Blog

Nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumu kopējā peļņa pērn pārsniegusi 90 miljonus eiro

2018. gada 2. oktobris

Nebanku kreditēšanas nozare pēdējos gados ir bijis karstais kartupelis, kas izsaucis plašas diskusijas par komersantu godprātību, nesamērīgo procentu slogu un reizē arī patērētāju vieglprātību, kas daudzas ģimenes iedzinis parādu gūstā.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus darbību 2017.gadā liecina, ka nebanku kredītdevēju kredītportfelis pērn, salīdzinājumā ar 2016.gadu, pieaudzis par 16%, sasniedzot 612,21 miljonu eiro. Nebanku sektora pakalpojumu sniedzēji 2017.gadā patērētājiem no jauna izsnieguši kredītus 586,63 miljonu apmērā, kas ir par 48,17 miljoniem eiro jeb 8,9% vairāk nekā gadu iepriekš.

Lursoft piedāvā iepazīties ar nebanku kreditēšanas nozarē strādājošo uzņēmumu finanšu rādītājiem, tostarp uzzināt, kuri komersanti pērn guvuši lielāko peļņu, visstraujāk kāpinājuši apgrozījumu un cik lielas summas nebanku kredītdevēji samaksājuši nodokļos.

Daudziem – ārvalstu kapitāls

Pēc Lursoft aprēķiniem, citu kreditēšanas pakalpojumu nozarē patlaban darbojas 223 uzņēmumi, no kuriem 34 reģistrēti pēdējo trīs gadu laikā. Jānorāda gan, ka starp daudzajām ātrās kreditēšanas kompānijām, kuras ietilpst šajā grupā, pie uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar citiem kreditēšanas pakalpojumiem, pieskaitāma arī AS “Attīstības finanšu institūcija Altum”, kas nodrošina finansējumu jomās, kuras valsts ir izvirzījusi kā svarīgas un atbalstāmas, un kurās pietiekamā apjomā nav pieejams kredītiestāžu finansējums.

Pētījums atklāj, ka no visiem nozares uzņēmumiem 29,60% kompāniju ir ārvalstu kapitāls. Visbiežāk līdzekļus to pamatkapitālā ieguldījuši investori no Igaunijas (15,15%) vai arī investīciju izcelsme meklējama Kiprā (13,64%). Jānorāda, ka investīcijas citu kreditēšanas pakalpojumu nozarē strādājošo uzņēmumu pamatkapitālos nākušas no 22 valstīm, to vidū ir arī tādas valstis kā Izraēla, Beliza, Baltkrievija u.c.

Vislielākās ārvalstu tiešās investīcijas ieguldītas SIA “Aizdevums.lv” pamatkapitālā, kur 16,08 milj.EUR lielus līdzekļus ieguldījusi zviedru MARGINALEN AB. Minētajai ārvalstu kompānijai Latvijā pieder arī uzņēmums, kas nodarbojas ar parādu atgūšanu, – SIA “Sergel”. Lursoft izziņas dati liecina, ka SIA “Aizdevums.lv” reģistrēts 1999.gada novembrī un pirmos gadus darbojies ar nosaukumu SIA “Līzings”, kas 2003.gada vidū nomainīts uz SIA “NELSS Līzings.” Savu pašreizējo nosaukumu uzņēmums ieguvis 2009.gadā.

Pagājušo gadu SIA „Aizdevums.lv” noslēdzis aptuveni 33 tūkstošiem jaunu kreditēšanas līgumu par kopsummā 23,50 milj.EUR, kā rezultātā aizdevēja kopējais debitoru portfelis 2017.gadā pieaudzis par 15%, sasniedzot 31,40 milj.EUR. 2017.gadu uzņēmums noslēdzis ar 6,50 milj.EUR apgrozījumu, gada laikā to kāpinot par 12,03%, bet peļņa pēc nodokļu nomaksas 2017.gadā veidojusi 2,02 milj.EUR, kas gan ir par 17,83% mazāk nekā gadu iepriekš, ko uzņēmuma vadība pamato ar aizvien pieaugošo konkurenci tirgū un vairāku operacionālo izmaksu pieaugumu.

