Blog

Kā uzņēmumu skaita kāpums veicina nodarbināto skaita pieaugumu?

2015. gada 9. decembris

Pašvaldību maciņu biezumu tiešā veidā ietekmē attiecīgās teritorijas pievilcīgums uzņēmēju acīs. Jo vietvara atsaucīgāka, jo uzņēmēji ieinteresētāki savu biznesu attīstīt tieši konkrētajā pilsētā, radot tur jaunas darba vietas un pašvaldības budžetu papildinot ar nodokļu pienesumu.

Lursoft pētījuma ietvaros centies noskaidrot, kā pēdējo gadu laikā audzis Latvijas lielākajās pilsētās reģistrēto uzņēmumu skaits un cik jaunas darba vietas šie uzņēmumi kopumā radījuši.

Rīga – jauno uzņēmēju magnēts

Gluži kā magnēts jaunu uzņēmumu piesaistīšanā strādājusi Rīga, jo tieši galvaspilsētā reģistrēto uzņēmumu skaits kopš 2010.gada audzis visievērojamāk – piecu gadu laikā tas palielinājies par 40,03%. Tiesa, tikai par dažām procentu desmitdaļām atpaliek kūrortpilsēta Jūrmala, kurā uzņēmumu skaits kopš 2010.gada palielinājies par 39,65%.

Pašvaldību mājas lapās publicētā informācija liecina, ka gan Rīgā, gan Jūrmalā izveidotas speciālas padomes, kuru galvenais uzdevums ir uzņēmējdarbības attīstības sekmēšana. Tiesa gan, kamēr Jūrmalā padomes sastāvu veido vietējie uzņēmēji, kuri iesaistījušies pašvaldības normatīvo aktu, koncepciju un programmu izskatīšanā un priekšlikumu izstrādāšanā, Rīgā Investīciju un uzņēmējdarbības veicināšanas padomi veido pašvaldības vadītāji, deputāti un pašvaldības struktūrvienību pārstāvji. Jānorāda gan, ka ar padomes pēdējā laika veikumu Lursoft neizdevās iepazīties, jo pēdējie sēdes protokoli pašvaldības mājas lapā publicēti vien par 2011.gada martu. Tajā pašā laikā, kamēr atsevišķu lielo pašvaldību Interneta mājas lapu sadaļās, kas veltītas uzņēmējdarbībai, atrodami vien skaisti saukļi un statistikas rādītāji par biznesa virzību attiecīgajā teritorijā, Rīgas pašvaldība publicējusi arī informāciju par atbalsta projektiem uzņēmējiem.

Par vairāk nekā 20% uzņēmumu skaits kopš 2010.gada palielinājies arī Daugavpilī (+20,16%), Jelgavā (+23,48%), Jēkabpilī (+23,33%), Valmierā (+23,61%). Mazāks uzņēmumu skaita pieaugums pēdējos piecos gados bijis Liepājā (+14,91%), Rēzeknē (+16,66%) un Ventspilī, kur 2014.gada izskaņā darbojušies 2 674 uzņēmumi, kas ir par 9,95% vairāk nekā 2010.gadā.

Reģistrēto uzņēmumu un darbinieku skaits

Neskatoties uz pastāvošajiem aizspriedumiem par Latgales reģiona lēnāku attīstību, jau 2007.gadā Daugavpilī izveidots Daugavpils biznesa informācijas centrs, kura mērķis ir sniegt konsultācijas un atbalstu vietējiem un ārvalstu uzņēmējiem, kā arī komercsabiedrības uzsācējiem. Par uzņēmējdarbības atbalstu domā arī Rēzeknē, kurā darbojas Biznesa inkubators Ideju Viesnīca, kas līdz š.g. 30.novembrim tika īstenots Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētā projekta „Biznesa inubatoru attīstība Latvijā” ietvaros.

Starp lielajām pašvaldībām jāizceļ arī Jēkabpils, kura īpaši padomājusi par to, lai topošajiem uzņēmējiem visa nepieciešamā informācija būtu atrodama ātri un vienkopus, savā interneta mājas lapā publicējot arī pārskatāmu informāciju par valsts un pašvaldību atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai.

To, ka pašvaldībai jāsniedz atbalsts uzņēmējdarbības veicināšanā, apliecina arī Liepāja, kura konkursa kārtībā šogad atbalstīja deviņus mazo un vidējo komercsabiedrību projektus, piešķirot to attīstībai kopumā 32 tūkst.EUR lielu pašvaldības līdzfinansējumu. Projektu līdzfinansēšanas konkursa galvenais uzdevums bijis radīt jaunas darba vietas, piedāvāt jaunus pakalpojumus un radīt jaunus produktus, tādējādi veicinot pilsētas sociāli ekonomisko situāciju. Jānorāda, ka līdzīgi konkursi Liepājā notikuši arī iepriekšējos gados un par interesi no uzņēmēju puses liecina arī lielais konkursantu skaits – 2015.gadā pašvaldība saņēmusi 29 projektu pieteikumus.

