Lursoft news

Kuras nozares valsts budžetam pērn nodrošinājušas lielākos nodokļu ieņēmumus?

2015. gada 29. aprīlis

Valsts ieņēmumu dienesta publicētie dati liecina, ka 2014.gadā nodokļu maksājumos valsts budžets papildināts ar 5,29 miljardiem eiro, tostarp 0,935 miljardus devis iedzīvotāju ienākuma nodoklis, bet 1,581 miljardu eiro – valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Lai noskaidrotu, kuras nozares aizvadītajā gadā valsts budžetā devušas lielāko pienesumu, Lursoft veicis pētījumu, kura ietvaros apkopotas TOP nozares, kuras nodokļos valsts budžetā pērn samaksājušas lielākās summas, kā arī analizēti reģionos strādājošie uzņēmumi.

Lielākie nodokļu maksātāji valsts budžetā – degvielas tirgotāji

Lursoft apkopotie dati rāda, ka lielāko pienesumu valsts budžetam 2014.gadā nodrošinājuši uzņēmumi, kuri darbojas degvielas, cietā, šķidrā un gāzveida kurināmā vairumtirdzniecības, kā arī degvielas mazumtirdzniecības nozarēs, kas ir likumsakarīgi, ņemot vērā, ka ievērojamu daļu no katra nopelnītā eiro par pārdoto degvielu veido nodokļi, tostarp akcīzes, pievienotās vērtības nodoklis u.c. nodokļi. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta sniegtās informācijas, aizvadītajā gadā degvielas, cietā, šķidrā un gāzveida kurināmā vairumtirgotāji valsts budžetā samaksājuši 349,50 milj.EUR, bet par vēl 334,19 milj.EUR valsts budžetu papildinājuši degvielas mazumtirgotāji.

Lielākais nodokļu maksātājs gan degvielas mazumtirgotāju grupā, gan arī valstī kopumā pagājušajā gadā bijis SIA Statoil Fuel & Retail Latvia, kas valsts budžetu pērn papildinājis ar 198,163 milj.EUR, savukārt otrajā vietā ierindojies lietuviešu UAB Mažeikiu naftos piederošais degvielas vairumtirgotājs SIA ORLEN Latvija ar 144,333 milj.EUR lielu pienesumu valsts budžetam. Lursoft pieejamie dati rāda, ka SIA ORLEN Latvija apgrozījums kopš 2010.gada palielinājies par 164,52%, 2013.gadā sasniedzot 769,965 milj.EUR, ļaujot uzņēmumam ierindoties 3.vietā starp Latvijas lielākajiem uzņēmumiem. Tā peļņa pēc nodokļu nomaksas 2013.gadā veidojusi 3,938 milj.EUR, tiesa gan, pārskats par uzņēmuma finanšu rādītājiem 2014.gadā vēl nav pieejams.

Starp nozarēm, kuras valsts kopbudžetu 2014.gadā papildinājušas ar lielākajiem nodokļiem, iekļuvuši arī tabakas izstrādājumu vairumtirgotāji (170,82 milj.EUR), kā arī pārtikas mazumtirgotāji (145,76 milj.EUR), tiesa gan, ņemot vērā ievērojamo nozares dalībnieku skaitu, vidējais viena pārtikas nozares mazumtirdzniecības uzņēmuma pienesums valsts budžetam bijis salīdzinoši zems.

Nozares, kuras valsts budžetā samaksājušas visvairāk nodokļu

Pēc Lursoft aprēķiniem, katrs pārtikas mazumtirgotājs pagājušajā gadā valsts budžetā samaksājis vidēji 84,89 tūkst.EUR, kamēr līderi nodokļu maksājumu ziņā bijuši tabakas izstrādājumu vairumtirdzniecības sfērā strādājošie uzņēmumi, kuri pērn nodokļos samaksājuši vidēji 8,54 milj.EUR katrs.

Vidējie nodokļu maksājumi nozarē uz vienu uzņēmumu

Reģionos lielākos maksājumus valsts budžetam devuši degvielas vairumtirgotāji un pārtikas mazumtirgotāji

