Blog

2016.gadā likvidēto uzņēmumu skaits pārsniedzis jaunreģistrēto uzņēmumu skaitu

2017. gada 3. janvāris

Jaunu uzņēmumu reģistrēšanas dinamiku nenoliedzami ietekmē vairāki faktori. Sākot ar valsts īstenotajām reformām, radot iespēju, piemēram, reģistrēt SIA ar samazinātu pamatkapitālu, beidzot ar ekonomiskajiem aspektiem un valsts uzraugošajiem administratīviem lēmumiem.

Neskaidrība par valdības turpmākajiem lēmumiem, dažādas ekonomiskās barjeras, kas kavē uzņēmumu attīstību un eksportu, piemēram, uz Krieviju, noteikti bijuši tikai daži no iemesliem kāpēc 2016.gads uzrādījis tendenci, kuru iepriekš piedzīvojām vien 1997. un 1998.gadā. Proti, pērn likvidēto uzņēmumu skaits pārsniedzis jaunreģistrēto.

Lursoft pētījums parāda, ka aizvadītajā gadā Latvijā reģistrēti 11 206 jauni uzņēmumi, kas ir par 2 277 uzņēmumiem jeb 16,89 % mazāk nekā gadu iepriekš. Līdz ar jaundibināto uzņēmumu skaita kritumu audzis arī likvidēto uzņēmumu skaits. Atskatoties pagātnē, redzams, ka 1997. un 1998.gadā uzņēmumu likvidāciju ietekmējis pienākums uzņēmējiem pārreģistrēt uzņēmumu pamatkapitālu, ko neizdarot, tika uzsākta uzņēmuma likvidācija, kā arī Krievijas ekonomikas krīze, kura ietekmēja daudzu Latvijas uzņēmumu maksātspēju. Savukārt, analizējot iemeslus uzņēmumu likvidācijas pieaugumam pēdējos gados, redzams, ka viens no faktoriem ir uzņēmējdarbības vides sakārtošana, VID un Uzņēmumu reģistram no reģistriem izslēdzot uzņēmumus, kuri ilgstoši neveic saimniecisko darbību, kā arī, nenoliedzami, dažādi individuāli iemesli, piemēram, neskaidrība par turpmāko uzņēmējdarbības regulējumu, sīvā konkurence, kā rezultātā daudzi nolēmuši slēgt savus uzņēmumus.

puzzle-1713214_1280

Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa, komentējot uzņēmumu likvidēšanas un reģistrēšanas tendences Latvijā, prognozē, ka likvidēto uzņēmumu skaits, ļoti iespējams, arī turpmākos gados būs salīdzinoši liels. Lursoft pārstāve: „Izvērtējot pēdējos trijos gados iesniegtos finanšu pārskatu datus, redzams, ka liela daļa no Latvijas uzņēmumiem tikai izpilda likumā noteikto prasību – iesniegt pārskatu, bet faktiski saimniecisko darbību neveic. Proti, statistika parāda, ka no visiem 2013.gadā iesniegtajiem gada pārskatiem 26,4% uzņēmumu neto apgrozījumu finanšu pārskatā nenorādīja, vai arī norādītais apgrozījums bija 0, savukārt 2014.gadā šādi kopumā bija 25,7% uzņēmumu. 2015.gadā šādu uzņēmumu skaits jau nedaudz samazinājies, bet vēl aizvien to īpatsvars ir augsts – 22,9% jeb absolūtos skaitļos, tie ir 23 378 uzņēmumi.”

Uzņēmējdarbības attīstībai par labu nekalpo arī aizvadītā gada nogales haoss, teju līdz gada beigām uzņēmējiem neviešot skaidrību par turpmāko mikrouzņēmumu nodokļu maksātāju likteni, kā arī grozījumi likumā, kuru mērķis ir novērst tādu komersantu dibināšanu, kuri tiek reģistrēti nevis ar mērķi veikt komercdarbību, bet gan veikt darbības, kas saistītas ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Jāteic, ka līdz galam nav ieviesta skaidrība, kā notiks šo risku izvērtēšana, jo pēc pašreizējā likuma regulējuma VID turpmāk vienpersoniski, nepastāvot saistošajiem noteikumiem, kuri būtu zināmi arī uzņēmējiem, varēs izlemt, kuru nodokļu risku dēļ aizliet reģistrēt uzņēmumu.

