Blog

Uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju apjoms 2017.gadā turpinājis sarukt

2018. gada 26. janvāris

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka pēc tam, kad 2015.gadā ārvalstu tiešo investīciju uzkrājums sasniedza savu visu laiku augstāko punktu, pēdējie divi gadi iezīmējušies ar lejupejošu tendenci.

Pagājušajā gadā uzkrātais ārvalstu tiešo investīciju apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos samazinājies par 56,14 milj.EUR, sarūkot līdz 7,23 miljardiem eiro.

Statistikas dati liecina, ka laika posmā kopš 2008.gada ārvalstu tiešo investīciju uzkrātais apjoms pieaudzis par 86,56% jeb vidēji par 4,01% gadā, 2008. un 2009. gadā sasniedzot pat 16,26% un 27,13% kāpumu. Savukārt 2016.gadā akumulēto investīciju apjoms saruka par 3,19%, bet pērn – vēl par 0,82%.

“Daļēji investīciju samazinājums skaidrojams ar globāliem notikumiem, taču vaina meklējama arī valsts iekšējās problēmās, par kuru risināšanu tiek runāts jau ilgstoši. “Āvalstu investoru padome nepārtraukti norāda uz lielākajiem klupšanas akmeņiem – tiesām, maksātnespējas administrēšanu, ēnu ekonomiku un korupciju. Nepieciešama ilgtermiņa nodokļu politika, kas būtu prognozējama un veicinātu uzņēmējdarbību,” atzīst Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece.”*

Savukārt, raksturojot situāciju ar ārvalstu tiešo investīciju piesaisti, Latvijas Bankas ekonomiste Santa Bērziņa norāda, ka Igaunija un Lietuva apsteidz Latviju, piesaistot augstākas pievienotās vērtības investīciju projektus. Abas kaimiņvalstis ārvalstu tiešo investīciju vērtības indeksā iekļautas arī to TOP 10 valstu vidū, kurās ir uzrādītas vērtīgākās darbavietas.**

Jāpiebilst, ka 2017.gadā reģistrētas 10 333 darbības ar ārvalstu tiešajām investīcijām, tostarp gan veicot investīciju ieguldījumus Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos, gan arī izņemot jau iepriekš ieguldītos līdzekļus.

Analizējot 2017.gada ieguldījumus pa mēnešiem, redzams, ka lielākais uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju apjoma pieaugums fiksēts oktobrī, kas noticis pateicoties SIA “Cemex” pamatkapitāla palielināšanai par 80 milj.EUR. Uzņēmuma pamatkapitāls palielināts, tā vienīgajam dalībniekam Nīderlandē reģistrētajai kompānijai “Rugby Holding B.V.” izdarot naudas ieguldījumu SIA “Cemex”, un palielinot pamatkapitāla daļu skaitu par 5000. Tādējādi SIA “Cemex” pamatkapitālu pēc palielināšanas veido 18 000 daļas ar katras daļas nominālvērtību 16 000 eiro. Jāpiebilst, ka SIA “Cemex” pamatkapitāls pērn palielināts divas reizes – aprīlī par 10 milj.EUR, bet oktobrī – par 80 milj.EUR.

Lielākais uzkrāto investīciju kritums pagājušajā gadā novērots decembrī, kad ārvalstu tiešo investīciju akumulētais apjoms samazinājās par 159,33 milj.EUR. Viens no galvenajiem iemesliem šādai tendencei bijis 2006.gadā reģistrētās holdingkompānijas SIA “GE Money Latvia Holdings” likvidēšana, kā rezultātā akumulēto investīciju apjoms samazinājās par 226,79 milj.EUR.

Apgroza vairāk, bet nopelna mazāk

Vērtējot, kā iepriekšējos gados strādājuši uzņēmumi, kuros pērn ieguldītas ārvalstu tiešās investīcijas, redzams, ka to apgrozījums bijis vidēji par 31,84% augstāks nekā Latvijā strādājošo uzņēmumu vidējais rādītājs, savukārt zaudējumi, piemēram, 2016.gadā bijuši pat 44 reizes lielāki.

Iespēja piesaistīt lielākus finanšu līdzekļus uzņēmuma attīstībai ir viens no iemesliem, kas izskaidro to, kāpēc uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu spējuši uzrādīt augstāku apgrozījumu nekā vietējā kapitāla uzņēmumi un ilgstošāk strādāt ar zaudējumiem.

