Blog

No visiem 2015.gadā ierosinātajiem maksātnespējas procesiem 67% – fiziskajām personām

2016. gada 8. janvāris

Ierosināto maksātnespējas procesu dinamika pēdējos gados bijusi mainīga, apskatītā perioda ietvaros ik gadu svārstoties vidēji par 7%, liecina Lursoft apkopotie dati.

Lursoft pētījums parāda, ka 2015.gadā kopumā ierosināti 2 410 maksātnespējas procesi, kas ir par 7% vairāk nekā gadu iepriekš, kamēr tiesiskās aizsardzības procesu (TAP) skaits gada laikā samazinājies par 36%, sarūkot no 206 procesiem 2014.gadā līdz 131 pērn.

Vislielākais ierosināto maksātnespējas procesu skaits 2015.gadā reģistrēts martā, kad starp 238 ierosinātajiem procesiem atrodams arī kādreizējais fotoradaru uzstādītājs AS V-Traffic Baltica (iepriekš zināms kā AS Vitronic Baltica), kurš savā pieteikumā tiesai norādījis, ka tam nav izdevies īstenot veiksmīgu saimniecisko darbību, kas nodrošinātu uzņēmumam nepieciešamos ienākumus, kā rezultātā zaudēta daļa no aktīviem un faktiski izbeigta saimnieciskā darbība.

Analizējot, kuriem uzņēmumiem 2015.gadā visbiežāk ierosināti maksātnespējas procesi, saraksta galvgalī ierindojas vairumtirdzniecības, mazumtirdzniecības un ēku būvniecības nozares.

Ierosināto maksātnespēju dinamika

Līdztekus jau pieminētajai AS V-Traffic Baltica, maksātnespēja skārusi arī vairākus citus sabiedrībā plašāk zināmus uzņēmumus. Tā, piemēram, 2015.gada nogalē maksātnespējas process ierosināts salonu tīkla Kolonna pārvaldītājai SIA Baltic Cosmetic Holding, kura vairs nav spējusi dzēst nodokļu parādus un atmaksāt aizdevumus un maksu par saņemtajiem pakalpojumiem.

Pagājušā gada augustā maksātnespējas process pasludināts Lauksaimniecības pakalpojumu piensaimnieku kooperatīvajai sabiedrībai TRIKĀTA KS, bet vēl pirms tam kooperatīvs iesniedzis tiesā pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanu. Tiesa gan, TAP nav ierosināts, jo kooperatīvs nav spējis saskaņot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu ar kreditoru vairākumu. Jānorāda, ka TRIKĀTA KS maksātnespējas process izpelnījies arī plašsaziņas līdzekļu uzmanību, jo zemnieku pārstāvji iesnieguši Maksātnespējas administrācijai sūdzību par procesa administratores rīcību, norādot, ka administratore izsaimnieko kooperatīva mantu, tādējādi samazinot izredzes zemniekiem saņemt nesamaksāto naudu par piegādāto pienu. Kooperatīva kreditori norādījuši, ka maksātnespējas administratore nenodrošina procesa likumīgu un efektīvu gaitu, jo procesa izmaksas jau pārsniegušas 2 milj.EUR.

Pagājušā gada decembrī pasludināta arī SIA Ogres Televīzija maksātnespēja. Plašsaziņas līdzekļos pieejamā informācija liecina, ka pēdējā gada laikā uzņēmumam izveidojies parāds par saņemtajiem apraides pakalpojumiem. SIA Ogres Televīzija reģistrēta 1992.gadā un 55,67% uzņēmuma kapitāldaļu pieder Artūram Robežniekam.

Palielinājies fizisko personu maksātnespēju īpatsvars

Pēc 2014.gada, kad fiziskajām personām ierosināto maksātnespējas procesu skaits samazinājās par 18%, pērn reģistrēts procesu skaita pieaugums, ko savā ziņā noteikti sekmējusi arī maksātnespējas procesa uzsākšanas sliekšņa samazināšana fiziskām personām no 7 140 EUR uz 5 000 EUR.

2015.gadā kopumā ierosināti 1 609 fizisko personu maksātnespējas procesi, kas ir teju par ceturtdaļu vairāk nekā gadu iepriekš. Jānorāda, ka 24% no visām personām, kurām 2015.gadā ierosināta maksātnespēja, procesa ierosināšanas brīdī bijušas amatpersonas vai dalībnieki kādā no Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem.

