Blog

LMT un Lattelecom apvienošanās – PAR un PRET

2015. gada 12. oktobris

Tā kā telekomunikāciju nozare pārsvarā vērsta uz iekšējo tirgu, to tieši ietekmē gan demogrāfiskā situācija, gan iedzīvotāju maksātspēja. Iepriekšējie divi gadi telekomunikāciju nozarē pagāja bezlimita tarifa plānu zīmē un jaunu pievienoto vērtību vilinājumu zīmē: šodien klientam svarīgi ne tikai telefona sakari, bet arī neierobežots internets – datu apjoms un ātrums, jaunākās paaudzes viedtālruņi, kas līdzās dažādiem tarifu plāniem iegūstami par niecīgām cenām.

Jau 2013. gadā viedtālruņu pārdošanas apjomi pārsniedza parasto mobilo tālruņu pārdošanas apjomu, savukārt mobilais internets telekomunikāciju uzņēmumiem arī turpmāk būs viens no straujāk augošajiem pakalpojumiem, bet ieguldījumi attīstībā galvenokārt būs vērsti uz 3G, 4G un 4G+ tīklu attīstību.

Jau vairākus gadus notiek gan spekulatīvas, gan lietišķas pārrunas par tēmu – Lattelecom un Latvijas Mobilā telefona iespējamā apvienošanās, taču, mainoties politiskajai un ekonomiskajai situācijai, vērojamas arī uzņēmumu vadības pārstāvju un Latvijas atbildīgo institūciju svārstības šajā jautājumā.

Pagājušā gada janvāra sākumā Latvijas Telekomunikāciju asociācijas (LTA) izpilddirektors Jānis Lelis paziņoja – abu uzņēmumu apvienošana nav vēlama, jo veidosies Latvijas mēroga gigants, izkropļojot konkurenci Latvijā.

Latvijas valdība tikmēr norobežojās no šī jautājuma, paziņojot, ka vismaz uz laiku nelems par tālāko rīcību ar valstij piederošajām Latvijas Mobilā Telefona un Lattelecom kapitāla daļām, un, iespējams, jautājums par abu uzņēmumu tālāko nākotni var tikt atlikts pat līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām.

Tikmēr Lattelecom padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins neizslēdza iespēju, ka abu uzņēmuma apvienošanās tomēr varētu tikt apspriesta jau ātrāk, norādot, ka lemšana par abu uzņēmumu nākotni nebūtu automātiski jāsaista ar to privatizāciju. Kā galvenais arguments PAR tika minētas finanses. Apvienošana ļautu ietaupīt līdzekļus, jo laikā, kad internets kā fenomens kļūst dominējošs gan balss sarunās, gan arī televīzijas tehnoloģijās, ir ļoti apgrūtinoši novilkt līniju starp interneta tehnoloģijām: kuras iespējams piegādāt pa fiksētām līnijām, kuras – pa bezvadu tehnoloģijām? Lielākajā daļā Eiropas valstu šī līnija ir nojaukta, telekomunikāciju operatori var brīvi piedāvāt savus pakalpojumus gan optisko līniju un vadu, gan bezvadu segmentā.

LMT prezidents Juris Binde pret LMT un Lattelecom apvienošanu izturējās atturīgi, norādot – tas ir jautājums, par kuru jālemj un kurš jākomentē uzņēmuma akcionāriem.

Savukārt Ekonomikas ministrijas informatīvajā ziņojumā, kurā vērtēti dažādi modeļi LMT un Lattelecom ciešākai sinerģijai, secināts, ka abu uzņēmumu valsts daļu atsavināšana nebūtu valsts interesēs, bet jārisina pārvaldības jautājumi, lai nodrošinātu uzņēmumu vērtības pieaugumu nākotnē.

Šī gada martā, pēc teju teju gada pauzes, valdībā atsākās spraigas debates par abu Latvijas telekomunikāciju milžu – Lattelecom un LMT – turpmāko attīstību. Tika atjaunota darba grupa (tās sastāvā – ekonomikas un finanšu ministri, satiksmes ministrs, vides aizsardzības ministrs), kuras vadītāja – ekonomikas ministre Dana Reizniece–Ozola uzsvēra: ja agrāk valdības lobija līmenī tika virzīta ideja par Lattelecom apvienošanos ar Latvijas Mobilo telefonu, tad šobrīd jaunizveidotā darba grupa koncentrēsies uz uzņēmumu turpmāko attīstību, risinot sarunas ar telekomunikāciju uzņēmumu otru akcionāru – TeliaSonera AB par Lattelecom un Latvijas Mobilā Telefona kapitāldaļu turpmāko pārvaldīšanu un attīstību.

Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis publiskojis viedokli – apvienojot Latvijas elektronisko sakaru sniedzēju Lattelecom un Latvijas mobilo sakaru operatoru Latvijas Mobilais telefons, ievērojami pieaugtu abu uzņēmumu vērtība.

Lattelecom valde iesniegusi valdībai izvērtēšanai savu priekšlikumu par LMT akciju izpirkšanu un uzņēmumu apvienošanu, kas esot vitāli nepieciešams, jo LMT dividendēs kopš 2008. gada vērojams straujš samazinājums. Neesot jēgas arī atsevišķi pārdot Lattelecom un LMT, jo, tikai tos apvienojot ievērojami pieaugtu abu uzņēmumu vērtība.

Pie līdzīga publiska secinājuma, ka Lattelecom un LMT iespējamā apvienošana būtu izdevīga uzņēmumu īpašniekiem un klientiem bija nonācis arī Prudentia valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš, akcentējot savu viedokli ar atziņu – Eiropā daudzi gadījumi pierādījuši, ka pozitīvā sinerģija, kuru šāda apvienošanās sniegtu, jaunizveidotajam uzņēmumam ļautu būtiski samazināt izmaksas, likvidējot dublējošās funkcijas, un iegūst no pakalpojumu kopējas pārdošanas fiksētajā un mobilajā segmentā. Tomēr viens no nopietni diskutējamiem aspektiem saistīts ar īpašuma attiecībām un kontroles sadali pēc apvienošanās starp Latvijas valdību un TeliaSonera – Latvijas valdība var zaudēt kontroli pār apvienoto uzņēmumu.

Par to pašu savas bažas paudusi arī Konkurences padome, kura norādījusi, ka uzņēmumu apvienošana varētu radīt “supermonopola” risku tirgus konkurencei.

Maija vidū par notiekošo nopietni sāka satraukties arī pārējie komunikāciju jomas spēlētāji.

LMT un Lattelecom izjauks telekomunikāciju tirgu un likvidēs konkurenci mājsaimniecību interneta piedāvājumā,” presei stāstīja Bite Latvija valdes priekšsēdētājs Freds Renčaks. “Ja valdība ļaus konsolidēties šīm divām kompānijām, tai jāatļauj konsolidēties visiem, un jūs redzēsiet, ka visi rīkosies līdzīgi, dažu gadu laikā tirgū paliks divi lieli spēlētāji, un mēs nonāksim atpakaļ pagātnē. Mums šobrīd ir lielisks serviss un cenas, bet, ja kāds iejauksies, viss tiks zaudēts.”

Viņš īpaši uzsvēra atziņu, ka Latvijas problēma nav tikai divas valsts kompānijas, bet gan nespēja paskatīties tālākā nākotnē, kaut vai, kas notiks pēc 10 gadiem, nevis nākamgad? “Ministri runā par konkurētspēju. Labāk runājiet par Latviju, padariet Latviju konkurētspējīgu pēc 10 gadiem, nevis tikai divas valsts kompānijas,” norādījis Bite Latvija valdes priekšsēdētājs.

Vai Lattelecom un LMT līdzāspastāvēšana vispār būtu ilgtspējīga?

Pašlaik telekomunikāciju uzņēmumiem jāspēj sekot visām industrijas jaunākajām tendencēm, piemēram, LTE 4G tīklu attīstībai, optiskās šķiedras platjoslu paplašināšanai, mākoņskaitļošanas izplatīšanai. Tas prasa nozīmīgas investīcijas, kā rezultātā jau ilgāku laiku Eiropā novērojama aktīva telekomunikāciju uzņēmumu konsolidācija. Proti, ar integrēta pakalpojuma portfeļa palīdzību uzņēmumam vieglāk un efektīvāk iekarot lielāku tirgus daļu.

