Lursoft news

Lursoft pētījums: veiksmīgākie uzņēmumi, kuri savu darbību uzsākuši kā mazkapitāla SIA, apgroza pat vairāk nekā 9 milj.Ls

2013. gada 12. augusts

Ņemot vērā, ka pēdējos gados lielu daļu no jaunreģistrētajiem uzņēmumiem veido tieši mazkapitāla SIA, Lursoft veicis pētījumu, lai noskaidrotu, cik veiksmīgi ir šo SIA ar samazinātu pamatkapitālu finanšu rādītāji un kāds ir to kopējais pienesums Latvijas tautsaimniecībai.

Lursoft apkopotie rezultāti liecina, ka kopš 2010.gada maija, kad tika dota zaļā gaisma mazkapitāla SIA reģistrācijai, to skaits sasniedzis jau 34 090, tiesa gan, no tām 478 jau likvidētas, kas nozīmē, ka faktiski darbojas 33 612 SIA ar samazinātu pamatkapitālu.

Skatoties sadalījumā pa nozarēm, visbiežāk mazkapitāla SIA savu pamatdarbību izvēlējušās saistīt ar uzskaites, grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumu sniegšanu un konsultēšanu nodokļu jautājumos. Liela daļa jauno SIA nodarbojas arī ar konsultēšanu komercdarbībā un vadībzinībās, kā arī strādā būvniecības jomā.

Pamatkapitālu palielinājuši vien nepilni 20% mazkapitāla SIA

Jau vēstīts, ka Komerclikums paredz, ka mazkapitāla SIA pamatkapitāls ir jāpalielina, tiesa gan, netiek atrunāts, cik ilgā vai īsā laika posmā palielināšana jāveic. Pēc Lursoft rīcībā esošajiem datiem, šo gadu laikā no visām SIA ar samazinātu pamatkapitālu kapitālu palielinājušas vien 6 723, t.i., nepilni 20%. Jāpiebilst, ka 94% gadījumu pamatkapitāls pēc palielināšanas veido vismaz 2 000Ls.

Atsevišķos gadījumos, kā rāda Lursoft datu bāzēs pieejamā informācija, uzņēmumu, kuri sākotnēji reģistrēti kā mazkapitāla SIA, pamatkapitāls pēc palielināšanas sasniedzis par vairākus miljonus latus. Absolūts rekordists šajā ziņā ir 2011.gadā dibinātais SIA GREENDECK, kura pamatkapitāls jau drīz vien pēc reģistrācijas palielināts līdz 2,300 milj.Ls. Ērikam Kursišam piederošais uzņēmums darbojas kokmateriālu un būvmateriālu vairumtirdzniecības un plastmasas izstrādājumu ražošanas jomā. Pērn SIA GREENDECK apgrozījumu veidojuši 29 513Ls, bet peļņu – 3 293Ls.

Pēc pamatkapitāla otrs lielākais komersants no visām SIA, kuras savu darbību uzsākušas ar samazinātu pamatkapitālu, ir elektroenerģijas ražotājs SIA Zemgales enerģijas parks. Uzņēmums reģistrēts 2011.gada 28.martā, bet š.g. 28.janvārī tā pamatkapitāls palielināts līdz 1,002 milj.Ls. Uzņēmuma pašreizējais kapitāldaļu turētājs ir 2012.gadā reģistrētais SIA ECOSIGMA, kura īpašnieks, savukārt, pastarpināti ir Luksemburgā esošais Latvian Estates S.A.

Trešais lielākais komersants pēc pamatkapitāla palielināšanas, kurš sākotnēji darbību uzsācis kā mazkapitāla SIA, ir 2010.gadā dibinātais SIA GODWINE. Konsultāciju un lauksaimniecības sfērā strādājošā uzņēmuma pamatkapitāls aizvadītā gada jūnijā palielināts līdz 618 000 Ls. Jāpiebilst, ka kopš reģistrācijas brīža teju katru gadu mainīts uzņēmuma nosaukums. 2010.gadā tas reģistrēts kā SIA Latgale BIO, bet jau 2011.gada jūnijā pārdēvēts par SIA Ciparu pasaule.

