Blog

Būvniecības produkcijas apjoma kritums negatīvi ietekmējis nozares uzņēmumu finanšu rādītājus

2017. gada 8. novembris

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2016.gada būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās (ēkās un būvēs ieguldītā naudas summa) Latvijā bija 1,42 miljardi eiro, kas  ir par 17,8% mazāk nekā 2015.gadā.

Būvniecības produkcijas samazinājumu pagājušajā gadā būtiski ietekmējis apjoma kritums inženierbūvju būvniecībā par 33,3%, tāpat samazinājums par 11,5% bijis vietējās nozīmes cauruļvadu un kabeļu būvniecībā, savukārt ēku būvniecība 2016.gadā samazinājusies par 2,2%, ko ietekmējis kritums nedzīvojamo ēku būvniecības sektorā par 4,0%. (1)

2016.gadā galvenie pasūtītāji nozarē bijuši valsts un pašvaldības ar projektiem, kur finansējumu pārsvarā nodrošina ES struktūrfondi. Privātā sektora pasūtījumiem pērn bijusi vērojama pieaugoša tendence.

2016.gadā izsniegtas 1846 būvatļaujas viena dzīvokļa māju būvniecības uzsākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai, no kurām 1329 jeb 72% būvatļaujas izsniegtas tieši jauna viena dzīvokļa māju būvniecībai. 178 būvatļaujas pērn izsniegtas rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu būvniecības uzsākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai.(2)

Neskatoties uz būvniecības apjoma kritumu aizvadītajā gadā, būvniecības uzņēmuma SIA Merks vadība norāda, ka nākamajos gados būvniecības sektorā tiek plānots pieaugums, kuru sekmēs gan privātie, gan ES fondu finansētie valsts un pašvaldību projekti. To apliecina arī pirmie rezultāti par būvniecības apjomu 2017.gadā, kas rāda, ka pēc pagājušā gada krituma šogad būvniecības nozare piedzīvo atjaunošanos.

Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka 2017.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, būvniecības produkcijas apjoms pieauga par 8,4%, faktiskajās cenās sasniedzot 222 milj.EUR. Apjoma pieaugums vērojams visās būvniecības jomās – dzīvojamo māju būvniecība pieauga par 18,9%, nedzīvojamo ēku – par 7,2%, bet inženierbūvju – par 4,1%. (3)

Nozares speciālisti atzīst, ka pēc pagājušā gada atslābuma jau kādu brīdi novērojama jūtama būvniecības tirgus sarosīšanās.  Tiesa, kā atklāj būvniecības uzņēmumu vadītāji un nozares eksperti, par vienu no būtiskākajām problēmām nozares konkurētspējai jāmin ēnu ekonomika. (4)

Lai gan nozarē darbojas jau ievērojams skaits uzņēmumu, šīs sfēras vilinājums ir pietiekami liels, lai tajā darbu uzsāktu aizvien jauni komersanti. To apliecina arī Lursoft dati, kuri rāda, ka vidējais nozarē strādājošā uzņēmuma vecums patlaban ir 6 gadi un no visiem būvniecības uzņēmumiem, kuri patlaban reģistrēti , 5,7% reģistrēti 2016.gadā, bet 10,0% savu darbību uzsākuši pirms diviem gadiem. Šādu statistiku uzrāda pētījums, kura laikā analizēti uzņēmumi, kuri nodarbojas ar ēku būvniecību (Nace 41), inženierbūvniecību (Nace 42) vai specializētajiem būvdarbiem (Nace 43).

Lursoft aprēķini liecina, ka 2016.gadā būvniecību kā savu pamatdarbības nozari norādījuši 9110 uzņēmumi, kamēr 2015.gadā tādi bijuši 9303, kas nozīmē samazinājumu par 2,07%.  Analizējot būvniecības uzņēmumu reģionālo sadalījumu, redzams, ka teju puse nozares uzņēmumu reģistrēti Rīgā, bet vēl 22,6% – tās apkārtnē. Gan Kurzemē, gan Zemgalē reģistrēts vienāds uzņēmumu skaits – katrā no norādītajiem reģioniem reģistrēti 8,8% no visiem būvniecības sfērā strādājošajiem uzņēmumiem, savukārt mazākā daļa jeb 5,1% par mājvietu izvēlējušies Latgali.

