Blog

Uzņēmējdarbības tendences Kuldīgas novadā

2017. gada 8. marts

Lai sniegtu ieskatu par uzņēmējdarbības norisēm Kuldīgas novadā, Lursoft pētījuma ietvaros analizējis novadā reģistrēto un likvidēto uzņēmumu dinamiku, kā arī pētījis to finanšu rādītājus, nodokļu maksājumus un nodarbināto skaitu.

Pēdējo gadu tendences rāda, ka Latvijā jauni uzņēmumi tiek reģistrēti aizvien mazāk, savukārt būtiski pieaudzis likvidēto skaits. Aizvadītajā gadā Latvijā reģistrēti kopumā 11 206 jauni uzņēmumi, kas ir par 2 277 uzņēmumiem jeb 16,89% mazāk nekā gadu iepriekš. Līdz ar jaundibināto uzņēmumu kritumu audzis arī likvidēto skaits, kas 2016.gadā palielinājies par 21,47%

Lursoft apkopotie dati rāda, ka pagājušais Kuldīgas novadā bijis otrais gads pēc kārtas, kad likvidēto skaits pārsniedzis jauno uzņēmumu skaitu. Tiesa, likvidēto pārsvars pār jaunajiem uzņēmumiem vairs nav bijis tik liels kā 2015.gadā. Pagājušajā gadā Kuldīgas novadā reģistrēti 86 jauni uzņēmumi, bet likvidēts 91.

Analizējot iemeslus likvidēto uzņēmumu pieaugumam, dominē vairāki iemesli, taču viennozīmīgi var apgalvot, ka galvenais pamatojums nav uzņēmējdarbības vides pasliktināšanās, jo starp likvidētajiem uzņēmumiem vairumā gadījumu atrodami pēc VID un Uzņēmumu reģistra iniciatīvas no reģistriem izslēgti uzņēmumi, kuri neatbilst Komerclikuma prasībām. Piemēram, ilgstoši neveic saimniecisko darbību vai arī kuru valdei ilgāku laika periodu nav pārstāvības tiesības. Uzņēmējdarbības attīstībai par labu nekalpo arī aizvadītā gada nogales haoss, teju līdz gada beigām uzņēmējiem neviešot skaidrību par turpmāko mikrouzņēmumu nodokļu maksātāju likteni, kā arī grozījumi likumā, kuru mērķis ir novērst tādu komersantu dibināšanu, kuri tiek reģistrēti nevis ar mērķi veikt komercdarbību, bet gan veikt darbības, kas saistītas ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Jāteic, ka līdz galam nav ieviesta skaidrība, kā notiks šo risku izvērtēšana, jo pēc pašreizējā likuma regulējuma VID turpmāk vienpersoniski, nepastāvot saistošajiem noteikumiem, kuri būtu zināmi arī uzņēmējiem, varēs izlemt, kuru nodokļu risku dēļ aizliegt reģistrēt uzņēmumu.

Kuldīgā reģistrētie uzņēmumi

Jānorāda, ka Kuldīgas novadā patlaban reģistrēti 2 377 uzņēmumi, no tiem 43,71% – zemnieku saimniecība, bet vēl 40,68% – sabiedrības ar ierobežotu atbildību.

Analizējot populārākās uzņēmējdarbības nozares Kuldīgas novadā, redzams, ka priekšplānā izvirzījušās pēdējo gadu populārākās biznesa nozares Latvijā – mazumtirdzniecība un būvniecība – , kā arī nozares, kuru bizness prasa dabas resursu nodrošināšanu – jauktā lauksaimniecība, mežizstrāde un zāģēšana, ēvelēšana un impregnēšana.

Populārākās uzņēmējdarbības nozares Kuldīgas novadā:

  1. Jauktā lauksaimniecība;
  2. Dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība;
  3. Pārējā mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos;
  4. Mežizstrāde;
  5. Zāģēšana, ēvelēšana un impregnēšana.

Apskatot Lursoft pieejamos datus, redzams, ka interesi par uzņēmējdarbību Kuldīgas novadā izrādījuši arī atsevišķi ārvalstu investori. No visiem Kuldīgas novadā reģistrētajiem uzņēmumiem ārvalstu tiešās investīcijas piesaistījuši 1,77% uzņēmumu. Kopumā Kuldīgas novada uzņēmumu pamatkapitālos uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju apjoms patlaban sasniedz 6,41 milj.EUR. Lielākās investīcijas nākušas no Luksemburgas (4,98 milj.EUR), Zviedrijas (0,42 milj.EUR) un Vācijas (0,37 milj.EUR).

