Lursoft news

Pārskatus ik gadu neiesniedz aptuveni 35% kapitālsabiedrību

2011. gada 24. maijs

Lai gan normatīvie akti nosaka, ka AS un SIA (kapitālsabiedrībām) ik gadu jāiesniedz gada pārskats, reālā situācija liecina, ka daudzi uzņēmēji šo normu izpilda ar novēlošanos vai ievērojami kavē to iesniegšanas termiņu.

Normatīvie akti paredz, ka gada pārskats par aizvadīto finanšu gadu līdz aprīļa beigām jāiesniedz ikvienai kapitālsabiedrībai, izņemot atsevišķus gadījumus, kas norādīti Gada pārskatu likuma 24.panta otrajā daļā. Lai izvērtētu situāciju, cik apzinīgi bijuši uzņēmēji, Lursoft apkopojis statistiku par iesniegto gada pārskatu skaitu.

Lai minimizētu aprēķina kļūdu, Lursoft pieņēma, ka jaunais uzņēmējs savu pirmo gada pārskatu var iesniegt 18 mēnešus pēc uzņēmuma nodibināšanas. Piemēram, lai gan pēdējos gados reģistrēts ievērojams uzņēmumu skaita pieaugums saistībā ar mazkapitāla SIA dibināšanu, tiek pieņemts, ka lielākā daļa no tiem gada pārskatus šogad var neiesniegt.

Kopumā līdz šī gada 23.maijam Latvijā reģistrētas 960 nelikvidētas AS un 111 977 SIA, bet, ņemot vērā augstākminēto, šogad gada pārskati būtu jāiesniedz vismaz 99 652 kapitālsabiedrībām, kuru vecums pārsniedz 18 mēnešus. Tomēr, kā liecina Lursoft apkopotie dati, līdz šī gada 23.maijam pārskatus iesniegušas 55 369 kapitālsabiedrības. Jāņem vērā, ka daļai kapitālsabiedrību pārskati jāiesniedz līdz 31.jūlijam un to iesniegšana vēl aizvien turpinās, taču šādu sabiedrību skaits ir neliels.

Patlaban Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prakse paredz, ka uzņēmējiem, iesniedzot VID iesniegumu, iespējams uz laiku apturēt uzņēmuma saimniecisko darbību, kas gan uzņēmēju neatbrīvo no pienākuma regulāri iesniegt gada pārskatus.

Reģistrēto kapitālsabiedrību un iesniegto gada pārskatu skaits

Ņemot vērā, ka vidēji ik gadu prasību par savlaicīgu gada pārskatu iesniegšanu izpilda tikai aptuveni 60% kapitālsabiedrību, aktuāls kļūst jautājums par to, kā uzņēmējus mudināt ievērot likumā noteiktos termiņus.

VID skaidro, ka ne retāk kā reizi ceturksnī tiek veikta iekšējā kontrole, identificējot tos nodokļu maksātājus, kuri normatīvajos aktos noteiktajos termiņos nav iesnieguši gada pārskatus. Lai panāktu gada pārskatu iesniegšanu, VID nodokļu maksātājiem lūdz to izdarīt, nosūtot brīdinājumu par pienākumu izpildi un termiņu, līdz kuram datumam gada pārskats ir jāiesniedz. Ja nodokļu maksātājs arī pēc VID pieprasījuma neiesniedz gada pārskatu, tiek piemērota Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktā atbildība. Savukārt, piemērojot nodokļu maksātājiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteikto naudas sodu, katrs darījums tiek vērtēts individuāli, ņemot vērā arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 21.pantu, kas paredz iespēju nepiemērot administratīvo sodu, ja pārkāpums bijis maznozīmīgs, iespēju robežās piemērojot tikai brīdinājumu. Ja nodokļu maksātājs pēc administratīvā soda piemērošanas turpina nepildīt savu pienākumu un gada pārskatu neiesniedz, var tikt lemts par personas saukšanu pie kriminālatbildības.

Lursoft, sadarbojoties ar vairāk kā 20 valstu uzņēmumu reģistriem, iepazinies arī ar to piekoptajiem pasākumiem, ar kuru palīdzību uzņēmēji tiek motivēti savlaicīgi iesniegt gada pārskatus. Tā, piemēram, Lielbritānijas normatīvie akti paredz bargus sodus par katru nokavēto iesniegšanas mēnesi, kā rezultātā gada pārskatus laicīgi iesniedz vairāk kā 99% uzņēmēju.

Vērtējot radušos situāciju, kad ik gadu aptuveni 30-35% no visām kapitālsabiedrībām savlaicīgi neizpilda normatīvajos aktos paredzētās saistības, t.i., neiesniedz gada pārskatus, Lursoft uzskata, ka uzņēmējiem, kuri izpilda likumā noteiktās normas, būtu jārada priekšrocības attiecībā pret negodprātīgajiem komersantiem.

Tā, piemēram, kapitālsabiedrībām, kuras kavējušas gada pārskatu iesniegšanu, būtu jāierobežo iespēja piedalīties publiskajos iepirkumos. Tāpat arī jāizvērtē iespēja liegt negodprātīgajiem uzņēmumiem saņemt ES Struktūrfondu līdzfinansējumu. Palielinot piemērojamo sankciju apjomu, nākotnē būtu iespēja rosināt uzņēmējus godprātīgāk pildīt normatīvajos aktos noteikto prasību par savlaicīgu gada pārskatu iesniegšanu.

Viens no mērķiem, kādēļ jānodrošina gada pārskatu publiska pieejamība, ir drošas uzņēmējdarbības vides veidošana. Tādēļ būtiski, lai trešām personām ir iespēja savlaicīgi uzzināt par uzņēmuma finanšu stāvokli vai tā darbības apturēšanu uz laiku. “Šī iemesla dēļ būtu nepieciešams izvērtēt publiski pieejamās informācijas apjomu, proti, ja uzņēmējs iesniedzis VID iesniegumu par darbības apturēšanu, par šādu ziņu būtu jāinformē arī Uzņēmumu reģistrs, kas ļautu ar to iepazīties arī citiem uzņēmējiem,” skaidro valdes locekle Daiga Kiopa. Viņa arī nesaskata iemeslus, kādēļ šāda informācija nevarētu būt arī publiski pieejama, tādejādi nodrošinot trešo personu interešu aizsardzību.

* dati uz 23.05.20011.

Autors

Lursoft