Eiropas Parlamenta deputāte, ekonomikas doktore Inese Vaidere savā nostājā bija un ir kategoriska – nav pieļaujama abu uzņēmumu apvienošana bez fundamentālas klientu intereses respektējošas analīzes. Viņa uzsvērusi, ka apvienošanās atbalstītāju argumenti (abu kompāniju finanšu rādītāji, kas pasliktinoties; nepieciešamība pēc investīcijām jaunu tehnoloģiju attīstībai; tirgus situācija; norādes uz telekomunikāciju kompāniju apvienošanās tendencēm pasaulē, kas ļaujot piedāvāt klientiem pilnu pakalpojumu klāstu – fiksētā līnija, televīzija, internets, mobilie sakari) īsti neiztur kritiku, jo tieši pasaules pieredze rāda, ka uzņēmumu apvienošanās procesā sagaidīto ieguvumu vietā bieži rodas negaidīti zaudējumi pilnībā neapzināto risku dēļ. Ja abi uzņēmumi ir stabili un labi pelnoši (2014.g. Lattelecom tīrā peļņa bija ~30 milj. Eur, LMT – 22 milj. Eur; neto peļņas rentabilitāte attiecīgi 18% un 14%; pamatkapitāla atdeve – attiecīgi 13% un 18%) un regulāri izmaksā dividendes saviem akcionāriem, tātad arī Latvijas valstij, vai ir vērts riskēt un aizskart kompāniju darbinieku intereses, kuri par tām cīnīsies, nereti negatīvi ietekmējot uzņēmuma procesus un vērtību. Vai ir vērts riskēt un apvienot divus labi strādājošus uzņēmumus?

Vērtējot tirgus dominances (monopola) risku, nozares eksperti uzsver, ka, lai arī ne simtprocentīgi, tomēr abi uzņēmumi šodien konkurē atsevišķos telekomunikāciju pakalpojumu segmentos. Ja 2013. gadā abu uzņēmumu apgrozījums pārsniedza 160 miljonu eiro robežu, kamēr trešā lielākā Latvijā strādājošā uzņēmuma Tele2 apgrozījums bija tikai 110 miljoni, tad tagad, apvienojot Lattelecom un LMT, jaunā uzņēmuma apgrozījums būtu apmēram trīs reizes lielāks par nākamā lielākā uzņēmuma apgrozījumu. Tas savukārt nozīmē, ka tam būtu visas iespējas izmantot savu de facto monopolstāvokli. Pasaules pieredze rāda –tas nozīmē augstākus pakalpojumu tarifus un zemāku kvalitāti.

Patlaban, pateicoties konkurencei gan pakalpojumu, gan infrastruktūras jomā, Latvijā ir vislabākā kvalitātes un cenas telekomunikāciju pakalpojumu sfērā. Nepārdomāti iejaucoties konkurences procesos, gala patērētāji to izjustu uzreiz. I. Vaidere norādījusi, ka nav īsti korekti minēt Igaunijas piemēru par EMT un Elion apvienošanās minimālo ietekmi uz tirgu, jo Igaunijā bez EMT un Elion ir arī otrs pilna pakalpojumu spektra operators – Elisa, tāpēc konkurence turpina pastāvēt. Toties tirgus dominances ietekmi var labi izvērtēt, salīdzinot ASV un Eiropas telekomunikāciju tirgus.

ASV ir divi vadošie uzņēmumi (AT&T un Verizon), bet Eiropā – vairāk nekā 100 operatoru. Eiropā vidējais iedzīvotāja mobilā telefona mēneša rēķins ir 34 eiro, ASV – divas reizes lielāks.

Maija beigās abu uzņēmumu kapitāldaļu turētājs TeliaSonera nāca klajā ar paziņojumu: Lattelecom un LMT apvienošanas vilcināšana samazina to vērtību.

TeliaSonera pārstāvis sarunās ar Latvijas valdību Kenets Rodne uzsvēris, ka darba grupas ietvaros panākta vienošanās, ka jāseko pasaules tendencei un tirgus nepieciešamībai par telekomunikāciju uzņēmumu apvienošanu, taču konkrēti priekšlikumi par Lattelecom un LMT apvienošanas iespējām sarunās nav izteikti un netiek atklāti. TeliaSonera pārstāvji iepazīstinājuši valdību ar savu redzējumu par telekomunikāciju uzņēmumu nākotni, proti, klienti vēlas plašāku pakalpojumu klāstu, tostarp lielāku sasniedzamību. To iespējams panākt, apvienojot telekomunikāciju tīklus – optiskos, mobilos un bezvadu jeb Wifi. Stacionāro un mobilo uzņēmumu apvienošana bijusi veiksmīga vairākās valstīs – Zviedrijā, Somijā un Igaunijā, vēl vairākās apvienošanās esot procesā. Arī Latvijā vajadzētu sekot šai tendencei.

