Blog

Kurās nozarēs nodokļu maksājumi uz vienu darbinieku ir vislielākie?

2017. gada 16. oktobris

Kamēr tirdzniecība ir nozare, kura pieprasa vislielāko darbinieku skaitu, tā nebūt neierindojas starp sfērām, kuras varētu lepoties ar lielāko samaksāto nodokļu apjomu uz vienu darbinieku. Tā vietā tirdzniecībai, rēķinot pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālo apdrošināšanu obligāto iemaksu apjoma uz vienu darbinieku priekšā aizsteigušās vairākas citas nozares.  Piemēram, finanšu, IT, transporta un vairāku citu jomu uzņēmumi.

Lursoft pētījumā aplūkojis, kā pēdējo trīs gadu laikā mainījušies nodokļu maksājumi uz vienu strādājošo dažādu jomu uzņēmumos.

Lielākais nodokļu kopapjoms – nozarēm, kas pieprasa vislielāko nodarbināto skaitu

Raugoties uz TOP 5 lielāko nodokļu maksātāju nozarēm, redzams, ka pirmajās trīs vietās ierindojušās jomas, kuras ir līderes arī pēc nodarbināto darbinieku skaita. Lursoft aprēķinājis, ka tirdzniecības nozarē 2016.gadā bijši nodarbināti 147,88 tūkstoši strādājošo, apstrādes rūpniecībā 109,71 tūkstotis cilvēku, bet transporta un uzglabāšanas nozarē – 75,24 tūkstoši darbinieku. Attiecīgi arī šīs trīs nozares minētajā secībā ierindojas starp līderiem lielāko nodokļu maksātāju sarakstā. Jānorāda, ka minētās nozares pirmajās vietās atradušās ne tikai 2016.gadā, bet arī iepriekšējos gados.

Raugoties, kāda pagājušajā gadā bijusi šo uzņēmumu peļņa, redzams, ka nodokļu maksātāju līderpozīcijās esošajām nozarēm priekšā aizspraukušies uzņēmumi, kuri nodarbojas ar finanšu un apdrošināšanas darbībām. Minētajā sfērā strādājošās kompānijas 2016.gadā nopelnījušas 397,76 milj.EUR, kamēr tirdzniecības sfēra ar 378,77 milj.EUR ierindojusies otrajā vietā. Tūlīt aiz vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības seko arī apstrādes rūpniecība ar 270,95 milj.EUR. Lielāko pelnītāju sarakstā transporta un uzglabāšanas nozare ar 2016.gadā nopelnītiem 144,57 milj.EUR ierindojas saraksta 6.vietā.

TOP 5 nozares pēc lielākā nodokļu maksājumu apjoma 2016.gadā:

  1. Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts: 2449,21 milj.EUR;
  2. Apstrādes rūpniecība: 630,41 milj.EUR;
  3. Transports un uzglabāšana: 400,16 milj.EUR;
  4. Informācijas un komunikācijas pakalpojumi: 327,58 milj.EUR;
  5. Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana: 321,57 milj.EUR.

Līderi nodokļos uz vienu darbinieku samaksā 6 reizes vairāk nekā vidēji citu nozaru uzņēmumi

Lai gan transporta nozare un apstrādes rūpniecība var lepoties ar apjomīgiem samaksātiem nodokļiem, to apjoms nav bijis tik liels, lai, ņemot vērā arī ievērojamo nodarbināto skaitu, ierindotos starp TOP nozarēm ar lielāko nodokļu maksājumu apjomu uz vienu darbinieku. Lursot aprēķinājis, ka vislielākos nodokļus, rēķinot uz vienu darbinieku, 2016.gadā samaksājuši uzņēmumi, kuri nodarbojas ar elektroenerģiju, gāzes apgādi, siltumapgādi un gaisa kondicionēšanu. Dati liecina, ka šajā nozarē strādājošie uzņēmumi pērn nodokļos uz vienu darbinieku samaksājuši 30,17 tūkst.EUR. Tas ir par 13,61 tūkst.EUR vairāk nekā saraksta otrajā vietā esošā tirdzniecības nozare. Piedevām, rēķinot, ka vidēji uz vienu darbinieku Latvijā reģistrētie uzņēmumi nodokļos gada laikā samaksā 5,41 tūkst.EUR, līderu nodokļu maksājumi ir pat 6 reizes lielāki.