regionalais-sadalijums

Jānorāda, ka būvniecības uzņēmumi lielākoties ir vietējā kapitāla uzņēmumi, ko apliecina fakts, ka ārvalstu tiešās investīcijas uzņēmuma pamatkapitālam piesaistījuši vien 8,0% no nozarē strādājošajiem uzņēmumiem. No tiem vairāk nekā puse jeb 66,2% reģistrēti Rīgā. Salīdzinot būvniecības uzņēmumu ar ārvalstu kapitālu īpatsvaru reģionos, redzams, ka visvairāk šādu uzņēmumu reģistrēti Rīgā. No visiem galvaspilsētā reģistrētajiem būvniecības uzņēmumiem 10,9% ir ar ārvalstu kapitālu, savukārt Pierīgā to īpatsvars veido 6,6% no kopējā reģionā reģistrēto būvniecības uzņēmumu skaita. Teju tikpat liels īpatsvars reģistrēts Latgalē, kur no visiem būvniecības uzņēmumiem ārvalstu tiešās investīcijas piesaistījuši 6,5% komersantu.

Lursoft aprēķinājis, ka būvniecības uzņēmumu pamatkapitālos patlaban ieguldīto ārvalstu tiešo investīciju apjoms veido 264,41 milj.EUR. Apjoma ziņā vislielākās investīcijas ieguldījuši pārstāvji no Nīderlandes – 68,58 milj.EUR, aiz kuriem ar 53,13 milj.EUR seko Somija, bet ar 38,46 milj.EUR – Lietuva.

Pagājušais gads iezīmējies ar apgrozījuma kritumu

Aizvadītais gads būvniecības uzņēmumiem nesis apgrozījuma kritumu. Kā liecina Lursoft pētījuma rezultāti, 2016.gadā samazināijes gan nozares kopējais, gan arī vidējais apgrozījums uz vienu uzņēmumu. Tiesa, kamēr vidējais apgrozījums gada laikā nokrities vien par nepilnu procentu, kopējais apgrozījums sarucis daudz ievērojamāk – par 23,1%. Lursoft aprēķinājis, ka būvniecības nozarē strādājošie uzņēmumi 2016.gadā apgrozījuši kopumā 2,93 miljardus eiro, kas ir par 0,88 miljardiem eiro mazāk nekā 2015.gadā, katrs apgrozot vidēji 43,52 tūkst.EUR.

Kopējā apgrozījuma samazinājumu būtiski ietekmējuši atsevišķi lielie uzņēmumi, kuri vēl 2015.gadā ieņēmuši līderpozīcijas starp nozares uzņēmumiem ar lielāko apgrozījumu. Tāds ir, piemēram, SIA SKONTO BŪVE, kura apgrozījums 2016.gadā bijis 31,2 milj.EUR jeb par 74,6% mazāks nekā 2015.gadā, tāpat arī par 26,3% samazinājies Ceļu būves firmas SIA BINDERS apgrozījums, bet SIA MERKS – par 30,9%.

Līdz ar apgrozījuma kritumu, 2016.gadā samazinājies arī būvniecības nozares īpatsvars Latvijā reģistrēto uzņēmumu kopējā apgrozījumā. Lursoft aprēķinājis, ka gan 2014., gan 2015.gadā Latvijas uzņēmumu kopējā apgrozījumā būvniecības uzņēmumi devuši nedaudz vairāk nekā 7%, tad pērn tie bijuši 5,7%.

buvniecibas-uznemumu-apgrozijums

Aizvadītajā gadā ievērojamu izaugsmi piedzīvojusi AS UPB, kuras apgrozījums, salīdzinot ar 2015.gadu, palielinājies par 36,7%. Uzņēmuma apgrozījums 2016.gadā sasniedzis 115,3 milj.EUR. Būtisko apgrozījuma kāpumu salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu AS UPB izdevies nodrošināt, pateicoties stabilai izaugsmei eksporta un Latvijas tirgū, tehniski sarežģītāku projektu realizācijai, jaunu produktu izstrādei un sinerģijas efekta izmantošanai starp holdinga dažādajām biznesa grupām. Pērn būtiskākais eksporta tirgus pieaugums AS UPB bijis Skandināvijā.

Par 4,2%, salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn palielinājies arī VAS Latvijas autoceļu uzturētājs apgrozījums, tam sasniedzot 64,5 milj.EUR. Uzņēmuma ieņēmumu apjoms no valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas pakalpojumu sniegšanas 2016.gadā pieaudzis par 3,3%, savukārt ieņēmumu apjoms no darbiem uz pašvaldību ceļiem saglabājies iepriekšējā pārskata perioda līmenī, sasniedzot 3,7 milj.EUR.

