Blog

Latvijā reģistrēti 334 ārvalstu investīciju uzņēmumi, kuru apgrozījums sasniedz 10 milj.EUR

2017. gada 9. decembris

Pēc Lursoft aprēķiniem 2016.gada nogalē ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos ieguldījuši teju 30 tūkstoši investoru. Taču to ieguldījums atšķīries – kamēr vieni uzņēmuma pamatkapitālā ieguldījuši vien dažus eiro, citi investējuši vairākus tūkstošus, radot uzņēmumus, kuru apgrozījums ik gadu sasniedz miljonos eiro rēķināmas summas.

Lai izpētītu, kuri ir sekmīgākie uzņēmumi ar ārvalstu investīciju izcelsmi, Lursoft veicis pētījumu par laika posmu no 2009. līdz 2016.gadam. Tā ietvaros analizēti uzņēmumi, kuros ārvalstu investīciju apjoms veido vismaz 51% no kopējā kapitāla un kuri apgroza vismaz 10 milj.EUR.

Septiņu gadu laikā ievērojami pieaudzis lielo investīciju uzņēmumu skaits

Laika posmā kopš 2009.gada uzņēmumu skaits, kas atbilst iepriekšminētajām prasībām, ievērojami palielinājies. Lursoft aprēķinājis, ka 2009.gadā bijuši 185 uzņēmumi ar vismaz 51% ārvalstu kapitāla līdzdalību un vismaz 10 milj.EUR apgrozījumu, bet 2016.gadā šādu uzņēmumu skaits sasniedzis jau 334 komersantus.

Tiesa, attālā redzams, ka šādu uzņēmumu skaits ik gadu palielinājies līdz 2015.gadam, savukārt pērn vērojams neliels to skaita samazinājums. Piemēram, sarakstu atstājis Salacgrīvā bāzētais SIA Ardagh Metal Packaging Latvia, kura apgrozījums sarucis līdz 9,11 milj.EUR, kas gada laikā ir kritums par 9,40%. Metāla kārbu ražotāja apgrozījumu būtiski ietekmējusi zivju konservu ražotāja biznesa lejupslīde Krievijas noteikto sankciju dēļ. Tāpat arī apgrozījums 2016.gadā ievērojami samazinājies zviedru investoriem piederošajam SIA Baltik Saule. Cementa tirgotājs aizvadītajā gadā apgrozījis 8,20 milj.EUR, par 19,15% mazāk nekā 2015.gadā.

Līdz ar uzņēmumu skaita pieaugumu, ievērojami palielinājusies arī ārvalstu investoru ieguldījumu kopsumma, tiesa, ne tik strauji kā uzņēmumu skaits. Pēc Lursoft aprēķiniem 2009.gadā ārvalstu investori pētījuma ietvaros apskatīto uzņēmumu pamatkapitālos ieguldījuši kopumā 913,56 milj.EUR, bet 2016.gadā ieguldījumu summa sasniegusi jau 1362,42 milj.EUR. Tas ir pieaugums par 49,13%.

skaita-dinamika

Vidējais apgrozījums saglabājies nemainīgs

Lai gan uzņēmumu skaits pērn samazinājies, to kopējais apgrozījums turpinājis pieaugt. Pēc Lursoft aprēķiniem, 2016.gadā uzņēmumi, kuros vismaz 51% veido ārvalstu tiešās investīcijas un kuru apgrozījums bijis vismaz 10 milj.EUR, kopumā apgrozījuši 16 miljardus eiro. Tas ir par 2,30% vairāk nekā 2015.gadā. Tikmēr kopējā apgrozījuma kritums, neskatoties uz uzņēmumu skaita pieaugumu, bijis vērojams 2014.gadā.

Kopumā kopš 2009.gada uzņēmumu skaits ar 51% ārvalstu investīciju līdzdalību pamatkapitālā un vismaz 10 milj.EUR apgrozījumu palielinājies par 80,54%, bet to kopējais apgrozījums pieaudzis vēl straujāk – par 108,88%. Pētot, uz kā rēķina noticis kopējā apgrozījuma būtiskais pieaugums, jāsecina, ka iemesls tam ir gan uzņēmumu skaita pieaugums, gan atsevišķu uzņēmumu strauja apgrozījuma izaugsme, jo vidējais apgrozījums (mediāna) šo gadu laikā saglabājies teju nemainīgs. Proti, ja 2009.gadā izvirzītajiem kritērijiem atbilstošie uzņēmumi apgrozījuši katrs vidēji 20,21 milj.EUR, tad 2016.gadā tie bijuši 20,26 milj.EUR.

Apgrozījuma ziņā absolūts līderis 2016.gadā bijis SIA Uralkali Trading, kas laika periodā no 15.07.2015. līdz 31.12.2016. apgrozījis 1,80 miljardus eiro. Krievijas Publiskajai akciju sabiedrībai Uralkali piederošais SIA Uralkali Trading darbu uzsācis 2015.gada vidū un darbojas kā mātes uzņēmuma tirdzniecības sabiedrība, atbildot par Uralkali produktu eksporta pārdošanu uz Āziju, Indiju, Ziemeļameriku, Dienvidameriku, Eiropu un arī Āfriku.