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka uzņēmumi, kuri 2017.gadā savam pamatkapitālam piesaistījuši ārvalstu investīciju ieguldījumus, 2016.gadā apgrozījuši vidēji 28,80 tūkst.EUR katrs, gadu noslēdzot ar 398 eiro lieliem zaudējumiem. Ja salīdzinām šos rādītājus ar 2015.gada datiem, redzams, ka gada laikā investīciju saņēmēju apgrozījums palielinājies par 12,86%, bet zaudējumi pieauguši par 74,56%.

Vidējais strādājošo skaits uzņēmumos pēdējos gados gan saglabājies nemainīgs. Lursoft aprēķinājis, ka uzņēmumos, kuri 2017.gadā savam kapitālam piesaistījuši ārvalstu investīcijas, gan 2016., gan 2015.gadā bijuši nodarbināti vidēji 2 strādājoši, kas ir tikpat, cik Latvijā reģistrētajos uzņēmumos vidēji.

Līderi aizvien nemainīgi

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka 2017.gads nav ieviesis būtiskas korekcijas nozarēs, kuras spējušas piesaistīt visvairāk investīciju. Raugoties, kuru nozaru uzņēmumos pagājušajā gadā ārvalstu tiešo investīciju apjoms pieaudzis visstraujāk, redzams, ka pirmajā vietā ierindojušies nekustamo īpašumu jomā strādājošie uzņēmumi. Pateicoties piesaistītajām investīcijām, pērn akumulēto ārvalstu tiešo investīciju apjoms šīs jomas uzņēmumu pamatkapitālos audzis par 110,10 milj.EUR. Teju uz pusi mazāks pieaugums nekā nekustamo īpašumu jomas uzņēmumiem 2017.gadā bijis nemetālistisko minerālu izstrādājumu ražošanas sfērai, proti, šajā nozarē strādājošo uzņēmumu pamatkapitālos ieguldīto ārvalstu investīciju apjoms aizvadītajā gadā palielinājies par 56,98 milj.EUR.

Jau vairākus gadus pēc kārtas stabilu vietu sarakstā ieņem arī uzglabāšanas un transporta palīgdarbību, kā arī sauszemes un cauruļvadu transporta nozares, kuru akumulēto investīciju apjoms 2017.gadā pieaudzis par attiecīgi 45,12 milj.EUR un 28,64 milj.EUR. TOP 5 sarakstu noslēdz būvniecības nozare, kurā ieguldīto ārvalstu investīciju summas uzkrājums gada laikā pieaudzis par 26,46 milj.EUR.

Nozares, kurās 2017.gadā visstraujāk pieaudzis uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju apjoms:

  1. Operācijas ar nekustamo īpašumu: 110,10 milj.EUR;
  2. Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana: 56,98 milj.EUR;
  3. Uzglabāšanas un transporta palīgdarbības: 45,12 milj.EUR;
  4. Sauszemes un cauruļvadu transports: 28,64 milj.EUR;
  5. Ēku būvniecība: 26,46 milj.EUR.

Visbiežāk iegulda investori no Krievijas, visvairāk – nīderlandieši

Līdzīgi kā citus gadus, arī pērn starp TOP 5 populārākajām valstīm, kuru pārstāvji Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldījuši vislielākos līdzekļus, līderpozīcijās izvirzījusies Krievija ar 1002 investēšanas gadījumiem, savukārt otrajā vietā kā ierasts ierindojusies Lietuva (455 investīciju ieguldīšanas gadījumi).

Jānorāda, ka, salīdzinot ar 2016.gadu, pērn Krievijas investoru ieguldījumu skaits sarucis par 263 gadījumiem, savukārt Lietuvas un Igaunijas gadījumos ieguldījumu skaits saglabājies praktiski nemainīgs. Proti, 2016.gadā Lietuvas investori Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos veikuši 462 ieguldījumus, bet Igaunijas – 434. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pieaudzis Ukrainas investoru ieguldījumu skaits, jo, kā rāda Lursoft aprēķini, 2016.gadā reģistrēti 309 ieguldījumi, savukārt pērn – par 22 vairāk. Baltkrievijas investoru ieguldījumu skaits gada laikā samazinājies par 36 gadījumiem.

TOP investoru valstis 2017.gadā, kuru pārstāvji veikuši visvairāk ieguldījumu Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos***:

  1. Krievija: 1002 ieguldījumi;
  2. Lietuva: 455 ieguldījumi;
  3. Igaunija: 431 ieguldījums;
  4. Ukraina: 331 ieguldījums;
  5. Baltkrievija: 224 ieguldījumi.

