Blog

Kuri uzņēmumi maksā minimālo algu vai pat vēl mazāku atalgojumu?

2018. gada 13. marts

Saraksts, kurā apkopota informācija par darba devējiem, kuri maksā minimālo algu vai pat mazāku atalgojumu nekā valstī noteikts, publicēts ar nolūku aizsargāt darba ņēmējus un ļaut tiem pirms pieteikšanās darbā izvērtēt samaksas atšķirības līdzīgos uzņēmumos.

Tagad, kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) publiskojis pirmo šāda veida sarakstu, Lursoft aicina ielūkoties, kādi uzņēmumi un organizācijas tajā atrodami – kāds ir to vidējais vecums, reģionālā piederība un finanšu rādītāji*.

Februārī, balstoties uz janvārī maksāto vidējo atalgojumu, sarakstā iekļauti 2 604 darba devēji. No tiem 72,98% reģistrēti Komercreģistrā, 13,44% – Uzņēmumu reģistrā, bet vēl 7,60% – Biedrību un nodibinājumu reģistrā. Starp minimālo vai mazāku algu maksātājiem iekļuvušas arī vairākas fiziskās personas, kuras nodarbina darbiniekus, un pat politiskā partija “KPV LV”.

Jāpiebilst, ka, pretstatā daudzu uzskatam, ka sarakstā lielākoties dominēs mazkapitāla SIA, sarakstā iekļuvušo uzņēmumu vidējais pamatkapitāla apjoms ir 2844 EUR, un tikai 8,53% no visiem sarakstā iekļuvušajiem komersantiem reģistrētais pamatkapitāls ir robežās līdz 10 eiro.

Jānorāda, ka 7,99% gadījumu sarakstā iekļautajiem uzņēmumiem un organizācijām vismaz viens no dibinātājiem vai dalībniekiem ir ārvalstu pārstāvis. To vidū lielākais uzņēmums ir 2016.gada martā reģistrētais kravu iekraušanas un izkraukšanas nozarē strādājošais SIA HERSEI, kas pirmajā darbības gadā apgrozījis 7,09 milj.EUR un nopelnījis 1,25 tūkst.EUR. Uzņēmuma vienīgais kapitāldaļu turētājs ir lietuvietis Algirdas Virbašius.

Teju puse darba devēju – no reģioniem

Pēc Lursoft aprēķiniem redzams, ka minimālās algas maksāšana ir izplatīta reģionos, jo, neskatoties uz to, ka Rīgā reģistrēta puse no visiem Latvijas uzņēmumiem, minimālo algu maksātāju sarakstā galvaspilsētā reģistrētie uzņēmumi un organizācijas veido ievērojami mazāku daļu – 37,36%. Vēl 18,09% minimālo vai mazāku algu maksātāji reģistrēti Pierīgā, savukārt no pārējiem reģioniem visvairāk šādu darba devēju ir Kurzemē – 12,40% no kopējā sarakstā iekļauto uzņēmumu un organizāciju skaita.

No tiem visvairāk jeb 35,40% reģistrēti Liepājā. Piektā daļa no visiem Liepājā reģistrētajiem uzņēmumiem, kuri iekļuvuši minimālās algas maksātāju sarakstā, darbojas mazumtirdzniecības sektorā, savukārt vēl 16,82% kā pamatdarbības nozari norādījuši operācijas ar nekustamo īpašumu.

Reģionālā piederība uzņēmumiem un organizācijām, kuras iekļautas minimālo vai mazāku algu maksātāju sarakstā:

  • 37,36% – Rīga;
  • 18,09% – Pierīga;
  • 12,40% – Kurzeme:
  • 11,79% – Latgale;
  • 11,19% – Zemgale;
  • 9,17% – Vidzeme.

Lursoft dati atklāj, ka šādi darba devēji reģistrēti 115 pašvaldībās. Visvairāk, protams, Latvijas lielajās pilsētās – Rīgā, Liepājā un Daugavpilī –, bet starp novadiem uzņēmumu un organizāciju, kuras saviem darbiniekiem maksātu minimālo vai zemāku atalgojumu, visvairāk ir Ogres (41), Saldus (38) un Ķekavas (38) novados, apsteidzot pat tādas pilsētas kā Rēzekne (37), Valmiera (35), Jēkabpils (34).

Pašvaldības, kurās reģistrēti visvairāk darba devēji, kuri maksā minimālo algu vai zemāku atalgojumu:

  1. Rīga: 925 uzņēmumi un organizācijas;
  2. Liepāja: 109 uzņēmumi un organizācijas;
  3. Daugavpils: 101 uzņēmums un organizācija;
  4. Jelgava: 63 uzņēmumi un organizācijas;
  5. Jūrmala: 44 uzņēmumi un organizācijas.