Pērn zemākais jauno uzņēmumu skaits kopš 2009.gada

Analizējot datus par 2016.gadu, redzams, ka pērn reģistrēts zemākais jauno uzņēmumu skaits kopš 2009.gada, savukārt likvidēto uzņēmumu rādītājs uzrāda absolūto rekordu – pagājušajā gadā likvidēts visu laiku lielākais uzņēmumu skaits. Gada laikā likvidēto uzņēmumu skaits palielinājies par 21,47%, pagājušajā gadā sasniedzot jau 12 227 uzņēmumus. Lai arī faktiskos skaitļos likvidēto uzņēmumu skaitam aizvien ir tendence pieaugt, to pieaugums 2016.gadā vairs nav bijis tik straujš kā, piemēram, 2014. un 2015.gadā, kad likvidēto uzņēmumu skaits gada laikā palielinājies par vairāk nekā 50%.

Jānorāda, ka likvidēto uzņēmumu vidējais vecums ir 8,9 gadi, kas liek domāt, ka pamats to likvidēšanai ir bijis nevis spontāns lēmums iesaistīties biznesā, bet gan nespēja pielāgoties uzņēmējdarbības vides izmaiņām un jau iepriekš piesauktā uzņēmējdarbības vides sakārtošana, likvidējot tā dēvētos „tukšos” uzņēmumos.

Tiesa, analizējot nozares, kurās visbiežāk darbojušies likvidētie uzņēmumi, redzams, ka pagājušais gads nav nesis būtiskas izmaiņas, jo priekšplānā izvirzījusies mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība, aiz kuras seko būvniecība un uzņēmumi, kuri veic operācijas ar nekustamo īpašumu.

Jaunu uzņēmumu reģistrēšana 2016.gadā

61,4% no visām jaunajām SIA – mazkapitāla

Nemainīgi augstu popularitāti uzņēmēju vidū saglabājušas mazkapitāla SIA. Lursoft aprēķini parāda, ka no visām pagājušā gada laikā reģistrētajām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, 61,40% reģistrētas kā mazkapitāla SIA, no kuram 38,53% gadījumu jauna komersanta pamatkapitāls bijis vien 1 eiro.

Salīdzinot ar gadu iepriekš, jānorāda, ka šādu uzņēmumu īpatsvars palielinājies, jo 2015.gadā no visām reģistrētajām mazkapitāla SIA 1 eiro pamatkapitāls bijis 36,00% komersantu, savukārt nedaudz lielāks bijis to SIA skaits, kuru pamatkapitāls reģistrēšanas brīdī bijis robežās no 2 līdz 10 eiro.

Mazkapitāla SIA 2016.gadā

Rekordistam – 15 milj.EUR pamatkapitāls

Pretstatā lielajam skaitam jauno uzņēmumu, kuru pamatkapitālu veido tikai viens eiro, aizvadītajā gadā reģistrēti arī vairāki jauni komersanti ar daudzmiljonu pamatkapitālu. Lielākais no tiem ir jūnijā reģistrētais SIA Hibelt ar 15 milj.EUR lielu reģistrēto pamatkapitālu. Tiesa, patlaban uzņēmuma apmaksāto pamatkapitālu veido vien 3 tūkst.EUR. Lursoft pieejamā informācija rāda, ka SIA Hibelt kapitāldaļu turētāji ir trīs juridiskas personas – SIA Hansa Properties, SIA High Hopes un SIA OLO, no kuriem 44,14% jaunā uzņēmuma kapitāldaļu pieder pēdējam.

Vairāk nekā 10 milj.EUR pamatkapitāls ir arī 2016.gada martā reģistrētajam AS MCH Investīcijas. Jaunā uzņēmuma vadītāji ir biznesā jau iepriekš labi zināmas personas – valdes locekļu amatus ieņem Ainārs Šlesers un Kaspars Tinkuss, savukārt padomē iecelts Edgars Šķenderis, Jānis Maršānas, Ivars Gulbis un Jānis Bērziņš. Jānorāda, ka jaunreģistrētajam uzņēmumam kopš pagājušā gada jūlija pieder 60% SIA Rīgas tirdzniecības osta daļas.

Jaunu uzņēmumu pērn reģistrējusi arī AS ABLV Bank, kuras dibinātā SIA ABLV Building Complex pamatkapitāls noteikts 8,500 milj.EUR apmērā.

