Lursoft news

Viesnīcu nozarē strādājošo uzņēmumu vidējais apgrozījums kopš 2011.gada audzis par 14,27%

2014. gada 15. augusts

Aizvadītais gads viesmīlības nozarē strādājošajiem uzņēmumiem nesis izaugsmi. To apliecina arī Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati, kuri rāda, ka 2013.gadā Latvijas viesnīcās un citās tūrisma mītnēs apkalpoti 1,8 miljoni viesu, kas ir par 11,8% vairāk nekā 2012.gadā. Pērn arī par 6,4% palielinājies nakšu skaits, ko viesi pavadījuši viesnīcās.

Nozares izaugsme atspoguļojas arī Lursoft apkopotajos datos, kuri parāda, ka viesnīcu nozarē strādājošo uzņēmumu apgrozījumam ir tendence pēdējos gados palielināties, savukārt nozares zaudējumi ar katru gadu sarūk.

Visapjomīgās tiešās investīcijas nozares uzņēmumos ieguldījuši norvēģi

Pēc Lursoft veiktajiem aprēķiniem, patlaban viesnīcu un citu tūrisma mītņu sfērā Latvijā strādā vairāk nekā 1 300 uzņēmumi, no kuriem desmitā daļa nozarē strādā jau vairāk nekā divdesmit gadus, savukārt 45,73% ir vecāki par desmit gadiem.  Jānorāda, ka visaktīvāk jauni uzņēmumi nozarē reģistrēti laika posmā no 2004.gada līdz 2008.gadam, kad piecu gadu laikā nozarei piepulcējušies nepilni 40% no visiem viesnīcu un citu tūrisma mītņu nozarē strādājošajiem uzņēmumiem.

Lai arī kopējais uzņēmumu skaits  viesnīcu un citu tūrisma mītņu sfērā šķiet samērā augsts, viesnīcas Roma īpašnieku pārstāve un vadītāja Linda Abu Meri norāda, ka nozarē strādājošo uzņēmumu skaits nav sasniedzis maksimumu. Kā zināms, šobrīd Rīgā tiek celtas vairākas viesnīcas, viena no lielākajām – bijusī viesnīca Rīga – tiek rekonstruēta, kas nozīmē, ka nākotnē konkurence viesmīlības biznesā tikai pieaugs un liks pašreizējām viesnīcām domāt par pakalpojumu klāsta papildināšanu, cenu politiku un servisa paaugstināšanu. „Nesezonu periodos viesnīcu aizpildījums ir zems, un nākotnē tas varētu pazemināties, ja vien par tūrismu atbildīgās institūcijas pastiprināti nestrādās, piesaistot tūristus Latvijai,” atzīst Linda Abu MeriViņa gan norāda, ka lielu pasākumu laikā viesnīcu skaits šobrīd ir nepietiekams. Lai nodrošinātu uzņēmuma apgrozījumu, viesnīca  Roma patlaban strādā ne tikai lai piesaistītu ārvalstu, bet arī vietējo publiku, izīrējot konferenču zāles, telpas banketiem, šogad uzsākot izīrēt arī telpas kāzu organizēšanai.

Ņemot vērā laiku, kad dibināta lielākā daļa no pētāmajā jomā strādājošajiem uzņēmumiem, likumsakarīgs ir fakts, ka viesnīcu un citu tūrisma mītņu vidējais pamatkapitāls ir 2 814,74 EUR, kas līdzvērtīgi 2 000 Ls, savukārt mazkapitāla SIA veido 10,00% no visām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, kas patlaban darbojas nozarē.

Lursoft dati liecina, ka ārvalstu tiešās investīcijas izdevies piesaistīt nepilniem 15% no nozarē strādājošajiem uzņēmumiem. To vidū absolūts līderis investīciju apjoma ziņā, kas ieguldītas nozares uzņēmumu pamatkapitālos, ir Norvēģija ar 44,33 milj.EUR, aiz kuras ar 12,61 milj.EUR seko ASV un 12,05 milj.EUR Šveice.

Lielākie ārvalstu investori Latvijas viesnīcās

 

Vismazāk viesnīcu Zemgales reģionā

Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati rāda, ka aizvadītajā gadā no kopējā ārvalstu viesu skaita 83,2% uzņemti Rīgā, 7,7% Jūrmalā un 1,2% Liepājā. Arī Latvijas ceļotāju vidū populārākais nakšņošanas galamērķis bijusi Rīga (28%), aiz kuras ar 9,1% seko Jūrmala un 9% Liepāja. Ņemot vērā ceļotāju biežāk izvēlētos galamērķus, likumsakarīgi, ka vairāk nekā puse jeb 60,5% no visiem viesnīcu nozarē strādājošajiem uzņēmumiem reģistrēti Rīgā un tās apkārtnē, aiz kuras ar 14,6% seko Kurzeme. Lursoft apkopotie dati liecina, ka vismazākais viesmīlības sfērā strādājošo uzņēmumu skaits reģistrēts Zemgalē, proti, 6%, kas savā ziņā izskaidrojams ar Rīgas klātbūtni. 