Sarakstā uzņēmumi ar vairāku gadu darba pieredzi

Lai gan pastāv pieņēmums, ka zemāku atalgojumu darbiniekiem maksā uzņēmumi, kuri nesen uzsākuši savu saimniecisko darbību, līdz ar to, vēl nav nostabilizējušies un izveidojuši savu klientu loku, Lursoft pētījuma dati šo pieņēmumu kliedē.

Izpētīts, ka sarakstā iekļuvušo uzņēmumu un organizāciju vidējais vecums ir 11 gadi, un tikai 4,68% darba devēju savu darbību uzsākuši aizvadītajā gadā vai vēl nesenāk – šogad.

Sarakstā iekļauti arī 60 darba devēji, kuri reģistrēti tālajā 1991.gadā. No tiem 28,33% ir Uzņēmumu reģistrā ierakstīti dažādi individuāli uzņēmumi un zemnieku saimniecības, bet ceturtā daļa – reliģiskās organizācijas. Starp 1991.gadā reģistrētajiem darba devējiem, kuri saviem darbiniekiem maksā minimālo algu vai mazāku atalgojumu, iekļauta arī AS “Rīgas Kinostudija”, kas vairākus gadus bijusi iesaistīta maksātnespējas procesos un bijusi saistīta ar neatrisinātiem autortiesību jautājumiem.

Iepazīstoties ar sarakstā iekļautajiem darba devējiem, kuri reģistrēti pērn vai šogad, redzams, ka 83,62% no tiem ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību. 2017. un 2018.gadā reģistrēto sabiedrību ar ierobežotu atbildību, kuras saviem darbiniekiem maksā minimālo algu vai zemāku atalgojumu, vidējais pamatkapitāls ir 2700 eiro un tās visbiežāk pārstāv tādas nozares, kā sauszemes un cauruļvadu transports (11,97%), mazumtirdzniecība (10,26%) un ēdināšanas pakalpojumi (9,40%).

Pārstāvēts plašs nozaru klāsts

Runājot par nozarēm, kuru pārstāvētie uzņēmumi iekļauti minimālo algu vai zemāka atalgojuma maksātāju sarakstā, jānorāda, ka pārstāvēto jomu klāsts ir ļoti plašs. Lursoft aprēķinājis, ka sarakstā iekļautie uzņēmumi pārstāv 74 dažādas nozares, sākot ar radio, televīzijas programmu izstrādes un apraides uzņēmumiem, beidzot ar komersantiem, kuri ražo elektriskās iekārtas.

No komersantiem, kuri janvārī saviem darbiniekiem maksājuši minimālo algu vai zemāku atalgojumu, 16,36% darbojas mazumtirdzniecības nozarē, 7,98% – nekustamo īpašumu jomā, bet vēl 6,11% – vairumtirdzniecībā. Līdztekus citām nozarēm, priekšplānā izvirzījusies arī augkopība un lopkopība. Starp lauksaimniecības uzņēmumiem, kuri maksā minimālo algu, ierindota arī Talsu rajona zemnieku saimniecība “RĪGMAĻI”, kura 2016.gadā apgrozījusi 1,02 milj.EUR un strādājusi ar 420,56 tūkst.EUR peļņu, iesniegtajā gada pārskatā norādot, ka vidējais strādājošo skaits saimniecībā 2016.gadā bijis 4 darbinieki.

Nozares, kuras visplašāk pārstāvētas starp Komercreģistrā un Uzņēmumu reģistrā ierakstītajiem darba devējiem, kuri maksā minimālo vai zemāku atalgojumu:

  1. Mazumtirdzniecība: 16,36%;
  2. Operācijas ar nekustamo īpašumu: 7,98%;
  3. Vairumtirdzniecība: 6,11%;
  4. Sauszemes un cauruļvadu transports: 5,81%;
  5. Augkopība un lopkopība: 5,16%.

Sarakstā arī uzņēmumi ar vairāku miljonu apgrozījumu un peļņu

Lursoft dati rāda, ka sarakstā iekļautie uzņēmumi 2016.gadā nodarbinājuši 7514 darbiniekus, apgrozījuši 199,84 milj.EUR un nopelnījuši 13,42 milj.EUR. Minētie uzņēmumi nodokļos kopumā samaksājuši 19,47 milj.EUR, tostarp 7,39 milj.EUR valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās, bet 4,42 milj.EUR – iedzīvotāju ienākuma nodoklī.

Lai gan lielai daļai komersantu (17,66%) ieprietim 2016.gada apgrozījumam, peļņai un darbinieku skaitam gozējas nulle, Lursoft aprēķini rāda, ka pārējie komersanti 2016.gadā nodarbinājuši katrs vidēji 2 darbiniekus, apgrozījuši 39,99 tūkst.EUR un strādājuši ar 89 eiro zaudējumiem.

* Pētījumā izmantoti VID publiskotie dati par darba devējiem, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāks

Autors

Lursoft