Lursoft news

Lursoft pētījums: Mikro un mazie uzņēmumi Latvijas ekonomikā ieņem aizvien nozīmīgāku lomu

2013. gada 30. maijs

Aizvien nozīmīgāku lomu Latvijas ekonomikā ieņem mikro un mazie uzņēmumi, apliecina Lursoft veiktais pētījums. Lursoft pētījuma rezultāti parāda, ka patlaban Latvijā reģistrēto mikro un mazo uzņēmumu skaits veido vairāk nekā 94% no kopējā Latvijā reģistrēto uzņēmumu skaita.

Uzņēmumi Latvijā

Jāpiebilst, ka, lai arī lielākā daļa mikro un mazo uzņēmumu koncentrēti galvaspilsētā Rīgā, to loma aizvien pieaug arī reģionos, jo ļauj iedzīvotājiem attīstīt savu biznesu, nodrošinot ar ienākumiem ne tikai savu ģimeni, bet radot arī jaunas darba vietas, kas ārpus Rīgas ir jo īpaši būtisks faktors.

Lursoft valdes priekšsēdētāja Iluta Riekstiņa norāda, ka tieši pateicoties savai neizsīkstošajai enerģijai un jaunajām biznesa idejām ik gadu tiek dibināti aizvien jauni mikro un mazie uzņēmumi, kļūstot par nozīmīgu spēlētāju ne tikai galvaspilsētas, bet arī reģionu uzņēmējdarbībā.

Lursoft apkopotie dati rāda, ka galvaspilsētā un tās apkārtnē patlaban reģistrēti kopumā 13 082 mazie un 28 555 mikro uzņēmumi, savukārt otrs lielākais uzņēmumu skaits fiksēts Kurzemē. Tur mazo uzņēmumu skaits sasniedz 1 645, bet mikrouzņēmumu – 3 219. Vismazāk mikro un mazo uzņēmumu iespējams sastapt Vidzemē.

Mikro un mazo uzņēmumu skaits Latvijas reģionos 2012.gadā

Mikro un mazie uzņēmumi Latvijā

Lursoft pētījuma rezultāti liecina, ka pēdējos gados mikrouzņēmumu skaitam ir bijusi tendence pieaug. Visstraujākais pieaugums reģistrēts 2011.gadā, kad mikrouzņēmumu skaits sasniedza 63 429, kas ir par 7 511 vairāk nekā 2010.gadā. Straujais pieaugums izskaidrojams ar vairākiem faktoriem. Kā viens no tiem minams valsts atkopšanās no piedzīvotās krīzes, kas daudziem iedzīvotājiem ļāva noticēt saviem spēkiem un veidot savu uzņēmumu, savukārt otrs – jaunieviestā iespēja reģistrēt SIA ar samazinātu pamatkapitālu, t.i., kādreizējo obligāto 2000Ls tika radīta iespēja dibināt komersantu arī ar 1Ls pamatkapitālu.

Pagājušajā gadā, tiesa gan, mikrouzņēmumu skaits atkal nedaudz sarucis, pietuvojoties 2010.gada līmenim, t.i., kopumā pērn Latvijā reģistrēti 54 612 mikrouzņēmumi, kuri nodarbina līdz 9 darbiniekiem, 39 981 no tiem strādājis ar apgrozījumu līdz 70 000Ls.

Jāpiebilst, ka mazo uzņēmumu skaits kopš 2009.gada bijis salīdzinoši stabils un nav bijušas vērojamas tik straujas pieauguma tendences kā ar mikrouzņēmumiem. 2012.gadā Latvijā reģistrēts 19 291 mazais uzņēmums, kura apgrozījums ir robežās no 70 000 – 1,4milj.Ls.

Gandrīz puse no visiem mikro un mazajiem uzņēmumiem nodarbina 2-5 darbiniekus

To, ka mikro uzņēmumi ir būtisks atbalsts, lai ar iztikas līdzekļiem nodrošinātu savu ģimeni, vislabāk parāda aina ar Latvijā reģistrētajos mikro un mazajos uzņēmumos nodarbināto darbinieku skaitu.

