Lursoft news

LIKTA: turpina strauji augt IKT pakalpojumu eksports

2013. gada 12. jūnijs

Aizvien vairāk Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares uzņēmumu piedāvā pakalpojumus ne tikai vietējā, bet arī starptautiskajā tirgū. Latvijas Bankas dati liecina, ka 2012. gadā IKT pakalpojumu eksports ārvalstu tirgos pieaudzis gandrīz par trešdaļu, salīdzinot ar 2011. gadu.

Pēc Latvijas Bankas datiem, IKT pakalpojumu eksports 2012. gadā pieaudzis par 27% jeb 35,2 miljoniem latu, salīdzinot ar 2011. gadu, un sasniedz kopā 166,2 miljonus. Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas veido 7% no visiem Latvijas eksportētajiem pakalpojumiem, kuru kopējā vērtība 2012. gadā bija 2 472,8 miljoni latu.

“Lai arī darbs pie ārējo tirgu apgūšanas joprojām turpinās, jau šobrīd esam pierādījuši sevi kā spēcīgus spēlētājus, kas piedāvā kvalitatīvus un konkurētspējīgus pakalpojumus. IKT nozares uzņēmumi savus pakalpojumus piedāvā ne tikai Baltijā un Eiropas Savienības tirgū, bet arī citur pasaulē. Daudzi uzņēmumi eksportu izvirza par prioritāti. Turpinot šādu izaugsmes tempu, IKT, līdzās tādām tradicionālajām eksporta nozarēm kā kokapstrāde un metalurģija, ir potenciāls kļūt par vienu no Latvijas eksportspējīgākajām nozarēm. Pie tam, tas, ka IKT uzņēmumi rada aizvien vairāk produktu un pakalpojumu ar lielu eksporta potenciālu, ir nozīmīgi arī valstij, liecinot par inovācijām un tehnoloģisko attīstību,” uzsver Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa.

Lielāko Latvijas eksportēto IKT pakalpojumu daļu joprojām veido datorpakalpojumi. Ieņēmumi no eksporta datorpakalpojumu jomā 2012. gadā bija 96,3 miljoni latu, kas ir par 17% jeb 14,3 miljoniem latu vairāk nekā 2011. gadā. Par 44% audzis eksports komunikāciju pakalpojumu jomā, sasniedzot 60,8 miljonus latu. Strauja izaugsme ir vērojama arī datu pakalpojumu sektorā, kur ieņēmumi 2012. gadā palielinājušies par 36% un veido 9,1 miljonus latu. Nozīmīgs rādītājs IKT nozares kopējai izaugsmei ir nozares pienesums Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētajos budžeta ieņēmumos. Kā liecina VID dati par 2013. gada pirmo ceturksni, tas veido vairāk nekā 6% no kopējiem valstī iekasētajiem nodokļu ieņēmumiem.

Lursoft apkopotie dati liecina, ka to uzņēmumi, kuri savu pamatdarbību saista tieši ar datorprogrammēšanas jomu (NACE Rev.2 – 62 Datorprogrammēšana, konsultēšana un saistītas darbības), skaits ar katru gadu pieaug. Tā, piemēram, 2010. gadā datorprogrammēšanas nozarē strādājuši 1403 uzņēmumi, bet jau pērn to skaits bija sasniedzis 2034 – par 45% vairāk. Pēdējo gadu laikā palielinājies arī komersantu skaits, kuru ikdiena saistīta ar datu apstrādi, uzturēšanu un citiem informācijas pakalpojumiem. Pēc Lursoft datu bāzēs esošās informācijas, pēdējo trīs gadu laikā šajā jomā strādājošo uzņēmumu skaits pieaudzis par 22%, sasniedzot 917.

Lursoft, apkopojot datus, arī secinājis, ka pērn datorprogrammēšanas nozarē strādājošo uzņēmumu vidējais apgrozījums bijis 79 969 latu. Īpaši strauji palielinājies datu apstrādes jomas uzņēmumu apgrozījums, kas pērn uz vienu komersantu sasniedzis 112 349 latu, kas, salīdzinot ar 2011. gadu, ir pieaugums par 15%. Lursoft pētījuma rezultāti rāda, ka vidēji nozarē katrs IKT uzņēmums nodarbina 4 strādājošos, jo daudzi nozares uzņēmumi ir mazie un vidējie uzņēmumi (MVU).

Nozares apgrozījums

Vidējā peļņa uz vienu uzņēmumu datorprogrammēšanas jomā pērn bijusi 6148 lati, bet datu apstrādes nozarē – 6596 lati. Būtiski, ka arī krīzes gados, atšķirībā no citās tautsaimniecības nozarēs strādājošajiem uzņēmumiem, IKT sfēras uzņēmēji spējuši uzrādīt atzīstamus rādītājus un strādāt ar peļņu.

Nozares peļņa

Autors

Lursoft