Lursoft news

Pārtikas rūpniecības nozares vadošie uzņēmumi sāk pamazām audzēt peļņu

2012. gada 10. decembris

Pērn Latvijas lielākie pārtikas ražotāji saglabājuši peļņu 2010.gada līmenī, liecina Lursoft veiktais pētījums. Salīdzinot ar 2010.gadu, kad 10 vadošie nozares uzņēmumi strādājuši ar 347,31 milj.Ls lielu apgrozījumu, aizvadītajā gadā to izdevies palielināt par 1,10%, sasniedzot 351,13 milj.Ls. Lursoft apkopotajos datos redzams, ka pērn nozares līderiem arī izdevies kāpināt kopējo peļņu.

Pārtikas rūpniecības apgrozījums

Neskatoties uz apgrozījuma kritumu, nozares vadošās pozīcijas saglabā AS Latvijas balzams

Lai gan 2011.gadā pārtikas rūpniecības līderu kopējā peļņa pieaugusi, atsevišķi uzņēmumi, neskatoties uz vērā ņemamo apgrozījumu, tomēr turpinājuši strādāt ar zaudējumiem, liecina Lursoft veiktā pētījuma rezultāti. Tā, piemēram, AS Valmieras piens aizvadīto gadu noslēdzis ar 0,97 milj.Ls lieliem zaudējumiem. Ar zaudējumiem strādājis arī viens no lielākajiem dzērienu ražotājiem valstī – AS Aldaris, savukārt īpaši jāizceļ SIA Cido grupa, kura pēc vairāku gadu strādāšanas ar zaudējumiem, pērn uzrādījusi 0,93 milj.Ls lielu peļņu.

Pārtikas rūpniecības peļņa

Savas vadošā pārtikas rūpniecības uzņēmuma pozīcijas arī pērn saglabājis AS Latvijas balzams, kura apgrozījums 2011.gadā sasniedzis 67,74 milj.Ls, liecina Lursoft pētījumā apkoptā informācija. Tiesa gan, lai arī apgrozījums bijis ievērojams, pēdējos gados tam ir tendence sarukt – 2007.gadā uzņēmums varējis lepoties ar 105,11 milj.Ls apgrozījumu, un pat krīzes skartajā 2009.gadā Latvijas balzams strādājis ar 17,85% lielāku apgrozījumu nekā pērn. Kā savā ziņojumā min uzņēmuma vadība, aizvadītajā gadā Latvijas balzama apgrozījums vietējā tirgū ir samazinājies par 6%, un galvenais krituma iemesls bijis akcīzes nodokļa paaugstināšana, nelegālā alkohola tirdzniecības pieaugums, kā arī kopējā patēriņa kritums. Tāpat arī 2011.gadā samazinājies alkoholisko dzērienu ražotāja eksports.

Starp pārtikas ražotājiem īpaši jāizceļ AS Dobeles dzirnavnieks, kas ar pacietīgu darbu spējis uzrādīt ievērojamu apgrozījuma pieaugumu. Salīdzinot ar 2010.gadu, kad Dobeles novada lielākais uzņēmums – AS Dobeles dzirnavnieks – strādājis ar 35,29 milj.Ls apgrozījumu, pērn tā pieaugums sasniedzis 61,06%, savukārt veiksmīgās darbības rezultātā uzņēmuma peļņa palielinājusies vairāk nekā divas reizes. 2011.gadā Dobeles dzirnavnieks ieguldījis vērā ņemamas investīcijas vairāku miljonu latu apjomā makaronu ražotnē, kas atklāta šā gada pirmajā pusē. Jau pirmajos mēnešos Dobeles dzirnavnieka ražotie makaroni spējuši iekarot tirgu un konkurēt ar ārzemju ražotāju ievesto produkciju.

Pērn no vadošo pārtikas ražotāju TOPa nācies atvadīties konditorejas izstrādājumu ražotājam SIA Antaris, kurš nav spējis nosargāt savu iepriekš iegūto 9.vietu un 2011.gadā noslīdējis uz 13.pozīciju. Savukārt tas devis iespēju starp 10 vadošajiem nozares uzņēmumiem ierindoties AS Tukuma piens, kurš, sekojot citu veiksmīgo uzņēmumu paraugam, apgrozījumu aizvadītajā gadā audzējis par 30,80%, savukārt peļņa palielinājusies teju 17 reizes, sasniedzot 3,89 milj.Ls (2010.gadā – 0,02 milj.Ls). 2011.gadā uzņēmums ieviesis vairākus jaunus produktus ar zīmolu Baltais, kā arī ieviests jauns zīmols Latvijas standarts, kurā ietilpst piens, kefīrs, krējums, saldais krējums, sviests un biezpiens. Par Tukuma piena veiksmīgo attīstību liecina ne tikai uzņēmuma finanšu rādītāji, bet arī vairākas iegūtās atzinības – Gada preces 2011 titulu aizvadītajā gadā ieguvis gan Tukuma piena ražotais Exporta sviests ar tauku saturu 82%, gan Baltais biezpiena sieriņš vaniļas, savukārt EKO iepakojums ieguvis 3.vietu Latvijas iepakojumu asociācijas rīkotajā konkursā.