Atsevišķu mazkapitāla SIA apgrozījums pērn pārsniedzis pat 9 milj.Ls

Iespējams, viens no faktoriem, kas veicinājis mazkapitāla SIA finanšu rādītāju uzlabošanos, bijusi valsts ekonomikas kopējā izaugsme, jo, kā rāda Lursoft dati, pēdējos gados atkal reģistrēta tendence pieaugt gan uzņēmumu vidējam apgrozījumam, gan peļņai. Jāatzīmē, ka pirmie reģistrētie mazkapitāla SIA šogad atzīmē vien 3 gadu pastāvēšanas jubileju, tādēļ lielākā izaugsme tiem vēl tikai priekšā, jo, kā zināms, lai biznesā iegūtu vērā ņemamus apgriezienus, jāpaiet vairākiem gadiem.

Lursoft pētījums parāda, ka 2011.gadā vidējais viena mazkapitāla SIA apgrozījums bijis 31 947Ls, tiesa gan, nedaudz labāk veicies pašiem pirmajiem, t.i., 2010.gadā dibinātajiem mazkapitāla SIA, kuri vidēji apgrozījuši 33 904 Ls. Pagājušais gads nesis zināmas korekcijas, parādot, ka ne vienmēr svarīgākais ir uzņēmuma vecums. Tā, piemēram, vidējais mazkapitāla SIA apgrozījums aizvadītajā gadā veidojis 38 770Ls, kamēr 2010.gadā reģistrēto mazo SIA apgrozījums bijis par vidēji 20% mazāks, t.i. 31 142Ls uz vienu komersantu.

Mazkapitāla SIA apgrozījums

No visām līdz šim reģistrētajām mazkapitāla SIA vislielāko apgrozījumu 2012.gadā uzrādījis 2011.gada novembrī dibinātais SIA Demtar. Pērn vairumtirdzniecības sfērā strādājošais uzņēmums apgrozījis 9,175 milj.Ls, uzrādot 3 363Ls lielu peļņu pēc nodokļu nomaksas. SIA Demtar kapitāldaļu turētājs ir Gatis Melgalvis, kuram pieder vēl viens mazkapitāla uzņēmums – SIA BALTIC CEILINGS. Zīmīgi gan, ka vidējais darbinieku skaits, kā norādīts gada pārskatā, pērn SIA Demtar bijis 0.

Apgrozījuma ziņā otrs lielākais mazkapitāla SIA 2012.gadā bijis SIA DSL. Uzņēmums reģistrēts 2011.gada izskaņā un jau pērn apgrozījis 9,082 milj.Ls, gūstot 1 945Ls peļņu. Jūrmalā esošā uzņēmuma pamatkapitālu vēl aizvien veido 10Ls, tas pieder Sergejam Panteļejevam, kuram patlaban šis ir vienīgais piederošais uzņēmums. Uzņēmums norādījis, ka tā pamatdarbība saistīta ar metālu un metāla rūdu vairumtirdzniecību.

Trešais lielākais apgrozījums no visiem uzņēmumiem, kas sākotnēji savu darbību uzsākuši kā mazkapitāla SIA, aizvadītajā gadā bijis SIA NORDOKUK. Mašīnu un iekārtu vairumtirgotājs apgrozījis 5,751 milj.Ls, gadu noslēdzot ar 6 233Ls zaudējumiem. Jāpiebilst gan, ka Lursoft dati rāda, ka pagājušā gada novembrī, pamatojoties uz Valsts ieņēmuma dienesta lēmumu, reģistrēta SIA NORDOKUK saimnieciskās darbības apturēšana.

Pērn vidējā peļņa uz vienu mazkapitāla SIA sasniegusi 84 latus

Kā rāda Lursoft pētījums, pozitīva tendence iezīmējusies arī mazkapitāla SIA vidējās peļņas frontē. Ja 2011.gadā vidējie zaudējumi uz vienu SIA ar samazinātu pamatkapitālu bijuši 280Ls, tad pērn vidēji viens uzņēmums strādājis ar 84Ls peļņu. Apskatot tikai 2010.gadā reģistrētos mazkapitāla SIA, redzams, ka 2011.gadā to zaudējumi bijuši daudzkārt lielāki nekā vidēji visām valstī reģistrētajām mazkapitāla SIA kopā. 2011.gadā šie uzņēmumi strādājuši vidēji ar 941Ls zaudējumiem, pērn tos samazinot līdz 41Ls.

