Lursoft news

Preču eksporta vērtība palielinājusies par 5%

2015. gada 9. septembris

Kā liecina CSP dati, noslēdzot pirmo pusgadu, preču eksporta vērtība* palielinājusies par 5% un importa – par 6,1%.

Jūlijā Latvija eksportējusi preces 851,3 miljonu eiro apmērā, importējusi par 1,103 miljardu eiro. Ārējās tirdzniecības bilance – kopējā ārējās tirdzniecības apjomā eksports samazinājies līdz 43,5% (2015. gada jūnijā – 43,8%).

Ārējās tirdzniecības apgrozījuma pieaugumā 2015. gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, lielākais devums bijis tirdzniecībai ar mehānismiem, mehāniskajām ierīcēm un elektroiekārtām. Šo preču eksports pieaudzis par 23,1 milj. Eur. jeb 15,8%, monitoru, projektoru un televīzijas uztvērējaparatūras eksports – par 6,2 milj. Eur. jeb 78,5% (visvairāk eksportēts uz Lietuvu un Spāniju). Tajā pašā laikā mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports palielinājies par 29,6 milj. Eur. jeb 12,9%, būtiski – par 6,8 milj. Eur. jeb 3 reizes pieaugot elektronisko integrālo shēmu importam; visvairāk importēts no Taivānas un Polijas.

Svarīgākās izmaiņas eksportā jūlijā, salīdzinot ar jūniju: parasto metālu un to izstrādājumu eksports pieaudzis par 11,8 milj. Eur. jeb 15,8%, dzīvu dzīvnieku; dzīvnieku izcelsmes produktu eksports palielinājies par 8,5 miljoniem Eur. jeb 28,4%, pārtikas rūpniecības ražojumu eksports – par 6,6 milj. Eur. jeb 10,5%, optisko ierīču un aparatūras (ieskatot medicīnisko), pulksteņu, mūzikas instrumentu eksports samazinājies par 8,5 milj. Eur. jeb 37,7%.

Svarīgākās izmaiņas importā jūlijā, salīdzinot ar jūniju: minerālproduktu imports pieaudzis par 11,4 miljoniem eiro jeb 9,5%, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu imports palielinājies par 10,7 milj. Eur. jeb 9,5%, tekstila un tekstilizstrādājumu imports pieaudzis par 5,4 milj. Eur. jeb 15,3%, satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports samazinājies par 9,6 milj. Eur. jeb 11,2%.

Jūlijā svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (20% no eksporta kopapjoma), Igaunija (12,2%), Vācija (6,4%) un Polija (5,5%), bet nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (18,4% no importa kopapjoma), Vācija (11,5%), Polija (9,6%) un Igaunija (8,1%).

Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais partneris bijis Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā jūlijā veidojis 9,1%, importā 7%.

2015. gada jūlijā salīdzinājumā ar 2014. gada jūliju visvairāk pieaugusi tirdzniecība ar farmācijas produktiem, ko ietekmējusi medikamentu eksporta palielināšanās par 7,3 milj. Eur. jeb 44,7% un importa – par 7,9 milj. Eur. jeb 28,9%. Tajā pašā laikā visievērojamākais kritums bija vērojams tirdzniecībā ar sauszemes transporta līdzekļiem un to daļām, sarūkot vieglo automobiļu eksportam par 12,3 milj. Eur. jeb 64% un importam – par 18,5 milj. Eur. jeb 47,9%.

Mehānismu un mehānisko ierīču eksporta palielināšanos jūlijā salīdzinājumā ar 2014. gada jūliju ietekmēja eksporta pieaugums rūpnīcu un laboratoriju iekārtām materiālu termiskai apstrādei par 4,2 milj. Eur. jeb 4,8 reizes. Savukārt minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu eksports samazinājies, sarūkot dīzeļdegvielas eksportam par 10,9 mil. Eur. jeb 24,5%.

Koka, tā izstrādājumu un kokogles importa palielināšanos šā gada jūlijā salīdzinājumā ar 2014. gada jūliju ietekmējis laminētu koksnes materiālu importa pieaugums par 1,5 milj. Eur. jeb 70,9%. Savukārt elektroierīču un elektroiekārtu importa samazinājumu visvairāk ietekmējis mobilo telefonu importa kritums par 22,0 milj. Eur. jeb 39,7%.

* preču eksporta vērtība faktiskajās cenās; dati – jūlijs pret jūniju.

Rakstā izmantoti CSP un DB materiāli.

Autors

Lursoft