Lai arī nozares vadošie uzņēmumi 2011.gadā spējuši audzēt kopējo apgrozījumu, runājot par pārtikas rūpniecības attīstību 2013.gadā Gaļas pārstrādes uzņēmuma Nākotne pārdošanas direktore Agnese Jankūna-Prince izdevumam TOP 500 atzīst, ka nākotnē nozares attīstību noteikts Latvijas iedzīvotāju pirktspēja. „Ja turpinās paaugstināties izejvielu cenas, kas novedīs pie ražotās produkcijas cenu kāpuma un, neuzlabosies pirktspēja, tad nozarē samazināsies realizācijas apjomi, kā tas jau notika 2011.gadā,” skaidro uzņēmuma pārstāve.

TOP 10 pārtikas rūpniecības uzņēmumi 2011.gadā

  Apgrozījums, milj.Ls Peļņa, milj.Ls Darbinieku skaits
Latvijas balzams, AS 67,74 3,65 613
Dobeles dzirnavnieks, AS 56,85 2,53 155
Cēsu alus, AS 33,70 0,39 217
Cido grupa, SIA 33,23 0,93 367
Rīgas Piena kombināts, AS 28,89 0,33 555
Aldaris, AS 27,84 -0,81 319
Rīgas miesnieks, AS 27,24 0,09 127
Preiļu siers, AS 25,86 0,51 281
Valmieras piens, AS 25,42 -0,97 305
Tukuma piens, AS 24,36 0,39 225

Nozares uzņēmumi maina īpašniekus un piedzīvo nelielu eksporta pieaugumu

Laikraksts Dienas bizness, vērtējot nozares attīstību, izceļ faktu, ka pērn vairāki vadošie nozares uzņēmumi piedzīvojuši īpašnieku maiņu – tostarp Pure Food, kas patlaban jau darbojas zem Puratos Latvia nosaukuma, savukārt divi no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem – Rīgas Piena kombināts un Valmieras piens – nonāca Krievijas investoru rokās. Pēc Konkurences padomes dotās zaļās gaismas, abi piena pārstrādes uzņēmumi sākuši apvienošanos. Pagājušajā gadā ne tik veiksmīgi veicies Putnu fabrikai Ķekava, kas turpināja strādāt ar zaudējumiem, kā rezultātā uzņēmumam tika pasludināts tiesiskās aizsardzības process. Pozitīva ziņa 2011.gadā bijusi Lido izkļūšana no ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa, kas dod iespēju turpināt uzņēmuma darbu.

Zemkopības ministrijas (ZM) sniegtā informācija liecina, ka pērn pārtikas un lauksaimniecības produktu eksports veidoja 16,2% no Latvijas kopējā eksporta. Līdzīga tendence saglabājusies arī šā gada pirmajā pusgadā, kad nozares eksporta apjoms palielinājies līdz 16,7%. Vērtējot nozares importa un eksporta dinamiku, redzams, ka pērn pārtikas un lauksaimniecības nozares eksporta apjoms pieaudzis par 162,9 milj.Ls jeb 17,88%, savukārt importa pieaugums sasniedzis 200,6 milj.Ls, t.i., 19,38%.

Pārtikas nozares eksports un imports

Tradicionāli nozīmīgākie Latvijas pārtikas nozares eksporta produkti ir bezalkoholiskie un alkoholiskie dzērieni, kas sastāda 28% no kopējā Latvijas pārtikas un lauksaimniecības produktu eksporta vērtības, kā arī piens un piena produkti (13%), liecina ZM apkopotie dati.

Pēdējos divos gados pēc 2009.gadā piedzīvotās krīzes nozarē iezīmējies pozitīvs eksporta pieaugums ne tikai uz Eiropas Savienības, bet arī trešajām valstīm. Tā, piemēram, eksporta apjoms uz Eiropas Savienības valstīm pērn pieaudzis par 16,51%, savukārt uz trešajām valstīm – par 19,94%. Būtiskākais Latvijas ražojumu noieta tirgus ir Krievija, kur aizvadītajā gadā realizēta pārtikas un lauksaimniecības produkcija 305 milj.Ls vērtībā, savukārt nākamais ievērojamākais eksporta tirgus bijusi Lietuva ar 250 milj.Ls.

Pārtikas eksports ģeogrāfiskais tirgus

Par TOP 500 izdevumu

Jau sešpadsmit gadus pēc kārtas Lursoft sadarbībā ar laikrakstu Dienas bizness publicē Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 sarakstu, kurā noskaidro aizvadītā gada veiksmīgākos uzņēmumus. Izdevumā ik rudeni tiek apkopoti ne tikai Latvijas lielākie uzņēmumi, bet arī sniegts ekonomiskās situācijas raksturojums gada griezumā un izteiktas nozaru ekspertu prognozes par uzņēmējdarbības attīstību nākamajā gadā.

Papildus informācija:

Apskatā izmantoti ZM dati par Pārtikas un lauksaimniecības produktu ārējo tirdzniecību 2012.gada 1.pusgadā: http://www.zm.gov.lv/doc_upl/2012_11_LV_areja_tirdznieciba_2012_I_pusgads.pdf

Komentāri

Nav pievienots neviens komentārs.

*