Blog

Māra Kučinska biznesa retrospekcija

2016. gada 14. janvāris

Valsts prezidentam Raimondam Vējonim aicinot Māri Kučinski veidot Ministru kabinetu, Lursoft apkopojis informāciju par topošā premjerministra kādreizējām uzņēmējdarbības gaitām.

Lursoft apkopotā informācija liecina, ka Māris Kučinkis savulaik bijis ne tikai nu jau likvidētās Tautas partijas valdes loceklis, bet arī vairāku nevalstisko organizāciju un uzņēmumu vadītājs, kapitāldaļu turētājs.

Kopš 2013.gada septembra beigām M. Kučinskis pārstāv Latvijas Lielo pilsētu asociāciju, kurā līdz ar viņu kopš aizvadītā gada augusta pārstāvības tiesības piešķirtas arī Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam, kā arī ir 12.Saeimas deputāts, kas Saeimā ievēlēts no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta.

Pirmie ieraksti par Māra Kučinska gaitām uzņēmējdarbībā datēti ar 1996.gada septembri. Lursoft atrodamā informācija rāda, ka laika periodā no 1996.gada septembra līdz 2001.gada novembrim Mārim Kučinskim piederējušas daļas metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecības uzņēmumā SIA Apgāds, kas likvidēts 2004.gadā. Premjerministra amatam izvirzītais Māris Kučinskis savulaik bijis gan SIA Apgāds direktos, gan direktora vietnieks. Jānorāda, ka sākotnēji uzņēmuma īpašniece bijusi Valmieras rajona padome, bet vēlākajos gados uzņēmuma kapitāldaļas savā starpā dalījuši vairāki uzņēmēji, tostarp arī uzņēmums no Itālijas  IDRO ERRE SRL. No brīža, kad Mārim Kučinskim nav vairs bijis uzņēmuma dalībnieka statuss, līdz pat tā likvidācijas brīdim vienīgais kapitāldaļu turētājs bijis Uldis Cipsts, kuram patlaban pieder tādi uzņēmumi, kā SIA MAMI-3, SIA KIRK INVESTMENTS, SIA Direct Contact Media.

Lursoft pieejamā informācija liecina, ka laika periodā, kad starp SIA Apgāds dalībniekiem bijis atrodams arī Māra Kučinska vārds, uzņēmums ik gadu apgrozījis vairāk nekā vienu miljonu eiro, teju visus gadus strādājot ar peļņu, kas pārsniedz 10 tūkst.EUR. Pēdējais uzņēmuma iesniegtais gada pārskats pieejams par 2002.gadu, kad M. Kučinska vārds jau vairs nav bijis atrodams starp uzņēmuma kapitāldaļu turētājiem.  Šajā gadā uzņēmums uzrādījis strauju apgrozījuma kritumu un zaudējumus.

Līdz 1998.gada oktobrim Māris Kučinskis bijis arī 1996.gadā dibinātā arhitektūras pakalpojumu sniedzēja SIA Bergsons un partneri līdzīpašnieks un revidents, tiesa, pēdējos gados uzņēmuma vienīgais kapitāldaļu turētājs ir arhitekts Gatis Bergsons, kura nozīmīgāko darbu vidū ir Peugeot un Škoda autosaloni Valmierā, viesnīcas Volmas un Naktsmājas Valmierā u.c.

Vien dažus mēnešus pēc aiziešanas no SIA Bergsons un partneri, jau no 1999.gada maija līdz 2000.gada izskaņai Māra Kučinska vārds bijis saistīts ar SIA Valmieras enerģija vadību. Jāpiebilst, ka laika periodā no 2004.gada līdz 2015.gada janvārim valdes locekļa amatu šajā uzņēmumā pildījis arī pašreizējais Valmieras mērs Jānis Baiks.

Gadu pēc aiziešanas no SIA Valmieras enerģija, M. Kučinskis iecelts par SIA Valmieras namsaimnieks pilnvarnieku, kurā ieņēmis amatu līdz pat 2004.gadam, savukārt SIA Vidzemes olimpiskais centrs pirmajā darbības gadā Māris Kučinskis pildījis uzņēmuma valdes priekšsēdētāja pienākumus. Vienlaikus ar jauno premjeru SIA Vidzemes olimpiskais centrs valdē strādājis arī jau iepriekš pieminētais Jānis Baiks un pirmos uzņēmuma darbības mēnešus valdes locekļa amatu ieņēmis arī Latvijas Zemnieku savienības biedrs Vitauts Staņa.