Viesnīcu nozare sadalījumā pa reģioniem

Lai arī vasaras tūrisma sezonas laikā reģionos esošajām viesnīcām izdodas piesaistīt tūristus un nodrošināt savu izdzīvošanu, Skrundas muižas valdes priekšsēdētājs Edgars Vizulis norāda, ka tūrisma objekts Latvijas laukos noteikti nav investīcija, kura ļoti ātri atmaksāsies, tādēļ ir kārtīgi jāpārdomā, vai ir vērts šādā uzņēmējdarbībā iesaistīties. „Tūrisma nozarē ir izteikta sezonalitāte, ziemas mēnešos ir vairākkārt mazāks apgrozījums nekā vasaras periodā, taču jārēķinās, ka arī ziemā objekts ir jāuztur, darbiniekiem ir jāmaksā algas, nodokļi, jāiepērk produkti. Un arī šajos tukšajos mēnešos sniegtais pakalpojums ir jāsniedz tieši tikpat labā līmenī kā vasaras sezonā, tādēļ bieži vien daļa no vasaras ieņēmumiem ir jānovirza uzturēšanas izmaksām nesezonas periodā,” skaidro E. Vizulis. Viņš arī piebilst, ka darbojoties sezonāli uzņēmumam būs lielas problēmas ar kvalificētu darbaspēju, jo, ja darbinieki nepieciešami tikai uz dažiem mēnešiem gadā, tie parasti mainās katru sezonu un šis faktors savukārt var negatīvi ietekmēt servisa līmeni kopumā, jo ir jāiegulda liels darbs un resursi darbā ar personālu, apmācībām, lai apkalpošanas līmenis būtu pietiekoši labs.

Apskatot, kā ar nozares attīstību sekmējas Latvijas lielākajās pilsētās, jānorāda, ka 9 republikas nozīmes pilsētās koncentrēta puse no visiem viesnīcu jomas uzņēmumiem. Protams, kā ierasts, lielākā daļa jeb 37,36% no visiem valstī reģistrētajiem viesu izmitināšanas nozarē strādājošajiem uzņēmumiem reģistrēti galvaspilsētā, aiz kuras ar 4,07% seko Jūrmala, bet ar 3,25% Liepāja.

To, ka lielajās pilsētās esošajām viesnīcām ir daudzkārt vieglāk piesaistīt tūristus, apstiprina arī Edgars Vizulis, kura vadītā Skrundas muiža atrodas Kurzemē, Ventas upes krastā. „Skrundā ir vien 3 000 iedzīvotāju, kas nozīmē, ka mums kā uzņēmumam, kas sniedz tūrisma un ēdināšanas pakalpojumus, vietējā pilsēta sniedz mazu pienesumu klientu piesaistei, tādēļ jākoncentrējas uz viesiem no citām Latvijas pilsētām un pārdomāti jāorganizē savas reklāmas aktivitātes viesu piesaistei,” saka Skrundas muižas valdes priekšsēdētājs. Viņš piebilst, ka Skrundas muižas pozitīvais aspekts ir tas, ka viesnīca atrodas Rīgas-Liepājas šosejas malā, kas ir viens no noslogotākajiem maršrutiem Latvijā, taču tajā pat laikā viesus no citām valstīm Skrundas muižai piesaistīt ir ļoti sarežģīti, jo tieša reklāmas kampaņa būtu pārāk dārga un diez vai pietiekoši efektīva viesnīcai Latvijas lauku reģionā. Pēc Edgara Vizuļa domām, labākā reklāma ir labas atsauksmes no viesiem, kas viesnīcā reiz jau bijuši, kā arī aktīvi tiek izmantoti dažādu aģentu pakalpojumi un trešās puses, lai uzlabotu pārdošanas rezultātus.

 

Trīs gadu laikā nozares apgrozījums audzis par 14,27%

Viesnīcu nozarē strādājošie uzņēmumi var lepoties gan ar augstāku apgrozījumu nekā valstī vidēji, gan arī ar straujāku apgrozījuma pieaugumu.

