Lursoft news

Lursoft pētījums: Kopējās uzņēmējdarbības tendences Latgalē ir pozitīvas

2013. gada 30. septembris

Lai noskaidrotu, vai uzņēmumu biznesa veiksme ir atkarīga no tā piederības kādam konkrētam Latvijas novadam un rastu atbildi uz jautājumu, vai uzņēmumu finanšu rādītāji atšķiras atkarībā no tā darbības reģiona, Lursoft uzsācis pētījumu ciklu.

Pētījuma ietvaros Lursoft apskatīs uzņēmumu reģistrācijas un likvidācijas tendences novados, noskaidros, kādi ir bijuši uzņēmumi finanšu rādītāji pirms krīzes un uzzinās, vai tā šajā Latvijas vēsturiskajā daļā jau pārvarēta.

Šoreiz galvenā uzmanība tiek pievērsta Latgalē reģistrētajiem uzņēmumiem.

 

Veiksmīgi atkopjas no krīzes

Lai arī krīzes iespaidā Latgalē reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis par 12,64%, noslīdot no 14 061 2009.gadā līdz 12 284 2010.gadā, kopējās tendences novada uzņēmējdarbībā ir pozitīvas. Par to liecina arī veiksmīgā atkopšanās jau nākamajā gadā pēc krituma, kad Latgalē reģistrēto uzņēmumu kopējais skaits pieaudzis par 20,96%. Arī 2012.gadā Latgalē reģistrēto uzņēmumu kopējais skaits turpinājis pieaugt, un tas sasniedzis jau 15 579.

Jāpiebilst, ka liela daļa no pēdējos gados novadā reģistrētajiem uzņēmumiem ir arī mazkapitāla SIA. Pēc Lursoft pētījuma datiem kopš 2010.gada maija Latgalē reģistrētas jau 1 624 SIA ar samazinātu pamatkapitālu.

Latgalē reģistrēto uzņēmumu skaits

Šogad Latgalē uzņēmumu pulkam piepulcējušās 587 jaunas firmas, no kurām 327 ir ar samazinātu pamatkapitālu.

Likvidēto uzņēmumu skaits Latgalē visaugstāko punktu sasniedzis 2010.gadā, kad to skaits, salīdzinot, piemēram, ar 2009.gadu, pieaudzis gandrīz divas reizes. Pēc Lursoft apkopotajiem datiem, pēdējo piecu gadu laikā Latgales reģionā likvidēto uzņēmumu skaits sasniedzis 1 844. Šogad novadā likvidēti 211 uzņēmumi.

Latgalē likvidēto uzņēmumu skaits

Apskatot Latgalē strādājošos uzņēmumus pēc to darbības jomas, jāteic, ka vadošās uzņēmējdarbības nozares novadā ir jauktā lauksaimniecība un kravu pārvadājumi pa autoceļiem. Kā populārākās darbība sfēras Latgales uzņēmēju vidū jāmin arī mazumtirdzniecība un nekustamā īpašuma pārvaldīšana un izīrēšana.

Reģistrētie uzņēmumi Latgalē

Uzņēmumu apgrozījumam līdz rekordgada rādītājam vēl jāaug

Pēc 2008.gada, kad novada uzņēmumi uzrādīja ievērojamus finanšu rezultātus, pēdējie gadi nesuši ievērojamas izmaiņas, liecina Lursoft pētījuma rezultāti. 2008.gadā vidējais apgrozījums uz vienu Latgalē reģistrēto uzņēmumu veidojis 23,347 tūkst.Ls, savukārt jau nākamajā gadā tas samazinājies gandrīz uz pusi, nokrītoties līdz 12,601 tūks.Ls. Viszemākais vidējais apgrozījums uz vienu uzņēmumu Latgalē reģistrēts 2010.gadā, kad bijis arī pēdējo gadu vislielākais likvidēto uzņēmumu skaits.

Pēdējos divus gadus Latgalē reģistrēto uzņēmumu apgrozījumam ir neliela tendence pieaugt. Pēc Lursoft apkopotajiem datiem, salīdzinājumā ar 2010.gadu, pērn vidējais apgrozījums uz vienu uzņēmumu novadā pieaudzis par 9,36%, sasniedzot 13,289 tūkst.Ls.

Latgales uzņēmumu vidējais apgrozījums

Aizvadītajā gadā, pēc Lursoft apkopotajiem datiem, Latgalē ar vislielāko apgrozījumu strādājis 1994.gadā reģistrētais SIA Mamas D. Salīdzinot ar 2011.gadu, kad SIA Mamas D apgrozījis 47,691 milj.Ls, pērn uzņēmuma apgrozījums audzis par 47,00%, sasniedzot jau 70,110 milj.Ls. Lursoft izziņā redzams, ka biodegvielas ražotāja SIA Mamas D ir trīs īpašnieki – Inna Oleksina, Aleksandrs Grahovskis un Dmitrijas Aleksins.

