Blog

2017.gads nav nesis būtiskas izmaiņas uzņēmumu reģistrēšanas un likvidēšanas tendencēs

2018. gada 2. janvāris

Aizvadītais bijis jau otrais gads pēc kārtas, kad likvidēto uzņēmumu skaits valstī pārsniedzis jaunreģistrēto, un trešais gads, kurš nesis strauju likvidēto uzņēmumu skaita pieaugumu.

Pagājušajā gadā viens no apspriestākajiem tematiem bijusi nodokļu reforma, kuru finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola pamanījusies nodēvēt par vienu no vērtīgākajām dāvanām Latvijas simtgadei. Tiesa, tikmēr eksperti norāda, ka tik svarīgu lēmumu pieņemšana bijusi sasteigta. Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols atzinis, ka nodokļu reforma būtu jāizstrādā vairākus gadus, lai modelētu maksimāli daudz situāciju, un izlemtu, kā tajās piemērot jaunos likumus.

Tikmēr finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola uzsver, ka viens no reformas uzdevumiem bijis nodrošināt stabilu nodokļu politiku, lai sabiedrība kopumā un uzņēmēji varētu ar to rēķināties, piebilstot, ka vismaz dažus turpmākos gadus varam rēķināties ar stabilu nodokļu politiku.

Tajā pašā laikā ne visi uzņēmēji biznesa vidi Latvijā vērtē tik atzinīgi, kā rezultātā pagājušā gada decembrī maizes un konditorejas izstrādājumu ražotājs Liepkalni paziņojis par daļēju sava biznesa pārcelšanu uz Igauniju, pamatojot to ar atsevišķu valsts iestāžu neieklausīšanos Liepkalnu, kā arī vietējo Latvijas uzņēmēju viedoklī, līdz ar to arī atsevišķu valsts institūciju pastāvīgu uzņēmuma darbības apgrūtināšanu.

Pagājušais gads būtiskas izmaiņas jaunu uzņēmumu reģistrēšanas un likvidēšanas līknēs nav nesis – turpinājis sarukt jauno uzņēmumu skaits un pieaugt likvidēto. Analizējot iemeslus likvidēto uzņēmumu skaita pieaugumam, kas, salīdzinot ar 2016.gadu, pērn pieaudzis pat par 34,78%, redzams, ka viens no faktoriem ir uzņēmējdarbības vides sakārtošana, VID un Uzņēmumu reģistram no reģistriem izslēdzot uzņēmumus, kuri ilgstoši neveic saimniecisko darbību, kā arī, nenoliedzami, dažādi individuāli iemesli, piemēram, sīvā konkurence, kā rezultātā daudzi nolēmuši slēgt savus uzņēmumus.

To, ka lielākā daļa no likvidētajiem uzņēmumiem ir tā dēvētās uzņēmumu “čaulas”, vislabāk apliecina Lursoft statistikas dati, kas rāda, ka no 16 479 pērn likvidētajiem uzņēmumiem tikai 15,60% ir iesniegts pārskats par 2016.gadu, un no tiem puse pārskatos norādījuši, ka šajā gadā nav veikuši saimniecisko darbību.

Gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%

Arī pērn saglabājusies iepriekšējo gadu tendence samazināties jauno uzņēmumu skaitam. Lursoft apkopotā statistika rāda, ka 2017.gadā Latvijā reģistrēti 10210 jauni uzņēmumi, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada. Salīdzinot ar gadu iepriekš, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%.

Tiesa, lai gan jaunu uzņēmumu skaits turpinājis sarukt, iepriecinošs ir apstāklis, ka uzņēmējdarbībā iesaistās aizvien lielāks skaits personu, kuras izlēmušas dibināt savu pirmo uzņēmumu. Lursoft aprēķinājis, ka no visiem dalībniekiem, kuri 2017.gadā reģistrējuši jaunu uzņēmumu, 61,10% gadījumu personas vārds iepriekš nav bijis atrodams citu Latvijā reģistrētu uzņēmumu dalībnieku sarakstos. Gada laikā šādu personu skaits ir tikai audzis, jo vēl 2016.gadā dalībnieku, kuri reģistrējuši pirmo uzņēmumu, īpatsvars veidojis 55,79%.

