Lursoft news

Starp Latgales lielākajiem uzņēmumiem pērn iekļuvuši arī vairāki jaunreģistrētie komersanti

2014. gada 29. oktobris

Līdz ar atlabšanu no ekonomiskās krīzes Latgales reģionā arī palielinājās jaunreģistrēto uzņēmumu skaits, savu augstāko punktu sasniedzot 2012.gadā, kad reģiona biznesa vidi papildināja 1 099 jauni uzņēmumi. Jāpiebilst, ka līdz ar jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kāpumu lejupslīdi piedzīvojis likvidēto uzņēmumu skaits, zemāko punktu sasniedzot pērn. Aizvadītajā gadā Latgalē likvidēti 342 uzņēmumi, savukārt reģistrēts 821.  Teju puse no visiem uzņēmumiem, kas reģistrēti Latgalē kopš 2010.gada, ir mazkapitāla SIA. Lursoft izpētījis, ka laika periodā no 2010.gada maija līdz š.g. oktobra vidum reģionā reģistrētas kopumā 2 044 SIA ar samazinātu pamatkapitālu.

Analizējot šā gada rādītājus, jānorāda, ka, līdzīgi, kā, piemēram, Zemgalē, vērojama tendence samazināties jaunreģistrēto uzņēmumu skaitam, tajā pašā laikā pieaugot likvidēto uzņēmumu rādītājam.

Jaunu uzņēmumu reģistrācijas dinamika Latgalē

Latgalē tiešās ārvalstu investīcijas piesaistījuši vairāk nekā 4% uzņēmumu

Atšķirībā no citiem reģioniem, kur uzņēmumi, kas piesaistījuši ārvalstu tiešās investīcijas, veido aptuveni 3% no kopējā uzņēmumu skaita, Latgale ir izvirzījusies priekšplānā. Lursoft pētījums parāda, ka Latgales reģionā ārvalstu tiešās investīcijas piesaistījuši 4,33% uzņēmumu, no tiem teju piektā daļa darbojas mazumtirdzniecības jomā, savukārt vēl 15,57% savu darbību saistījuši ar vairumtirdzniecību. Jānorāda gan, ka, lai arī procentuāli reģionā ir vairāk uzņēmumu, kuru kapitālā ieguldīts ārvalstu kapitāls, to summas ir ievērojami zemākas nekā citos Latvijas reģionos.

Tā, piemēram, 2013.gadā no Igaunijas Latgales uzņēmumos ieguldīti 903,505 tūkst.EUR, kamēr šogad no Norvēģijas, no kuras 2014.gadā reģiona uzņēmumiem piesaistītas kopumā lielākās tiešās investīcijas, vien 57,000 tūkst.EUR.

Atšķirībā no, piemēram, 2013.gada, kad lielāko tiešo investoru vidū figurēja tuvākās kaimiņvalstis, šogad valstu sarakstā redzamas būtiskas izmaiņas. Tā, piemēram, starp TOP 5 lielākajiem tiešajiem investoriem, kuri ieguldījuši lielākās investīcijas Latgales uzņēmumu pamatkapitālos, ierindojusies arī Ķīna, Luksemburga un Beļģija.

 

Tirdzniecībā strādā vairāk nekā 34% Latgales uzņēmumu

Latgales uzņēmēju vidū izteikti populārākā darbības nozare ir mazumtirdzniecība, liecina Lursoft pētījuma ietvaros apkopotie dati. Lursoft aprēķinājis, ka no visiem reģionā reģistrētajiem uzņēmumiem ar mazumtirdzniecību nodarbojas vairāk nekā ceturtā daļa uzņēmumu, savukārt vēl teju 9% strādā vairumtirdzniecības sfērā.

Teju puse no visiem tirdzniecības uzņēmumiem, kuri reģistrēti Latgalē, nāk no Daugavpils, savukārt vēl 17% reģistrēti Rēzeknē, izpētījis Lursoft.

Līdzīgi kā Kurzemē, Latgales uzņēmēju vidū bez tirdzniecības dominē arī tādas darbības jomas, kā augkopība un lopkopība, operācijas ar nekustamo īpašumu un sauszemes un cauruļvadu transports.

