Blog

Pērn reģistrētas komercķīlas par 20,45 miljardiem eiro

2018. gada 15. janvāris

Komercķīlas ir kā sava veida lakmusa papīrs, kas parāda uzņēmēju gatavību investēt attīstībā, uzņemoties jaunas saistības, tātad, noticot uzņēmuma izaugsmes potenciālam.

Pagājušā gadā reģistrēto komercķīlu dinamika uzrāda pozitīvu tendenci – 2017.gadā pieaudzis gan reģistrēto ķīlu skaits, gan arī pieaugusi to kopējā maksimālā prasījuma summa. Lursoft apkopotā informācija rāda, ka aizvadītajā gadā kopumā reģistrētas 4715 komercķīlas jeb par 5,91% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt to kopējā summa veidojusi 20,45 miljardus eiro. Salīdzinot ar 2016.gada datiem, pērn reģistrēto komercķīlu kopējā maksimālā prasījuma summa augusi par 39,90%.

Priekšplānā – lauksaimniecība

Apkopojot datus par nozarēm, kurās pagājušajā gadā reģistrēts lielākais komercķīlu skaits, redzams, ka starp līderiem izvirzījušās gan ražojošās sfēras, gan arī tirdzniecība un dažādu pakalpojumu sniedzēji.

Ievērojami lielāks skaits ķīlu nekā citām nozarēm 2017.gadā reģistrēts lauksaimniecības uzņēmumiem. Lursoft aprēķinājis, ka pērn reģistrētas 945 ķīlas uzņēmumiem, kuri kā savu pamatnodarbošanos norādījuši augkopību un lopkopību. Salīdzinot ar gadu iepriekš, jāteic, ka nozare gada laikā piedzīvojusi ievērojamu komercķīlu skaita pieaugumu, jo 2016.gadā augkopības un lopkopības jomas uzņēmumiem reģistrēta 501 ķīla, kas nozīmē, ka gada laikā to skaits teju dubultojies.

Teju divas reizes lielāks komercķīlu skaits 2017.gadā reģistrēts arī vairumtirdzniecības uzņēmumiem. Lursoft statistika rāda, ka pērn šīs nozares uzņēmumiem reģistrētas 357 komercķīlas, savukārt 2016.gadā – 191.

Salīdzinot, kā mainījies nozaru TOP 5 aizvadītajā gadā, redzams, ka 2017.gadā starp biežākajiem ķīlu devējiem vairs nav atrodami mazumtirdzniecības uzņēmumi. Tā vietā saraksta 4.pozīcijā ar 262 komercķīlām 2017.gadā ierindojušies finanšu pakalpojumu uzņēmumi.

Savukārt, apkopojot datus par nozarēm, kuru uzņēmumiem 2017.gadā reģistrētas kopsummā apjomīgākās komercķīlas, redzams, ka starp TOP 5 līderiem augkopības un lopkopības nozare nemaz nav atrodama. Tās vietā pirmajā pozīcijā ierindojušies uzņēmumi, kuri nodarbojas ar finanšu pakalpojumu darbībām, kuriem pagājušajā gadā reģistētas komercķīlas par kopumā 2,17 miljardiem eiro. Saraksta otrajā vietā iekļuvuši neustamo īpašumu jomā strādājošie uzņēmumi ar komercķīlām 2,13 miljardu eiro vērtībā, savukārt 3.vietā ierindojušies pārtikas ražotāji ar komercķīlām 1,31 miljarda eiro vērtībā.

Nozares, kurās strādājošajiem uzņēmumiem 2017. gadā visbiežāk reģistrētas komercķīlas:

  1. Augkopība un lopkopība, medniecība un saistītas palīgdarbības: 945 komercķīlas;
  2. Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus: 357 komercķīlas;
  3. Operācijas ar nekustamo īpašumu: 332 komercķīlas;
  4. Finanšu pakalpojumu darbības, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu: 262 komercķīlas;
  5. Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana: 158 komercķīlas.

Nozares, kuru uzņēmumiem 2017.gadā reģistrētas kopsummā apjomīgākās komercķīlas:

  1.  Finanšu pakalpojumu darbības, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu: 2,17 mld EUR;
  2. Operācijas ar nekustamo īpašumu: 2,13 mld EUR;
  3. Pārtikas produktu ražošana: 1,31 mld EUR;
  4. Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus: 1,20 mld EUR;
  5.  Sauszemes un cauruļvadu transports: 0,68 mld EUR.

Kurās  pašvaldībās reģistrētajiem uzņēmumiem pērn ķīlas reģistrētas visaktīvāk?