Neraugoties uz to, ka līdz ar vispārējo apjomu kritumu nozarē Ceļu būves firmas SIA Binders apgrozījums pērn samazinājies par 26,3%, uzņēmums arī 2016.gadā spējis saglabāt līderpozīcijas starp Latvijas būvniecības uzņēmumiem. Pagājušajā gadā tas apgrozījis 55,1 milj.EUR. Aizvadītajā gadā Ceļu būves firma SIA Binders realizējusi vairākus nozīmīgus objektus, no kuriem unikālākais bijis VAS Ceļu Satiksmes Drošības Direkcija pasūtītā Biķernieku kompleksās sporta bāzes rallijkrosa sacīkšu trases posma būvniecība Rīgā, kā ietvaros ieklāts unikāls, pašu izvedots trases segums, ko augsti novērtējuši ne tikai pasaules rallijkrosa elites braucēji, bet arī Rallijkrosa starptautiskā federācija.

Par 30,9% mazāks apgrozījums nekā 2015.gadā pērn bijis būvniecības uzņēmumam SIA Merks, kas 2016.gadā apgrozījis 45,10 milj.EUR. Svarīgākie aizvadītā pārskata gada objekti uzņēmumam bijuši Saieta nams Lāčplēša ielā Rīgā, pirmsskolas izglītības iestāde un skola Piņķos, Lidostas jaunā termināļa būvniecība, kā arī daudzdzīvokļu ēku projekta Skanstes Parks attīstība.

Kāpinot apgrozījumu par 30,9%, 2016.gadā 44,3 milj.EUR lielu apgrozījumu uzrādījis SIA LATVIJAS ENERGOCELTNIEKS. Uzņēmums vietējā tirgū realizējis vairāku valstiski nozīmīgu objeku būvniecību un aktīvi strādājis pie jaunu ilgtermiņa būvniecības līgumu noslēgšanas. Pārskata gadā pabeigta Viskaļu apašstacijas 330kV sadales rekonstrukcija, kas aizsākās 2014.gadā, kā arī uzbūvēta Jelgavas internātpamatskolas sporta zāle. Tāpat arī veiksmīgi realizēti vairāku augstsprieguma līniju rekonstrukcijas un vidējā sprieguma tīklu rekonstrukcijas un izbūves darbi. Tāpat arī gūta neatsverama pieredze Vācijā, realizējot optisko kabeļu trašu izbūves darbus.

TOP 5 lielākie būvniecības uzņēmumi pēc apgrozījuma 2016.gadā:

  1. AS UPB: 115,3 milj.EUR (Liepāja);
  2. VAS Latvijas autoceļu uzturētājs: 64,5 milj.EUR (Rīga);
  3. Ceļu būves firma SIA Binders: 55,1 milj.EUR (Rīga);
  4. SIA Merks: 45,10 milj.EUR (Rīga);
  5. SIA LATVIJAS ENERGOCELTNIEKS: 44,3 milj.EUR (Rīga).

2016.gadā nozares uzņēmumi nopelnījuši mazāk

Lursoft pētījums atklāj, ka aizvadītajā gadā turpinājusies 2015.gada tendence samazināties nozares peļņai. Vislielāko kritumu uzrāda nozarē strādājošo uzņēmumu kopējo peļņu, kas gada laikā samazinājusies par 67,18%, sarūkot no 77,55 milj.EUR 2015.gadā līdz 25,45 milj.EUR pērn. Ietekmi uz kopējās peļņas kritumu pagājušajā gadā radījis, piemēram, SIA BELAM-RĪGA peļņas samazinājums par 74,98%, tāpat arī ievērojamais SIA SKONTO BŪVE, Ceļu būves firmas SIA Binders u.c. nozares uzņēmumu peļņas lejupslīde.

Kritums 2016.gadā skāris arī būvniecības uzņēmumu vidējo peļņu. Tiesa, salīdzinot ar 2015.gada kritumu, pērn tas vairs nav bijis tik ievērojams. Pēc Lursoft aprēķiniem, katrs būvniecības nozarē strādājošais uzņēmums 2016.gadā nopelnījis vidēji 193 eiro, kas ir par 7 eiro mazāk nekā gadu iepriekš, tātad, kritums par 3,50%, kamēr 2015.gadā, salīdzinot ar 2014.gada rezultātu, vidējā peļņa samazinājās par 65,37%.

Pēc Lursoft aprēķiniem, no visiem būvniecības sfērā strādājošajiem uzņēmumiem 16 komersanti 2016.gadā strādājuši ar peļņu, kas lielāka par vienu miljonu eiro, savukārt 2015.gadā tādi bijuši 30 uzņēmumi.

buvniecibas-uznemumu-pelna

Lielākais nozares pelnītājs 2016.gadā bijis AS UPB, kas gadu noslēdzis ar 6,1 milj.EUR lielu peļņu. Salīdzinot ar gadu iepriekš, Liepājā reģistrētā uzņēmuma peļņa palielinājusies par 49,01%.

