Blog

Uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju dinamikai lejupejoša tendence

2017. gada 17. novembris

Ārvalstu tiešās investīcijas ir viens no faktoriem, kas liecina par valsts ekonomikas izaugsmi. Tāpēc Lursoft apkopojis datus par šogad veiktajām darbībām ar ārvalstu tiešajām investīcijām, kas palīdzēs gūt priekšstatu par ārvalstu investoru interesi ieguldīt savus līdzekļus Latvijas uzņēmumos.

Pēc Lursoft aprēķiniem, gluži tāpat kā pērn, arī šogad turpinājis sarukt uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos. Ja 2015.gadā uzkrāto ārvalstu investīciju apjoms sasniedzis visu laiku augstāko punktu un veidojis 7,52 miljardus eiro, tad 2016.gadā to apjoms sarucis par 251,46 miljoniem eiro, bet šogad vēl par 95,22 miljoniem eiro. Tādējādi, ņemot vērā, ka ārvalstu investori pēdējos divos gados izvēlējušies lielākas investīcijas no Latvijas uzņēmumu pamatkapitāliem izņemt nekā ieguldīt, to uzkrātais apjoms šogad sarucis līdz 7,18 miljardiem eiro.

investiciju-dinamika

Līderos – transporta nozare

Raugoties, kuras nozaru nozaru uzņēmumos šogad bijis lielākais uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju apjoma pieaugums, pirmajās vietās izvirzījušās ar transporta sfēru saistītas nozares. Uzglabāšanas un transporta palīgdarbību nozarē strādājošo uzņēmumu pamatkapitālos ieguldīto ārvalstu tiešo investīciju uzkrājums šā gada pirmajos deviņos mēnešos audzis par 45,48 miljoniem eiro. Tikmēr sauszemes un cauruļvadu transporta nozares uzņēmumiem investīciju uzkrājums 2017.gadā palielinājies par 28,50 miljoniem eiro. Starp līderiem šogad izvirzījusies arī pārtikas ražošanas nozare (+14,20 milj.EUR), ēku būvniecība (+13,42 milj.EUR) un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana ar 9,58 milj.EUR.

Jānorāda, ka par 14,50 milj.EUR šogad uzkrāto investīciju apjoms palielinājies arī to uzņēmumu, kuri nav norādījuši savu darbības jomu, pamatkapitālos.

Nozares, kuru uzņēmumos šogad visstraujāk audzis ārvalstu tiešo investīciju uzkrātais apjoms (uzkrāto investīciju apjoma pieaugums milj.EUR):

  1. Uzglabāšanas un transporta palīgdarbības: 45,48 milj.EUR;
  2. Sauszemes un cauruļvadu transports: 28,50 milj.EUR;
  3. Pārtikas produktu ražošana: 14,20 milj.EUR;
  4. Ēku būvniecība: 13,42 milj.EUR;
  5. Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana: 9,58 milj.EUR.

Salīdzinot ar gadu iepriekš, redzams, ka to nozaru, kurās visstraujāk pieaudzis uzkrāto tiešo investīciju apjoms, rindās šogad vērojamas nelielas izmaiņas. Pēc Lursoft aprēķiniem, arī 2016.gadā gluži tāpat kā šogad pirmajā vietā pēc akumulēto investīciju apjoma ierindojušies uzglabāšanas un transporta palīgdarbību nozarē strādājošie uzņēmumi (+185,24 milj.EUR), bet otro vietu ar 29,09 milj.EUR pagājušajā gadā ieņēmuši komersanti, kuru pamatdarbība saistīta ar finanšu pakalpojumu un apdrošināšanas darbībām. Šogad piektajā vietā esošā nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana pērn ar 22,44 milj.EUR ierindojusies trešajā vietā, savukārt TOP 5 ar 21,99 milj.EUR un 16,95 milj.EUR pērn noslēgusi attiecīgi vairumtirdzniecība un operācijas ar nekustamo īpašumu. Interesanti, ka šogad nekustamo īpašumu joma ierindojusies pirmajā vietā starp nozarēm, kuru uzkrāto tiešo ārvalstu investīciju apjoms sarucis visstraujāk (-57,25 milj.EUR).

Vidējā ieguldījumu summa saglabājusies nemainīga

Rēķinot, kāda ir vidējā ieguldītā summa (mediāna), kuru viena investēšanas gadījuma laikā parasti mēdz ieguldīt ārvalstnieki Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos, jāteic, ka pēdējo gadu periodā tā saglabājusies nemainīga. Lursoft aprēķinājis, ka visbiežāk vienā investēšanas reizē tiek ieguldīti 2800 EUR, kas ir kā robežšķirtne, lai kapitālsabiedrība netiktu ierindota mazkapitāla SIA skaitā.