Mazkapitāla SIA peļņa

Sarindojot uzņēmums, kuri savu darbību uzsākuši kā mazkapitāla SIA, pēc peļņas lieluma 2012.gadā, pirmajā vietā ierindojies 1 lata SIA Barons Kvartāls. Uzņēmums reģistrēts 2011.gada decembrī, bet jau pērn sasniedzis 571 195Ls lielu peļņu. Ar nekustamā īpašuma pārvaldīšanu un izīrēšanu strādājošais uzņēmums aizvadītajā gadā nodarbinājis 6 darbiniekus un pieder Ivo Zonnem, kuram vēl bez SIA Barons Kvartāls pieder daļas arī SIA Ēdoles Pils, SIA Latvijas Nami un IK BARONSKVARTALS.LV.

Neskatoties uz to, ka SIA New Technology Agency dibināta vien 2012.gada 29.maijā, pērn uzņēmums uzrādījis otru lielāko peļņu starp visām mazkapitāla SIA, t.i., 204 929Ls. Uldim Šnēbergam piederošā uzņēmuma pamatdarbība saistīta ar būvniecības projektu izstrādi, būvlaukumu sagatavošanu un būvniecību.

Trešajā vietā pēc peļņas apjoma aizvadītajā gadā ierindojies 2010.gada maijā dibinātais SIA JPD Production, kas nodarbojas ar biroju un veikalu mēbeļu ražošanu. Pagājušo gadu ražotājs noslēdzis ar 203 011Ls lielu peļņu.

Pērn viens mazkapitāla SIA nodarbinājis vidēji 2,56 darbiniekus

Lai arī sabiedrībā valda uzskats, ka lielākoties mazkapitāla SIA tiek dibinātas tikai ar mērķi vai nu ieekonomēt līdzekļus uz uzņēmuma reģistrācijas rēķina, vai arī izmantot mikrouzņēmuma sniegtās priekšrocības, t.i., maksāt mazākus nodokļus, nenoliedzams arī fakts, ka šie uzņēmumi tomēr rada jaunas darba vietas. Lai arī Lursoft pētījums rāda, ka pērn vidēji vienā mazkapitāla SIA nodarbināti 2,56 strādājošie, pareizinot šo rādītāju ar valstī reģistrēto mazkapitāla SIA skaitu, iegūstam, ka šie uzņēmumi ar darba vietām nodrošina vairāk nekā 80 000 Latvijas iedzīvotāju, kas nebūt nav mazs skaitlis.

Jāpiebilst, ka tie uzņēmēji, kuri mazkapitāla SIA dibinājuši ar mērķi realizēt savu biznesa ideju nevis apiet nodokļu maksāšanu, laika gaitā ievērojami palielinājuši uzņēmumā nodarbināto skaitu, tostarp, vienā no šādiem uzņēmumiem pērn nodarbināti pat vairāk nekā 200 strādājošie.

No visiem uzņēmumiem, kas savulaik savu darbību uzsākuši kā mazkapitāla SIA, vislielākais darbinieku skaits 2012.gadā reģistrēts Līvānos esošajam SIA ASTAR. Uzņēmumā pērn strādājuši 210 cilvēki. Otrs lielākais darba devējs aizvadītajā gadā bijis SIA FFB SERVISS, kas darbojas dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecības sfērā. 2012.gadā ar darba vietām šajā uzņēmumā nodrošināti 200 darbinieki. Kā trešais lielākais uzņēmums, kurš savulaik reģistrēts kā mazkapitāla SIA, bet patlaban jau ir nozīmīgs spēlētājs biznesā, minams Ogres novada SIA PALLANT, pērn tajā strādājuši 124 cilvēki.

Mazāk kā 10% no visām mazkapitāla SIA dalībnieki ir ārvalstnieki

Dodot iespēju reģistrēt mazkapitāla SIA, daudzu satraukumu savulaik izraisīja fakts, ka jaunā iespēja daudziem ārvalstniekiem būs kā atslēgta, lai saņemtu Latvijā uzturēšanās atļauju. Tomēr, pēc Lursoft aprēķiniem, tikai mazāk kā 10% no visām mazkapitāla SIA viens no dalībniekiem ir ārvalstnieks. Proti, līdz š.g. jūlija vidum no visām mazkapitāla SIA 3 253 daļas piederējušas ārvalstu pārstāvjiem.

Apskatot, kuru aizrobežu valstu pārstāvji visbiežāk ieguldījuši līdzekļus mazkapitāla SIA dibināšanā, redzams, ka absolūts līderis ir Krievija, no kuras nāk 843 SIA ar samazinātu pamatkapitālu dalībnieki, otrajā vietā ar 698 dalībniekiem ierindojusies Lietuva. Nepārsteidz arī pārējās līdervalstis – no Baltkrievijas nāk 398 mazkapitāla SIA dalībnieki, Igaunijas – 309, bet Ukrainas – 173.