Peļņai gada laikā pieaugot par 141,19% un sasniedzot 3,4 milj.EUR, otrajā vietā starp lielākajiem būvniecības uzņēmumiem pēc peļņas pagājušajā gadā ierindojies 2002.gadā dibinātais SIA SKONTO PREFAB, kas līdz 2012.gada decembrim bijis pazīstams kā SIA Baltijas Betons. Uzņēmuma pamatdarbības veids ir būvniecībai paredzēto saliekamo dzelzsbetona un metāla konstrukciju ražošana, projektēšana, piegāde un montāža. SIA SKONTO PREFAB jau otro gadu pēc kārtas izdevies strauji kāpināt apgrozījumu eksporta tirgos, kas norāda uz uzņēmuma piedāvātās produkcijas un pakalpojumu augsto kvalitāti un konkurētspēju, kā arī tā atpazīstamību un uzticību sadarbības partneru vidū.

Neskatoties uz peļņas kritumu par 74,98%, nozares pelnošāko uzņēmumu saraksta 3.pozīcijā ierindojies SIA BELAM-RĪGA, pēc nodokļu nomaksas nopelnot 2,8 milj.EUR.

Vācu HOCHTIEF Infrastructure GmbH piederošajam SIA HOCHTIEF Solutions Baltics 2016.gads bijis pirmais gads kopš tā reģistrēšanas, kad uzņēmums strādājis ar peļņu, liecina Lursoft pieejamā informācija. Lursoft dati liecina, ka vēl 2015.gadā uzņēmums strādājis ar 1,0 milj.EUR lieliem zaudējumiem, bet pērn gūta 2,2 milj.EUR peļņa. Tiesa, peļņa izveidojusies, jo uzņēmuma īpašnieks atteicies no kreditora parāda un daļa kreditora parāda dzēsta. Uzņēmuma pašu kapitāls 2016.gada nogalē bijis negatīvs, tāpēc, lai to uzlabotu,  SIA HOCHTIEF Solutions Baltics īpašnieks izskatījis iespēju aizdevumu kapitalizēt, kas palīdzētu uzlabot arī uzņēmuma maksātspējas rādītājus.

TOP 5 pelnošāko būvniecības uzņēmumu sarakstu 2016.gadā noslēdz VAS Latvijas autoceļu uzturētājs ar 2,0 milj.EUR peļņu. Pērn uzņēmums nopelnījis par 32,6% mazāk nekā 2015.gadā.

TOP 5 lielākie būvniecības uzņēmumi pēc peļņas 2016.gadā:

  1. AS UPB: 6,1 milj.EUR (Liepāja);
  2. SIA SKONTO PREFAB: 3,4 milj.EUR (Salaspils novads);
  3. SIA BELAM-RĪGA: 2,8 milj.EUR (Rīga);
  4. SIA HOCHTIEF Solutions Baltics: 2,2 milj.EUR (Rīga);
  5. VAS Latvijas autoceļu uzturētājs: 2,0 milj.EUR (Rīga).

Pērn sarucis būvniecībā nodarbināto personu skaits

Līdz ar apgrozījuma un peļņas kritumu, pērn samazinājies arī nozarē nodarbināto skaits. Jānorāda, ka 2016.gads nesis ne tikai darbinieku skaita samazinājumu būvniecības nozarē, bet arī strādājošo skaita kritumu Latvijā reģistrētajos uzņēmumos kopumā. Salīdzinot ar 2015.gadu, pērn Latvijas uzņēmumos nodarbināto skaits bijis par 3,1% mazāks.

Lursoft aprēķinājis, ka aizvadītajā gadā būvniecības nozares uzņēmumos nodarbināto personu skaits samazinājies par 8,5%. Pagājušajā gadā būvkomersanti ar darba vietām nodrošinājuši 59,4 tūkstošus darbinieku.

Vērtējot nozares ietilpību, redzams, ka būvniecības nozares uzņēmumi 2016.gadā nodarbinājuši 8,6% no visiem darbiniekiem, kas strādā Latvijā reģistrētajos uzņēmumos.

Pēc Lursoft datiem, 2016. gadā nozarē reģistrēti 57 uzņēmumi, kuros strādājošo skaits bijis vismaz 100 darbinieki. Gadu iepriekš ar vismaz 100 darbiniekiem bijis 71 uzņēmums, bet 2013.gadā – 78. Jānorāda, ka vidējais nodarbināto skaits būvniecības uzņēmumos, neskatoties uz kopējā darbinieku skaita kritumu, saglabājies nemainīgs – katrs nozarē strādājošais ar darba vietām nodrošina vidēji 4 strādājošos. Jāpiebilst, ka vidējais nodarbināto skaits valstī reģistrētajos uzņēmumos ir zemāks, proti, 2 darbinieki.