Populārākās darbības nozares Latgalē:

  1. Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus (25,59%);
  2. Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus (8,71%);
  3. Augkopība un lopkopība, medniecība un saistītas palīgdarbības (6,26%);
  4. Sauszemes un cauruļvadu transports (5,25%);
  5. Operācijas ar nekustamo īpašumu (4,10%).

 

Vidējais apgrozījums Latgalē pēdējos gados bijis zemāks nekā valstī vidēji

Lursoft izpētījis, ka 2011.gadā Latgales uzņēmumi vidējā apgrozījuma ziņā ievērojami apsteiguši valsts vidējo rādītāju. Aprēķini parāda, ka 2011.gadā valstī viens uzņēmums vidēji apgrozījis 24 799 EUR, kamēr Latgales uzņēmumu sniegums bijis par 6,62% labāks. Tiesa gan, šāda pozitīva dinamika diemžēl nav turpinājusies nākamajos gados, jo jau 2012.gadā reģiona uzņēmumu vidējais apgrozījums samazinājies, kamēr valsts vidējais rādītājs pieaudzis. Līdzīga tendence saglabājusies arī 2013.gadā, kad Latgales uzņēmumu vidējais apgrozījums bijis par 5,48% zemāks nekā valstī vidēji.

Tiesa gan, pretstatā vidējam apgrozījumam uz vienu uzņēmumu, kas pēdējos divos gados bijis zemāks nekā 2011.gadā, reģiona uzņēmumu kopējais apgrozījums pēdējo gadu laikā ir uzrādījis augošu tendenci. Lursoft aprēķinājis, ka kopš 2011.gada, kad reģiona uzņēmumi kopumā apgrozīja 1,675 miljardus EUR, 2013.gadā kopējais apgrozījums palielinājies par 12,48%. Iemesls šādai situācijai, kad vidējais rādītājs uz vienu uzņēmumu uzrāda pretēju tendenci reģiona kopējam apgrozījumam, meklējams apstāklī, ka pēdējo gadu laikā pozitīvu uzrāvienu piedzīvojuši reģiona lielākie uzņēmumi, tāpat arī reģiona uzņēmējdarbības videi piepulcējies ievērojams skaits jauno uzņēmumu, kuri vēl tikai meklē savu attīstības virzienu un noieta tirgus.

Latgales uzņēmumu vidējais apgrozījums

Starp reģiona uzņēmumiem lielāko apgrozījumu aizvadītajā gadā uzrādījusi SIA Euro Energo Company no Daugavpils, kas gada laikā savu apgrozījumu palielinājusi par 24,93%, sasniedzot 59,607 milj.EUR. Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā karalistē reģistrētajam Montferrer LP piederošais degvielas, cietā, šķidrā un gāzveida kurināmā un līdzīgu produktu vairumtirgotājs 2013.gadā ne tikai palielinājis apgrozījumu, bet kāpinājis arī peļņas rādītāju, savukārt strādājošo skaits uzņēmumā pērn sasniedzis 37 darbiniekus.

Starp apgrozījuma ziņā lielākajiem uzņēmumiem 2013.gadā ierindojušies arī divi ražošanas sfēras pārstāvji – AS Preiļu siers ar 48,263 milj.EUR apgrozījumu un SIA Mamas D ar 41,659 milj.EUR. Tiesa gan, Mamas D apgrozījums gada laikā samazinājies par 58,24%. Kā norāda pats uzņēmums, apgrozījuma kritums saistīts ar gaļas produkcijas reeksporta apjomu samazināšanos.

Pozitīvi vērtējams, ka sarakstā iekļuvuši ne tikai uzņēmumi ar jau vairāku gadu pieredzi, bet arī komersanti, kuri savu darbību uzsākuši vien pirms gada vai diviem. Lursoft izpētījis, ka apgrozījuma apjoma ziņā trešais lielākais uzņēmums Latgalē aizvadītajā gadā bijis pērnā gada martā reģistrētais SIA PETROACTIV LATVIA. Pāvelam Aleksejevam un poļu SP Consulting Spolka z ograniczona odpowiedzialnoscia piederošais uzņēmums savā pirmajā darbības gadā sasniedzis jau 43,310 milj.EUR lielu apgrozījumu, savukārt 2012.gada nogalē reģistrētā SIA SEPA OIL pagājušo gadu noslēgusi ar 43,285 milj.EUR apgrozījumu. Degvielas, cietā, šķidrā un gāzveida kurināmā un līdzīgu produktu vairumtirgotājs sākotnēji strādājis ar nosaukumu SIA URER, kas jau aptuveni mēnesi pēc reģistrācijas nomainīts uz SIA MAP OIL. Savu pašreizējo nosaukumu SIA SEPA OIL ieguvusi pagājušā gada aprīļa beigās.

