Blog

Būvniecības uzņēmumi nodokļos pērn samaksājuši par 7,9% vairāk nekā 2015.gadā

2017. gada 25. aprīlis

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2016.gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, būvniecības produkcijas apjoms samazinājies par 17,8%. Faktiskajās cenās būvniecības produkcijas apjomu pagājušajā gadā veidojuši 1,42 miljardi eiro. Būtiski būvniecības produkcijas samazinājumu ietekmējis kritums inženierbūvju būvniecībā par 33,3% (inženierbūvju būvniecība veido 40,7% no kopējā būvniecības apjoma). Kritums bijis vērojams teju visās inženierbūvniecības jomās – ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecībā reģistrēts samazinājums par 31,3%, tiltu, estakāžu un tuneļu būvniecībā – par 29,9%, autoceļu, ielu, ceļu lidlauku skrejceļu un dzelzceļa būvniecībā – par 29,5%.

Vērtējot, kā pēdējos gados mainījies būvniecības nozarē strādājošo uzņēmumu samaksāto nodokļu apjoms, Lursoft izpētījis, ka, salīdzinot ar 2015.gadu, kad valsts kopbudžetā samaksāto nodokļu apjoms sarucis par 23,9%, pagājušajā gadā bijis vērojams pieaugums. Lursoft aprēķinājis, ka būvniecības uzņēmumi pagājušajā gadā nodokļos samaksājuši 186,8 milj.EUR, kas ir par 7,9% vairāk nekā gadu iepriekš.

39,59% no kopējā pērn samaksāto nodokļu apjoma devuši uzņēmumi, kuru pamatdarbība saistīta ar specializēto būvdarbu veikšanu, 33,19% – ēku būvniecības apakšnozarē strādājošie uzņēmumi, bet atlikušos 27,22% – uzņēmumi, kuri specializējušies inženierbūvniecībā.

Jānorāda, ka, atbilstoši gada pārskatos norādītajām uzņēmumu darbības nozarēm, būvniecībā darbojas 14835 uzņēmumi, savukārt Būvkomersantu reģistrā patlaban reģistrēti 5229 uzņēmumi (gadu iepriekš – 5199).

buvniecibas-uznemumu-nodokli

Līdz ar tendenci 2015.gadā samazināties kopējam samaksāto nodokļu apjomam, pēdējos divos gados bijusi vērojama arī zemāka vidējā nodokļu summa uz vienu nozarē strādājošo uzņēmumu. Lursoft aprēķinājis, ka 2014.gadā katrs būvniecības jomā strādājošais uzņēmums nodokļos valsts kopbudžetā samaksājis 15,62 tūkst.EUR, 2015.gadā tie bijuši 11,23 tūkst.EUR, bet pērn – 12,59 tūkst.EUR. Pirmajā momentā pozitīvi vērtējams vidējais nodokļu apjoms uz vienu darbinieku, kas 2016.gadā bijis augstāks nekā 2014. vai 2015. gadā, taču galvenais iemesls šādam pieaugumam ir nevis būtisks samaksāto nodokļu apjoma pieaugums, bet gan kopējā darbinieku skaita kritums. Lursoft dati rāda, ka 2014.gadā, kad būvniecībā bijuši nodarbināti 84,12 tūkst. darbinieku, vidējais nodokļu apjoms uz vienu strādājošo bijis 2,70 tūkst.EUR, savukārt pagājušajā gadā, kad nodarbināti 61,56 tūkst. darbinieku, nodokļos uz katru darbinieku samaksāti vidēji 3,04 tūkst.EUR.

Analizējot, kuros reģionos reģistrētie būvniecības uzņēmumi pagājušajā gadā samaksājuši lielākās nodokļu summas, bez pārsteigumiem līderos izvirzījusies Rīga. Galvaspilsētā reģistrētie būvnieki valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 57,61% no kopējās Latvijā reģistrēto būvniecības uzņēmumu nodokļu summas. Jāpiebilst, ka Rīgā reģistrēti 54,09% no visiem Latvijā esošajiem būvniecības uzņēmumiem, savukārt Pierīgā esošie 19,70% devuši 15,48% no kopējiem nodokļiem.

Interesanta situācija redzama, skatot Kurzemes un Zemgales būvniecības uzņēmumu nodokļu maksājumus. Lursoft aprēķinājis, ka abos reģionos reģistrēts teju vienāds skaits nozarē strādājošo uzņēmumu (Kurzemē – 7,83%, Zemgalē – 7,84%), taču Kurzemes būvnieku nodokļos samaksātā summa 2016.gadā bijusi būtiski lielāka nekā Zemgales uzņēmumu (Kurzemes novada būvnieki veido 13,43% no kopējiem būvniecības nozarē strādājošo uzņēmumu nodokļu maksājumiem, bet Zemgales – 5,60%).