Lai gan Krievijas investori 2017. gadā investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldījuši visbiežāk, apjomīgākās summas investējuši nīderlandieši. Pēc Lursoft aprēķiniem, aizvadītajā gadā no Nīderlandes Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieplūduši 217,66 milj.EUR. Tikai nedaudz mazāk, proti, 206,65 milj.EUR ieguldījuši Zviedrijas pārstāvji. Krievija ar 54,28 milj.EUR ierindojusies saraksta 6.pozīcijā.

Aplūkojot TOP 5 valstu sarakstu, nepamanīts nepaliek fakts, ka sarakstā dominē par Eiropas nodokļu paradīzēm dēvētās valstis – Nīderlande, Kipra un Luksemburga. Minētās trīs valstis ierindojas pirmajās vietās, rēķinot arī pēc ārvalstu investīciju uzkrājuma pieauguma, kas tiek aprēķināts, no ieguldīto investīciju summas atņemot izņemto investīciju apjomu. Tā rezultātā, ņemot vērā arī no Latvijas pamatkapitāliem izņemtās iepriekš ieguldītās summas, no Luksemburgas nākušo investīciju apjoms pērn audzis par 122,05 milj.EUR, Nīderlandes – par 94,99 milj.EUR, bet Kipras – par 85,03 milj.EUR.

Visapjomīgākās investīcijas 2017.gadā nodrošinājuši investori no***:

  1. Nīderlandes: 217,66 milj.EUR;
  2. Zviedrijas: 206,65 milj.EUR;
  3. Kipras: 129,82 milj.EUR;
  4. Luksemburgas: 117,74 milj.EUR;
  5. Lietuvas: 76,46 milj.EUR.

Visstraujākais uzkrāto investīciju pieaugums – Ventspilī

Pārsteigumus sagādājis aizvadītā gada tops, kurā apkopotas pašvaldības, kurās visstraujāk gada laikā audzis akumulēto ārvalstu tiešo investīciju apjoms. Kamēr sarakstā pēc investēšanas gadījumu skaita pirmajā vietā ierindojusies Rīga, galvaspilsētas aizvadītā gada tiešo investīciju bilance bijusi negatīva, proti, no Rīgā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitāliem izņemtas lielākas ārvalstu investīciju summas nekā ieguldītas. Lursoft aprēķinājis, ka gada laikā Rīgā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos uzkrāto ārvalstu investīciju apjoms samazinājies par 148,47 milj.EUR, kas ir lielākais kritums starp visām Latvijas pašvaldībām.

Tā vietā 2017. gadā pirmajā pozīcijā izvirzījusies Ventspils. Ventspilī reģistrētajos uzņēmumos ieguldīto ārvalstu investīciju uzkrātais apjoms gada laikā pieaudzis par 43,10 milj.EUR. Jānorāda gan, ka straujais pieaugums panākts pateicoties vienam darījumam – pērn AS Ventspils nafta par 43,7 milj.EUR pārdevusi 51% SIA Ventspils nafta termināls kapitāldaļas Vitol grupā ietilpstošajai Nīderlandes kompānijai Martank.

Otrajā vietā pēc uzkrāto investīciju apjoma pieauguma 2017.gadā ierindojusies Liepāja ar 35,91 milj.EUR. Lursoft statistikas dati atklāj, ka lielākās investīcijas piejūras pilsētā nodrošinājusi 2017.gadā reģistrētā AS European Lingerie Group, kuras pamatkapitālā Kipras MYRTYLE VENTURES LIMITED ieguldījis 39,93 milj.EUR. Kopumā 2017.gadā reģistrēti 197 darījumi ar Liepājā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitāliem, no tiem 111 gadījumos veikti investīciju ieguldījumi.

Par 12,26 milj.EUR pagājušajā gadā palielinājies arī Jelgavā reģistrētajos uzņēmumos uzkrāto ārvalstu investīciju apjoms. Lielāko artavu investīciju pieaugumā devis darījums par SIA Latvijas Piens kapitāldaļu iegādi. Par piena pārstrādes uzņēmuma SIA Latvijas Piens lielāko kapitāldaļu turētāju 2017.gadā kļuvis vācu EXIMO Agro-Marketing. Pārējās SIA Latvijas Piens kapitāldaļas patlaban pieder Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai LATRAPS (14,52%), Piensaimnieku kooperatīvajai sabiedrībai Dzēse (8,50%) un Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai VAKS (1,88%).