Fizisko personu maksātnespēja

Līdz ar kopējo ierosināto maksātnespējas procesu skaita pieaugumu audzis arī fiziskām personām ierosināto procesu īpatsvars, liecina Lursoft pētījuma dati. Apkopotie dati rāda, ka 2015.gadā no visiem ierosinātajiem maksātnespējas procesiem 67% bijuši fizisko personu procesi, kamēr 2014.gadā to īpatsvars veidojis 57%.

Kas maksātnespējas jomu sagaida šogad?

2016.gadā maksātnespējas nozarē varēsim vērot, kā praksē tiek piemērotas ievērojamās izmaiņas, ko paredzēja 2014.gada nogalē un 2015.gadā pieņemtie grozījumi. Šo grozījumu iespaidā šogad nozare kļūs sakārtotāka un pārredzamāka.

Viena no nozīmīgākajām izmaiņām, kuras sekas izpaudīsies arī šogad, ir tā sauktais “nolikto atslēgu” princips, kurš pēc asām debatēm tomēr noteikts nevis kā obligāta, bet gan kā izvēles iespēja. Tas nozīmē, ka bankām ir pienākums piedāvāt hipotekārā kredīta ņēmējiem iespēju, ka gadījumā, ja maksātnespējas procesā pārdotu to vienīgo mājokli, tiktu dzēstas ne vien to saistības ar banku, bet arī ar kredītu saistītie galvojumi. Šādam hipotekārajam kredītam gan ir lielāka pirmā iemaksa un augstāka procentu likme, tādēļ tas nav izpelnījies lielu piekrišanu.

Vēl joprojām var vērot, kā maksātnespēju skaitu un ilgumu ietekmē 2015.gadā ieviestās izmaiņas – zemāks fizisko personu maksātnespējas uzsākšanas slieksnis un saistību dzēšanas procedūras termiņa samazināšana. Likumsakarīgi, ka ierosināto un pasludināto maksātnespēju skaits palielināsies, taču kopējais maksātnespējas procesa ilgums saruks.

2014.gada beigās pieņemtie grozījumi paredzēja maksātnespējas administratorus pielīdzināt valsts amatpersonām, kā rezultātā tie administratori, kuri vienlaikus ir arī zvērināti advokāti, nevarētu apvienot abas profesijas un būtu spiesti no vienas atteikties. Šī izmaiņas administratoru vidū izraisīja tik lielu rezonansi, ka tie vērsās Satversmes tiesā, kas decembra izskaņā pasludināja spriedumu lietā par valsts amatpersonas statusa noteikšanu administratoriem, secinot, ka apstrīdētās normas, ciktāl tās nenodrošina administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, neatbilst samērīguma principam. Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijā norāda, ka, ņemot vērā izveidojušos neskaidro situāciju attiecībā uz pagājušā gada nogales Satversmes tiesas sprieduma piemērošanu, daudzi administratori pašlaik gaida apstrīdētās normas piemērošanā iesaistīto institūciju paustu vienotu izpratni par turpmāko rīcību.

Plašsaziņas līdzekļos izskanējusī informācija liecina, ka no 1.janvāra līdz 6.janvārim 13 maksātnespējas procesa administratori nolēmuši neturpināt darbību savā profesijā sakarā ar valsts amatpersonas statusa piemērošanu. Kopumā šajās dienās sertifikāta darbība izbeigta 18 administratoriem, ziņo Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija.

Jānorāda, ka līdz ar gadumiju spēkā stājies regulējums, kas nosaka, ka maksātnespējas procesa administratori ir valsts amatpersonas un tiem līdz 1.februārim jāiesniedz sākotnējā amatpersonu deklarācija.

Pie būtiskajām pārmaiņām, kas šogad skars maksātnespējas administratorus, potenciālos parādnieku nekustamo īpašumu pircējus, kā arī kreditorus, jāmin arī nekustamo īpašumu izsoles internetā. No šī gada 1.janvāra nekustamā īpašuma izsoles maksātnespējas procesa ietvaros notiks elektroniski vietnē https://izsoles.ta.gov.lv. Izsoles tiešsaistē, kur solītāji nezina viens otra identitāti, būs ne tikai ekonomiski efektīvākas, bet arī aizsargās kreditoru intereses, veicinot līdz šim izplatītā tā saucamā izsoļu reiderisma izskaušanu.

Autors

Lursoft