Blog

Vai nākotnē nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišana uzņēmuma reģistrēšanai vairs nebūs vajadzīga?

2016. gada 24. marts

Patlaban tiek gatavoti grozījumi Komerclikumā, kas atcels nepieciešamību pēc īpašuma īpašnieka piekrišanas viņa īpašumā reģistrēt uzņēmumu.

Izmaiņas tiek pamatotas ar to, ka 2011.gadā Komerclikuma grozījumi tika ieviesti, lai preventīvi pasargātu nekustamā īpašuma īpašniekus no situācijas, ka tiem piederošā nekustamā īpašumā bez viņu piekrišanas un ziņas tiek reģistrētas komersantu juridiskās adreses. Pašreizējā statistika gan liecinot, ka kopš minēto grozījumu spēkā stāšanās Uzņēmumu reģistram iesniegto sūdzību skaits par neatrašanos juridiskajā adresē ir nevis samazinājies, bet tieši pretēji – pieaudzis. Apkopotā informācija liecina, ka laika posmā no 2007.gada līdz 2011.gada 1.jūlijam, kad stājās spēkā attiecīgie grozījumi Komerclikumā, Uzņēmumu reģistrs vidēji mēnesī saņēma 80 ieniegumus par neatrašanos juridiskajā adresē, bet pēc grozījumu spēkā stāšanās iesniegumu skaits pieauga līdz 120. Turklāt lielā daļā gadījumu ir aizdomas par nekustamā īpašuma īpašnieka paraksta viltošanu.

Atceļot minēto prasību, tiks atvieglota godprātīgo komersantu dzīve, jo vairs nebūs nepieciešams iesniegt papildus atļauju un tā vietā iecerēts piedāvāt alternatīvu līdzekli kā aizsargāt nekustamo īpašumu īpašnieku tiesības un ātri izbeigt komersanta darbību, ja tas nav sasniedzams norādītajā juridiskajā adresē. Proti, šādos gadījumos kapitālsabiedrībai varēs tikt piemērota tā sauktā „vienkāršotā likvidācija”. Ko tas nozīmē uzņēmējam? Pēc Komerclikuma grozījumu stāšanās spēkā gadījumos, ja uzņēmums nav sasniedzams tā juridiskajā adresē un viena mēneša laikā pēc brīdinājuma saņemšanas nav novērsis norādīto trūkumu, pamatojoties uz Uzņēmumu reģistra lēmumu, uzņēmuma darbība tiks izbeigta.

Juridiskā adrese

Kādas sekas var radīt tas, ka vairs nevajadzēs nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišana par uzņēmuma reģistrēšanu viņa adresē?

Šāda kārtība noteikti ne tikai samazinās tā dēvēto juridisko adrešu nomas pakalpojumu sniedzēju ieņēmumus, bet arī radīs riskus nekustamo īpašumu īpašniekiem, jo jebkurš negodprātīgs uzņēmējs turpmāk varēs reģistrēt uzņēmumu jebkurā sev vēlamā adresē. Līdzīgas paralēles iespējams vilkt ar gadījumiem, kad bez īpašnieka ziņas viņa mājvietā deklarējušās nepazīstamas personas, radot īpašniekam papildu slogu un nepieciešamību doties uz pašvaldību ar iesniegumu, lai pierādītu, ka piedeklarētās personas nav tiesīgas reģistrēties attiecīgajā īpašumā.

Kā skaidro Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa, iecerētā jaunā kārtība ir pretrunā vairākiem principiem, piemēram, turpmāk personu, kuras vēlas reģistrēt konkrētajā īpašumā savu uzņēmumu, intereses prevalēs pār privātīpašuma īpašnieka interesēm, jo tiks uzlikts papildus slogs privātpersonai, nekustamā īpašuma īpašniekam. „Atceļot pašreizējo kārtību pēc īpašuma īpašnieka atļaujas reģistrēt viņa īpašumā uzņēmumu, nāksies cīnīties ar sekām, kādas jau savulaik tika piedzīvotas, piemēram, juridisko personu nesasniedzamību to reģistrētajā adresē, fiktīvu uzņēmumu reģistrēšanu u.c.,” norāda D. Kiopa, piebilstot, ka piedāvātais risinājums cīņā pret negodprātīgajiem uzņēmējiem izmantot vienkāršoto likvidāciju, uzskatāms par nelietderīgu valsts līdzekļu tērēšanu.

Jānorāda, ka ne viens vien iedzīvotājs savulaik ir saskāries ar faktu, ka viņa īpašumā bez atļaujas reģistrēts kāds uzņēmums. Šādu situāciju piedzīvojis arī iepriekšējais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Aleksejs Loskutovs, kurš savulaik konstatējis, ka viņa miteklī reģistrēti vairāki fiktīvi uzņēmumi.

Tieši tādēļ, lai izvairītos no šādiem riskiem, noteikti svarīgi rūpīgi pārdomāt nākamos soļus, lai, cenšoties atvieglot reģistrācijas procedūras godprātīgajiem uzņēmējiem, nenāktos ciest nekustamo īpašumu īpašniekiem.

Autors

Lursoft