Latgales lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma 2013.gadā

Nr.p.k. Uzņēmums Nozare Apgrozījums 2013.gadā, milj.EUR Izmaiņas pret 2012.gadu, %
1. Euro Energo Company, SIA Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus 59,607 +24,93
2. Preiļu siers, AS Pārtikas produktu ražošana 48,263 +27,44
3. PETROACTIV LATVIA, SIA Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus 43,310 **
4. SEPA OIL, SIA Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus 43,285 **
5. Mamas D, SIA Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošana 41,659 -58,24

 

Latgalē lielākie pelnītāji – ražojošie uzņēmumi

Kamēr Latgales uzņēmumu kopējais apgrozījums uzrāda samērā stabilu pieaugumu, pretēja situācija vērojama, aplūkojot uzņēmumu kopējo peļņu/ zaudējumus. Īpaši veiksmīgs reģiona uzņēmumiem bijis 2012.gads, kad to kopējā peļņa palielinājusies par 57,22%, sasniedzot 66,029 milj.EUR. Tiesa gan, pēc veiksmīgā 2012.gada kāpuma sekojis tikpat straujš kritums pērn, kad Latgales uzņēmumi kopumā guvuši 27,988 milj. EUR lielus zaudējumus. Tiesa gan, lielāko daļu no reģiona uzņēmuma zaudējumu kopapjoma veido SIA LatRosTrans, kas 2013.gadu, neskatoties uz bruto peļņu, noslēdzis ar 59,465 milj.EUR zaudējumiem pēc nodokļu nomaksas. Kā skaidro uzņēmuma vadība, zaudējumu rašanos ietekmējis viens no nozīmīgākajiem uzņēmuma vadības lēmumiem, kura rezultātā tika atzīti ievērojami zaudējumi no vērtības samazinājuma atbilstoši uzņēmuma grāmatvedības politikai.

Neskaitot ievērojamos SIA LatRosTrans grāmatvediskos zaudējumus aizvadītajā gadā, pērn Latgales uzņēmumu kopējā peļņa veidojusi 31,477 milj.EUR.

Neskatoties uz samērā mainīgajiem kopējiem rezultātiem, vidējais rādītājs pēdējos gados, lai arī nevar lepoties ar vērā ņemamu plusa zīmi, ir bijis stabils. Lursoft aprēķini liecina, ka pēdējo trīs gadu laikā Latgales uzņēmumi strādājuši ar neitrālu rezultātu, kamēr valstī vidēji strādāts ar zaudējumiem.

Latgales vidējie zaudējumi

Lursoft veiktais pētījums parāda, ka starp TOP 5 lielākajiem reģiona uzņēmumiem peļņas ziņā 2013.gadā ierindojušies ražotāji.

Lielāko peļņu reģionā aizvadītajā gadā uzrādījis Latvijas Finierim piederošais RSEZ SIA VEREMS, kura peļņa pagājušajā gadā sasniegusi 2,757 milj.EUR, savukārt ar 2,206 milj.EUR peļņu otrajā vietā ierindojies SIA Z-Light, kura peļna gada laikā pieaugusi par 23,36%. Optisko šķiedru, to izstrādājumu un metāla detaļu ražotājs SIA Z-Light savā vadības ziņojumā norāda, ka pagājušajā gadā ievērojami pieaudzis uzņēmuma eksports uz ASV, savukārt peļņas rādītājus jo īpaši ietekmējusi darba samaksas maiņa uzņēmumā, kā arī pasākumu komplekss, kas tika veikts, lai nodrošinātu darba ražīguma pieaugumu.

Ievērojamāko pieaugumu starp TOP 5 lielākajiem uzņēmumiem 2013.gadā uzrādījusi AS Preiļu siers. Uzņēmuma peļņa gada laikā palielinājusies par 130,96%, sasniedzot 1,956 milj.EUR un, kā norāda vadība, tas ir augstākais rādītājs visā uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē, piebilstot, ka visa 2013.gada garumā bija vērojams gan piena iepirkuma cenas, gan eksporta cenas pieaugums.