Lursoft pētījuma rezultāti liecina, ka trešā daļa visu mazo un mikro uzņēmumu nodarbina vienu darbinieku, savukārt gandrīz puse – 2-5 strādājošos, tādejādi ar darba vietām nodrošinot ievērojamu skaitu Latvijas iedzīvotāju.

Nodarbināto skaits mazajos un mikro uzņēmumos

Paredzams, ka, izvēloties veiksmīgu sava biznesa stratēģiju un noticot saviem spēkiem, ar laiku mikrouzņēmumiem ir visas iespējas izaug līdz mazo uzņēmumu statusam, savukārt mazajiem – arī līdz vidējo. Uzņēmumos nodarbināto darbinieku skaits arī parāda, ka visbiežāk mikrobizness tiek uzsākts nozarēs, kurās darbu veikšanai nav nepieciešams liels darbinieku skaits, kā arī, uzsākot jaunu biznesu, savas nākotnes iespējas jaunie uzņēmēji vērtē samērā piesardzīgi, tādejādi iesākumā iztiekot ar dažiem darbiniekiem nepieciešamāko biznesa procesu nodrošināšanai, savukārt veiksmes gadījumā strādājošo skaits jau kļūst lielāks.

Populārākās mikro un mazo uzņēmumu darbības jomas – tirdzniecība, pakalpojumi un nekustamie īpašumi

Ņemot vērā, ka mikro un mazie uzņēmumi veido lielāko daļu no Latvijas kopējo uzņēmumu skaita, ir tikai likumsakarīgi, ka arī populārākā darbības nozare šo uzņēmumu vidū ir tāda pati, kā Latvijā populārākā komercdarbības joma kopumā. Lursoft pētījuma dati rāda, ka gandrīz ceturtā daļa jeb 24,5% no visiem Latvijas mikro un mazajiem uzņēmumiem savu pamatdarbību saista ar mazumtirdzniecību vai vairumtirdzniecību (izņemot automobiļus un motociklus). Ievērojami mazāk uzņēmumu, proti, 6,72% apvieno TOP5 otra populārākā darbības joma – operācijas ar nekustamo īpašumu. Starp izplatītākajām nozarēm, kurās visbiežāk izvēlas darboties Latvijas mikro un mazie uzņēmumi, minami arī grāmatvedības un juridiskie pakalpojumi (5,65%), automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība un remonts (4,60%) un sauszemes un cauruļvadu transports (3,97%).

Jānorāda, ka teju visos Latvijas reģionos mikro uzņēmumi visbiežāk savu darbību saista ar tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu un lauksaimniecību. Vienīgie izņēmumi ir Latgales mikrouzņēmumi, kur aiz tirdzniecības (45,38%) un lauksaimniecības (18,33%) trešajā vietā ierindojusies rūpniecība, kurā darbojas 14,58% no visiem reģiona mikrouzņēmumiem, kā arī Rīgas reģiona mikrouzņēmumi, kur trešajā vietā aiz tirdzniecības un pakalpojumiem ar 15,05% ierindojusies nekustamo īpašumu joma.

Populārākās mikro un mazo uzņēmumu darbības nozares

Ar lielāko apgrozījumu pērn strādājuši Zemgales mikro un mazie uzņēmumi

Lursoft apkopotie pētījuma rezultāti parāda interesantu tendenci. Proti, pērn piektā daļa no visiem Latvijas mikro un mazajiem uzņēmumiem savā iesniegtajā pārskatā norādījuši, ka to apgrozījums ir 0 latu. Jāpiebilst, ka tikai nepilniem 30% no šiem uzņēmumiem, kuru apgrozījums bijis 0 latu, šis bijis pirmais darbības gads. Tādēļ šādam apgrozījumam jāmeklē citi izskaidrojumi. Viens no biežāk minētajiem, visticamāk, būtu, ka pēc komersanta nodibināšanas nav bijusi iespēja rast visu nepieciešamo nodrošinājumu, lai tomēr uzsāktu savu saimniecisko darbību. Šeit gan jāpiebilst, ka pēdējā gada laikā to mikro un mazo uzņēmumu skaits, kuru apgrozījums ir 0 latu, ievērojami sarucis.