Informāciju par atbalstu jaunajiem uzņēmumiem saņem arī sociālajos tīklos

Par pašvaldību vēlmi piesaistīt jaunus uzņēmumus apliecina arī Lursoft veiktais eksperiments. Uzdodot Latvijas lielāko pilsētu Twitter kontu turētājiem jautājumu, kāds atbalsts no pašvaldības pieejams personām, kuras vēlas attiecīgajā pilsētā uzsākt savu uzņēmējdarbību, pirmā reaģēja Ventspils, solot tuvākajā laikā sagatavot plašāku atbildi, savukārt Liepājas Twitter konta pārvaldītājs mums atsūtīja Liepājas Ekonomikas nodaļas vadītāja tālruņa numuru, piebilstot, ka šis speciālists sniegs atbildes uz visiem jautājumiem, kas saistīti ar jauna uzņēmuma reģistrēšanas iespējām Liepājā.

Atbildi saņēmām arī no Rēzeknes, kura atsūtīja saiti un savu mājas lapu, kurā publicētas Rēzeknē darbojošās biznesa atbalsta institūcijas, piebilstot, ka pašvaldība arī rīko projektu konkursus uzņēmējiem, savukārt Rīga sniedza atbildi, ka pašvaldība katru gadu sadarbībā ar Swedbank rīko vairākus grantu konkursus, norādot, ka uzņēmēji arī priecājoties par sakārtoto vidi un infrastruktūru, piemēram, Barona ielas rekonstrukciju.

Valmiera, taujāta par pašvaldības atbalstu jaunajiem uzņēmējiem, savā Twitter atbildē norādīja, ka 140 zīmēs nav iespējams iekļaut informāciju par pieejamo atbalstu, aicinot vērsties Attīstības pārvaldē vai Valmieras Biznesa un inovāciju inkubatorā.

Uz Lursoft uzdoto jautājumu par pašvaldības sniegto atbalstu jaunajiem uzņēmumiem sociālajā tīklā Twitter atbildi sniedza arī Jūrmala, kura norādīja, ka jaunie uzņēmēji var vērsties pie uzņēmējdarbības speciālista, kurš arī palīdzēs risināt interesējošos jautājumus. Savā atbildē Jūrmala norādījusi arī atbildīgā speciālista kontaktinformāciju.

Savukārt Jelgava savā atbildē komentējusi, ka katram intereses ir citādas un arī iespējas – dažādas, aicinot apmeklēt Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centru.

Liepājas uzņēmumos strādājošo darbinieku skaita pozitīvo tendenci pabojājušas Liepājas Metalurga likstas

Analizējot, kā līdz ar uzņēmumu skaita pieaugumu palielinājies kopējais strādājošo skaits, jāizceļ Rēzekne. Neskatoties uz vienu no zemākajiem uzņēmumu skaita pieaugumiem, minētā Latgales pilsēta izceļas ar trešo straujāko kopējo strādājošo skaita pieaugumu. Lursoft pētījuma dati liecina, ka Rēzeknē reģistrēto uzņēmumu skaits kopš 2010.gada pieaudzis par 16,66%, savukārt uzņēmumos nodarbināto skaits palielinājies par 17,53%. Straujākais nodarbināto skaita pieaugums pēdējo piecu gadu laikā fiksēts Jelgavā. Jelgavā reģistrētajos uzņēmumos 2010.gadā strādājuši 11 057 darbinieki, savukārt 2014.gada pārskatos reģistrēti kopumā 13 325 nodarbinātie, kas ir pieaugums par 20,51%.

Pieticīgākais darbinieku skaita pieaugums kopš 2010.gada reģistrēts Liepājā – vien 0,52% pieaugums. Jānorāda gan, ka Liepājas zemais rādītājs skaidrojams ar Liepājas Metalurga, kas vēl 2012.gadā nodarbināja 2 325 strādājošos, nedienām. Lursoft dati rāda, ka līdz pat 2013.gadam Liepājas uzņēmumos nodarbināto skaits ik gadu palielinājās, trīs gadu laikā pieaugot pat par 11,44%, taču līdz ar viena no Latvijas lielākā uzņēmuma maksātnespēju, nodarbināto skaits ievērojami saruka, turpinot samazināties arī 2014.gadā. Jāteic gan, ka, ņemot vērā Liepājas Metalurga būtisko ietekmi uz piejūras pilsētas un visas Latvijas tautsaimniecību, jāuzteic pilsētas spēja saglabāt stabilitāti un noturēt Liepājā reģistrētajos uzņēmumos strādājošo skaitu virs 2010.gada līmeņa.

Skaitliski lielākais strādājošo skaita pieaugums kopš 2010.gada reģistrēts Rīgas (+43 432 darbinieki), Jelgavas (+2 268) un Jūrmalas (+2 072) uzņēmumos. Jānorāda, ka no visiem Latvijas lielākajās pilsētās reģistrētajiem darbiniekiem 78,8% strādā Rīgā reģistrētajos uzņēmumos, 4,6% – Daugavpilī, bet 4,2% – Liepājā.

Komentāri

Nav pievienots neviens komentārs.

*