% no SIA „Ostas celtnieks” 2017.gada apgrozījuma veidoja ārējo ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu būvniecība, 39% – ēku un vispārējā būvniecība, bet 29% – ceļu objekti. Kā iesniegtajā gada pārskatā norāda uzņēmuma vadība, tā apgrozījuma struktūras proporcijas gada laikā ir mainījušās, strauji pieaugot apgrozījumam ēku un vispārējā būvniecībā, kā arī palielinoties ieņēmumiem no ceļu objektu būvniecības.

Pagājušajā gadā vienāds darbinieku skaits bijis gan AS „BMGS”, gan SIA „Tilts”. Katrā no šiem uzņēmumiem 2017.gadā strādāja 417 darbinieki. AS „BMGS” nodarbināto skaits gada laikā pieauga par 3,22%, bet SIA „Tilts” – par 12,70%. Pērn auga gan abu uzņēmumu apgrozījums (AS „BMGS” par 50,91%, SIA „Tilts” – par 9,64%), gan arī peļņa (AS „BMGS” par 177,71%, SIA „Tilts” – par 20,80%).

TOP  lielākie būvniecības uzņēmumi pēc darbinieku skaita 2017.gadā:

  1. VAS „Latvijas autoceļu uzturētājs”: 1309 darbinieki;
  2. AS „UPB”: 563 darbinieki;
  3. SIA „Latvijas Energoceltnieks”: 475 darbinieki;
  4. SIA „Ostas celtnieks”: 447 darbinieki;
  5. AS „BMGS”: 417 darbinieki;
  6. SIA „Tilts”: 417 darbinieki.

*Dati par būvniecības uzņēmumiem aprēķināti uz 03.09.2018.

**Vidējie rādītāji aprēķināti, izmantojot vidējo mediānu.

***Informācijas avots datiem par uzņēmumu samaksātajiem nodokļiem – Valsts ieņēmumu dienests.

1 Būvniecības nozare Latvijā pērn piedzīvoja nozīmīgu izrāvienu, DELFI

2 Latvijas ekonomika 2017.gadā un prognozes 2018.gadam. Ekonomikas ministrija

3 Izaugsme 2017.gadā – straujākā sešu gadu laikā. Līvija Zorgenfreija, Latvijas Banka

4 Pētījums „Ēnu ekonomika Latvijas būvniecības nozarē 2015 – 2017”

Autors

Lursoft