Lursoft pētījuma ietvaros apkopotie dati rāda, ka viesnīcu sfērā strādājošo uzņēmumu vidējais apgrozījums kopš 2011.gada audzis par 14,27%, kamēr valsts vidējā rādītāja kāpumu trīs gadu laikā veidojuši vien 6,93%. 2013.gadā viens viesnīcu nozarē strādājošais uzņēmums apgrozījis vidēji 29 971 EUR (mediāna), kas ir par 12,74% vairāk nekā valstī vidēji. Pētot viesmīlības nozares vidējā apgrozījuma dinamiku laika posmā no 2011.gada, redzams, ka ar katru gadu tas uzrāda aizvien lielāku pārsvaru pār valsts vidējo rādītāju. Tā, piemēram,  2011.gadā nozares apgrozījums uz vienu uzņēmumu bijis par 5,50% augstāks nekā valstī vidēji, 2012.gadā pārsvars audzis jau līdz 11,96%, bet pērn sasniedzis jau iepriekš pieminētos 12,74%.

Jānorāda gan, ka viesnīcu un citu tūrisma mītņu nozarē strādājošo uzņēmumu vidējais apgrozījums būtiski atšķiras, ja uzņēmumi tiek skatīti sadalījumā pēc to klasifikācijas. Tā, piemēram, pērn uzņēmumi, kuri nodarbojas ar izmitināšanu viesnīcās un līdzīgās apmešanās vietās, apgrozījuši vidēji 36 951 EUR, kamēr viesu namu vidējais apgrozījums bijis nepilnas 3 reizes mazāks, proti, 13 422 EUR, kas izskaidrojams gan ar tūrisma mītņu ietilpību, gan sniegto pakalpojumu klāstu, kā arī sezonalitāti, kas viesu namiem ir izteiktāka. Viszemākais apgrozījums 2013.gadā bijis dienesta viesnīcu tipa naktsmītnēm, proti, 3 415 EUR, tiesa gan, trīs gadu laikā tieši šī veida tūrisma mītnes spējušas visievērojamāk palielināt apgrozījumu, kas kopš 2011.gada audzis par 156,96%.

Pēdējo gadu laikā apgrozījums audzis gan viesu namiem, gan dienesta viesnīcu un kempinga tipa naktsmītēm, izņēmums bijušas vien viesnīcas, kuru vidējais apgrozījums kopš 2011.gada samazinājies par 4,09%.

Viesnīcu nozares vidējais apgrozījums

2013.gadā apgrozījumu, kas lielāks par 10 milj.EUR, uzrādījuši divi nozares uzņēmumi – AS VIESNĪCA LATVIJA un SIA BBH Investments, kas plašāk zināma ar zīmolu Baltic Beach Hotel, savukārt vairāk nekā 1 milj.EUR pērn apgrozījuši nepilni 3% no visiem nozares uzņēmumiem.

Nozares TOP 3 lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma 2013.gadā

Nr.p.k. Uzņēmums

Reģistrācijas gads

Apgrozījums, milj.EUR Izmaiņas pret 2012.gadu, %
1. SIA VIESNĪCA LATVIJA 1991 21,18 +19,92
2. AS BBH Investments 1991 11,50 +8,04
3. SIA POLAR BEK DAUGAVA 1992 6,39 +4,43

 

Viesnīcu zaudējumi sarūk, bet vēl nepietuvojas valsts vidējam rādītājam

Pretstatā apgrozījumam, kas viesnīcu nozarē pēdējos gados bijis augstāks nekā valstī vidēji, skatot vidējo peļņu/zaudējumus, vairs nav vērojama tik pozitīva aina. Tā, piemēram, 2011.gadā nozares uzņēmumi strādājuši ar 1 111 EUR lieliem zaudējumiem katrs, kamēr valstī vidēji viens uzņēmums guvis 73 EUR zaudējumus, kas ir piecpadsmit reižu mazāk nekā nozarē. Lai arī kopš 2011.gada nozares uzņēmumu vidējie zaudējumi ar katru gadu turpinājuši sarukt, arī 2013.gadā tie bijuši ievērojami lielāki nekā valstī vidēji. Viena no problēmām, kas kavē straujāku nozares uzņēmumu attīstību, viennozīmīgi ir lielais nodokļu slogs. Pēc Lindas Abu Meri domām, augstie darbaspēka, īpašuma u.c. nodokļi ievērojami samazina to peļņas daļu, ko citkārt būtu iespējams novirzīt viesnīcu labiekārtošanai un darbinieku skaita palielināšanai ar mērķi pilnveidot servisu.