Teicamus rezultātus uzrāda 2010.gadā Latgalē reģistrētās mazkapitāla SIA

Lai arī mazkapitāla SIA iespējams reģistrēt vien no 2010.gada maija, šo dažu gadu laikā tā jau kļuvusi par dominējošo formu jaunreģistrēto uzņēmumu vidū. Lursoft pētījuma ietvaros padziļināti apskatījis, kāds kopš reģistrācijas brīža līdz šim bijis pašu pirmo, proti, 2010.gadā dibināto SIA ar samazinātu pamatkapitālu sniegums.

Apskatot to, cik aktīvi pamatkapitālu palielinājušas 2010.gadā reģistrētās mazkapitāla SIA, jāsecina, ka līdz 2 000Ls atzīmei šo gadu laikā pamatkapitālu palielinājušas 1 183 SIA, kas ir mazliet vairāk kā 22% no kopējā skaita. Starp visiem mazkapitāla SIA, kuri veikuši palielināšanu līdz 2 000Ls, vairāki uzņēmumi bijuši arī tādi, kuru sākotnējais pamatkapitāls bijis 1 999Ls, tātad, pietrūcis vien 1Ls līdz SIA tās klasiskajā izpratnē. Šādi gadījumi liek domāt, ka mazkapitāla SIA reģistrēts ar nolūku ietaupīt finanšu resursus uz reģistrācijas nodevu rēķina. No visiem 2010.gadā dibinātajiem komersantiem 1 812 vēl aizvien turpina darbu ar 1Ls pamatkapitālu.

Apskatot 2010.gadā reģistrēto mazkapitāla SIA vidējo pamatkapitālu sadalījumā pa reģioniem, redzams, ka sākotnēji viszemākais vidējais pamatkapitāls bijis Pierīgā reģistrētajiem komersantiem , taču vislielākais Zemgales SIA ar samazinātu pamatkapitālu, attiecīgi 84,43Ls un 182,52Ls. Jāsaka gan, ka, neskatoties uz faktu, ka Pierīgā sākotnēji jaunie uzņēmēji savu rūpalu pamatkapitālos ieguldījuši vismazāk līdzekļu, trīs gadu laikā šo SIA vidējais pamatkapitāls ir pieaudzis jau vairāk nekā 34 reizes, tādejādi sasniedzot jau vidēji 2 873,48Ls uz vienu SIA. Gluži pretēja bijusi situācija ar Zemgales mazkapitāla SIA, kurās sākotnēji ieguldīts lielāks pamatkapitāls, bet šo gadu laikā tas pieaudzis vien trīs reizes, tādejādi uzrādot vislēnāko pieaugumu visu reģionu vidū.

Mazkapitāla SIA pamatkapitāla palielināšana

Aplūkojot pirms trim gadiem reģistrēto mazkapitāla SIA vidējo apgrozījumu 2011. un 2012.gadā, Lursoft secinājis, ka visveiksmīgāko sniegumu patlaban uzrādījušas 2010.gadā Vidzemē reģistrētās mazkapitāla SIA. 2011.gadā šo Vidzemes pionieru vidējais pamatkapitāls uz vienu SIA bijis 30 418,77Ls, bet jau nākamā gada laikā tas audzis par 34,98%, palielinoties līdz 41 060,70 Ls. Apgrozījuma pieauguma ziņā nedaudz atpalikušas Kurzemē 2010.gadā reģistrētās mazkapitāla SIA, kuru apgrozījums 2012.gadā palielinājies vidēji par 23,04%, sasniedzot 31 271,51Ls. Savādāka situācija bijusi Latgalē un Rīgā, kur, neskatoties uz kopējo tendenci valstī – palielināties uzņēmumu apgrozījumam – pirms trim gadiem dibināto mazkapitāla SIA apgrozījums samazinājies attiecīgi par 14,21% un 20,06%. Šeit gan jāpiebilst, ka, neskatoties uz apgrozījuma kritumu, Latgalē tas pērn bijis otrs augstākais starp visām 2010.gadā reģistrētajām mazkapitāla SIA, proti, vidēji 36 979,24Ls uz vienu uzņēmumu.

Vidējais apgrozījums uz vienu 2010.gadā reģistrēto mazkapitāla SIA 2012.gadā Pierīgā bijis 26 809,77Ls, Rīgā – 30 612,03Ls, Latgalē – 36 979,24Ls, Zemgalē – 28 540,07Ls, Vidzemē – 41 060,70Ls un 31 271,51Ls Kurzemē.