Lursoft dati rāda, ka visvairāk komercķīlu 2017.gadā reģistrējuši Rīgas uzņēmumi, ierindojot galvaspilsētu arī pirmajā vietā pēc reģistrēto komercķīlu kopsummas. Statistika liecina, ka aizvadītajā gadā Rīgā reģistrētajiem uzņēmumiem reģistrētas 1378 komercķīlas par kopsummā 8,79 miljardiem eiro.

Saraksta nākamajās vietās ierindojušās pašvaldības, kurās reģistrētajiem uzņēmumiem fiksēts būtiski mazāks komercķīlu skaits, un arī to kopsumma bijusi vairāk nekā 15 reižu mazāka nekā Rīgas uzņēmumiem.

Interesanti, ka abos sarakstos bez Rīgas ierindojusies vēl tikai Liepāja, ar 85 komercķīlām ieņemot otro vietu topā, kurā apkopotas pašvaldības, kurās reģistrētajiem uzņēmumiem 2017.gadā bijis visvairāk ķīlu, un ceturto vietu ar 0,44 miljardiem eiro sarakstā, kurā apkopoti dati par uzņēmumiem, kuri 2017.gadā reģistrējuši apjomīgākās komercķīlas.

Kamēr sarakstā, kurā apkopotas pašvaldības, kurās reģistrētie uzņēmumi pagājušajā gadā reģistrējuši visapjomīgākās komercķīlas, vēl bez Rīgas un Liepājas atrodamas arī tādas Pierīgas teritorijas kā Ķekavas novads (0,58 mld EUR) un Mārupes novads (0,21 mld EUR), topā, kas atklāj vietvaras, kuru uzņēmumi ķīlas pērn reģistrējuši visaktīvāk, dominē Kurzemes pašvaldības. Lursoft aprēķinājis, ka Liepājas uzņēmumi 2017.gadā reģistrējuši 85 komercķīlas, Saldus novada – 78 komercķīlas, savukārt Talsu novada – 76 ķīlas. Sarakstu noslēdz Bauskas novads, kura uzņēmumiem pagājušajā gadā reģistrētas 69 jaunas komercķīlas.

Pašvaldības, kurās reģistrētie uzņēmumi 2017.gadā reģistrējuši visapjomīgākās komercķīlas:

  1. Rīga: 8,79 mld EUR;
  2. Ķekavas novads: 0,58 mld EUR;
  3. Valmiera: 0,56 mld EUR;
  4. Liepāja: 0,44 mld EUR;
  5. Mārupes novads: 0,21 mld EUR.

Pašvaldības, kurās reģistrētie uzņēmumi 2017.gadā reģistrējuši visvairāk komercķīlu:

  1. Rīga: 1378 komercķīlas;
  2. Liepāja: 85 komercķīlas;
  3. Saldus novads: 78 komercķīlas;
  4. Talsu novads: 76 komercķīlas;
  5. Bauskas novads: 69 komercķīlas.

Ieķīlāti gan lidaparāti, gan tramvaju sliedes

Raugoties, kuri uzņēmumi aizvadītajā gadā komercķīlas reģistrējuši visaktīvāk, redzams, ka komercķīlu kopsummas ziņā starp Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem izvirzījusies RPSIA Rīgas satiksme, kuras vārds saistībā ar reģistrētajām ķīlām jau plaši izskanējis medijos. Lursoft dati rāda, ka 2017.gadā pašvaldībai piederošā Rīgas satiksme reģistrējuši komercķīlas par 0,61 miljardu eiro, ieķīlājot lielu daļu savu īpašumu, sākot ar sliežu ceļiem, beidzot ar dažādiem instrumentiem. Kā norāda uzņēmuma pārstāvji, aizņēmums bijis nepieciešams, lai iegādātos jaunus zemās grīdas tramvajus un attīstītu ar ūdeņradi darbināmu transportu.

Par teju tikpat lielu summu jeb 0,60 miljardiem eiro komercķīlas pagājušajā gadā reģistrētas arī piena pārstrādes uzņēmumam AS Rīgas piena kombināts. Pēc Lursoft datiem, 2017.gadā reģistrētas 10 ar AS Rīgas piena kombināts saistītas komercķīlas, visas – pagājušā gada decembrī.

Nodrošinātā prasījuma maksimālās summas ziņā apjomīgākā komercķīla 2017.gadā bijusi Stockmann Oyj Abp, kas par labu Intertrust (Finland) Oy par 1,5 miljardiem eiro ieķīlājis sev piederošās SIA Stockmann Centrs kapitāldaļas. Ievērojamā darījuma summa ierindojusi Stockmann Oyj Abp ne tikai pirmajā vietā starp lielākajiem pērn reģistrēto komercķīlu devējiem, bet arī pirmajā vietā starp lielākajiem komercķīlu devējiem pēc aizvadītajā gadā reģistrēto ķīlu kopsummas.