Galvenais iemesls tik ievērojamai nodokļu summas starpībai redzams, aplūkojot sarakstu, kurā apkopoti TOP 5 lielākie nodokļu maksātāji būvniecības nozarē. Tā galvgalī izvirzījusies Liepājā reģistrētā AS UPB, savukārt pārējo uzņēmumu vidū nav atrodams neviens komersants no Zemgales. Tā vietā dominē Rīgas un Pierīgas uzņēmumi.

Kurzemes būvniecības uzņēmumi jāizceļ, raugoties arī pēc samaksātās IIN un VSAOI kopsummas. Lursoft aprēķinājis, ka Kurzemē esošās būvniecības kompānijas 2016.gadā nodarbinājušas 10,91% no visiem nozarē strādājošajiem darbiniekiem, tajā pašā laikā samaksājot 12,96% no kopējās IIN summas, kuru attiecīgajā nodoklī pērn samaksājuši visi būvniecības uzņēmumi, savukārt VSAOI – 14,46% no kopējās valsts kopbudžetā iemaksātās summas, kuru pērn samaksājusi būvniecības nozare. Tajā pašā laikā Pierīgā reģistrētie būvniecības uzņēmumi 2016.gadā nodarbinājuši 18,91% no visiem nozarē strādājošajiem darbiniekiem, IIN pērn samaksājot 15,80%, bet VSAOI – 15,97% no kopējās summas, kuras attiecīgajos nodokļos pagājušajā gadā samaksājušas visas Latvijā reģistrētās būvniecības kompānijas.

buvnieku-sadalijums

Lursoft izpētījis, ka pēdējos trijos gados lielākais nodokļu maksātājs būvniecības nozarē nemainīgi bijis AS UPB. Uzņēmuma kopējie samaksātie nodokļi kopš 2014.gada palielinājušies par 23,31%, pērn tiem sasniedzot jau 6,10 milj.EUR.

Straujš samaksāto nodokļu apjoma pieaugums pērn bijis 1993.gadā reģistrētajai SIA BELAM-RĪGA. 2014.gadā uzņēmums nodokļos samaksājis 481,29 tūkst.EUR, bet 2015.gadā nodokļu summa pat samazinājusies līdz 378,24 tūkst.EUR, savukārt 2016.gads nesis ļoti strauju kāpumu – nodokļu kopējā summa pieaugusi līdz 5,01 milj.EUR.

Teju uz pusi mazāku summu nekā SIA BELAM-RĪGA pagājušajā gadā nodokļos samaksājusi SIA Skonto būve. Pierīgas uzņēmums vēl 2015.gadā nodokļos samaksājis vien 976,82 tūkst.EUR, bet aizvadītajā gadā to summa sasniegusi jau 2,61 milj.EUR. Teju tikpat, proti, 2,59 milj.EUR nodokļos pagājušajā gadā samaksājis SIA Rīgas pilsētbūvnieks. Jāteic, ka pēdējo trīs gadu periodā Rīgas domei piederošais uzņēmums vislielāko summu nodokļos samaksājis 2014.gadā – 3,68 milj.EUR.

TOP 5 lielāko uzņēmumu sarakstu noslēdz SIA Citrus Solutions, kas 2016.gadā valsts kopbudžetu papildinājis par 2,20 milj.EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, uzņēmuma nodokļu maksājumu summa augusi par 40,98%, savukārt 2014.gadā kopējie nodokļu maksājumi tomēr bijuši lielāki, proti, 2,58 milj.EUR.

Būvniecības uzņēmumi, kuri 2016.gadā samaksājuši vislielākos nodokļus:

  1. AS UPB: 6,10 milj.EUR;
  2. SIA BELAM-RĪGA: 5,01 milj.EUR;
  3. SIA Skonto būve: 2,61 milj.EUR;
  4. SIA Rīgas pilsētbūvnieks: 2,59 milj.EUR;
  5. SIA Citrus Solutions: 2,20 milj.EUR

Vērtējot, kuri būvniecības uzņēmumi pagājušajā gadā veikuši vislielākos iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) maksājumus, redzams, ka abos gadījumos līderos izvirzījies nozares lielākais nodokļu maksātājs AS UPB.

Lursoft dati rāda, ka Liepājā reģistrētais būvniecības uzņēmums 2016.gadā IIN samaksājis 1,68 milj.EUR (par 4,21% mazāk nekā gadu iepriekš), savukārt VSAOI veidojušas 4,52 milj.EUR (par 48,64% vairāk nekā 2015.gadā).