Arī otrajā un trešajā vietā pēc apgrozījuma lieluma Latgalē aizvadītajā gadā ierindojušies Daugavpilī reģistrēti uzņēmumi. Pagājušajā gadā, apgrozot 33,531 milj.Ls, otrs lielākais uzņēmums pēc apgrozījuma Latgalē bijis SIA Euro Energo Company. 1992.gadā uzņēmums savu darbību uzsācis ar nosaukumu DINAS, savu pašreizējo vārdu iegūstot vien 2007.gada februārī. Pēc Lursoft rīcībā esošās informācijas, SIA Euro Energo Company pamatnodarbošanās saistīta ar degvielas cietā, šķidrā un gāzveida kurināmā un līdzīgu produktu vairumtirdzniecību. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Lielbritānijā esošais Montferrer LP.

Lursoft apkopotie pētījuma rezultāti rāda, ka 2012.gadā trešais lielākais Latgales uzņēmums pēc apgrozījuma bijis AS Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca. Salīdzinot ar 2011.gadu, kad uzņēmums apgrozījis 23,463 milj.Ls, pērn tam izdevies apgrozījumu kāpināt par 30,38%, sasniedzot 30,591 milj.Ls.

Jāpiebilst, ka starp TOP 10 lielākajiem Latgales uzņēmumiem pēc apgrozījuma 2012.gadā, iekļuvuši 7 uzņēmumi no Daugavpils un pa vienam no Preiļu novada, Rēzeknes un Rēzeknes novada.

Lielākie Latgalē reģistrētie uzņēmumi pēc apgrozījuma 2012.gadā:

  1. SIA Mamas D (Daugavpils) – 70,110 milj.Ls;
  2. SIA Euro Energo Company (Daugavpils) – 33,531 milj.Ls;
  3. AS Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca (Daugavpils) – 30,591 milj.Ls;
  4. SIA SKINEST LATVIJA (Daugavpils) – 27,622 milj.Ls;
  5. AS Preiļu siers (Preiļu novads) – 26,616 milj.Ls;
  6. SIA INTERGAZ (Daugavpils) – 25,524 milj.Ls;
  7. SIA RĒZEKNES GAĻAS KOMBINĀTS (Rēzekne) – 24,136 milj.Ls;
  8. AS Daugavpils siltumtīkli (Daugavpils) – 21,537 milj.Ls;
  9. SIA ANTARIS (Daugavpils) – 21,034 milj.Ls;
  10. SIA VEREMS (Rēzeknes novads) – 17,068 milj.Ls.

Latgales uzņēmumu vidējais apgrozījums

Veiksmīgākā Latgales uzņēmuma peļņa pērn pārsniegusi par 11 milj.Ls

Apkopojot ziņas par Latgalē reģistrēto uzņēmumu vidējo peļņu pēdējo piecu gadu laikā, jāsecina, ka uzņēmējiem ļoti veiksmīgi ir izdevies izkļūt no 2009.gada krīzes, jo jau nākamajā, t.i., 2010.gadā, tie atgriezušies 2008.gada līmenī. Pēdējos gados būtiskas izmaiņas vidējās peļņas rādītājā nav novērotas.

Latgales uzņēmumu vidējā peļņa/zaudējumi

Pērn, palielinot apgrozījumu par 19,51% un peļņu par 47,29%, par uzņēmumu, kurš gadu noslēdzis ar vislielāko peļņu, Latgalē kļuvis SIA LatRosTrans. 2012.gadā Ilūkstes novadā reģistrētais uzņēmums pēc nodokļu nomaksas guvis 11,818 milj.Ls peļņu. SIA LatRosTrans ir naftas un naftas produktu transportēšanas uzņēmums, kas nodrošina dīzeļdegvielas transportēšanu pa maģistrālo cauruļvadu no Baltkrievijas robežas līdz Ventspilij.

Pēc gūtās peļņas otrs lielākais uzņēmums Latgalē 2012.gadā bijis 1996.gadā reģistrētais Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas SIA VEREMS, kura īpašnieks ir AS LATVIJAS FINIERIS. SIA VEREMS apgrozījums aizvadītajā gadā audzis par 7,34%, kas ļāvis arī par 12,28% palielināt uzņēmuma peļņu. Pārskata gadu SIA VEREMS noslēdzis ar 1,925 milj.Ls lielu peļņu pēc nodokļu nomaksas.