Savukārt, runājot par būvniecības uzņēmumos strādājošo atalgojuma līmeni, biedrība “Latvijas būvuzņēmēju partnerība” savā pētījumā atklāj, ka 2016.gadā būvniecības nozarē nodarbināto vidējie mēneša darba ienākumi bija 754 eiro, kas ir mazāk nekā vidējie mēneša darba ienākumi valstī – 837 eiro.

Lielākā darba devēja  titulu arī pagājušajā gadā nosargājis VAS Latvijas autoceļu uzturētājs. Pagājušajā gadā uzņēmuma darbinieku skaits saglabājies praktiski nemainīgs, tas nodarbinājis 1343 strādājošos.

Salīdzinot ar 2015.gadu, pērn par 16,70% audzis AS UPB nodarbināto skaits. Ja vēl 2015.gadā uzņēmumā strādājis 461 darbinieks, tad pagājušajā gadā strādājošo skaits uzņēmumā sasniedzis jau 538.

Pozitīvas izmaiņas uzrāda arī AS CEĻU PĀRVALDE darbinieku skaits. Lursoft aprēķinājis, ka uzņēmums gada laikā savu darbinieku skaitu palielinājis par 20,56%, 2016.gadā uzņēmumā strādājuši 428 nodarbinātie. Gada pārskatā publicētā informācija liecina, ka AS CEĻU PĀRVALDE darbinieku skaitu ne tikai palielinājusi, bet arī pagājušajā gadā strādājusi, lai paaugstinātu darbinieku kvalifikācijas līmeni, kas ļaus pašreizējā ekonomiskajā situācijā un sīvajā konkurencē veiksmīgāk cīnīties par savu vietu tirgū.

Ventspilī reģistrētā SIA Ostas celtnieks darbinieku skaits gada laikā samazinājies par 8,41% un pagājušajā gadā uzņēmumā strādājušas 425 personas.

TOP 5 lielāko būvniecības uzņēmumu pēc darbinieku skaita 2016.gadā sarakstu noslēdz AS BMGS. Salīdzinot ar 2015.gadu, uzņēmuma darbinieku skaits sarucis par 18,71%, līdz ar to gada laikā tas no saraksta 3.pozīcijas noslīdējis uz 5.vietu. Dati rāda, ka būvniecības uzņēmumā AS BMGS nodarbināto skaits turpinājis samazināties jau otro gadu pēc kārtas. Pagājušajā gadā uzņēmumā strādājuši 404 cilvēki.

Gada pārskatā publicētā informācija liecina, ka AS BMGS 2016.gadā veicis darbus ne tikai vairākos nozīmīgos objektos Latvijā, bet arī turpinājis darbu savās ārvalstu filiālēs Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā.

TOP 5 lielākie būvniecības uzņēmumi pēc darbinieku skaita 2016.gadā:

  1. VAS Latvijas autoceļu uzturētājs: 1343 darbinieki (Rīga);
  2. AS UPB: 538 darbinieki (Liepāja);
  3. AS CEĻU PĀRVALDE: 428 darbinieki (Rīga);
  4. SIA Ostas celtnieks: 425 darbinieki (Ventspils);
  5. AS BMGS: 404 darbinieki (Rīga).

 

  1. 2016.gadā būvniecībā kritums par 17,8%: http://www.csb.gov.lv/notikumi/2016-gada-buvnieciba-kritums-par-178-45390.html
  2. Būvniecības apjomi sarukuši par 17,8%: http://www.db.lv/ipasums/buvniecibas-apjomi-sarukusi-par-17-8-proc-459780
  3. Pēc krituma seko kāpums – šogad būvdarbu apjoms pieaug: http://building.lv/44-aktuala-tema/134645-pec-krituma-seko-kapums-%E2%80%93-sogad-buvdarbu-apjoms-pieaug
  4. Pētījums “Ēnu ekonomika Latvijas būvniecības nozarē 2016”: http://www.latvijasbuvnieki.lv/research/petijums-enu-ekonomika-latvijas-buvniecibas-nozare-2016/

*Dati par būvniecības uzņēmumiem aprēķināti uz 04.09.2017.

**Vidējie rādītāji aprēķināti, izmantojot vidējo mediānu.

*** Informācijas avots datiem par uzņēmumu samaksātajiem nodokļiem – Valsts ieņēmumu dienests.

 

Autors

Lursoft