Analizējot uzņēmumu finanšu rādītājus, redzams, ka 2001.gada sākumā reģistrētais SIA Valmieras namsaimnieks 2003.gadā, kad M. Kučinskis bijis uzņēmuma pilnvarnieks, sasniedzis pat 2,375 milj.EUR apgrozījumu, kas ir augstākais rādītājs uzņēmuma līdzšinējā darbībā. Jānorāda, ka jau nākamajos gados, kad topošais ministru prezidents vairs nav atradies SIA Valmieras namsaimnieks vadībā, uzņēmuma apgrozījums sarucis un 2 milj.EUR atzīmi tas pārsniedzis vien pēdējos 3 gados. Uzņēmuma peļņas rezultāti visus šos gadus bijuši mainīgi.

Savukārt, iepazīstoties ar 2002.gadā reģistrētā SIA Vidzemes olimpiskais centrs darbību, redzams, ka pirmajā tā darbības gadā, kad amatu uzņēmuma valdē ieņēmis arī Māris Kučinskis, tas apgrozījis 28,4 tūkst.EUR, turpmākajos gados apgrozījumam pakāpeniski pieaugot un kritumus piedzīvojot vien 2009. un 2013.gadā. Jānorāda, ka ar peļņu SIA Vidzemes olimpiskais centrs strādājis vien laika posmā no 2004. līdz 2006.gadam un arī 2014.gadā.

Līdztekus uzņēmējdarbībai Māris Kučinskis kopš 2000.gada aktīvi līdzdarbojies arī dažādās nevalstiskajās organizācijās. Viena no tādām bijusi biedrība Vidzemes reģiona profesionālās izglītības Attīstības kompetences centrs, kurā no 2000. līdz 2003.gada septembrim topošais premjerministrs pildījis valdes priekšsēdētāja amata pienākumus, savukārt laika posmā no 2002.gada līdz 2008.gadam Māris Kučinskis bijis nu jau likvidētā Vidzemes fonda valdes priekšsēdētājs. Fondu ar mērķi stiprināt Vidzemes reģiona drošību kopā ar Māri Kučinski savulaik dibinājis Normunds Grīva un Jānis Matisons. Valdes priekšsēdētāja amatu Māris Kučinskis ieņēmis arī sabiedriskajā organizācijā Baltijas Kiberpilsēta, kurā līdzdarbojušās arī tādas zināmas personas, kā kādreizējais politiķis Edmunds Krastiņš, uzņēmēji Neils Kalniņš, Jānis Bergs, kādreizējās valsts prezidentes Vairas Vīķes – Freibergas dzīvesbiedrs Imants Freibergs, Saeimas deputāts Inesis Boķis u.c. Organizācijas dibināšanas mērķis bijis veicināt ekonomisko, politisko, izglītības, infrastruktūras un sociālo attīstību, balstoties uz informācijas un komunikāciju tehnoloģijas risinājumu attīstību Vidzemē, Latvijā un Baltijas valstīs. Jānorāda, ka 2007.gadā organizācija likvidēta.

To, ka M. Kučinska intereses ir samērā plašas, apliecina arī daudzveidīgās nevalstiskās organizācijas, ar kurām viņš bijis saistīts. To dibināšanas mērķi aptvēruši salīdzinoši plašu spektru, sākot ar reģiona attīstības veicināšanu, beidzot ar rūpēm par Sibīrijā dzīvojošajiem latviešiem. Proti, lai veicinātu latviešu valodas un tradīciju saglabāšanu Sibīrijā dzīvojošiem latviešiem, 2002.gadā reģistrēta organizācija Atbalsts Sibīrijas latviešiem, kurā visus organizācijas darbības gadus Māris Kučinskis darbojies kopā ar Guntu Matisoni un kādreizējo Cēsu novada domes priekšsēdētāju Gintu Šķenderu, kurš savulaik bijis saistīts gan ar Tautas partiju, gan Kustību par Labu Latviju, bet patlaban ir SIA BŪVPROJEKTS valdes loceklis.

Autors

Lursoft