Pagājušajā gadā reģistrēto lielāko uzņēmumu TOP 5 sarakstu noslēdz divi Stopiņu novadā reģistrēti uzņēmumi – SIA Lemon Capital un SIA Augusta būmaņi – ar 8,000 milj.EUR pamatkapitālu. Lursoft dati rāda, ka SIA Lemon Capital daļas pieder 2004.gadā reģistrētajai holdingkompanijai SIA DMT Pluss, savukārt kā SIA Augusta būmaņi vienīgais īpašnieks norādīts jau iepriekš pieminētais SIA Lemon Capital.

2016.gadā reģistrētie lielākie uzņēmumi pēc to pamatkapitāla apjoma:

1.SIA Hibelt – 15,000 milj.EUR pamatkapitāls (reģistrēts 08.06.2016., Rīgā);

2.AS MCH Investīcijas – 10,235 milj.EUR pamatkapitāls (reģistrēts 24.03.2016., Rīgā);

3.SIA ABLV Building Complex – 8,500 milj.EUR pamatkapitāls (reģistrēts 09.12.2016., Rīgā);

4./5. SIA Lemon Capital – 8,000 milj.EUR pamatkapitāls (reģistrēts 04.11.2016., Stopiņu novadā);

4./5. SIA Augusta būmaņi – 8,000 milj.EUR pamatkapitāls (reģistrēts 15.08.2016., Stopiņu novadā).

italy-1891555_1280

Rekordisti jaunu uzņēmumu dibināšanā

Kamēr vieni bailīgi sper pirmos soļus uzņēmējdarbībā, ar lielu piesardzību reģistrējot savu pirmo uzņēmumu, aktīvākie uzņēmēji reģistrē desmit jaunus uzņēmumus viena gada laikā.

Lursoft aprēķini rāda, ka no visām fiziskajām personām, kuras aizvadītajā gadā reģistrējušas jaunus uzņēmumus, 55,97% gadījumu uzņēmējiem šis ir bijis pirmais uzņēmums, jo iepriekš to vārdi nav bijuši atrodami citu Latvijā reģistrētu uzņēmumu dalībnieku sarakstos.

Savukārt, izpētot, kuras personas 2016.gadā reģistrējušas visvairāk jaunu uzņēmumu, Lursoft secinājis, ka divi uzņēmēji gada laikā reģistrējuši katrs vairāk nekā desmit jaunus uzņēmumus. Līderis starp tiem ir Pier Felice Poddighe no Itālijas, kurš pagājušajā gadā kļuvis par 13 jaunu uzņēmumu kapitāldaļu turētāju. Itāļu uzņēmējam Latvijā patlaban pieder daļas 26 uzņēmumos. Visi uzņēmumi reģistrēti pēdējo divu gadu laikā.

Vienpadsmit jaunus uzņēmumus 2016.gadā reģistrējis Armands Šverns. Tiesa, patlaban A. Šverna vārds atrodams vien divu uzņēmumu kapitāldaļu turētāju sarakstos.

Deviņus jaunus uzņēmumus pērn Latvijā reģistrējuši vēl divi uzņēmēji no Itālijas – Luigi Santinello un Gianlorenzo Faustini.

Lai gan pēdējā gada laikā daudz runāts par uzņēmējdarbības vides neprognozējamību, kas nerada ārvalstu investoros uzticēšanos un vēlmi investēt Latvijas uzņēmumos, pagājušajā gadā 1 788 jaunreģistrētiem uzņēmumiem vismaz viens no dalībniekiem bijis no ārvalstīm, kas veido 15,96% no kopējā uzņēmumu skaita. Salīdzinot ar 2015.gadu, ārvalstu dalībnieku īpatsvars starp jaunajiem uzņēmumiem saglabājies nemainīgs.

Lursoft apkopotā informācija liecina, ka 2016.gadā visbiežāk savu kapitālu Latvijā reģistrētajos uzņēmumos ieguldījušas personas no tuvējām kaimiņvalstīm, kā arī no Itālijas.

TOP 5 populārākās valstis, kuru pārstāvji 2016.gadā visbiežāk ieguldījuši līdzekļus Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā:

  1. Krievija;
  2. Itālija;
  3. Igaunija;
  4. Lietuva;
  5. Ukraina.
Autors

Lursoft