Lursoft apkopotie dati rāda, ar trešo lielāko peļņu Latgalē pagājušajā gadā var lepoties SIA Z-Light. Līvānos esošā optisko šķiedru kabeļu ražotāja peļņu 2012.gadā veidojuši 1,227 milj.Ls.

Atšķirībā no TOPa, kurā apkopoti Latgales lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma, uzņēmumu sarakstā, kurā sarindoti līderi pēc peļņas rādītāja, tik izteikti vairs nedominē Daugavpils uzņēmumi. Starp uzņēmumiem ar lielāko peļņu pagājušajā gadā iekļuvuši 3 uzņēmumi no Līvānu novada, 3 no Daugavpils, 2 no Rēzeknes novada un pa vienam no Ilūkstes un Viļānu novadiem.

Lielākie Latgalē reģistrētie uzņēmumi pēc peļņas 2012.gadā:

  1. SIA LatRosTrans (Ilūkstes novads) – 11,818 milj.Ls;
  2. SIA VEREMS (Rēzeknes novads) – 1,925 milj.Ls;
  3. SIA Z-Light (Līvānu novads) – 1,227 milj.Ls;
  4. SIA LEAX Rēzekne (Rēzeknes novads) – 888,646 tūkst.Ls;/li>
  5. SIA AXON CABLE (Daugavpils) – 883,288 tūkst.Ls;
  6. SIA VLAKON (Viļānu novads) – 877,777 tūkst.Ls;
  7. SIA LATTEPS (Daugavpils) – 787,722 tūkst.Ls;
  8. AS Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca (Daugavpils) – 664,015 tūkst.Ls;
  9. SIA Līvānu kūdras fabrika (Līvānu novads) – 642,074 tūkst.Ls;
  10. SIA ZELTA ZEME (Līvānu novads) – 636,802 tūkst.Ls.

Vidējais darbinieku skaits Latgalē pēdējos gados palicis nemainīgs

Ņemot vērā, ka plašsaziņas līdzekļos daudz runāts par Latgalē esošo augsto bezdarba līmeni un darba vietu trūkumu, Lursoft sava pētījuma ietvaros arī izpētījis, kāda ir kopējā tendence ar novada uzņēmumos nodarbināto skaitu.

Skatot vidējos novada rādītājus, redzams, ka pēdējo četru gadu laikā Latgalē reģistrēto uzņēmumu vidējais darbinieku skaits saglabājies nemainīgs. Ja pirms krīzes iestāšanās, t.i., 2008.gadā, vidēji vienā uzņēmumā strādājuši 3 darbinieki, tad kopš 2009.gada šis rādītājs sarucis līdz 2 nodarbinātajiem.

Latgalē strādājošo uzņēmumu vidējais darbinieku skaits

Apkopojot datus par Latgales lielākajiem darba devējiem, Lursoft secinājis, ka no TOP 10 uzņēmumiem 7 reģistrēti Daugavpilī, savukārt atlikušie – Rēzeknē un tās novadā.

Absolūts līderis nodarbināto skaita ziņā ir SIA Daugavpils reģionālā slimnīca, kurā 2012.gadā strādājuši 1 416 darbinieki. Pagājušajā gadā slimnīca gan nevar lepoties ar spīdošiem finanšu rādītājiem, jo, kā regulāri tiek vēstīts plašsaziņas līdzekļos, medicīnas jomā Latvijā trūkst nepieciešamā finansiālā atbalsta. 2012.gadā SIA Daugavpils reģionālā slimnīca strādājusi ar 14,258 milj.Ls apgrozījumu, gadu noslēdzot ar 388,963 tūkst.Ls lieliem zaudējumiem. Slimnīcas lielākā kapitāldaļu turētāja ir Daugavpils pilsētas dome, kurai pieder 89,86% daļu, 7,60% pieder Daugavpils novada domei, bet 2,54% – Ilūkstes novada domei.

Darbinieku skaita ziņā otrs lielākais Latgales uzņēmums pērn bijis SIA ANTARIS, kurš nodarbinājis kopskaitā 683 cilvēkus. 1991.gadā reģistrētais mazumtirdzniecības uzņēmums pieder Antonijam Samburam un Oksanai Očeredņukai. Lai gan 2012.gadā SIA ANTARIS apgrozījums saglabājies iepriekšējā gada līmenī, uzņēmumam savu peļņu izdevies audzēt par 57,94%. Aizvadītajā gadā SIA ANTARIS apgrozījis 21,034 milj.Ls, gūstot 350,943 tūkst.Ls lielu peļņu.

