Blog

2016. gada maksātnespējas procesi šķērsgriezumā

2017. gada 2. janvāris

2016.gadā maksātnespējas vārds plašsaziņas līdzekļos izskanējis regulāri. Gan saistībā ar visiem zināmu uzņēmumu maksātnespējas pieteikumiem, gan arī ar nerimstošajām diskusijām par maksātnespējas administratoru statusu un maksātnespējas reformām nākotnē.

Viennozīmīgi, viens no lielākajiem un skaļākajiem aizvadītā gada procesiem bijis kosmētikas ražotāja AS Dzintars paziņojums par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu. Process ierosināts pagājušā gada oktobrī un plaši atspoguļos masu medijos, sadalot Latvijas iedzīvotājus divās kategorijās. Vieni steigšus solidarizējās un devās uz ražotāja veikaliem, lai atbalstītu uzņēmumu, iegādājoties tā produkciju, kā rezultātā AS Dzintars pārdošanas apjomi trīskāršojās, savukārt otri skeptiski vērtēja uzņēmuma attīstības ieceres, norādot, ka ar līdzšinējo mārketinga stratēģiju uzņēmumam sīvās konkurences apstākļos nākotnē tāpat neizdosies izdzīvot. Jānorāda, ka AS Dzintars 2015.gadā apgrozījusi 5,9 milj.EUR, kas ir par 7% mazāk nekā gadu iepriekš, finanšu gadu noslēdzot ar 2,6 milj.EUR zaudējumiem, bet tiesisko aizsardzību uzņēmums lūdzis, jo tam izveidojies 3,2 miljonus eiro liels nodokļu parāds. Decembrī publicētā informācija liecina, ka tiesa apmierinājusi AS Dzintars lūgumu pagarināt tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna termiņu. Uzņēmums patlaban aktīvi strādā gan pie eksporta tirgu paplašināšanas, gan arī jaunu produktu līniju attīstīšanas. Tā, piemēram, ražotājs paredzējis laist klajā jaunu kosmētikas līniju vīriešiem, kā arī attīstīt eksportu uz Ķīnu.

Pērn saistībā ar maksātnespēju izskanējis arī gaļas pārstrādes uzņēmuma SIA Kurzemes gaļsaimnieks vārds, kura maksātnespējas pieteikumu tiesā iesniedzis iekārtu montāžas pakalpojumu sniedzējs SIA Vega 1, norādot, ka uzņēmums palicis parādā par piegādātajām iekārtām. Tajā pašā laikā Priekules novada lielākā uzņēmuma līdzīpašniece Aksana Jansone norādījusi, ka maksātnespējas pieprasījums iesniegts nepamatoti, jo minētās domstarpības ir civiltiesiska rakstura strīds par brāķētu kautuves iekārtu daļēju apmaksu uzņēmuma ražotnē. Jānorāda, ka tiesa noraidījusi SIA Vega 1 lūgumu ierosināt gaļas pārstrādes uzņēmuma maksātnespēju.

Maksātnespējas aizsegā pērn regulāri medijos izskanējis arī KVV Liepājas Metalurga vārds, kura kreditoru prasījumu pārsniedz kopumā 116 miljonus eiro. Tāpat arī novembrī tiesa atzinusi gaļas pārstrādes uzņēmuma Grāvendāle maksātnespēju. Uzņēmuma maksātnespēja ierosināta, pamatojoties uz Baldones novada ZS Čokas iesniegto pieteikumu, jo gaļas pārstrādes uzņēmums nav veicis norēķinus par piegādātajiem produktiem. Tiesa, pērn vēl tikai septembrī izbeigts SIA Grāvendāle tiesiskās aizsardzības process, jo uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns neatbildis Maksātnespējas likuma prasībām.

Maksātnespēja 2016.gadā prasīta arī Brocēnu keramikai, Rīgas vagonbūves rūpnīcai un citiem labi zināmiem uzņēmumiem.