Salīdzinot elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozares nodokļu maksājumus uz vienu darbinieku 2016.gadā un 2014.gadā, redzams, ka šajā periodā tie palielinājušies par 2,76%, kamēr tirdzniecības nozarē šis pieaugums bijis 9,89%. Vēl noteikti jāpiemin fakts, ka, neskatoties uz augstajiem nodokļu maksājumiem uz vienu strādājošo, elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas sfēras uzņēmumi arī aizvadītajā gadā turpinājuši strādāt ar zaudējumiem. 2014.gadu katrs nozarē strādājošais uzņēmums noslēdzis ar 54 eiro zaudējumiem, 2015.gadu ar 75 eiro zaudējumiem, bet 2016.gadā zaudējumi uz vienu uzņēmumu sarukuši līdz 56 eiro.

Interesanti, ka no TOP 5 nozarēm, kuras 2016.gadā veikušas lielākos nodokļu maksājumus attiecinot uz vienu strādājošo, tikai informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozares uzņēmumi strādājuši bez zaudējumiem. Visām pārējām nozarēm, kuras ierindojušās minētajā sarakstā, vidējais rezultāts uz vienu uzņēmumu 2016.gadā bijuši zaudējumi. Lielākie tie bijuši finanšu un apdrošināšanas un elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē strādājošajiem uzņēmumiem, proti, pagājušo gadu abās nozarēs strādājošie uzņēmumi noslēguši katrs ar vidēji 56 eiro lieliem zaudējumiem.

Skatoties nozares ar lielākajiem nodokļiem uz vienu darbinieku, jāpiemin arī sfēras, kurās tie bijuši vismazākie. Pēc Lursoft aprēķiniem, kuros izmantoti Valsts ieņēmumu dienesta sniegtie dati, vismazākos nodokļus, attiecinot uz vienu strādājošo, 2016.gadā maksājuši mājsaimniecību kā darba devēju darbības, pašpatēriņa preču ražošanas uzņēmumi – vien 2,03 tūkst.EUR. Sarakstā turpat blakus atrodas arī uzņēmumi, kuru pamatdarbība definēta kā citu pakalpojumu sniegšana. To vidū ietilpst, piemēram, datoru un dažādu mājsaimniecības piederumu remonts, apģērbu ķīmiskā tīrīšana, skaistumkopšanas pakalpojumi, apbedīšanas uzņēmumi u.tml. Lursoft pētījums atklāj, ka vidējie nodokļu maksājumi šajā nozarē strādājošajiem uzņēmumiem 2016.gadā bijuši 2,53 tūkst.EUR uz vienu darbinieku. Starp mazākajiem nodokļu maksātājiem, raugoties uz vienu uzņēmumā nodarbināto, ierindojas arī izglītības (3,22 tūkst.EUR) un būvniecības (3,29 tūkst.EUR) jomu uzņēmumi.

Ja salīdzinām, kuru nozaru uzņēmumi maksājuši lielākos nodokļus uz vienu darbinieku 2016.gadā, bet kuri – 2014.gadā, redzams, ka sarakstu šo gadu laikā izmaiņas nav skārušas. Proti, 2014.gadā līderos ierindojušās tās pašas nozares, kas pagājušajā gadā, piedevām, ieņemot pat tās pašas pozīcijas. Atšķirība vien tajā, ka šo gadu laikā pieaudzis nodokļu apjoms uz vienu darbinieku.

TOP 5 nozares pēc lielākā nodokļu maksājumu apjoma uz vienu darbinieku 2016.gadā:

  1. Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana: 30,17 tūkst.EUR;
  2. Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts: 16,56 tūkst.EUR;
  3. Informācijas un komunikācijas pakalpojumi: 10,76 tūkst.EUR;
  4. Finanšu un apdrošināšanas darbības: 10,39 tūkst.EUR;
  5. Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana: 9,36 tūkst.EUR.

Jo mazāk maksā nodokļos, jo straujāks nodokļu apjoma pieaugums

Apkopojot jomas, kurās samaksāto nodokļu apjoms uz 1 darbinieku kopš 2014.gada audzis visstraujāk, redzam, ka līderos izvirzījušies uzņēmumi, kuru pamatdarbība saistīta ar pašpatēriņa preču ražošanu un mājsaimniecības kā darba devēju darbību. Straujo pieaugumu, protams, izdevies panākt pateicoties tam, ka nozares maksāto nodokļu apjoms, salīdzinot ar līderiem, bijis ievērojami mazāks un pie zemākas summas pieaugums ir sasniedzams vienkāršāk.

Lursoft aprēķinājis, ka šajā nozarē strādājošo uzņēmumu nodokļu apjoms uz vienu darbinieku kopš 2014.gada gandrīz dubultojies. Ja 2014.gadā tie bijuši 1,06 tūkst.EUR uz vienu darbinieku, tad 2016.gadā jau 2,03 tūkst.EUR, kas ir pieaugums par 91,51%.