Trešajā vietā pēc darbinieku skaita ierindojusies vēl viena Daugavpilī esoša medicīnas iestāde – VSIA Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca. Slimnīcā pagājušajā gadā strādājuši 605 darbinieki. VSIA Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca reģistrēta 1998.gadā un 2002.gadā reorganizācijas ceļā slimnīcai pievienota Bezpeļņas organizācija valsts uzņēmums DAUGAVPILS PSIHONEIROLOĢISKO SLIMNIEKU REHABILITĀCIJAS UZŅĒMUMS. Pērn, lai arī strādāts ar finanšu rādītāju kritumu slimnīcai izdevies gadu noslēgt ar 5,166 tūkst.Ls peļņu. Gada laikā apgrozīti 4,355 milj.Ls.

Lielākie Latgalē reģistrētie uzņēmumi pēc darbinieku skaita 2012.gadā:

  1. SIA Daugavpils reģionālā slimnīca (Daugavpils) -1 416 darbinieki;
  2. SIA ANTARIS (Daugavpils) – 683 darbinieki;
  3. VSIA Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca (Daugavpils) – 605 darbinieki;
  4. SIA RĒZEKNES SLIMNĪCA (Rēzekne) – 540 darbinieki;
  5. SIA Daugavpils autobusu parks (Daugavpils) – 484 darbinieki;
  6. SIA Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums (Daugavpils) – 418 darbinieki;
  7. SIA AXON CABLE (Daugavpils) – 410 darbinieki;
  8. SIA RĒZEKNES GAĻAS KOMBINĀTS (Rēzekne) – 410 darbinieki;
  9. AS Ditton pievadķēžu rūpnīca (Daugavpils) – 337 darbinieki;
  10. SIA VEREMS (Rēzeknes novads) – 325 darbinieki.

Latgales uzņēmumu darbinieku skaits

Uzņēmēja viedoklis: Latgales attīstība veicinātu kvalificētu speciālistu pieplūdumu reģionam

AS Latvijas Maiznieks valdes loceklis un pārdošanas un mārketinga vadītājs Artūrs Ilziņš norāda, ka uzņēmuma attīstība ir atkarīga ne tikai no Latgales, bet arī visas Latvijas kopējās attīstības. „Mūsu produkciju ir iespējams iegādāties visā Latvijā, bet, protams, ka esam ieinteresēti Latgales attīstībā, jo tas veicinātu kvalificētu speciālistu pieplūdumu šim reģionam un infrastruktūras uzlabošanu, kas ir svarīgs aspekts ļoti daudziem uzņēmumiem,” skaidro A. Ilziņš. Viņš arī atzīmē, ka uzņēmums jūt iedzīvotāju skaita kritumu, Latgalē, taču tajā pašā ir pārliecināts, ka ārzemēs dzīvojošie cilvēki atgriezīsies Latgalē, ja reģions attīstīsies un tiks piedāvātas jaunas darba vietas ar pienācīgu atalgojumu. „Tas ir AS Latvijas Maiznieks interesēs, jo aizbraukušie cilvēki ir mūsu klienti,” piebilst uzņēmuma valdes loceklis.

Runājot par Latgales priekšrocībām, Artūrs Ilziņš uzsver, ka katrā reģionā var atrast priekšrocības, bet tās ir jāmāk arī izmantot. AS Latvijas Maiznieks valdes loceklis: „Daugavpils ir Latvijas otrā lielākā pilsētā, tādēļ ir krietni vien lielākas iespējas darbaspēka izvēlē, bet jāņem arī vērā, ka šajā pilsētā strādā citi lieli uzņēmumi un ir nemitīga cīņa par labākajiem darbiniekiem. Tieši tādēļ mēs maksājam pienācīgu atalgojumu un ieguldām līdzekļus darbinieku izglītošanā, lai personāla manīgums nebūtu liels. Bet kā jau minēju iepriekš, tad katrā reģionā ir savas priekšrocības un galvenais ir mācēt tās izmantot.”

„Protams, ka pēdējo gadu laikā ir bijusi liela konkurence par darba vietām un tas mums ir ļāvis nokomplektēt spēcīgu kolektīvu no vietējiem iedzīvotājiem. Mēs turpinām paplašināties un uzlabojoties ekonomiskajai situācijai ir redzams, ka labu speciālistu sāk pietrūkt. Tas pats ir vērojams arī zemākas kvalifikācijas darbinieku piesaistē. Tieši tādēļ mēs vēlamies, lai Latgales ekonomika attīstās un mājās atgriežas ārzemēs strādājošie tautieši, jo brīvo darba vietu skaits Latgalē pieaugs un pieaugs arī uzņēmumu konkurence par darbiniekiem,” piebilst AS Latvijas Maiznieks, kas ir viens no Daugavpils lielākajiem uzņēmumiem, pārdošanas un mārketinga vadītājs.

Papildus informācija:

Autors

Lursoft