Pērn maksātnespēju mazāk

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka aizvadītajā gadā ierosināti 2 252 maksātnespējas procesi, kas ir par 6,98% jeb 169 procesiem mazāk nekā gadu iepriekš. Pretēji maksātnespēju procesu dinamikai, pagājušajā gadā kāpumu uzrādījis tiesisko aizsardzības procesu skaits. Ja 2015.gadā ierosināti 135 tiesiskās aizsardzības procesi, tad aizvadītajā gadā to skaits palielinājies līdz 142 procesiem. Tiesiskās aizsardzības process 2016.gadā ierosināts jau iepriekš pieminētajai AS Rīgas vagonbūves rūpnīca, kā arī gaļas pārstrādes uzņēmumam SIA Ramatas, AS Rīgas Kinostudija, SIA RBSSKALS Būvvadība u.c. uzņēmumiem.s

Lielākais maksātnespējas procesu skaits pērn reģistrēts martā, kad maksātnespēja ierosināta 221 personai.

diagramma1

Analizējot nozares, kuru uzņēmumi visbiežāk redzami maksātnespējīgo komersantu rindās, jānorāda, ka pagājušais gads nav nesis nekādas izmaiņas. Jau vairākus gadus pēc kārtas maksātnespējīgo uzņēmumu vidū dominē tirdzniecības sfēra, kas ir likumsakarīgi, ņemot vērā šīs nozares popularitāti Latvijas uzņēmumu vidū.

Tāpat arī maksātnespēja bieži ierosināta uzņēmumiem, kuri darbojas būvniecības vai nekustamo īpašumu jomās.

Dominē fizisko personu maksātnespējas procesi

Sarūkot kopējam ierosināto maksātnespējas procesu skaitam, aizvadītajā gadā samazinājies gan juridisko, gan fizisko personu maksātnespēju skaits. Tiesa, kamēr juridiskajām personām ierosināto procesu skaits samazinājies par 9,85%, fizisko personu procesu skaits sarucis nedaudz lēnāk – par 5,56%.

Ņemot vērā iepriekš pieminētās tendences fizisko personu maksātnespēju skaitam samazināties lēnāk nekā juridisko personu procesu daudzumam, 2016.gadā turpinājis pieaugt fizisko personu īpatsvars starp ierosinātajiem procesiem. Lursoft apkopotie dati rāda, ka 2014.gadā no visiem ierosinātajiem maksātnespējas procesiem 57,47% bijuši fiziskām personām, 2015.gadā – 66,87%, bet pērn to īpatsvars pieaudzis līdz 67,90%.

Pagājušajā gadā ierosināta maksātnespēja 1529 fiziskām personām un 723 juridiskām personām. Jānorāda, ka daļa fizisko personu, kurām ierosināta maksātnespēja, iepriekš darbojušās biznesā. Lursoft aprēķini parāda, ka no visām fiziskajām personām procesa ierosināšanas brīdi 26,39% bijušas amatpersonas vai dalībnieki kādā Latvijā reģistrētā uzņēmumā, savukārt vēl 20,96% personas iepriekš darbojušās biznesā, taču procesa ierosināšanas brīdi uzņēmumos vairs nav ieņēmušas amatus vai nav bijušas to kapitāldaļu turētājas.

Analizējot juridisko personu maksātnespēju datus, redzams, ka daļai uzņēmumu jau iepriekš bijušas problēmas ar maksātspēju, ko apliecina fakts, ka no visām juridiskajām personām, kurām 2016.gadā ierosināta maksātnespēja, 67 uzņēmumiem jau kādreiz bijusi ierosināta maksātnespēja, tiesiskā aizsardzība vai ārpustiesas tiesiskā aizsardzība.

diagramma2

Maksātnespējas procesa izmaiņas nākotnē

Nākotnē maksātnespējas jomu sagaida lielas pārmaiņas. Tiek diskutēts par maksātnespējas sistēmas reformu un efektivizēšanas nepieciešamību jau tuvākajā laikā, lai novērstu tajā pastāvošās nepilnības, primāri sakārtojot maksātnespējas administrēšanas sistēmu un uzņēmējdarbības vidi. Tiesa, pret Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Maksātnespējas likumā iebilst Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija, norādot, ka grozījumi likumā pēc būtības neietekmē maksātnespējas procesu un nerisina būtiskākās problēmas.

Aizvadītā gada nogalē pieņemtie grozījumi Maksātnespējas likumā paredz administratoru disciplinārās atbildības ieviešanu, kā arī administratoru sertificēšanas aizstāšanu ar administratoru eksamināciju. Tāpat arī asociācija negatīvi vērtē tiesiskās aizsardzības procesa uzraugu institūta ieviešanu, neparedzot šīm personām nekādas kvalifikācijas vai pieredzes prasības.

Papildu informācija

Maksātnespēja statistikas: http://www.lursoft.lv/exec?act=MNR_LSTAT&l=lv

Autors

Dita Burve