Sarucis novada uzņēmumu kopējais un vidējais apgrozījums

Lursoft pētījums atklāj, ka pēdējos gados Kuldīgas novada uzņēmumu kopējais apgrozījums uzrādījis lejupejošu tendenci, kopš 2013.gada rādītājam samazinoties pat par 23,34%. Ja 2013.gadā Kuldīgas novada uzņēmumi apgrozījuši 213,54 milj.EUR, tad jau pēc gada apgrozījums samazinājies par 8,35%, nokrītoties līdz 195,71 milj.EUR, bet 2015.gadā sarucis līdz 163,71 milj.EUR.

Novada uzņēmumu kopējā apgrozījuma kritumu ietekmējusi vairāku uzņēmumu finanšu rādītāju lejupslīde. Tā, piemēram, kopš 2013.gada SIA Rietumu nafta apgrozījums samazinājies par 54,36%, SIA Rottneros Baltic – par 41,17%, bet Pelču pagasta zemnieku saimniecības Lieplejas apgrozījums – par 35,18%.

Līdz ar kopējā apgrozījuma kritumu, pēdējos gados vērojama arī vidējā rādītāja lejupslīde. Vēl 2013.gadā katrs Kuldīgas novadā reģistrētais uzņēmums apgrozījis vidēji 25,19 tūkst.EUR, bet 2015.gadā vidējais apgrozījums bijis par teju tūkstoš eiro mazāks – 24,31 tūkst.EUR.

Jānorāda, ka 2015.gadā, salīdzinot ar 2014.gadu, savu apgrozījumu izdevies palielināt 51,82% Kuldīgas novada uzņēmumu.

Ar apgrozījumu, kas lielāks par 1 milj.EUR, 2015.gadā Kuldīgas novadā strādājuši 35 uzņēmumi.

Kuldigas-uznemumu-apgrozijums

Jau kopš 2010.gada Kuldīgas novada lielākais uzņēmums pēc apgrozījuma ir SIA Rietumu nafta. Tiesa, pēdējos gados naftas produktu tirgotājs piedzīvojis ievērojamu apgrozījumu kritumu, tam sarūkot par 54,36% un 2015.gadā samazinoties līdz 21,92 milj.EUR. Kā norāda SIA Rietumu nafta vadība, uzņēmuma finansiālo stāvokli spēcīgi ietekmē degvielas cenu straujās svārstības pasaules tirgū, kā arī valūtas kursa svārstības un akcīzes nodoklis.

TOP 5 lielāko uzņēmumu sarakstā pagājušajā gadā notikušas vērienīgas izmaiņas, jo tā galvgali atstājis viens no līdzšinējiem līderiem – SIA Linde Pārtika. Vēl 2014.gadā tirgotājs apgrozījis 30,25 milj.EUR, bet pagājušajā gadā pasludināts uzņēmuma maksātnespējas process.

Līdz ar SIA Linde Pārtika nedienām, Kuldīgas novada lielāko uzņēmumu TOP 5 saraksta otrajā vietā 2015.gadā ierindojies lauksaimniecības tehnikas tirgotājs SIA Amazone, kas 2015.gadā apgrozījis 8,51 milj.EUR. Salīdzinot ar 2014.gadu, 2015.gadā SIA Amazone apgrozījums strauji palielinājies, augot par 73,30%, ko veicinājusi uzņēmuma darbības paplašināšana.

6,69 milj.EUR 2015.gadā apgrozījis papīrmalkas un kokapstrādes produktu tirgotājs SIA Rottneros Baltic. Gada laikā uzņēmuma apgrozījums samazinājies par 3,44%, kas saistīts ar papīrmalkas realizācijas apjoma kritumu. Tiesa, neskatoties uz apgrozījuma kritumu, uzņēmuma peļņa uzrādījusi kāpumu.

Ceturtais lielākais uzņēmums Kuldīgas novadā pēc apgrozījuma 2015.gadā bijis SIA Lāses AM ar 4,99 milj.EUR apgrozījumu. Uzņēmums Latvijas un Eiropas gaļas pārstrādes uzņēmumiem, kā arī mazumtirdzniecības tīkliem realizē svaigu liellopu, jaunlopu un cūkas gaļu.