Starp pašvaldībām, kurās reģistrētajos uzņēmumos uzkrāto tiešo ārvalstu investīciju apjoms gada laikā pieaudzis visstraujāk, ierindojušies arī divi Pierīgas novadi – Ķekavas novads ar 6,81 milj.EUR pieaugumu un Salaspils novads ar 6,36 milj.EUR pieaugumu. Ķekavas novadā pagājušajā gadā reģistrēti 66 darījumi ar ārvalstu investīcijām, no kuriem 41 gadījumā investīcijas ieguldītas. Lielākās investīcijas pērn Ķekavas novadā bijušas Alekseja Babenko 10,00 milj.EUR ieguldījums 2010.gadā reģistrētā SIA MGM Baltic pamatkapitālā, kā arī RETHREE LTD 9,15 milj.EUR ieguldījums SIA Fraternitas pamatkapitālā.

Salaspils novadā 2017.gadā fiksēti 62 darījumi ar ārvalstu tiešajām investīcijām, no tiem 13 gadījumi saistīti ar investīciju ieguldīšanu un izņemšanu no ražošanas uzņēmuma SIA MTM Ing pamatkapitāla.

TOP pašvaldības pēc ārvalstu tiešo investīciju lielākā uzkrājuma pieauguma 2017.gadā:

  1. Ventspils: 43,10 milj.EUR pieaugums;
  2. Liepāja: 35,91 milj.EUR pieaugums;
  3. Jelgava: 12,26 milj.EUR pieaugums;
  4. Ķekavas novads: 6,81 milj.EUR pieaugums;
  5. Salaspils novads: 6,36 milj.EUR pieaugums

Neskatoties uz to, ka Rīgā uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju apjoms pērn piedzīvojis ievērojamu kritumu, kopumā galvaspilsētā aizvadītajā gadā reģistrēts 3151 pozitīvs investēšanas gadījums uzņēmumu pamatkapitālos. Tas ir teju 25 reizes vairāk nekā tuvākajai sekotājai Jūrmalai, kurā reģistrēti 127 investīciju ieguldīšanas gadījumi. Jānorāda, ka patlaban uzkrāto ārvalstu investīciju apjoms Jūrmalas uzņēmumos sasniedzis 64,95 milj.EUR, ierindojot kūrortpilsētu starp visām Latvijas pašvaldībām 9.vietā. Tiesa, pērn uzkrāto investīciju apjoms Jūrmalā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos samazinājies par 1,20 milj.EUR.

Saraksta trešajā vietā ar 111 ieguldīšanas gadījumiem pagājušajā gadā ierindojusies jau pieminētā Liepāja, savukārt ceturto vietu ar 93 investēšanas gadījumiem ieņem Daugavpils. Pagājušajā gadā uzkrāto ārvalstu investīciju apjoms Daugavpilī reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos samazinājies par 853,25 tūkst.EUR.

TOP 5 sarakstu noslēdz Mārupes novads, kurā reģistrētajos uzņēmumos 2017.gadā fiksēti 76 ārvalstu tiešo investīciju ieguldīšanas gadījumi. Uzkrāto investīciju apjoms Mārupes uzņēmumu pamatkapitālos pagājušajā gada samazinājies par 8,92 milj.EUR, sarūkot līdz 96,83 milj.EUR.

TOP pašvaldības pēc reģistrēto ārvalstu tiešo investīciju ieguldīšanas gadījumu skaita 2017.gadā:

  1. Rīga: 3151 investēšanas gadījums;
  2. Jūrmala: 127 investēšanas gadījumi;
  3. Liepāja: 111 investēšanas gadījumi;
  4. Daugavpils: 93 investēšanas gadījumi;
  5. Mārupes novads: 76 investēšanas gadījumi.

Papildu informācija:

Infografika par ārvalstu tiešajām investīcijām 2017.gadā

 

*DELFI: Ārvalstu investoru naudas aizplūšana: sūdzas Latvijā, bet ne kaimiņos – kas vainīgs

** Makroekonomika: Latvija spēj paņemt „savu” ārvalstu investīciju pīrāga daļu.

*** aprēķinos ņemti vērā tikai pozitīvie investēšanas gadījumi, neiekļaujot gadījumus, kad investīcijas no uzņēmumu pamatkapitāliem tiek izņemtas

Autors

Lursoft