Tiesa, rēķinot vidējo izņemto investīciju summu, redzams, ka šim rādītājam kopš 2015.gada ir tendence ik gadu dubultoties, līdz šogad tas pat nedaudz pārsniedzis vidējo ieguldīto summu, kā rezultātā arī vērojama iepriekš pieminētā dinamika – sarukt uzkrāto investīciju kopsummai. Lursoft pētījuma dati atklāj, ka vēl 2015.gadā vidējā summa (mediāna), kuru viena darījuma ietvaros no Latvijas uzņēmumu pamatkapitāla izņēmuši investori, bijuši 543,54 EUR, 2016.gadā tā sasniegusi jau 1451,33 EUR, līdz visbeidzot šogad – jau 2845,74 EUR.

darijumu-summa

Nīderlandieši – līderi pēc ieguldīto investīciju apjomiem

Raugoties, kuru valstu pārstāvji šogad Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos ieguldījuši visvairāk, redzams, ka priekšplānā izvirzījusies Nīderlande ar 133,07 milj.EUR. Tiesa, šo mēnešu laikā attiecīgās valsts pārstāvji no vietējo uzņēmumu pamatkapitāliem izņēmuši 73,06 milj.EUR. Līdz ar to kopējais pieaugums šī gada pirmajos desmit mēnešos veido 60,01 milj.EUR.

Pēc investēto investīciju kopsummas šogad otrajā vietā ierindojusies Krievija (ieguldīti 98,23 milj.EUR, bet izņemti 57,11 milj.EUR). Lai gan pēc 2017.gadā ieguldīto investīciju kopsummas saraksta trešajā izvirzījusies Lietuva, no kuras šogad nākuši 61,78 milj.EUR, Lursoft aprēķini liecina, ka lietuviešu izņemto investīciju apjoms bijis lielāks nekā ieguldīto. Proti, šogad kaimiņvalsts investori no Latvijas uzņēmumu pamatkapitāliem izņēmuši jau 69,76 milj.EUR iepriekš ieguldīto investīciju.

Gan Krievija, gan Lietuva citām valstīm priekšgalā izvirzījušās ne tikai pēc ieguldīto investīciju apjoma, bet arī pēc investēšanas gadījumu skaita. Lursoft dati rāda, ka Krievijas investori šogad iesaistīti 674 investēšanas gadījumos, savukārt Lietuvas – 319. Turpat ar 280 investēšanas gadījumiem seko arī Igaunija, kura pēc ieguldīto investīciju kopsummas  ar 33,28 milj.EUR šogad ierindojusies 7.vietā.

Jānorāda, ka iepriekš pieminētā tendence ārvalstu investoriem no pamatkapitāliem izņemt lielākas summas nekā ieguldīt gan neattiecas uz visām valstīm.

Piemēram, priekšplānā pēc šogad uzkrāto tiešo investīciju apjoma izvirzījusies jau pieminētā Nīderlande. Lielāko pienesumu šīs valsts tiešo investīciju uzkrājumam šogad devis AKROPOLIS REAL ESTATE B.V. ieguldījums SIA M257 pamatkapitālā un arī 44,24 milj.EUR vērtās investīcijas Martank B.V. SIA Ventspils nafta termināls pamatkapitālā.

Gan Nīderlandes, gan Krievijas investoru ieguldījumi iekļuvuši starp šī gada lielākajiem investēšanas gadījumiem, savukārt, runājot par vāciešu ieguldījumiem, jāizceļ gan EXIMO Agro-Marketing AG 12,01 milj.EUR lielais ieguldījums SIA Latvijas Piens pamatkapitālā, gan arī CE – Beteiligungs – GmbH 10,00 milj.EUR lielās investīcijas nekustamo īpašumu jomā strādājošā SIA MMS Property Solutions pamatkapitālā.

Atrašanos starp valstīm ar lielāko uzkrāto investīciju apjomu Maltai šogad palīdzējis nodrošināt IMG LV limited 22,17 milj.EUR ieguldījums nekustamo īpašumu pārvaldītāja SIA CG Investīcijas pamatkapitālā, bet Luksemburgai – 11,56 milj.EUR lielās investīcijas AS Conexus Baltic Grid, kas izveidots, atdalot to no AS Latvijas Gāze, pamatkapitālā. Uzņēmuma investors ir Marguerite Gas l S.a r.l.