Lielāko uzņēmumu TOP 5 sarakstu noslēdz SIA Bērzi Plus, kas 2015.gadā apgrozījis 4,61 milj.EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, 2015.gadā uzņēmuma apgrozījums samazinājies par 2,04%. Raksturojot 2015.gada rezultātus, SIA Bērzi Plus vadība norāda, ka uzņēmumam par 5,6% izdevies palielināt šķeldas realizāciju, bet tajā pašā laikā kokmateriālu pakalpojumu apjoms samazinājies par 21,4%, kas saistīts ar Latvijas valsts mežu izcērtamo platību samazināšanos.

Kuldīgas novada lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma 2015.gadā:

  1. SIA Rietumu nafta – 21,92 milj.EUR;
  2. SIA Amazone – 8,51 milj.EUR;
  3. SIA Rottneros Baltic – 6,69 milj.EUR;
  4. SIA Lāses AM – 4,99 milj.EUR;
  5. SIA Bērzi Plus – 4,61 milj.EUR.

Vidējam peļņas rādītājam tendence samazināties

Pēdējos gados Latvijā reģistrēto uzņēmumu kopējā peļņa uzrāda pieaugošu tendenci. Tiesa, Kuldīgas novadā minētais rādītājs bijis mainīgs. Piemēram, 2013.gadā novadā reģistrētie uzņēmumi nopelnījuši kopumā 8,58 milj.EUR, bet jau 2014.gadā kopējā peļņa sarukusi līdz 3,66 milj.EUR, 2015.gadā atkal pieaugot līdz 7 milj.EUR. Tiesa, kamēr kopējais peļņas rādītājs vismaz 2015.gadā uzrādījis kāpumu, vidējais rādītājs pēdējos gados uzrādījis tikai kritumu. Lursoft aprēķini liecina, ka 2015.gadā vidējā peļņa novadā uz vienu uzņēmumu bijusi 0 eiro.

Ar peļņu, kas lielāka par 0 EUR, 2015.gadā Kuldīgas novadā strādājuši 382 uzņēmumi, 2014.gadā – 364 uzņēmumi.

Kuldigas-uznemumu-pelna7

2015.gadā ievērojamu peļņas pieaugumu uzrādījusi Veselības centram 4 daļēji piederošā SIA Vizuālā diagnostika. Uzņēmums 2015.gadā nopelnījis 1,11 milj.EUR, kas ir par 139,17% vairāk nekā gadu iepriekš.

SIA Vizuālā diagnostika savu darbību uzsākusi 2007.gadā, atverot pirmo filiāli Valmierā un uzstādot tur magnētiskās rezonanses iekārtu, kam sekojusi filiāle Gulbenē ar datortomogrāfijas iekārtu. Laikā līdz 2010.gadam uzņēmums uzstādījis 4 diagnostikas iekārtas dažādās Latvijas novadu pilsētās, savukārt 2014.gadā atvērta vēl viena filiāle Rīgā ar Premium klases magnētiskās rezonanses iekārtu, savukārt 2015.gadā uzcelta pirmā moduļa tipa ārstniecības iestāde Baltijā, izveidojot tajā magnētiskās rezonanses kabinetu Jēkabpilī.

Lielāko pelnītāju saraksta otrajā vietā ierindojusies Vārmes pagasta ZS Bētas ar 0,50 milj.EUR peļņu 2015.gadā, kas ir par 65,88% lielāka nekā gadu iepriekš. 48,92% no saimniecības apgrozījuma 2015.gadā nodrošinājuši ieņēmumi no piena realizācijas, bet vēl 40,42% – lopu realizācija.

Peļņai gada laikā palielinoties vairāk nekā 16 reizes un sasniedzot 0,46 milj.EUR, lielāko pelnītāju saraksta trešajā vietā 2015.gadā ierindojusies SIA Rietumu nafta ar 0,46 milj.EUR peļņu.

Starp lielākajiem Kuldīgas novada pelnītājiem 2015.gadā atrodams arī Luksemburgas Greengold Europen Capital S.A. piederošais SIA Greengold value forest Latvia. Tiesa, uzņēmuma pēdējais pārskats iesniegts par 6 mēnešu periodu, taču šajā laikā tas spējis uzrādīt 0,44 milj.EUR peļņu, kas tālāk tikšot novirzīta iepriekšējo periodu zaudējumu segšanai.