Viesnīcu zaudējumi

Analizējot nozares uzņēmumus jau sadalījumā pēc to piedāvāto mītņu veidiem, redzams, ka pērn vismazākie zaudējumi 2013.gadā bijuši uzņēmumiem, kuri nodrošina nakšņošanu dienesta viesnīcu tipa naktsmītnēs, proti, vidēji 144 EUR, bet vislielākie – viesu namiem (-827 EUR) un viesnīcām (-824 EUR). Jāpiebilst, ka kopš 2011.gada savus zaudējumus izdevies samazināt visu apskatīto tūristu izmitināšanas veidu uzņēmumiem. Visievērojamāk, teju 4 reizes, zaudējumi samazinājušies dienesta viesnīcu tipa naktsmītnēm, aiz kurām seko kempingi (zaudējumi samazinājušies 3,3 reizes) un viesnīcas (2,8 reizes).

Ņemot vērā apjomīgo apgrozījumu, arī gūtās peļņas ziņā 2013.gadā pārliecinošu pirmo vietu ieņem AS VIESNĪCA LATVIJA, kas pērn guvusi 10,86 milj.EUR peļņu, aiz tās ar 1,33 milj.EUR seko SIA ELIZABETES CENTRS un igauņu HOTELL JURMALA OU piederošā SIA ARIMAJA JŪRMALA ar 0,68 milj.EUR peļņu.

Nozares TOP 3 lielākie uzņēmumi pēc peļņas 2013.gadā

Nr.p.k. Uzņēmums

Reģistrācijas gads

Peļņa, milj.EUR Izmaiņas pret 2012.gadu, %
1. SIA VIESNĪCA LATVIJA 1991 10,86 +292,80
2. AS ELIZABETES CENTRS 1997 1,33 +88,79
3. SIA ARIMAJA JŪRMALA 2003 0,68 +31,65

Jānorāda, ka no visiem nozares uzņēmumiem, kas pagājušajā gadā strādājuši ar peļņu, 58,43% reģistrēti Rīgā un tās apkārtnē.

 

Vidējais darbinieku skaits nozarē pēdējos gados palicis nemainīgs

Pētījuma ietvaros apkopotie dati rāda, ka pēdējos gados nodarbināto darbinieku skaits palicis nemainīgs. Proti, vidēji viens viesnīcu nozarē strādājošais uzņēmums nodarbina 2 darbiniekus, kas ir tikpat, cik valstī uzņēmumi vidēji. Viesnīcu tipa apmešanās vietām vidējais darbinieku skaits likumsakarīgi ir augstāks nekā, piemēram, viesu namiem vai dienesta viesnīcām. Pēc Lursoft aprēķiniem aizvadītajā gadā vidējais darbinieku skaits viesnīcās sasniedzis 4 strādājošos, kamēr pārējās tūrisma mītnēs tas bijis uz pusi mazāks. Lursoft dati rāda, ka 17% no visiem nozares uzņēmumiem strādā vismaz 10 darbinieki, savukārt 1,3% nozares uzņēmumu strādājošo skaits pārsniedz 100 cilvēkus.

Viesnīcas Roma vadītāja Linda Abu Meri norāda, ka viena no lielākajām nozares problēmām ir atrast kvalificētus, apzinīgus un strādātgribošus darbiniekus. Viņa skaidro, ka Viesnīcu Roma pārvaldot kopš pagājušā gada oktobra un tikai šobrīd var teikt, ka ir pilnībā nokomplektēta kvalificēta darbinieku komanda – administrācija, viesu uzņemšanas speciālisti, ēdināšanas sektora darbinieki un uzkopšanas serviss.

Lielākais darba devējs nozarē pēc Lursoft aprēķiniem 2013.gadā bijis SIA BBH Investments, kuram pieder ne tikai Baltic Beach Hotel viesnīca Jūrmalā, bet arī rūpniecības preču veikali Rīgā un Salaspilī. Pērn uzņēmums ar darba vietām nodrošinājis 359 darbiniekus, kas ir par 4,66% vairāk nekā gadu iepriekš.

Otrs lielākais darbinieku skaits pērn bijis AS VIESNĪCA LATVIJA (219 strādājošie), savukārt trešais lielākais darba devējs nozarē pagājušajā gadā bijis SIA LATVIJAS-VĀCIJAS KOPUZŅĒMUMS REHO, kas pārvalda Kolonna viesnīcu tīklu.

Nozares TOP 3 lielākie darba devēji 2013.gadā

Nr.p.k. Uzņēmums

Reģistrācijas gads

Darbinieku skaits Izmaiņas pret 2012.gadu, %
1. SIA BBH Investments 1991 359 +4,66
2. AS VIESNĪCA LATVIJA 1991 219 -12,05
3. SIA LATVIJAS-VĀCIJAS KOPUZŅĒMUMS REHO 1991 180 -3,22

Komentāri

Nav pievienots neviens komentārs.

*