Bieži maina nosaukumus

Sabiedrība būs pamanījusi, ka nebanku kreditēšanas uzņēmumiem raksturīgi vienlaikus strādāt ar vairākiem zīmoliem tā it kā paplašinot patērētājiem pieejamā pakalpojuma klāstu, vai arī, ieviešot jaunu zīmolu, nomainīt uzņēmuma nosaukumu. Tā, piemēram, SIA “VIVUS” zināms gan kā Vivus, gan arī kā Kimbi, savukārt SIA “Creamfinance Latvia” piedāvā nebanku kreditēšanas pakalpojumus gan ar nosaukumu Crediton, gan LadyLoan.

Lursoft, apkopojot datus par citu kreditēšanas pakalpojumu nozarē strādājošajiem uzņēmumiem, aprēķinājis, ka teju trešā daļa jeb 30,04% uzņēmumu kopš darbības uzsākšanas mainījuši savu nosaukumu (salīdzināšanai – no visiem patlaban Latvijā reģistrētajiem aktīvajiem uzņēmumiem nosaukumu vismaz reizi darbības laikā mainījuši 16,23%). To vidū ir gan kompānijas, kuras reģistrētas pirms vairāk nekā 20 gadiem, gan arī tādas, kas savu darbību uzsākušas, piemēram, pērn.

Nosaukumus mainījuši arī teju visi no TOP 10 lielākajiem nozarē strādājošajiem uzņēmumiem. Izņēmums ir vien SIA “InCREDIT GROUP”, kas visus astoņus darbības gadus strādājis ar vienu nosaukumu. Tikmēr nozares līdera AS “4finance” iepriekšējie nosaukumi bijuši AS “Online Finance Group”, AS “OC finanses”, SIA “IPF Digital Latvia” savulaik bijis zināms gan kā SIA “Mobile Credit Latvia”, gan SIA “MCB Finance Latvia”, bet SIA “ExpressCredit” līdz 2012.gada vidum strādājis ar nosaukumu SIA “Lombards24.lv”.

Nozares peļņa gada laikā palielinājusies par 69,64%

Lursoft aprēķinājis, ka citu kreditēšanas pakalpojumu nozarē strādājošie uzņēmumi pēdējos gados būtiski kāpinājuši savu peļņu. 2015.gadā tie bija 55,84 milj.EUR, 2016.gadā – 53,93 milj.EUR, bet pērn peļņa palielinājusies pat par 69,64%, sasniedzot jau 91,49 milj.EUR. Lauvas tiesu jeb 72,97% no tās 2017.gadā nodrošinājis AS “4finance”, kura peļņa, salīdzinot ar gadu iepriekš, pieaugusi par 130,06%. Balstoties uz AS “4finance” sniegto informāciju, uzņēmuma grupa, kas aptver AS “4finance”, SIA “Ondo” un SIA “Vivus”, Latvijas tirgū pagājušajā gadā nopelnījusi 9 milj.EUR, savukārt 4finance Holding S.A. 16 tirgos kopumā pērn strādājusi ar 34 milj.EUR peļņu.

Jāpiebilst, ka 2017.gadā ar peļņu, kas pārsniedz 1 miljonu eiro strādājuši 10 uzņēmumi.

Sekmīgs pagājušais gads izvērties arī SIA „IPF Digital Latvia”, kas Latvijā darbojas ar zīmolu Credit24. Lursoft izpētījis, ka 2016.gadā uzņēmums strādājis ar 1,09 milj.EUR zaudējumiem, taču pagājušais gads noslēgts jau ar 1,61 milj.EUR lielu peļņu pēc nodokļu nomaksas.

Nozares pelnošākie uzņēmumi 2017.gadā:

  1. AS „4finance”: 66,76 milj.EUR;
  2. SIA „VIVUS”: 6,28 milj.EUR;
  3. AS „Attīstības finanšu institūcija Altum”: 5,88 milj.EUR;
  4. AS „West Kredit”: 2,75 milj.EUR;
  5. SIA „InCREDIT GROUP”: 2,71 milj.EUR.

Runājot par zaudējumiem, 2017.gadā ar negatīvu rezultātu strādājuši 77 komersanti, kas veido trešo daļu no visiem nozares uzņēmumiem.