Kuldīgas novada TOP 5 lielāko pelnītāju sarakstu noslēdz SIA Ziemeļkurzemes MRS ar 0,42 milj.EUR peļņu. 2015.gadā uzņēmums veiksmīgi turpinājis darbu nekustamā īpašuma pirkšanas, pārdošanas un apsaimniekošanas jomā, kā arī notikusi aktīva saimnieciskā darbība īpašumā esošo un iepirkto mežaudžu apsaimniekošanā – mežizstrādē, apmežošanā u.c.

Kuldīgas novada lielākie uzņēmumi pēc peļņas 2015.gadā:

  1. SIA Vizuālā diagnostika – 1,11 milj.EUR;
  2. Vārmes pagasta ZS Bētas – 0,50 milj.EUR;
  3. SIA Rietumu nafta – 0,46 milj.EUR;
  4. SIA Greengold value forest Latvia – 0,44 milj.EUR;
  5. SIA Ziemeļkurzemes MRS – 0,42 milj.EUR.

Uzņēmuma maksātnespēja veicinājusi darba vietu skaita kritumu

Vispārējās tendences valstī liecina par darba vietu skaita palielināšanos, taču Kuldīgas novadā pēdējā gadā redzama pretēja tendence. Tiesa gan, iemesls tam ir jau pieminētās SIA Linde Pārtika maksātnespēja. Lursoft dati liecina, ka, piemēram, 2014.gadā uzņēmums ar darba vietām nodrošinājis 574 strādājošos, taču par 2015.gadu finanšu pārskats nav iesniegts, līdz ar to būtiski samazinājies Kuldīgas novadā reģistrēto uzņēmumu kopējais darba vietu skaits.

Tiesa, vidējais strādājošo skaits gan Kuldīgas novadā, gan valstī kopumā saglabājies nemainīgs – katrā uzņēmumā tiek nodarbināti vidēji 2 darbinieki. Seši novadā reģistrēti uzņēmumi 2015.gadā ar darba vietām nodrošinājuši vairāk nekā 100 strādājošos katrs.

No visiem uzņēmumiem, kuri 2015.gada pārskatā uzrādījuši apgrozījumu, kas lielāks par 0 EUR, 175 uzņēmumiem nodarbināto skaits gada laikā palielinājies, savukārt 348 saglabājies nemainīgs.

Darbinieku-skaits-Kuldiga

Tradicionāli lielāko darba devēju sarakstos vairumā Latvijas pašvaldību dominē medicīnas iestādes. Izņēmums nav arī Kuldīgas novads, kur ar 258 darbiniekiem pirmajā vietā starp novada lielākajiem darba devējiem pagājušajā gadā ierindojusies SIA Kuldīgas slimnīca. Jānorāda, ka vidējais strādājošo skaits slimnīcā 2015.gadā bijis par 7 mazāks nekā gadu iepriekš.

Pēdējos gados darbinieku skaits pakāpeniski palielinājies Kuldīgas novada pašvaldībai piederošajā SIA Kuldīgas komunālie pakalpojumi. 2013.gadā uzņēmums ar darba vietām nodrošinājis 142 strādājošos, savukārt 2015.gadā – 151 darbinieku.

Par deviņiem darbiniekiem mazāk nekā gadu iepriekš 2015.gadā bijis pirms sešiem gadiem dibinātajai SIA Kuldīgas maizes ceptuve. 2015.gadā uzņēmumā strādājuši vidēji 145 darbinieki. Kā norāda SIA Kuldīgas maizes ceptuve vadība, uzņēmumā ir liela darbinieku rotācija. Un tā kā ir novērojams pakāpenisks apjoma pieaugums, ir paredzēts izvērtēt atalgojuma sistēmu, lai varētu noturēt profesionālus darbiniekus, kā arī piesaistīt jaunus speciālistus, tādējādi paaugstinot produkcijas kvalitāti un izveidojot konkurētspējīgu produkcijas sortimentu.