Neskatoties, ka gada laikā samazinājies gan uzņēmuma samaksātā IIN, gan VSAOI apjoms, starp abu nodokļu lielākajiem maksātājiem pērn izvirzījusies arī AS BMGS. Valsts ieņēmumu dienesta sniegtie dati rāda, ka IIN būvniecības uzņēmums 2016.gadā novirzījis 1,27 milj.EUR (-12,96%), bet VSAOI – 1,80 milj.EUR (par 18,44% mazāk nekā 2015.gadā). Jānorāda, ka šo gadu laikā ievērojami samazinājies arī uzņēmumā nodarbināto skaits – kamēr 2015.gadā AS BMGS bijuši nodarbināti 472 darbinieki, pērn to skaits bijis vien 380.

Trešais lielākais būvniecības uzņēmums pēc samaksātā IIN apjoma pagājušajā gadā bijis SIA BELAM – RĪGA. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn IIN apjoms, kuru būvnieks samaksājis valsts kopbudžetā, palielinājies 4,7 reizes, sasniedzot 1,22 milj.EUR. Uzņēmums 2016.gadā nodarbinājis 141 darbinieku, VSAOI samaksājot 441,86 tūks.EUR.

Abu sarakstu ceturtajās pozīcijās iekļuvis Ventspils uzņēmums SIA Ostas celtnieks – būvniecības uzņēmums IIN samaksājis 1,03 milj.EUR, bet VSAOI – 1,78 milj.EUR. Tiesa, salīdzinot ar 2015.gadu, pērn uzņēmuma IIN maksājumu apjoms samazinājies par 19,28%, bet VSAOI – par 13,86%. Samazinājies arī uzņēmumā nodarbināto skaits, tam sarūkot no 429 darbiniekiem 2015.gadā līdz 383 aizvadītajā gadā.

Būvniecības uzņēmumu, kuri 2016.gadā veikuši lielākos IIN maksātājus, TOP 5 sarakstu noslēdz Lattelecom grupas uzņēmums SIA Citrus Solutions, kura samaksātā IIN apmērs gada laikā palielinājies par 2,48%, sasniedzot 0,88 milj.EUR. Savukārt TOP 5 būvnieku saraksta, kuri 2016.gadā veikuši lielākās VSAOI, piektajā vietā ierindojusies SIA LDZ infrastruktūra. Lai gan uzņēmuma kopējais samaksāto nodokļu apjoms pagājušajā gadā pieaudzis par 24,32%, gan IIN, gan VSAOI apjoms sarucis. Pēc Lursoft aprēķiniem, SIA LDZ infrastruktūra samaksāto VSAOI apjoms krities pat par 29,93%. Jāpiebilst, ka vienlaikus par 28,21% sarucis arī uzņēmumā nodarbināto darbinieku skaits.

Būvniecības uzņēmumi, kuri 2016.gadā veikuši lielākos iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumus:

  1. AS UPB: 1,68 milj.EUR;
  2. AS BMGS: 1,27 milj.EUR;
  3. SIA BELAM-RĪGA: 1,22 milj.EUR;
  4. SIA Ostas celtnieks: 1,03 milj.EUR;
  5. SIA Citrus Solutions: 0,88 milj.EUR.

Būvniecības uzņēmumi, kuri 2016.gadā veikuši lielākās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas:

  1. AS UPB: 4,52 milj.EUR;
  2. SIA Latvijas energoceltnieks: 1,97 milj.EUR;
  3. AS BMGS: 1,80 milj.EUR;
  4. SIA Ostas celtnieks: 1,78 milj.EUR;
  5. SIA LDZ infrastruktūra: 1,65 milj.EUR.

Pērn par lielāko darba devēju būvniecības nozarē kļuvusi AS UPB, kas 2016.gadā nodarbinājusi 535 darbiniekus, par 79 vairāk nekā gadu iepriekš.

Četriem pārējiem topa līderiem darbinieku skaits gada laikā samazinājies. SIA Ostas celtnieks – par 10, AS BMGS – par 92, SIA LDZ infrastruktūra – par 145, bet SIA Latvijas Energoceltnieks – par 10.

Būvniecības uzņēmumi, kuri 2016.gadā nodarbinājuši lielāko darbinieku skaitu:

  1. AS UPB: 535 darbinieki;
  2. SIA Ostas celtnieks: 383 darbinieki;
  3. AS BMGS: 380 darbinieki;
  4. SIA LDZ infrastruktūra: 369 darbinieki;
  5. SIA Latvijas Energoceltnieks: 366 darbinieki.
Autors

Lursoft