Valstis ar lielāko uzkrāto tiešo investīciju apjoma pieaugumu 2017.gadā:

  1. Nīderlande: +60,01 milj.EUR;
  2. Krievija: +40,92 milj.EUR;
  3. Vācija: +33,61 milj.EUR;
  4. Malta: +21,83 milj.EUR;
  5. Luksemburga: +12,29 milj.EUR.

Iegulda miljonus un pēc pāris mēnešiem uzņēmumu likvidē

Lielākais investēšanas gadījums 2017.gadā reģistrēts vasaras sākumā, kad Nīderlandes izcelsmes AKROPOLIS REAL ESTATE B.V. investējis 55,72 milj.EUR pirms vairāk nekā desmit gadiem reģistrētā SIA M257 pamatkapitālā. SIA M257 ir topošā daudzfunkcionālā tirdzniecības centra Akropole attīstītājs. Kopējā “Akropole” platība būs ap 98000 m2, no kuriem aptuveni 9000 m2 aizņems biroju telpas, bet pārējā platībā tiks izbūvēti vairāk nekā 200 veikalu, kafejnīcu un restorānu, ledus halle, kinoteātris, boulinga zāle un bērnu spēļlaukums. Tirdzniecības centra būvniecības darbus iecerēts pabeigt 2019.gada pirmajā ceturksnī.

Apjomīgas tiešās investīcijas šogad piesaistījis arī SIA Ventspils nafta termināls, kura pamatkapitālā nīderlandiešu Martank B.V. ieguldījis 44,24 milj.EUR, kas veido 51,00% no uzņēmuma kopējā pamatkapitāla. Otrs uzņēmuma īpašnieks kopš 2010.gada ir Eurotank Holding Sarl no Šveices.

Šā gada janvārī reģistrētā SIA Stern Holding pamatkapitālā 40,00 milj.EUR ieguldījis Vladislavs Šternfelds no Krievijas. Tiesa, tikpat ātri, cik uzsācis savu darbību, uzņēmums savu eksistenci arī izbeidzis, jo jau š.g. oktobra sākumā tā īpašnieks pieņēmis lēmumu par likvidācijas procesa uzsākšanu. Lursoft pieejamā informācija rāda, ka gada sākumā Vladislavs Šternfelds Latvijā reģistrējis vēl vienu uzņēmumu – SIA Butakovo Holding. Šī kapitālsabiedrība augusta beigās reorganizēta, pievienojot to likvidējamajai SIA Stern Holding. Tāpat reorganizācijas ceļā likvidējamajam uzņēmumam pievienota arī SIA Sternfeld Holding, kas darbu uzsākusi 2014.gadā, taču līdz šim tā arī nav uzsākusi saimniecisko darbību.

Ieguldot 2013.gadā reģistrētā SIA RSU Holding pamatkapitālā 30,00 milj.EUR, lielāko investēšanas gadījumu saraksta ceturtajā vietā šogad ierindojies Trumpa Dalius. Lietuvietis jau savulaik bijis šī uzņēmuma līdzīpašnieks, taču kopš š.g. jūlija investoram pieder 100% SIA RSU Holding kapitāldaļu. Lursoft dati rāda, ka uzņēmējs ir arī Piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības KAUNATA valdes loceklis. Kaimiņvalstu medijos pieejamā informācija liecina, ka Dalius Trumpa ir AS Rokiškio sūris akcionārs un arī valdes priekšsēdētājs. Iepriekš uzņēmējs piena pārstrādes uzņēmumā ieņēmis arī ražošanas direktora amatu.

Šā gada lielāko investēšanas gadījumu TOP 5 sarakstu noslēdz norvēģu CIRCLE K AS ar Latvijā reģistrētā degvielas mazumtirgotāja SIA Circle K Latvia pamatkapitālā ieguldītiem 27,56 milj.EUR.

Lielākie investēšanas gadījumi 2017.gadā

Nr.p.k. Ārvalstu investors Investora valsts Uzņēmums, kurā ieguldītas investīcijas Ieguldīto investīciju apjoms, milj.EUR
1. AKROPOLIS REAL ESTATE B. V.

 

Nīderlande SIA M257 55,72
2. Martank B.V.

 

Nīderlande SIA Ventspils nafta termināls 44,24
3. Shternfeld Vladislav

 

Krievija SIA Stern Holding 40,00
4. Trumpa Dalius Lietuva SIA RSU Holding 30,00
5. CIRCLE K AS Norvēģija SIA Circle K Latvia 27,56

 

*dati apkopoti uz 10.10.2017.

 

Autors

Lursoft