Pieauguma ziņā ļoti līdzīgs kāpums šo gadu laikā fiksēts gan lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē strādājošajiem, gan transporta un loģistikas uzņēmumiem.  Pirmajiem vidējais nodokļu apjoms uz vienu darbinieku šo gadu laikā palielinājies par 64,04%, pieaugot no 2,67 tūkst.EUR uz darbnieku 2014.gadā līdz 4,38 tūkst.EUR pērn, bet transporta un uzglabāšanas jomas uzņēmumiem vidējais samaksāto nodokļu apjoms uz vienu strādājošo pieaudzis par 61,70% (3,29 tūkst.EUR – 2014.gadā, 5,32 tūkst.EUR – 2016.gadā).

Starp uzņēmumiem ar straujāko nodokļu apjoma kāpumu uz vienu darbinieku ierindojas arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji, kā arī ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes uzņēmumi.

Skatoties, kāds pieaugums šo gadu laikā bijis uzņēmumos, kuri ierindojas pirmajās vietās pēc lielākā samaksāto nodokļu apjoma uz vienu darbinieku, jāteic, ka elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondiconēšanas nozares komersanti pēc pieauguma apjoma ierindojas saraksta pēdējā vietā. Proti, kopš 2014.gada vidējais nodokļu apjoms uz vienu darbinieku šīs nozares uzņēmumos pieaudzis vien par 2,76%. Pirmspēdējā vietā ar 5,38% pieaugumu ierindojas finanšu un apdrošināšanas darbību jomas uzņēmumi.

TOP 5 nozares, kurās kopš 2014.gada visstraujāk pieaudzis nodokļu apjoms uz 1 darbinieku:

  1. Mājsaimniecības kā darba devēju darbība; pašpatēriņa preču ražošana: +91,51%
  2. Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība: +64,04%
  3. Transports un uzglabāšana: +61,70%
  4. Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi: +21,52%
  5. Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde: +19,61%

Interesanti pavērot, kā mainījusies kopējā un vidējā peļņa šajās nozarēs strādājošajiem uzņēmumiem. Starp nozarēm, kuras ierindojušās TOP 5 sarakstā ar visstraujāk augušo nodokļu apjomu uz vienu darbinieku, teju visām šo gadu laikā kopējā peļņa samazinājusies. Izņēmums bijuši vien uzņēmumi, kuri nodarbojas ar pašpatēriņa preču ražošanu, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas jomā strādājošie uzņēmumi, kuri kopš 2014.gada spējuši samazināt savus kopējos zaudējumus. Lursoft aprēķinājis, ka šo gadu laikā, neskaitot saraksta pirmajā pozīcijā esošo nozari un transporta un uzglabāšanas sfēras uzņēmumus, pasliktinājies arī to vidējais peļņas rādītājs. Visjūtamāk tas krities tieši izmitināšanas un ēdināšanas nozares uzņēmumiem, kuru vidējie zaudējumi palielinājušies līdz 280,80 eiro uz vienu uzņēmumu.

Raugoties uz darbinieku skaita izmaiņām, redzams, ka kopš 2014.gada no sarakstā iekļuvušajām sfērām strādājošo skaits sarucis vien lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē. Lursoft aprēķinājis, ka 2014.gadā nozarē strādājuši vairāk nekā 31 tūkstotis darbinieku, bet pērn tie bijuši 29,4 tūkstoši strādājošo, kas ir kritums par 6,51%. Ievērojamākais darbinieku skaita pieaugums vērojams uzņēmumiem, kas darbojas pašpatēriņa preču ražošanas un pakalpojumu sniegšanas jomā. Šeit strādājošo skaits analizētā perioda ietvaros palielinājies par 43,75%. Tiesa, faktiskos skaitļos tas ir pieaugums tikai par 35 cilvēkiem.

Kā mainījusies peļņa nozarēs, kuru uzņēmumiem kopš 2014.gada reģistrēts straujākais nodokļu apjoma pieaugums uz vienu darbinieku

Nr.p.k. Nozare Kopējā peļņa/zaudējumi 2014.gadā, milj.EUR Kopējā peļņa 2016.gadā Vidējā peļņa/ zaudējumi 2014.gadā, EUR (mediāna) Vidējā peļņa 2016.gadā (mediāna) Uzņēmumu skaits 2014.gadā Uzņēmumu skaits 2016.gadā
1. Mājsaimniecības kā darba devēju darbība; pašpatēriņa preču ražošana 0,01 0,03 -7 40,33 31 26
2. Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība 193,18 190,57 2321 2188 6321 6215
3. Transports un uzglabāšana 157,14 144,57 0 0 6977 6579
4. Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi -16,16 -9,14 -147 -280,80 3540 3428
5. Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde 16,18 21,07 -35 -50 303 289

Kuri samaksā vislielāko IIN un VSAOI?