Latgales lielāko uzņēmumu piecinieku noslēdz SIA VLAKON ar 1,700 milj.EUR peļņu un konditorejas izstrādājumu ražotājs SIA ADUGS, kurš 2013.gadu pabeidzis ar 1,511 milj.EUR peļņu. SIA ADUGS vairāk nekā pusi no savas saražotās produkcijas realizē ārpus Latvijas, tai skaitā eksportā gan uz Lietuvu un Igauniju, gan Vāciju un citām valstīm.

Latgales lielākie uzņēmumi pēc peļņas 2013.gadā

Nr.p.k. Uzņēmums Nozare Peļņa 2013.gadā, milj.EUR Izmaiņas pret 2012.gadu, %
1. VEREMS, RSEZ SIA Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles 2,757 +0,66
2. Z-Light, SIA Elektrisko iekārtu ražošana 1,956 +26,36
3. Preiļu siers, SIA Pārtikas produktu ražošana 1,956 +130,96
4. VLAKON, SIA Pārējā ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde 1,700 +36,11
5. ADUGS, SIA Pārtikas produktu ražošana 1,511 +23,63

 

Nodarbināto skaits Latgalē reģistrētajos uzņēmumos ik gadu pieaug

Atšķirībā no citiem reģioniem, kur vidēji vienā uzņēmumā tiek nodarbināti 2 darbinieki, Latgalē vidējais darbinieku skaits jau vairākus gadus pēc kārtas ir augstāks, proti, tas sasniedz 3 strādājošos. Lursoft aprēķini rāda, ka reģionā reģistrētajos uzņēmumos kopumā nodarbināto darbinieku skaits kopš 2011.gada audzis par 4,12%, sasniedzot 48 598 strādājošos.

Līdzīgi kā citviet Latvijā, arī Latgalē starp lielākajiem darba devējiem ierindojušies vairāki veselības nozarē strādājoši uzņēmumi, tostarp SIA Daugavpils reģionālā slimnīca, kurā pērn strādājuši 1 424 darbinieki, SIA Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca ar 573 strādājošajiem un SIA RĒZEKNES SLIMNĪCA ar 544 darbiniekiem. Reģiona lielāko darba devēju vidū 2013.gadā ierindojies arī mazumtirgotājs SIA ANTARIS. Antonijam Samburam un Oksanai Očeredņukai piederošais uzņēmums aizvadītajā gadā atvēris 17 jaunas tirdzniecības vietas, kopumā gada laikā darbinieku skaitu palielinot par 1,61%. Lursoft pētījums rāda, ka pagājušajā gadā SIA ANTARIS nodrošinājis 694 darba vietas.

Reģiona lielāko darba devēju sarakstu noslēdz SIA Daugavpils autobusu parks, kurā 2013.gadā strādājuši 482 darbinieki.

Latgales lielākie uzņēmumi pēc darbinieku skaita 2013.gadā

Nr.p.k. Uzņēmums Nozare Darbinieku skaits 2013.gadā Izmaiņas pret 2012.gadu, %
1. Daugavpils reģionālā slimnīca, SIA Veselības aizsardzība 1 424 +0,56%
2. ANTARIS, SIA Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus 694 +1,61
3. Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca, VSIA Veselības aizsardzība 573 -5,29
4. RĒZEKNES SLIMNĪCA, SIA Veselības aizsardzība 544 + 0,74
5. Daugavpils autobusu parks, SIA Sauszemes un cauruļvadu transports 482 -0,41

 

Latgales priekšrocība – izglītota ģimene, kura strādā vienam mērķiem

Mieriņu, kas ir gan gaļas liellopu, gan bioloģisko lauksaimniecības produktu audzētājs, pārstāve Linda Mieriņa, vaicāta par Latgales priekšrocībām, norāda, ka reģiona lauksaimniecības uzņēmuma priekšrocība ir izglītota ģimene, kura strādā vienam mērķim un darbojas kopā. Viļakas  novada Susāju pagastā esošais uzņēmums uzsver, ka priekšrocība, nenoliedzami, ir arī ceļš, it īpaši, ja tas ir kvalitatīvs un ved uz pilsētu.