TeliaSonera neizslēdz valsts iesaisti telekomunikācijas sakaru veidošanā, taču uzskata, ka kopējā uzņēmumā vadošai lomai vajadzētu būt privātajam partnerim, tostarp, tam būtu jābūt vairākuma akcionāram. TeliaSonera cer, ka Telia grupai varētu izdoties iegūt kontrolpaketi abos uzņēmumos un integrēt tos. Turpretī ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) paudusi kategorisku viedokli, ka valsts nedrīkst zaudēt kontrolpaketi uzņēmumos LMT un Lattelecom.

Jūnijā, komentējot aicinājumu apvienot valstij daļēji piederošus uzņēmumus Lattelecom un LMT, tās vadītājs Juris Binde uzsvēris, ka konkurences trūkums nāktu par sliktu, jo tieši konkurence virza uzņēmumu attīstību. Tieši pateicoties tai, Latvijā ir zemas mobilo sakaru cenas un laba kvalitāte, kā arī daudz inovatīvu pakalpojumu.

Tajā pašā laik aizskanēja paziņojums, ka attiecībā uz tirgus attīstību un tehnoloģiju nozīmi TeliaSonera un Latvijas valdības pārstāvjiem esot vienāds viedoklis – jāizpēta, kādas ir iespējas. TeliaSonera pārstāvis citē HSBC bankas īstenotu pētījumu, kura autori secinājuši – valstīs, kur apvienojies vadošais telekomunikāciju nozares spēlētājs un mobilo sakaru operators, cenas samazinājušās, bet jaunu investoru ienākšana tirgū nav apstājusies.

Augusta vidū Latvijas valdība sēdes slēgtajā sadaļā tika plānots lemt par abu lieluzņēmumu apvienošanos, taču sēdes iznākums bija lēmums pagaidām nepētīt abu uzņēmumu apvienošanas variantus un sagaidīt Telia Sonera konkrētāku piedāvājumu.

Kas šajā jomā notiek pasaulē? Cik nopietnas ir Latvijas valdības bažas par ietekmes sviras zaudēšanu?

Uzņēmumu apvienošanās un pārņemšanas darījumu aktivitāte telekomunikāciju nozarē Eiropas valstīs ir jūtami palielinājusies. Tā jaunākajā nozares tendenču pārskatā “Apvienošanās un pārņemšana: ieskats telekomunikāciju nozarē” (M&A Insights: Telecoms Sector) secinājuši uzņēmuma PricewaterhouseCoopers telekomunikāciju nozares eksperti. Šajā sektorā visbiežāk tiek veikti pārrobežu apvienošanās un pārņemšanas darījumi. Savukārt vienas valsts ietvaros veikto darījumu aktivitāti veicinājusi pārsvarā mazākumakcionāru daļu atpirkšana un tirgus konsolidācija.

Lai arī veikto darījumu skaits nav būtiski mainījies kopš 2001. gada (422 darījumi 2006. gadā, 447- 2005. gadā un 433 – 2004. gadā), ievērojami pieaudzis darījumu apjoms. Piemēram, pirmskrīzes gados, 2005. gan 2006. gadā, tas pārsniedzis 150 miljardus EUR, kamēr 2004. gadā bijis tikai 36 miljardi EUR. Pieaugums vērojams arī finanšu investoru veikto darījumu īpatsvarā, kas palielinājies no 6% 1999. gadā līdz 24% 2005. un 2006. gadā.

Pēdējā nopietnākā telekomunikāciju nozares uzplaukuma laikā 2000. gadā tika veikti daudzi pārņemšanas darījumi ar mērķi izveidot telekomunikāciju gigantus, kas varētu pretendēt uz vadošajām pozīcijām visos pasaules reģionos. Savukārt šobrīd lielākā daļa operatoru demonstrē izteikti selektīvu pieeju starptautiskās ekspansijas nodrošināšanā, koncentrējot spēkus pozīciju iegūšanā vai nostiprināšanā prioritārajos reģionos.

Autors

Lursoft