Komercķīlu kopsummu ziņā 2017.gadā apjomīgas ķīlas reģistrētas arī Lidmasinas Leasing Limited.  Pēc Lursoft datiem, uzņēmums pagājušajā gadā reģistrējis četras komercķīlas par kopsummā 0,97 miljardiem eiro. Visos darījumos par labu Export Development Canada ieķīlāt lidaparāti C Series CS300.

Lielākie komercķīlu devēji pēc 2017. gadā reģistrēto ķīlu kopsummas:

  1. Stockmann Oyj Abp: 1,50 mld EUR;
  2. Lidmasinas Leasing Limited: 0,97 mld EUR;
  3. RPSIA Rīgas satiksme: 0,61 mld EUR;
  4. AS Rīgas piena kombināts: 0,60 mld EUR;
  5. Food Union Holding (CY) Public Company Limited: 0,60 mld EUR.

Skaita ziņā visvairāk jaunas komercķīlas pagājušajā gadā Latvijā reģistrētas lietuviešu UAB BFIII G1, kuram 2017.gadā reģistrētas 25 komercķīlas. Izanalizējot šo informāciju, redzams, ka lietuviešu uzņēmums ieķīlājis sev piederošo tirdzniecības centru kapitāldaļas. Jānorāda, ka uzņēmumam Latvijā pieder daļas piecos uzņēmumos un tas apsaimnieko Liepājā esošo tirdzniecības centru Rietumu Centrs, tirdzniecības centru Rīgā, Stirnu ielā 26, Jelgavas tirdzniecības centru Valdeka, loģistikas centru Berģi Garkalnes novadā un tirdzniecības centru Krasta ielā.

20 jaunas komercķīlas pagājušajā gadā reģistrējis gan holdinguzņēmums SIA TPM grupa, gan arī tam piederošais SIA BB Wholesale, kurš, savukārt, ieķīlājis sev piederošo SIA CCF Baltija, SIA Baltic XL un SIA Duty Free Baltics kapitāldaļas.

19 jaunas komercķīlas 2017.gadā reģistrētas arī kravu pārvadātājam SIA ODARA, kas par labu NORVIK BANKA ieķīlājis visu sev piederošo mantu, savukārt 17 ķīlas – AS Valmieras stikla šķiedra, kurai pateicoties Valmiera ierindojusies arī trešajā vietā starp pašvaldībām, kuru uzņēmumi pagājušajā gadā reģistrējuši apjomīgākās komercķīlas.

Lielākie komercķīlu devēji pēc 2017. gadā reģistrēto ķīlu skaita:

  1. UAB BFIII G1: 25 komercķīlas;
  2. SIA TPM grupa: 20 komercķīlas;
  3. SIA BB Wholesale: 20 komercķīlas;
  4. SIA ODARA: 19 komercķīlas;
  5. AS Valmieras stikla šķiedra: 17 komercķīlas.

Lielākā komercķīla aizvadītajā gadā ir jau pieminētā Stockmann Oyj Abp ķīla 1,5 miljardu eiro vērtībā, kurā par labu Intertrust (Finland) Oy ieķīlātas SIA Stockmann Centrs kapitāldaļas.

Saraksta otrajā vietā ar 514,5 milj. EUR vērtu ķīlu ierindojies SIA SEB līzings, kas par labu mātes uzņēmumam AS SEB banka ieķīlājis savas prasījuma tiesības.

500 milj. EUR vērtībā AS Latvijas Neatkarīgā Televīzija pagājušajā gadā ieķīlājusi 20 sev piederošas preču zīmes, to vidū gan LNT KOMPĀNIJA, LNT ZIŅAS, gan tādu savulaik populāru TV šovu zīmolus kā Latvijas zelta talanti, Dziedošās ģimenes un Latvijas princese, savukārt UAB Bite Lietuva par 500 milj.EUR ieķīlājusi AS Latvijas Neatkarīgā Televīzija kapitāldaļas.

Lielākās 2017. gadā reģistrētās komercķīlas:

  1. 1,5 miljardi eiro: ķīlas devējs Stockmann Oyj Abp, ķīlas ņēmējs Intertrust (Finland) Oy, reģistrēta 15.12.2017.
  2. 514,500 milj.EUR: ķīlas devējs SIA SEB līzings, ķīlas ņēmējs AS SEB banka, reģistrēta 14.08.2017.
  3. 500 milj.EUR, ķīlas devējs AS Latvijas Neatkarīgā Televīzija, ķīlas ņēmējs ING BANK N.V., LONDON BRANCH, ķīla reģistrēta 14.11.2017.
  4. 500 milj.EUR, ķīlas devējs UAB Bite Lietuva, ķīlas ņēmējs ING BANK N.V., LONDON BRANCH, ķīla reģistrēta 14.11.2017.

Komentāri

Nav pievienots neviens komentārs.

*