Vislielākie zaudējumi bijuši 2012.gadā dibinātajam SIA “EXTRA CREDIT”, kas plašāk zināms kā bino.lv un pieder Maltā reģistrētajam Panamerican Limited. Gadu iepriekš, laika posmā no 2017.gada 21.marta līdz 26.oktobrim, SIA “EXTRA CREDIT” vienīgais dalībnieks bijis Toms Jurjevs, kādreizējais SIA “VIVUS” un SIA “ONDO” vadītājs. Salīdzinājumā ar gadu iepriekš, pērn uzņēmuma zaudējumi palielinājušies 19 reizes, sasniedzot 2,02 milj.EUR. Iesniegtajā gada pārskatā teikts, ka lielie zaudējumi bijis sagaidāms rezultāts, ņemot vērā SIA “EXTRA CREDIT” ieguldījumus nākotnes attīstībai.

„4finance” pērn turpinājies apgrozījuma kritums

Nozares kopējais apgrozījums aizvadītajā gadā turpinājis palielināties, sasniedzot jau 168,43 miljonus eiro, kas gada ietvaros ir kāpums par 10,42%.

Pagājušais gads nesis arī izmaiņas apgrozījuma līderu sarakstā – līdz ar AS „4finance” apgrozījuma kritumu, pirmajā vietā nostiprinājies zīmola Credit24 īpašnieks „IPF Digital Latvia”, savukārt otrajā vietā ierindojies SIA „ExpressCredit”, kas gadu iepriekš atradās vien saraksta 9.vietā.

Ja 2013.gadā AS „4finance”  apgrozīja 49,58 milj.EUR, tad 2016.gadā tie bija vairs tikai 19,60 milj.EUR, savukārt pērn tā apgrozījums saruka jau līdz 15,05 milj.EUR, kā rezultātā tas no saraksta 1.pozīcijas noslīdēja uz 5.vietu. Apgrozījuma kritumu uzņēmuma vadība skaidro ar īstenotajiem pašregulācijas pasākumiem un stingrāku kredītpolitiku, kā rezultātā, piemēram, 2017.gadā atteikumu apmērs jauno klientu vidū sasniedzis 70%. Jānorāda gan, ka papildu 15,05 milj.EUR apgrozījumam, uzņēmums pērn guvis arī 94,16 milj.EUR lielus ieņēmumus no līdzdalības radniecīgo uzņēmumu pamatkapitālā. Gadu iepriekš tie bija 37,68 milj.EUR.

4finance grupas konsolidētais apgrozījums 2017.gadā bijis 37,9 milj.EUR, savukārt 4finance Holding S.A. darbības konsolidētais apgrozījums 16 tirgos, kuros tas nodrošina pakalpojumus, – 447,96 milj.EUR.

Nozares lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma 2017.gadā:

  1. SIA „IPF Digital Latvia”: 19,94 milj.EUR;
  2. SIA „ExpressCredit”: 17,04 milj.EUR;
  3. SIA „VIVUS”: 15,74 milj.EUR;
  4. AS „Attīstības finanšu institūcija Altum”: 15,43 milj.EUR;
  5. AS „4finance”: 15,05 milj.EUR.

Pagājušajā gadā SIA „IPF Digital Latvia” veica būtiskus mārketinga ieguldījumus, lai nostiprinātu uzņēmuma izmantotā zīmola Credit24 pozīciju Latvijas tirgū. Līdz ar citām aktivitātēm uzņēmuma klientu bāze pērn pieauga par 30%, savukārt apgrozījums sasniedza 19,94 milj.EUR, kas gada laikā ir pieaugums par 29,81%.

Straujš apgrozījuma pieaugums 2017.gadā bijis SIA „ExpressCredit”, kura apgrozījums gada laikā palielinājies 3,5 reizes. Apgrozījuma pieaugums saistāms ar to, ka SIA „ExpressCredit”, sekojot iepriekš izstrādātajai stratēģijai, aizvadītajā gadā uzsāka piedāvāt arī distances aizdevuma līguma slēgšanu, kas palīdzēja uzņēmumam būtiski paplašināt savu pakalpojumu klāstu. Kā norādīts iesniegtajā gada pārskatā, pērn SIA „ExpressCredit” turpināja stiprināt zīmola Banknote atpazīstamību, kļūstot par vienu no atpazīstamākajiem patēriņa kredītu zīmoliem Latvijā, kas atspoguļojas arī uzņēmuma finanšu rādītājos, jo strauji audzis ne tikai tā apgrozījums, bet arī peļņa. Tā gada laikā palielinājusies par 74,80%, pieaugot no 995,26 tūkst.EUR.EUR 2016.gadā līdz 1,74 milj.EUR pērn.