Lursoft aprēķini liecina, ka apakšveļas ražotāja SIA Kuldīgas tekstils strādājošo skaits gada laikā palielinājies par 10,08%, kas uzņēmumiem ļāvis ierindoties ceturtajā vietā starp novada lielākajiem darba devējiem. 2015.gadā ražotājs ar darba vietā nodrošinājis 142 darbiniekus. Gada pārskatā publicētā informācija liecina, ka vidējā mēnešalga vienam strādājošajam uzņēmumā 2015.gadā bijusi 400 eiro.

Kuldīgas novada lielāko darba devēju TOP 5 2015.gadā noslēdz SIA Vēvers, kura darbinieku skaits gada laikā samazinājies par 12,90%, sarūkot līdz 108 strādājošajiem. Nākotnē uzņēmums iecerējis saglabāt un turpināt attīstīt savas pozīcijas Latvijas un Eiropas Savienības tirgū.

Kuldīgas novada lielākie darba devēji pēc vidējā darbinieku skaita 2015.gadā:

  1. SIA Kuldīgas slimnīca – 258 darbinieki;
  2. SIA Kuldīgas komunālie pakalpojumi – 151 darbinieks;
  3. SIA Kuldīgas maizes ceptuve – 145 darbinieki;
  4. SIA Kuldīgas tekstils – 142 darbinieki;
  5. SIA Vēvers – 108 darbinieki.

Uzņēmumu samaksāto nodokļu apjoms gada laikā audzis par 9,39%

2015.gadā visi Latvijā reģistrētie uzņēmumi nodokļos samaksājuši kopumā 5,7 miljardus eiro, kas ir par 7,55% vairāk nekā gadu iepriekš. Lursoft aprēķini rāda, ka Kuldīgas novadā reģistrēto uzņēmumu samaksāto nodokļu apjoms gada laikā audzis nedaudz straujāk, palielinoties par 9,39%. Kopumā novadā reģistrētie uzņēmumi 2015. gadā valsts budžetā nodokļos samaksājuši 14,91 milj.EUR.

Kuldigas-uznemumu-nodokli

Valsts budžetā samaksāto nodokļu apjomam gada laikā palielinoties par 37,52%, 2015.gadā par lielāko nodokļu maksātāju Kuldīgas novadā kļuvis lauksaimniecības tehnikas tirgotājs SIA Amazone, kas valsts kasi nodokļu maksājumos papildinājis par 1,65 milj.EUR.

Neskatoties uz to, ka gada laikā samaksāto nodokļu apjoms samazinājies par 3,18%, ar 1,14 milj.EUR lieliem nodokļu maksājumiem valsts budžetā otrajā vietā starp Kuldīgas novada lielākajiem nodokļu maksātājiem ierindojusies SIA Kuldīgas slimnīca. 2014.gadā slimnīca bijusi novada trešā lielākā nodokļu maksātāja.

2015.gadā trešais lielākais nodokļu maksātājs valsts budžetā bijis tirdzniecības uzņēmums SIA Agrotehnika. Tā nodokļu maksājumu apjoms gada laikā audzis par 19,22%, sasniedzot 0,76 milj.EUR. 2016.gadā uzņēmums bija iecerējis attīstīt jau esošos darbības virzienu, norādot, ka Kuldīgā ir visi apstākļi, lai nodrošinātu operatīvu preču apgrozījumu gan uz citām uzņēmuma struktūrvienībām, gan pircējiem.

Kuldīgas novada lielāko nodokļu maksātāju sarakstu noslēdz jau iepriekš pieminētā SIA Kuldīgas maizes ceptuve ar 0,72 milj.EUR nodokļu maksājumiem un SIA Kuldīgas komunālie pakalpojumi ar valsts budžetā nodokļos samaksātiem 0,69 milj.EUR.

Kuldīgas novada lielākie nodokļu maksātāji pēc 2015.gadā samaksātās kopējās nodokļu summas valsts budžetā:

  1. SIA Amazone – 1,65 milj.EUR;
  2. SIA Kuldīgas slimnīca – 1,14 milj.EUR;
  3. SIA Agrotehnika – 0,76 milj.EUR;
  4. SIA Kuldīgas maizes ceptuve – 0,72 milj.EUR;
  5. SIA Kuldīgas komunālie pakalpojumi – 0,69 milj.EUR.

*Dati par Kuldīgas novada uzņēmumiem aprēķināti uz 11.01.2017.

**Vidējie rādītāji aprēķināti, izmantojot vidējo mediānu.

Autors

Lursoft