Mazkapitāla SIA apgrozījums!

Pētot 2010.gadā reģistrēto mazkapitāla SIA vidējo peļņu / zaudējumus sadalījumā pa reģioniem, īpaši izcilu sniegumu aizvadītajā gadā uzrādījuši Latgales pirmie reģistrētie mazkapitāla SIA, proti, salīdzinājumā ar 2011.gadu to vidējā peļņa pieaugusi vairāk nekā 10 reizes, sasniedzot 762,25Ls. Tādejādi Latgales mazkapitāla SIA vidējās peļņas ziņā ierindojušās otrajā vietā, ļaujot sevi apsteigt vien Vidzemes mazkapitāla SIA, kuru peļņa vidēji uz vienu mazkapitāla SIA pērn bijusi 928,92Ls.

Lursoft apkopotie dati rāda, ka vismazāk sekmīgi sokas pirms trim gadiem Rīgā reģistrētajām mazkapitāla SIA, kuras jau otro gadu pēc kārtas strādā ar zaudējumiem. Tiesa gan, salīdzinot ar 2011.gadu, kad tie bijuši vidēji 1 827,73Ls uz vienu uzņēmumu, aizvadītajā gadā tie samazinājušies līdz 375,50Ls. Pagājušais gads bijis veiksmīgs arī Kurzemē esošajām SIA ar samazinātu pamatkapitālu, kuras pēc 628,16Ls lielajiem zaudējumiem 2011.gadā pērn strādājušas ar vidēji 181,71Ls lielu peļņu.

Vidējā peļņa/zaudējumi uz vienu 2010.gadā reģistrēto mazkapitāla SIA: Kurzemē – 181,71Ls, Vidzemē – 928,92L, Zemgalē – 175,32Ls, Latgalē – 762,25Ls, Pierīgā – 283,66Ls peļņa, bet Rīgā – 375,50Ls zaudējumi.

Mazkapitāla SIA peļņa!

Vidējo darbinieku skaita ziņā absolūts līderis starp visiem reģioniem ir 2010.gadā reģistrētās Latgales mazkapitāla SIA, kur, kā rāda Lursoft pētījuma rezultāti, vidēji vienā SIA tiek nodarbināti 3,23 cilvēki. Tas ir ievērojami vairāk nekā pārējos reģionos. Otrs augstākais rādītājs aizvadītajā gadā fiksēts Vidzemē, kur vidēji viena pirms trim gadiem dibinātā mazkapitāla SIA ar darba vietām nodrošinājusi 2,14 cilvēkus.

Vidējais darbinieku skaits pirms trim gadiem reģistrētajās mazkapitāla SIA: Kurzemē – 1,92, Vidzemē – 2,14, Zemgalē – 1,99, Latgalē – 3,23, Rīgā – 1,77, Pierīgā – 1,93 strādājošie.

Mazkapitāla SIA darbinieku skaits

Apkopojot pētījuma rezultātus par 2010.gadā reģistrētajām mazkapitāla SIA, nākas secināt, ka šādu SIA reģistrēšanas iespēja bijusi būtisks atbalsts Latgalē dzīvojošajiem, kuriem, iespējams, līdz šim uzņēmuma reģistrācijai traucējis augstais sākotnēji ieguldāmā kapitāla slieksnis. Latgales mazkapitāla SIA, kuras savu darbību uzsākušas 2010.gadā, kā liecina Lursoft pētījums, ir ievērojams atbalsts darba vietu nodrošināšanā, kas, nākotnē šiem uzņēmumiem attīstot savu darbību, varētu būt palīgs, veicinot bezdarba līmeņa samazināšanos minētajā reģionā.

Pirmo reizi Latvijā tiek organizēta Mazā biznesa diena

Lai Latvijā veicinātu mazo uzņēmumu attīstību, š.g. 16.novembrī valstī norisināsies Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu foruma iniciatīva Mazā biznesa diena, kuras mērķis ir aicināt patērētājus un lielos uzņēmējus veltīt īpašu uzmanību mazajam biznesam. Latvija ir pirmā valsts Eiropā, kura pārņēmusi šo ASV ieviesto tradīciju.

Mazo un vidējo uzņēmumu foruma sadarbības partneri iniciatīvas īstenošanā ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Lursoft, Latvijas Pasts, banka Citadele, LETA un Dienas bizness.

Autors

Lursoft