Lai gan pēdējā gada laikā daudz runāts par uzņēmējdarbības vides neprognozējamību, kas nerada ārvalstu investoros uzticēšanos un vēlmi investēt Latvijas uzņēmumos, pagājušajā gadā 1 534 jaunreģistrētiem uzņēmumiem vismaz viens no dalībniekiem bijis no ārvalstīm, kas veido 15,02% no kopējā uzņēmumu skaita. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ārvalstu dalībnieku īpatsvars starp jaunajiem uzņēmumiem saglabājies nemainīgs.

Lursoft apkopotā informācija liecina, ka 2017.gadā visbiežāk savu kapitālu Latvijā reģistrētajos uzņēmumos ieguldījušas personas no tuvējām kaimiņvalstīm, kā arī no Itālijas.

TOP 5 populārākās valstis, kuru pārstāvji 2017.gadā visbiežāk ieguldījuši līdzekļus jaunreģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā:

  1. Krievija – 404 investori;
  2. Igaunija – 202 investori;
  3. Lietuva – 171 investors;
  4. Ukraina – 145 investori;
  5. Itālija – 93 investori.

Likvidēto uzņēmumu skaits audzis par 34,78%

Kamēr jauni uzņēmumi tiek reģistrēti aizvien piesardzīgāk, likvidēto uzņēmumu skaits aizvadītajā gadā turpinājis strauji pieaugt, gada laikā palielinoties par 34,78% un sasniedzot jau 16479 uzņēmumus. Jāpiebilst, ka aizvadītajā gadā likvidēto uzņēmumu skaits bijis lielākais pēdējo 26 gadu laikā.

Lursoft aprēķinājis, ka pērn likvidēto uzņēmumu vidējais vecums ir 10,3 gadi, kas apstiprina iepriekš pausto, ka iemesls likvidēto uzņēmumu skaita pieaugumam saistāms ar uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, likvidējot tā sauktos “tukšos” uzņēmumus.

Jau iepriekš norādīts, ka no visiem pagājušajā gadā likvidētajiem uzņēmumiem tikai 15,60% iesnieguši pārskatus par darbību 2016.gadā, savukārt 53,98% aizvadītajā gadā likvidēto uzņēmumu bijusi apturēta saimnieciskā darbība, savukārt 8,06% likvidācijas brīdī bijis reģistrēts nodokļu parāds.

Analizējot nozares, kurās visbiežāk darbojušies likvidētie uzņēmumi, redzams, ka pagājušais gads nav nesis būtiskas izmaiņas, jo priekšplānā izvirzījusies mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība, aiz kuras seko būvniecība un uzņēmumi, kuru pamatdarbība saistīta ar automobiļu un motociklu tirdzniecību un remontu.

37,22% mazkapitāla SIA – pamatkapitāls vien 1 EUR

Lai gan nemainīgi populārākā jaunu uzņēmumu reģistrācijas forma ir mazkapitāla SIA, to īpatsvars starp jaunajiem uzņēmumiem, lai arī nedaudz, taču, salīdzinot ar 2016.gadu, sarucis.

Lursoft dati rāda, ka pērn no visiem gada laikā reģistrētajiem jaunajiem uzņēmumiem 57,98% bijušas SIA ar samazinātu pamatkapitālu. Tikmēr 2016.gadā to īpatsvars veidojis 61,40%,

Jānorāda, ka no visām pagājušajā gadā reģistrētajām mazkapitāla SIA vairāk nekā pusei pamatkapitāls bijis robežās no 1 līdz 10 EUR, tostarp 23,84% – robežās no 2 līdz 10 EUR, bet 37,22% – tikai 1 EUR.

Rekordistam – 47,5 milj.EUR pamatkapitāls

Kamēr vairāk nekā puse no visiem pērn reģistrētajiem uzņēmumiem ir mazkapitāla SIA, starp 2017.gadā reģistrētajiem jaunajiem uzņēmumiem atrodami arī vairāki komersanti ar daudzmiljonu pamatkapitālu.