Mikro un mazo uzņēmumu apgrozījums

Apskatot mazo un mikro uzņēmumu apgrozījumu 2012.gadā sadalījumā pa reģioniem, redzams, ka vislielākais apgrozījums, pretstatā domām, ka visveiksmīgāk uzņēmumi strādā Rīgā, ir tieši Zemgales mikro un mazajiem uzņēmumiem. Pērn vidējais viena Zemgales mikro uzņēmuma apgrozījums bijis 19 968Ls, savukārt vidējais reģiona mazāk uzņēmuma apgrozījums – 181 788Ls. Apgrozījuma ziņā mazāk sekmīgi strādājuši Latgales mazie uzņēmumi, kur vidējais apgrozījums sasniedzis 148 230Ls, savukārt starp reģionu mikrouzņēmumiem vismazākais apgrozījums pērn bijis Vidzemes uzņēmumiem – 17 793Ls.

Uzņēmumu vidējais apgrozījums

Aplūkojot apgrozījuma tendences vairāku gadu griezumā, jānorāda, ka pēc ievērojamā krituma, kas piedzīvots 2010.gadā, kad, piemēram, Rīgas reģiona mikro uzņēmumu vidējais apgrozījums saruka pat par 64%, uzņēmumi atkal ir atguvušies. Lai gan lielākā daļa mikro uzņēmumu vēl nav spējuši sasniegt augsto 2007.gada apgrozījumu, piemēram, Rīgas reģiona mikrouzņēmumi ir tomēr to pat pārsnieguši. Lursoft pētījuma dati rāda, ka vidējais apgrozījums Rīgas mikrouzņēmumiem 2007.gadā bijis 13 970Ls, savukārt pērn tas jau sasniedzis 18 001Ls.

Neskatoties uz to, ka Rīgas reģiona mazie uzņēmumi neizceļas ar augstāko apgrozījumu, pērn tomēr vislielāko peļņu uzrādījuši Rīgā un tās apkārtnē reģistrētie mazie uzņēmumi – 10 543Ls. Taču jānorāda, ka šis fakts nebūt neliecina, ka ar augstāko peļņu šajā reģionā strādā arī mikrouzņēmumi. Atšķirībā no citiem Latvijas reģioniem, kur mikrouzņēmumu peļņa aizvadītajā gadā bijusi salīdzinoši niecīga, taču, būtiskākais, ka tie strādājuši ar plusiem, Rīgas mikrouzņēmumiem vidējie zaudējumi no saimnieciskās darbības veidojuši 100Ls.

Uzņēmumu vidējā peļņa zaudējumi

Apskatot mikrouzņēmumu finanšu rādītājus vairāku gadu griezumā, dati parāda, ka, piemēram, salīdzinājumā ar 2011.gadu, kad lielākoties reģionu mikrouzņēmumi strādājuši ar 0 latu apgrozījumu, pērn jau vērojama neliela izaugsme un sasniegta dažu latu peļņa. Īpaši jāizceļ Vidzemes mikrouzņēmumi, kuri krīzes laikā savos uzņēmumos spējuši saimniekot, uzrādot mazākos zaudējumus , salīdzinot ar pārējo Latvijas reģionu mikrouzņēmumiem, un patlaban uzrādījuši arī lielāko peļņas pieaugumu. Vissāpīgāk krīzes laikā, t.i., 2009.gadā cietuši Rīgas reģiona mikrouzņēmumi, kad to vidējie zaudējumi bijuši 620Ls, savukārt vismazāk – jau iepriekš pieminētā Vidzeme ar 235Ls zaudējumiem.

Autors

Lursoft