Analizējot nozares, kuras valsts budžetam devušas lielāko nodokļu pienesumu, pa reģioniem, redzams, ka dažādos reģionos atšķiras arī līdernozares. Starp galvaspilsētā reģistrētajiem uzņēmumiem vislielākos nodokļu maksājumus devuši degvielas mazumtirgotāji, degvielas, cietā, šķidrā un gāzveida kurināmā vairumtirgotāji, kā arī tabakas izstrādājumu vairumtirgotāji, tādējādi atspoguļojot arī valsts kopējās tendences. Pierīgas reģionā pēc samaksātajiem nodokļiem līderos izvirzījusies pārtikas mazumtirdzniecības nozare, kas aizvadītajā gadā valsts budžetu papildinājusi ar 54,39 milj.EUR, tiesa gan, 40,57 milj.EUR no šīs summas veido SIA MAXIMA Latvija maksājumi valsts kopbudžetā. SIA MAXIMA Latvija pēdējo gadu laikā pakāpeniski palielinājusi savu apgrozījumu, kāpinot to no 555,566 milj.EUR 2010.gadā līdz 673,477 milj.EUR 2013.gadā, tādējādi ļaujot ieņemt 4.vietu Latvijas lielāko uzņēmumu sarakstā. Trešais lielākais nodokļu maksātājs Pierīgā pagājušajā gadā bijis aviotransporta palīgdarbību nozare, kura valsts budžetā 2014.gada laikā samaksājusi 20,56 milj.EUR. Jāteic gan, ka lauvas tiesu no šīs summas jeb 13,08 milj.EUR nodrošinājuši VAS Starptautiskā lidosta Rīga nodokļu maksājumi, bet vēl 4,69 milj.EUR devuši VAS Latvijas gaisa satiksme samaksātie nodokļi.

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka degvielas, cietā, šķidrā un gāzveida kurināmā vairumtirdzniecības nozare lielākos nodokļu maksājumus nodrošinājusi gan Kurzemē, gan Latgalē un Zemgalē, un līderpozīcijā atšķirības redzamas vien Vidzemē, kur pirmo vietu ar 21,40 milj.EUR lieliem maksājumiem stabili ieņem alus ražošana. Jānorāda gan, ka teju 94% no šīs summas nodrošinājuši AS Cēsu alus, bet vēl 4,74% – SIA Piebalgas alus nodokļu maksājumi.

Pēc Lursoft novērojumiem, teju visos reģionos starp lielākajiem nodokļu maksātājiem sastopama pārtikas mazumtirdzniecības nozare, izņēmums ir vien Rīga un Zemgale. Pēdējā līdztekus degvielas vairumtirgotājiem ierindojusies arī slimnīcu darbība un reģionam raksturīgā lauksaimniecības nozare – graudaugu (izņemot rīsu), pākšaugu un eļļas augu sēklu audzēšana, kas valsts budžetu 2014.gadā papildinājusi ar 6,47 milj.EUR.

Nodokļu ietilpīgākās nozares reģionos 2014.gadā

Rīga

  1. Degvielas mazumtirdzniecība degvielas uzpildes stacijās, 321,31 milj.EUR;
  2. Devielas, cietā, šķidrā un gāzveida kurināmā un līdzīgu produktu vairumtirdzniecība, 304,88 milj.EUR
  3. Tabakas izstrādājumu vairumtirdzniecība, 170,82 milj.EUR

Pierīga

  1. Mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kuros galvenokārt pārdod pārtikas preces, dzērienus vai tabaku, 54,39 milj.EUR
  2. Pārējā mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, 32,42 milj.EUR
  3. Aviotransporta palīgdarbības, 20,56 milj.EUR

Kurzeme

  1. Devielas, cietā, šķidrā un gāzveida kurināmā un līdzīgu produktu vairumtirdzniecība, 14,68 milj.EUR
  2. Mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kuros galvenokārt pārdod pārtikas preces, dzērienus vai tabaku, 14,22 milj.EUR
  3. Dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība, 10,01 milj.EUR

Latgale

  1. Degvielas, cietā, šķidrā un gāzveida kurināmā un līdzīgu produktu vairumtirdzniecība, 20,57 milj.EUR
  2. Slimnīcu darbība, 12,55 milj.EUR
  3. Mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kuros galvenokārt pārdod pārtikas preces, dzērienu vai tabaku, 8,35 milj.EUR

Vidzeme

  1. Alus ražošana, 21,40 milj.EUR
  2. Mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kuros galvenokārt pārdod pārtikas preces, dzērienu vai tabaku, 10,92 milj.EUR
  3. Slimnīcu darbība, 7,62 milj.EUR

Zemgale

  1. Degvielas, cietā, šķidrā un gāzveida kurināmā un līdzīgu produktu vairumtirdzniecība, 12,04 milj.EUR
  2. Slimnīcu darbība, 7,86 milj.EUR
  3. Graudaugu (izņemot rīsu), pākšaugu un eļļas augu sēklu audzēšana, 6,47 milj.EUR.
Autors

Lursoft