Lielākais 2017.gadā reģistrētais uzņēmums ir AS European Lingerie Brands, kura reģistrētais un apmaksātais pamatkapitāls ir 47,524 milj.EUR. Liepājā reģistrētais holdinguzņēmums AS European Lingerie Brands kļuvis par Liepājas speciālās ekonomiskās zonas SIA LAUMA FABRICS vienīgo kapitāldaļu turētāju un maijā jau reģistrēta 31,091 milj.EUR vērta komercķīla, kurā ieķīlātas SIA LAUMA FABRICS kapitāldaļas.

2017.gada janvārī reģistēts, bet decembrī jau likvidēts vēl viens holdinguzņēmums SIA Stern Holding, kurš pēc reģistrētā un apmaksātā 40 milj.EUR lielā pamatkapitāla ierindojies saraksta otrajā vietā. Uzņēmuma dibinātājs ir Vladislavs Shternfelds un viņam piederošais SIA Sternfeld Holding, kas pagājušā gada augustā pievienots nu jau likvidētajam SIA Stern Holding. Lursoft pieejamā informācija rāda, ka patlaban, pēc SIA Stern Holding likvidācijas, Vladislavam Shternfeldam vairs nepieder daļas Latvijā reģistrētos uzņēmumos.

Pērn reģistrēto lielāko uzņēmumu saraksta trešajā vietā ierindojusies vēl viena Liepājā reģistrēta holdingkompānija – AS European Lingerie Group –, kas sākotnēji reģistrā ierakstīta ar nosaukumu AS Lauma International. Pagājušā gada aprīlī dibinātā uzņēmuma reģistrētais un apmaksātais pamatkapitāls ir 37,970 milj.EUR. Arī šim uzņēmumam drīz vien pēc tā izveides reģistrēta komercķīla, 13,500 milj.EUR vērtībā par labu AS LHV Pank ieķīlājot sev piederošās AS European Lingerie Brands akcijas.

Pērn reģistrēto lielāko uzņēmumu sarakstā 4. un 5.pozīcijā ierindojušās divas nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības – AS Gaso un AS Conexus Baltic Grid. AS Latvijas Gāze meitas uzņēmums AS Gaso, kura pamatkapitāls ir 39,900 milj.EUR, ir gāzes sadales sistēmas operators un reģistrēts, pildot Enerģētikas likuma prasības nošķirt gāzes sadali no tirdzniecības. AS Gaso ir vienīgais dabasgāzes sadales sistēmas operators Latvijā, kas, pārņemot AS Latvijas Gāze tehnisko infrastruktūru un iecirkņus, nodrošinās dabasgāzes tīklu drošību, tehniskos pakalpojumus un patēriņa uzskaiti. Par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju iecelta bijusī Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane.

AS Conexus Baltic Grid, kura pamatkapitālu veido 39,786 milj.EUR, reģistrēts 2017.gada janvārī un tā lielākie sākotnējie akcionāri ir Gazprom, ITERA Latvija, Marguerite Gas I S.a.r.l. no Luksemburgas un vācu Uniper Ruhrgas International GmbH. Aizvadītā gada izskaņā Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS Augstsprieguma tīkls noslēdzis darījumu ar ITERA Latvija par tai piederošo dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora 16,05% akciju iegādi. Pēc darījuma noslēgšanas Latvijas valstij kopumā piederēs 34,36% AS Conexus Baltic Grid akciju.

2017.gadā reģistrētie lielākie uzņēmumi pēc to pamatkapitāla apjoma:

  1. AS European Lingerie Brands: 47,524 milj.EUR, Liepāja (reģistrēts 12.04.2017.);
  2. SIA Stern Holding: 40 milj.EUR, Rīga (reģistrēts 06.01.2017., 15.12.2017. – likvidēts);
  3. AS European Lingerie Group: 39,970 milj.EUR, Liepāja (reģistrēts 11.04.2017.);
  4. AS Gaso: 39,900 milj.EUR, Rīga (reģistrēts 01.12.2017.);
  5. AS Conexus Baltic Grid: 39,786 milj.EUR (reģistrēts 02.01.2017.).
Autors

Lursoft