Starp uzņēmumiem ar lielāko apgrozījumu iekļuvis vēl viens minerālmēslu vairumtirdzniecības uzņēmums. Tas ir SIA URALCHEM Trading ar 2016.gadā apgrozītiem 0,78 miljardiem eiro. Līdz ar minerālmēslu cenu kritumu pasaules tirgū, aizvadītajā gadā sarucis arī uzņēmuma apgrozījums, kas gada laikā piedzīvojis kritumu par 31,31%.

Tāpat arī TOP 5 sarakstā atrodami abi lielākie pārtikas tirdzniecības tīklu pārstāvji SIA RIMI LATVIA (0,83 miljardi eiro) un SIA MAXIMA Latvija (0,69 miljardi eiro). Abu uzņēmumu apgrozījums gada laikā palielinājies, attiecīgi SIA RIMI LATVIA par 5,81%, bet SIA MAXIMA Latvija – par nepilnu procentu. Savukārt datortehnikas un elektronikas preču vairumtirgotājs AS ELKO GRUPA, pērn apgrozot 0,38 miljardus eiro, savu apgrozījumu gada laikā palielinājies par 3,79%. Tas izdevies pateicoties ekonomiskās situācijas stabilizācijai uzņēmuma pārstāvētajos tirgos.

Lielākie uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu (pēc lielākā apgrozījuma 2016.gadā):

  1. SIA Uralkali Trading: 1,80 mld EUR;
  2. SIA RIMI LATVIA: 0,83 mld EUR;
  3. SIA URALCHEM Trading: 0,78 mld EUR;
  4. SIA MAXIMA Latvija: 0,69 mld EUR;
  5. AS ELKO GRUPA: 0,38 mld EUR.

Investoru lielākā interese – par tirdzniecības nozari

Līderuzņēmumu pārstāvētās nozares arī uzskatāmi atklāj jomas, kurās visbiežāk savu saimniecisko darbību izvēlas attīstīt uzņēmumi ar ārvalstu kapitāla līdzdalību. Visbiežāk starp lielajiem investīciju uzņēmumiem atrodamas kapitālsabiedrības, kuras par savu pamatdarbības jomu izvēlējušās vairumtirdzniecību.

Aiz tās seko mazumtirdzniecība un uzņēmumi, kuru pamatdarbība saistīta ar uzglabāšanas un transporta palīgdarbībām. Kamēr vairumtirdzniecībā strādājošo uzņēmumu īpatsvars to vidū visus gadus saglabājies teju nemainīgs (35% robežās), mazumtirdzniecības jomā strādājošo komersantu īpatsvars samazinājies. Lursoft aprēķinājis, ka 2009.gadā no ārvalstu investīcijas piesaistījušajiem uzņēmumiem, kuri apgrozījuši vismaz 10 milj.EUR, mazumtirdzniecībā strādājuši 11,35% komersantu, bet 2016.gadā tie bijuši vairs tikai 7,78%.

nozares

Paplašinājies investoru valstu skaits

Vērtējot investīciju izcelsmi, redzams, ka 2009.gadā uzņēmumos ar ārvalstu kapitāla līdzdalību un apgrozījumu vismaz 10 milj.EUR investīcijas nākušas no 35 valstīm, bet jau nākamajā gadā to skaitu papildinājušas vēl 2 valstis, klāt nākot arī Beļģijai un Luksemburgai. Savukārt starp uzņēmumiem ar ieguldītām ārvalstu investīcijām un lielāko apgrozījumu gan 2009., gan 2010.gadā visbiežāk figurējuši investori no Somijas un Igaunijas. Palielinoties to ārvalstu investīcijas piesaistījušo uzņēmumu skaitam, kuri apgrozījuši vismaz 10 milj.EUR, pieaudzis arī valsts skaits, kuru pārstāvji devuši ieguldījumu Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos. Lursoft aprēķini rāda, ka 2016.gadā pētījuma kritērijiem atbilstošajos uzņēmumos investīcijas ieguldījuši jau 42 dažādu valstu pārstāvji.

2016.gadā visbiežāk pārstāvētās investoru valstis bijušas tuvējās kaimiņvalstis Lietuva (51 investors) un Igaunija (49 investori), aiz kurām seko Zviedrija, Kipra un Krievija.

No uzņēmumiem, kuros līdzekļus ieguldījuši lietuvieši, vissekmīgāk strādājis naftas produktu izplatītājs SIA ORLEN Latvija. Tiesa, pēdējo trīs gadu laikā fiksēts uzņēmuma apgrozījuma kritums, tā, piemēram, salīdzinot ar 2015.gadu, tam pērn sarūkot par 22,55%. Pieejamie dati liecina, ka pagājušajā gadā SIA ORLEN Latvija apgrozījis 356,05 milj.EUR, bet 2013.gadā apgrozījums sasniedzis pat 769,96 milj.EUR.

