Blog

2016.gadā Latvijas uzņēmumos investēts mazāk

2017. gada 5. janvāris

Ārvalstu tiešo investīciju plūsma Latvijas uzņēmumos pēdējos gados apsīkusi un vairs nevar mēroties ar pirmskrīzes perioda rezultātiem, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad piesaistīto investīciju apjoms palielinājies, 2016.gadā uzkrāto investīciju apjoms samazinājies, kas liecina, ka aizvadītajā gadā investori no Latvijas uzņēmumiem izņēmuši savas iepriekš ieguldītās investīcijas daudz naskāk nekā ieguldījuši jaunas.

Lursoft veiktais pētījums parāda, ka laika periodā no 1991.gada līdz 2016.gada beigām ārvalstnieki Latvijas uzņēmumos ieguldījuši tiešās investīcijas 7,21 miljarda eiro apjomā, kas nozīmē, ka patlaban ārvalstniekiem pieder aptuveni 29% no visu Latvijas nelikvidēto uzņēmumu reģistrētā pamatkapitāla.

Salīdzinot ar 2015.gadu, pērn uzkrāto investīciju apjoms sarucis par 211,59 milj.EUR. Jānorāda, ka viens no galvenajiem iemesliem kopējam kritumam bijis AS Swedbank lēmums samazināt pamatkapitālu par 367,85 milj.EUR. Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā Swedbank finanšu darbības rādītājus, ar mērķi optimizēt bankas kapitalizācijas līmeni un nodot mātes kompānijai to kapitāla daļu, kas rada papildus administratīvo un finanšu slogu.

Jānorāda, ka pagājušais gads ir pirmais, kad uzkrāto investīciju dinamika uzrāda lejupejošu tendenci.

Vērtējot pēdējo gadu dinamiku kopumā, jāteic, ka dati nav iepriecinoši, jo uzkrāto investīciju apjoms ar katru gadu samazinās. Ja vēl 2009.gadā uzkrāto tiešo investīciju apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos gada laikā audzis par 1,05 miljardiem eiro, tad pēdējos gados pieaugums ir bijis vien 0,15 miljardi eiro 2014.gadā un 0,19 miljardi eiro 2015.gadā.

piggy-bank-1595992_1280

Neprognozējamās nodokļu politikas rezultāts – investīciju kritums

To, vai 2017.gads ārvalstu investīciju līknē nesīs pozitīvas izmaiņas, rādīs laiks, taču liekas cerības uz ievērojamu investoru intereses pieaugumu nevajadzētu likt. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas publiskotais pētījums, kas rāda, ka situācija investoru interešu aizsardzības jautājumā aizvadītā gada laikā nav uzlabojusies. Vadošais pētījuma autors Arnis Sauka, komentējot pētījumu rezultātus, norāda, ka puse no investoriem atzinuši, ka šobrīd neplāno papildu investīcijas Latvijā, kā vienu no svarīgākajiem iemesliem minot piesardzību.

Raksturojot situāciju ar ārvalstu investīciju piesaisti, Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa norāda: „Ārvalstu investori arī iepriekš norādījuši uz neprognozējamo nodokļu politiku, kā arī vilcināšanos īstenot maksātnespējas reformu. Kaut vai pēdējos mēnešos novērotais – gan valsts 2017.gada budžeta apstiprināšanas process, kura gaitā redzējām, cik haotiski un nepārdomāti tiek veiktas izmaiņas nodokļu politikā, gan svaidīšanās ar maksātnespējas administratora statusa noteikšanu. Šie ir tikai daži piemēri, kas liek vēlreiz secināt, ka investoru pārmetumi par nenoteiktību un politisko neizlēmību ir pamatoti.”

Savukārt Lursoft pārstāvis Ainars Brūvelis, skaidrojot iespējamos iemeslus investīciju apjoma kritumam, norāda, ka vienkāršākais skaidrojums ir fakts, ka, sākoties 2008. gada krīzei, daudzi Rietumvalstu uzņēmumi, tai skaitā bankas, atšķirībā no Krievijas un pašas Latvijas uzņēmumiem, nevis pasludināja maksātnespēju vai prasīja valsts aizdevumus, bet gan spēja nepieciešamos resursus piesaistīt pašas. „Lielā mērā, pateicoties pārkreditēšanas, grāmatvedības uzskaites un nodokļu politikas dēļ, šie uzņēmumi parādus kapitalizēja, palielinot vai nu esošo uzņēmumu kapitālu, vai veidojot jaunus uzņēmumus, kuros kapitālu nodalīja. Beidzoties krīzei, uzņēmumu pamatkapitāls tika samazināts, kā rezultātā samazinājusies arī ārvalstu tiešo investīciju daļa,” stāsta A. Brūvelis.

blur-1869546_1280

Latvijas uzņēmumos – investīcijas no 135 valstīm

Raksturojot ārvalstu investīciju piesaisti Latvijas uzņēmumos, jānorāda, ka 2016.gada nogalē Latvijā reģistrētas 29 273 kapitālsabiedrības, kuru kapitāls pilnībā vai daļēji pieder ārzemniekiem. Kopumā daļas Latvijas uzņēmumos pieder 29 692 ārvalstu personām.