Linda Mieriņa skaidro, ka vienīgais, kas liecina par to, ka Latgalē mainās ekonomiskā situācija, ir pašvaldības, kuras aizņemas naudu, realizē projektus un uzlabo novadu centru infrastruktūru. „Centrā tas ir redzams, tikai žēl, ka izdarītais ir neatbilstošs iztērētajiem līdzekļiem,” piebilst Mieriņu pārstāve. „Uzņēmējdarbība, ja arī attīstās, tad gausi, jo trūkst uzņēmīgu, izglītotu un drosmīgu cilvēku, kuri gribētu riskēt, uzsākot savu biznesu. Protams, trūkst arī līdzekļu, jo jaunajiem, vietējiem cilvēkiem nav naudas un arī mantas, ko varētu ieķīlāt, lai tiktu pie naudas, savukārt no citurienes uz Latgali, lai uzsāktu uzņēmējdarbību un attīstītu reģiona ekonomiku, neviens nebrauks,” ar saviem novērojumiem dalās Linda Mieriņa. Viņa arī norāda, ka reģionā trūkst zemes ražošanai. „Zeme it kā ir, taču tās īpašnieki reizi gadā nopļauj zālāju platības, lai iegūtu LAD maksājumus, vai arī aizaudzē lauksaimniecības zemi ar krūmiem nevis to iznomā vai pārdod,” skaidro uzņēmuma pārstāve. 

Tāpat kā ZS Klīves pārstāvis Māris Šņickovskis no Zemgales, arī Linda Mieriņa norāda, ka laukos un balkus esošajā pilsētā pārsvarā palikuši bezcerīgie bezdarbnieki, kuri ir gatavi nevis strādāt, bet gan reizēm tikai pastrādāt, vienlaicīgi pieprasot ļoti labu samaksu, kādu Mieriņi vēl nav gatavi maksāt. „Viņiem nav motivācijas strādāt, jo saņem sociālos pabalstus, taču tie, kuri tiešām grib strādāt, savu vietu ir jau atraduši,” secina L. Mieriņa.

MieriņiMieriņu, kas ir gaļas liellopu un bioloģisko lauksaimniecības produktu audzētājs, noieta tirgus ir lielpilsētā, jo vietējie iedzīvotāji pērk lētu, importētu pārtiku lielveikalos. „Tas saistīts gan ar pirktspēju, gan izpratni par veselīgu uzturu, līdz ar to daudz laika un līdzekļu tērējam, lai savu produktu aizvestu pie pircēja,” bilst Linda Mieriņa. Viņa arī norāda, ka lielais attālums līdz pircējam produktu sadārdzina, tāpēc Latgales uzņēmējs vienmēr paliks zaudētājos attiecībā pret lielpilsētu tuvumā dzīvojošajiem uzņēmējiem. Vaicāta par šķēršļiem, kas kavē uzņēmuma attīstību, Mieriņu pārstāve norāda, ka iepriekš uzņēmējam strādāt traucēja Valsts ieņēmumu dienests, kas tagad kļuvis par konsultantu un palīgu, bet tā vietā stājušies Lauku atbalsta dienesta darbinieki, kuri, dalot līdzekļus un tos kontrolējot, nereti pārprot likuma doto varu, izmantojot to savu personīgo interešu un ambīciju apmierināšanai, vienlaicīgi esot neuzticīgi un aizdomīgi nevis atbalstoši.

Patlaban Mieriņu uzņēmumā darbojas divas paaudzes un uzņēmums apzinās, ka, lai izdzīvotu, ir jāattīstās, tādēļ pastāvīgi tiek kaldinātas jaunas, radošas idejas, kuras pavada vēlme strādāt. Uzņēmuma plānos ietilpst arī esošās ražošanas paplašināšana un bioloģisko produktu klāsta dažādošana. „Protams, cenšamies izmantot ES fondu līdzekļus, bet šobrīd īpaši svarīgi ir atrast investoru, kuram liktos saistošas mūsu ieceres, un kurš gribētu ieguldīt līdzekļus mūsu uzņēmumā, lai kopā ar Mieriņiem radītu jaunas darba vietas un uzlabotu ekonomisko situāciju šajā Latgales pusē,” noslēgumā piebilst uzņēmuma pārstāve.

 

*dati par 2014.gadu apkopoti uz 14.10.2014.

** Jaunreģistrēts uzņēmums, kuram 2013.gads bijis pirmais saimnieciskais gads

Autors

Lursoft