Blog

2015.gadā uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju apjoms audzis lēnāk

2016. gada 14. janvāris

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam, plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās ārvalstu investīciju ieplūšanu Latvijā. Tagad, kad jau divus gadus ikdienā norēķināmies ar eiro, laiks atskatīties, kā Latvijas uzņēmumiem sekmējies ar ārvalstu tiešo investīciju piesaistīšanu.

Aizvadītajā gadā uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju apjoms Latvijas uzņēmumu kapitālos audzis par 85,76 milj.EUR, palielinoties līdz 7,291 miljardam eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu tendencēm, 2015.gadā uzkrāto investīciju apjoms audzis lēnāk. Kopumā, kā rāda Lursoft veiktie aprēķini, 2015.gadā tiešās ārvalstu investīcijas ieguldītas 5 683 Latvijā reģistrētos uzņēmumos. Jānorāda gan, ka atsevišķos gadījumos investīciju piesaistīšana notikusi uz uzņēmuma pamatkapitāla pārreģistrācijas rēķina, pārreģistrācijas laikā to minimāli, tomēr palielinot. Kopumā kopš 1991.gada līdz 2015.gada beigām investīcijas 28 567 Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldījuši jau 28 893 ārvalstu investori.

Vērtējot uzņēmumu, kuri aizvadītajā gadā piesaistījuši tiešās investīcijas, finanšu rādītājus pēdējos gados, jānorāda, ka tie nebūt neizceļas ar daudzmiljonu apgrozījumu vai strauju peļņas pieaugumu, tieši pretēji. Lursoft apkopotā informācija rāda, ka uzņēmumi, kuri 2015.gadā piesaistījuši savam kapitālām ārvalstu investīcijas, 2014.gadā apgrozījuši vidēji 125,444 tūkst.EUR katrs, gadu noslēdzot ar 207 eiro lieliem zaudējumiem. Ja salīdzinām šo rādītāju ar 2013.gada finanšu datiem, tad redzams, ka gada laikā investīciju saņēmēju apgrozījums palielinājies par 29%, savukārt zaudējumi pieauguši vairāk nekā divas reizes. Pēc Lursoft aplēsēm, katrs uzņēmums, kurš pērn piesaistījis ārvalstu investīcijas, 2014.gadā nodarbinājis vidēji 3 strādājošos.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka gan citās eirozonas valstīs, gan ASV uzņēmēji patlaban nesteidzas investēt uzņēmējdarbības paplašināšanā, kas mazina arī Latvijas iespējas piesaistīt jaunas investīcijas, piebilstot, ka liela daļa investīciju, ko iepriekš saņēma Latvija, lielā mērā saistītas ar Krieviju, Krievijas investoriem. „Politiskais saspīlējums investīciju plūsmu noteikti bremzē, piedevām, vērojams skandināvu intereses atslābums par Krieviju un Ukrainu, kas noteikt ierobežo arī interesi par Latvijas ekonomiku,” komentējot starptautisko procesu ietekmi norāda SEB bankas ekonomists.

Līdzīgi kā citus gadus, arī pērn starp TOP 5 populārākajām valstīm, kuru pārstāvji Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldījuši vislielākos līdzekļus, līderpozīcijās izvirzījusies Krievija ar 1 367 investēšanas gadījumiem, savukārt otrajā vietā kā ierasts ierindojusies Lietuva (601 investēšanas gadījumi). Jānorāda, ka, salīdzinot ar 2014.gadu, pērn Krievijas pārstāvju investēšanas gadījumu skaits sarucis, samazinoties par 224 gadījumiem, tāpat arī samazinājušies gadījumi, kuros savas investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldījuši lietuvieši.

Atšķirībā no 2014.gada, pērn nedaudz pieaudzis investēšanas gadījumu skaits no Igaunijas (+22 investēšanas gadījumi), savukārt kā saraksta jaunpienācēja pievienojusies Ukraina, tādējādi no līdzšinējā līderu saraksta liekot atvadīties Itālijai. Lursoft apkopotā informācija rāda, ka 2015.gadā uzkrāto investīciju apjoms, kuru Ukrainas pārstāvji ieguldījuši Latvijas uzņēmumu kapitālos, audzis par 862,451 tūkst.EUR, kā rezultātā Ukrainas uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju apjoms Latvijas uzņēmumos veidojis 123,260 milj.EUR. Jānorāda, ka kopš 1991.gada līdz 2015.gada izskaņai tiešās investīcijas Latvijas uzņēmumos ieguldījuši 1 357 Ukrainas pārstāvji.