Jāpiebilst, ka minētās personas patlaban pārstāv 135 valstis un aizvadītajā gadā valstu skaits palielinājies par divām, jo 2016.gadā Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos investīcijas ieguldījušas personas no divām valstīm, kuras iepriekš nav bijušas pārstāvētas, – Senegālas un Kamerūnas.

Analizējot nozares, kuru uzņēmumi 2016.gadā piesaistījuši apjomīgākas investīcijas, redzams, ka, salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn līderpozīcijas saglabājusi gan uzglabāšanas un transporta palīgdarbības, gan nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana, gan operācijas ar nekustamo īpašumu. Savukārt vairumtirdzniecības un finanšu pakalpojumu nozaru vietā sarakstā iekļuvusi ēku būvniecība un mežsaimniecība un mežizstrāde.

coins-1015125_1280

Uzņēmumiem, kuri pērn piesaistījuši investīcijas, lielāks apgrozījums nekā valstī vidēji*

Salīdzinot Latvijā reģistrēto uzņēmumu vidējos rādītājus ar uzņēmumiem, kuri pērn piesaistījuši ārvalstu investīcijas un iesnieguši pārskatus par 2015.gadu, redzams, ka pēdējie strādājuši ar ievērojami lielāku apgrozījumu, tajā pašā laikā gūstot arī lielākus zaudējumus.

Lai gan gada laikā 2016.gadā investīcijas piesaistījušo uzņēmumu apgrozījums sarucis par 1,62% jeb 1,38 tūkst.EUR, tas aizvien bijis ievērojami augstāks nekā vidējais rādītājs valstī. Lursoft dati rāda, ka uzņēmumi, kuri pērn piesaistījuši investīcijas, 2014.gadā apgrozījuši vidēji 85,58 tūkst.EUR, kamēr valsts vidējais rādītājs bijis 4,5 reizes mazāks, savukārt investīciju saņēmušo uzņēmumu apgrozījuma pārsvars 2015.gadā bijis 4,1 reizi lielāks.

Tiesa, lai gan uzņēmumi, kuri 2016.gadā piesaistījuši investīcijas, var lepoties ar ievērojami augstāku apgrozījumu, to zaudējumi pēdējos gados bijuši lielāki nekā valstī vidēji. Lursoft aprēķinājis, ka uzņēmumi, kuri 2016.gadā piesaistījuši investīcijas, 2014.gadā strādājuši ar 144 eiro zaudējumiem, kas 2015.gadā palielinājušies līdz 198 eiro. Tikmēr Latvijā reģistrētie uzņēmumi 2014.gadu noslēguši bez zaudējumiem, taču nav guvuši arī peļņu, bet 2015.gadu – ar 31 eiro lieliem zaudējumiem.

Atsevišķos gadījumos vērojamas tendences ar investoru piesaisti censties reanimēt grūtībās nonākušus uzņēmumus. Tiesa, šādi gadījumi ir reti. Tā, piemēram, aizvadītajā gadā reģistrēts viens uzņēmums, kurš ārvalstu tiešās investīcijas piesaistījis pēc tam, kad gada sākumā ierosināts uzņēmuma tiesiskās aizsardzības process. Tas ir Alūksnē reģistrētais SIA TK AUTO, kura stabilitāti nav veicinājusi arī investīciju piesaiste no Lielbritānijas, jo, kā liecina Lursoft dati, 2016.gada novembrī uzņēmums izslēgts no PVN reģistra un, balstoties uz VID lēmumu, apturēta arī tā saimnieciskā darbība.

*finanšu rādītāji analizēti tiem uzņēmumiem, kuri iesnieguši finanšu pārskatus par 2015.gadu un 2016.gadā piesaistījuši ārvalstu tiešās investīcijas.

Papildu informācija:

Ārvalstu tiešo investīciju aprēķina metodoloģija

Aprēķinos tiek ņemtas vērā izmaiņas uzņēmumu pamatkapitālos, sadalot tās pēc kapitāla daļu (akciju) turētāja valsts piederības un darījumu izdarīšanas laika, kas pēc likuma jāfiksē LR Uzņēmumu reģistrā. Ja tiek nodibināts jauns uzņēmums ar citas valsts kapitāla turētāju, tā izdarītais ieguldījums tiek pieskaitīts attiecīgās valsts ārvalstu tiešajām investīcijām. Tāpat tiek uzskaitīts katrs pamatkapitāla palielinājums, samazinājums un tā valsts izcelsme un laiks. Gadījumā, ja ārvalsts kapitāldaļas nopērk persona ar Latvijas valstspiederību, vai uzņēmums tiek likvidēts, tiek uzskatīts, ka konkrētais valsts ieguldījums samazinās un līdz ar to arī samazinās ārvalstu tiešo investīciju “portfelis” Latvijā.

2016.gadā fiksēti 12186 kapitāldaļu atsavināšanas darījumi, kuros iesaistīti ārvalstnieki, un tas ir par 14% mazāk, nekā gadu iepriekš (14288)

Autors

Lursoft