Savukārt veiksmīgākā igauņu investīciju kapitālsabiedrība 2016.gadā Latvijā bijusi SIA LATGRAN. 2004.gadā dibinātais kokskaidu granulu ražotājs aizvadītajā gadā apgrozījis 86,72 milj.EUR. Tiesa, salīdzinot ar gadu iepriekš, uzņēmuma apgrozījums sarucis par 11,19%. Tas saistāms ar 2016.gada nogalē samazinātajiem ražošanas apjomiem tirgus situācijas dēļ visās četrās granulu ražotnēs, kas atrodas Jaunjelgavā, Jēkabpilī, Krāslavā un Gulbenē. Igauņu AS GRAANUL INVEST bez SIA LATGRAN pieder daļas vēl piecos Latvijas uzņēmumos, no kuriem ar apgrozījumu, kas pārsniedz 10 milj.EUR, 2016.gadā strādājis arī SIA Graanul Pellets (39,10 milj.EUR) un SIA GRAANUL INVEST (29,73 milj.EUR).

Veiksmīgos ārvalstu kapitāla uzņēmumus piesaista arvien lielāks skaits reģionu

Jāatzīst, ka ne visiem reģioniem izdevies piesaistīt ārvalstu investoru interesi. Daļā pašvaldību nav reģistrēta neviena kapitālsabiedrība, kuru piesaistītais ārvalstu kapitāla īpatsvars veidotu vismaz 51%, bet gada apgrozījums sasniegtu vismaz 10 milj.EUR. Lursoft izpētījis, ka 2009.gadā šādi uzņēmumi bijuši reģistrēti 24 pašvaldību teritorijās, bet 2016.gadā – 34. Tātad, faktiski šo septiņu gadu laikā pašvaldību, kuras spējušas piesaistīt ietekmīgus ārvalstu kapitāla uzņēmumus, skaits audzis par 10 vietvarām. Šo pašvaldību skaitā ir Aknīstes, Engures, Krustpils, Līvānu, Mālpils, Priekuļu, Rēzeknes, Rucavas, Salaspils, Tukuma un Valkas novadi, kā arī Rēzeknes pilsēta. Tiesa, tikmēr 2016.gadā starp pašvaldībām vairs nav atrodams Aizkraukles novads un Jēkabpils.

Analizējot, kā mainījies pārstāvēto reģionu īpatsvars, redzams, ka 2009.gadā no visiem pētījumā apskatītajiem uzņēmumiem 71,35% bijuši reģistrēti Rīgā, savukārt 2016.gadā galvaspilsētā reģistrēto uzņēmumu īpatsvars nedaudz samazinājies, sarūkot līdz 70,27% no kopējā pētījumā iekļauto uzņēmumu skaita.

Starp pārējiem reģioniem jāizceļ Mārupes, Ķekavas un Stopiņu novadi, jo tāpat kā galvaspilsēta, arī Pierīgas reģioni spējuši piesaistīt lielu skaitu lielo uzņēmumu ar ārvalstu investīciju līdzdalību pamatkapitālā. Īpaši jāizceļ tieši Mārupes novads. Pēc Lursoft pētījuma datiem, 2009.gadā Mārupes novadā bijuši reģistrēti 8 uzņēmumi ar vismaz 51% ārvalstu investīciju ieguldījumu un apgrozījumu vismaz 10 milj.EUR apmērā, bet 2016.gadā šādiem nosacījumiem Mārupes novadā atbilda jau 18 uzņēmumi. Lielākais no tiem ir informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu vairumtirgotājs SIA Ourea, kura pamatkapitāla izcelsmes valsts ir Kipra. Uzņēmums 2016.gadā apgrozījis 120,96 milj.EUR. SIA Ourea ieņēmumus galvenokārt gūst no eksporta un lielāko daļu tā apgrozījuma veido darījuma partneri Eiropas Savienībā, Āzijā un ASV.

No Latvijas lielajām pilsētām jāuzteic arī Daugavpils – 2009.gadā pilsētā bijuši reģistrēti 5 lielie ārvalstu investīciju uzņēmumi, bet 2016.gadā to skaists sasniedzis jau 9 kapitālsabiedrības (Jelgavā – 4, Liepājā – 6, Rēzeknē – 1, Valmiera – 2, Ventspils – 5). Šie Daugavpilī reģistrētie uzņēmumi 2016.gadā kopā apgrozījuši 206,86 milj.EUR. Lielākais starp tiem ar 39,66 milj.EUR apgrozījumu pagājušajā gadā bijis SIA Mamas D. Gada laikā uzņēmuma apgrozījums palielinājies vairāk nekā 10 reizes, kas saistāms ar to, ka līdztekus pārējām jomām, kurās uzņēmums jau darbojas, aizvadītajā gadā tas sācis nodarboties arī ar degvielas vairumtirdzniecības starpniecību. Papildus tam 2016.gadā SIA Mamas D uzsācis arī miltu ražošanu.

Komentāri

Nav pievienots neviens komentārs.

*