Sabiedrībā daudz tiek diskutēts par pelēkās ekonomikas esamību un tās augsto īpatsvaru, kas visbiežāk izpaužas kā nereģistrēta nodarbinātība un aplokšņu algas. Lai ēnu ekonomiku mazinātu, valdībā apstiprināts arī darba plāns, kurā iekļauti 55 konkrēti uzdevumi šī plāna sasniegšanai. Tostarp, piemēram, noteikt minimālo atalgojuma līmeni būvniecības nozares uzņēmumiem, ieviest darbinieku elektronisko uzskaiti būvobjektā u.tml.

Strādājot pie šo punktu īstenošanas, kā viens no faktoriem, kas liecinātu par ēnu ekonomikas mazināšanos, būtu problemātiskākajās nozarēs strādājošo uzņēmumu maksātā IIN un VSAOI apjoma pieaugums uz vienu nodarbināto. Tas nozīmētu atalgojuma pieaugumu šajās nozarēs strādājošajiem uzņēmumiem un līdz ar to – arī uzņēmumu “legalizēšanos” jeb centienu maksāt mazākas aplokšņu algas.

Pirms iepazīties ar IIN un VSAOI pieaugumu uz vienu strādājošo, vērtīgi ielūkoties, kurās nozarēs strādājošajiem uzņēmumiem ir lielākie šo nodokļu maksājumi.

Lursoft izpētījis, ka lielākais IIN apjoms uz vienu darbinieku tiek maksāts finanšu un apdrošināšanas nozares uzņēmumos (3,28 tūkst.EUR 2016.gadā), savukārt lielākās VSAOI pagājušajā gadā bijušas uzņēmumos, kuru darbība saistīta ar elektroenerģiju, gāzes apgādi, siltumapgādi un gaisa kondicionēšanu, proti, 4,81 tūkst.EUR uz vienu darbinieku. Tikmēr, piemēram, būvniecība ierindojusies saraksta 11.vietā ar 1,28 tūkst.EUR lieliem IIN maksājumiem uz vienu darbinieku un 2,24 tūkst.EUR VSAOI uz vienu strādājošo.

Vismazākie IIN un VSAOI maksājumi uz vienu darbinieku pagājušajā gadā reģistrēti mājsaimniecību un pašpatēriņa ražotāju vidū, citu pakalpojumu sniedzējiem un izglītības nozares uzņēmumiem. Ja vēl izglītības nozarē gada laikā uz vienu darbinieku samaksāts 1 tūkst.EUR liels IIN un 1,54 tūkst.EUR VSAOI, tad abās pārējās jomās strādājošajiem uzņēmumiem gan IIN, gan VSAOI uz vienu darbinieku gada ietvaros pat nesasniedz 1 tūkst.EUR. Tiesa, tajā pašā laikā tieši mājsaimniecību un pašpatēriņu ražotāju maksātā IIN un VSAOI uz vienu darbinieku apjoms kopš 2014.gada pieaudzis visstraujāk. Lursoft aprēķinājis, ka šīs nozares uzņēmumu maksātā IIN apjoms kopš 2014.gada uz vienu darbinieku palielinājies par 236,36%, savukārt VSAOI – par 90,91%. Jānorāda, ka šo gadu laikā nozarē nodarbināto skaits pieaudzis no 80 strādājošajiem 2014.gadā līdz 115 darbiniekiem pērn.

Otrs straujākais IIN kāpums 2016.gadā fiksēts uzņēmumiem, kuri veic finanšu un apdrošināšanas darbības. Šīs jomas uzņēmumu IIN apjoms uz vienu darbinieku kopš 2014.gada audzis par 41,38% (VSAOI palielinājies par 15,65%, ierindojot nozari 6.vietā).

TOP 5 nozares ar lielāko IIN apjomu uz vienu darbinieku 2016.gadā:

  1. Finanšu un apdrošināšanas darbības: 3,28 tūkst.EUR;
  2. Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana: 2,69 tūkst.EUR;
  3. Informācijas un komunikācijas pakalpojumi: 2,42 tūkst.EUR;
  4. Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana: 2,13 tūkst.EUR;
  5. Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde: 1,81 tūkst.EUR.

TOP 5 nozares ar lielāko VSAOI apjomu uz vienu darbinieku 2016.gadā:

  1. Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana: 4,81 tūkst.EUR;
  2. Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana: 3,89 tūkst.EUR;
  3. Informācijas un komunikācijas pakalpojumi: 3,81 tūkst.EUR;
  4. Finanšu un apdrošināšanas darbības: 3,62 tūkst.EUR;
  5. Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde: 3,28 tūkst.EUR.
  • Pētījumā izmantota VID publiskotā informācija par nodokļu maksājumiem.
Autors

Lursoft