Vērtējot, kuras valstis devušas lielāko pienesumu uzkrāto investīciju apjomā, redzama iepriekšējos gados pierādījusies patiesība, ka lielāks investīciju gadījumu skaits vēl negarantē apjomīgākās investīcijas. Kā liecina Lursoft apkopotā informācija, neskatoties uz 1 367 investēšanas gadījumiem, Krievija pēc investētās summas apjoma ierindojusies vien saraksta 5.pozīcijā, Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos 2015.gadā ieguldot 8,066 milj.EUR, kamēr Lietuvas pārstāvji, neskatoties, ka investēšanas gadījumu skaits bijis vairāk nekā 2 reizes zemāks nekā Krievijas gadījumā, pērn Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldījusi 47,711 milj.EUR. Jāpiebilst, ka patlaban Lietuvas pārstāvju tiešo investīciju uzkrājums Latvijas uzņēmumos veido jau 473,094 milj.EUR.

Lursoft pieejamā informācija liecina, ka pagājušajā gadā ievērojamākais Lietuvas investēšans gadījums bijis SIA Miko Invest pamatkapitāla palielināšana no 8,282 tūkst.EUR uz 13,387 milj.EUR. 2013.gadā reģistrētā SIA Miko Invest pamatdarbība saistīta ar mazumtirdzniecību pa pastu vai interneta veikalos. Tiesa gan, uzņēmuma vienīgais iesniegtais gada pārskats liecina, ka 2014.gadā tas galveno uzmanību veltījis jaunu pircēju un klientu piesaistīšanai, kā rezultātā apgrozījums ir bijis 0 EUR, bet zaudējumi – 1,962 tūkst.EUR. Pārskatu par 2015.gadu uzņēmums vēl nav iesniedzis, tādēļ vēl nav iespējams secināt, kādus rezultātus devusi klientu piesaistīšana un pamatkapitāla palielināšana, taču viennozīmīgi var apgalvot, ka SIA Miko Invest piesaistītās tiešās investīcijas pagājušajā gadā palīdzējušas Ķekavas novadam ierindoties augstajā otrajā pozīcijā starp pilsētām / novadiem, kuru uzņēmumi 2015.gadā piesaistījuši lielākās tiešās investīcijas. Tradicionāli topa galvgalī ierindojusies Rīga, kuras uzņēmumi aizvadītajā gadā piesaistījuši 46,290 milj.EUR lielas tiešās investīcijas, kopumā galvaspilsētā pagājušā gada laikā reģistrēti 4 095 investēšanas gadījumi. Investēšanas gadījumu skaita ziņā, lai arī ievērojami atpaliekot no galvaspilsētas, 2015.gadā veicies arī Jūrmalai (145 gadījumi) un Liepājai (103 gadījumi), kuras uzņēmumi kopš 1991.gada kopumā piesaistījuši 115,628 milj.EUR lielas tiešās investīcijas, ļaujot aiz Rīgas, Ķekavas novada un Ventspils ierindoties ceturtajā vietā pēc uzkrāto investīciju apjoma.

Viena no apjomīgākajām 2015.gada investīcijām bijusi Krievijas kālija minerālmēstu ražotāja Uralkaļij investīcijas 30 milj.EUR apmērā jaunreģistrētā SIA Uralkali Trading pamatkapitālā. Uralkaļij ir viens no lielākajiem kālija minerālmēstu ražotājiem pasaulē, kontrolējot aptuveni piekto daļu tirgus. Plašsaziņas līdzekļos esošā informācija liecina, ka Uralkaļij direktoru padomes priekšsēdētājs ir viens no tuvākajiem Krievijas prezidenta Vladimira Putina sabiedrotajiem Sergejs Čemezovs.

Komentējot ārvalstu tiešo investīciju piesaistīšanas dinamiku, Nordea bankas ekonomikas eksperts Gints Belēvičs norāda, ka, lai arī pēdējā laikā ģeopolitiskā vide nav labvēlīga investīcijām, nevar teikt, ka jaunas investīcijas Latvijā nav ieplūdušas, kā piemēru minot ORKLA grupas darbības paplašināšanu. Lursoft pieejamā informācija liecina, ka 2015.gadā norvēģu Orkla ASA kļuvusi par piecu Latvijā reģistrētu uzņēmumu kapitāldaļu turētāju – SIA Staburadzes konditoreja, SIA Orkla Foods Latvija (iepriekšējais nosaukums – SIA Spilva), AS Laima, SIA Orkla Confectionery & Snacks Latvija (iepriekšējais nosaukums – SIA NP Foods) un AS Staburadze –, kuru kopējais pamatkapitāls patlaban veido 39,441 milj.EUR. Minētie uzņēmumi 2014.gadā kopā apgrozījuši 119,558 milj.EUR, gūstot 1,110 milj.EUR lielu peļņu. Kopumā, kā liecina Lursoft statistiku dati,  no Norvēģijas pagājušajā gadā Latvijas uzņēmumiem piesaistītas 21,762 milj.EUR lielas tiešās investīcijas un patlaban Norvēģija pēc Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos investēto uzkrāto līdzekļu apjoma ierindojas ceturtajā pozīcijā, piekāpjoties vien Zviedrijai, Nīderlandei un Kiprai.

Autors

Lursoft