SIA „ExpressCredit” reģistrēts 2009.gadā. Tā patiesā labuma guvējs ir Agris Evertovskis, kurš SIA „ExpressCredit” kontrolē caur uzņēmumiem SIA „Lombards24.lv”, AS „EA investments”, SIA „AE Consulting” un SIA „EC finance”.

Līderis nodokļos pagājušajā gadā samaksājis vairāk nekā 6 milj.EUR

Citu kreditēšanas pakalpojumu nozarē strādājošo uzņēmumu samaksāto VID administrēto nodokļu kopsumma 2017.gadā palielinājusies par 32,09%, sasniedzot 30,64 milj.EUR. Jāpiebilst, ka 2016.gadā tie bijuši 23,20 milj.EUR, bet 2015.gadā – 21,78 milj.EUR. Lielākais nodokļu maksātājs nozarē AS “4finance”  2017.gadā nodokļos valsts kopbudžetā samaksājis 6,05 milj.EUR, bet gadu iepriekš tie bijuši 5,80 milj.EUR.

Nozares lielākie uzņēmumi pēc VID administrēto nodokļu maksājumu apjoma 2017.gadā:

  1. AS “4finance”: 6,05 milj.EUR;
  2. AS “Attīstības finanšu institūcija Altum”: 3,18 milj.EUR;
  3. SIA “VIVUS”: 2,64 milj.EUR;
  4. SIA “IPF Digital Latvia”: 2,60 milj.EUR;
  5. SIA “ExpressCredit”: 2,27 milj.EUR.

AS “4finance” pārliecinoši ieņem arī nozares lielākā darba devēja vietu. Pēc VID sniegtās informācijas, 2017.gadā uzņēmumā strādājuši 311 darbinieki, gadu iepriekš – 322, bet 2015.gadā – 259. Tikmēr tā tuvākais sekotājs darbinieku skaita ziņā SIA “ExpressCredit” aizvadītajā gadā nodarbinājis 264 darbiniekus, bet 2016.gadā – 288.

AS “4finance” reģistrēts 2008.gadā un pirmos darbības mēnešus tas strādājis ar nosaukumu AS “OC finanses”, kas vēlāk nomainīts uz AS “Online Finance Group”, bet savu pašreizējo nosaukumu uzņēmums ieguvis 2011.gadā. Uzņēmuma sākotnējie dibinātāji bija Alberts Pole, Kristaps Ozols, Māris Keišs un Liepājas uzņēmēju Kesenfeldu ģimenei piederošais SIA “MIG Holdings”, kas 2014.gadā likvidēts. Uzņēmuma īpašnieki šo gadu laikā mainījušies vairākkārtīgi, pēdējos gados dalībnieku vidū figurējot Kiprā un Maltā reģistrētām kompānijām. Patlaban uzņēmuma vienīgais kapitāldaļu turētājs ir Luksemburgā reģistrētais S.A. “4finance Holding”, bet patiesā labuma guvēji – Vera Boiko un ekspremjera Andra Šķēles znots Edgars Dupats, kurš ir kapitāldaļu turētājs arī tādos uzņēmumos kā SIA „Lonely Capital”, SIA „AD Consult”, SIA „Eurental” un SIA „MIDWAY”.

S.A. “4finance Holding” ir ne tikai AS „4finance” kapitāldaļu turētājs, bet arī īpašnieks tādiem uzņēmumiem kā SIA „4finance IT”, SIA „Debt Solution”, SIA „VIVUS”, SIA „4finance Media” un SIA „ONDO”. Neskaitot SIA „4finance IT”, kas vēl nav iesniedzis pārskatu par saimniecisko darbību 2017.gadā (2016.gadā tas apgrozījis 46,85 milj.EUR un gadu noslēdzis ar 1,98 milj.EUR zaudējumiem), S.A. “4finance Holding” piederošie uzņēmumi pērn apgrozījuši 56,73 milj.EUR.

Pētījuma dati apkopoti uz 14.09.2018.

*PTAC statistika par nebanku kreditēšanas sektoru http://www.ptac.gov.lv/lv/content/statistika-par-nebanku-kreditesanas-sektoru

Autors

Lursoft