Lursoft news

2009. gada maijā jaunreģistrēto uzņēmumu skaits – zemākais pēdējos sešos gados

2009. gada 3. jūnijs

SIA „Lursoft
IT” (Lursoft) sadarbībā ar LR Uzņēmumu reģistru (UR) ir
veikusi pētījumu par jaunreģistrēto uzņēmumu skaita
izmaiņām pēdējos sešos gados. Pētījumā apkopoti dati uz
2009.gada 31. maiju.

Š.g. maijā
no jauna reģistrēti tikai 676 uzņēmumi, kas ir mēnesī
mazākais jaunreģistrēto uzņēmumu skaits kopš 2003. gada
novembra (594).

Jaunreģistrēto uzņēmumu skaitu pēdējos 18 mēnešos skat.
grafikā.

Chart 5

Lursoft, apkopojot statistiku, ir konstatējis
– kopš š.g. sākuma kopumā reģistrēti tikai 3802 jauni
komersanti, kas ir par 33% mazāk, nekā gadu iepriekš, kad
līdzīgā periodā bija reģistrēti 5670 subjekti.

Analizējot augstāk minētos rādītājus,
Lursoft uzskata, ka:

Šī tendence
vērtējama negatīvi īpaši augošā bezdarba kontekstā, jo
norāda ne tikai uz krīzes ietekmi un radītajām sekām, bet
arī uz valsts nespēju stimulēt bez darba palikušos uzsākt
komercdarbību.

Viens no
galvenajiem iemesliem, kas neveicina jaunu komersantu rašanos ir
ne tik daudz ekonomiskās lejupslīdes sekas, kā iepriekšējās
valdības veiktie pasākumi krīzes sakarā un likumdevēju varas
darbību tālāka neprognozējamība un vilcināšanās pieņemt
valstij nepieciešamos lēmumus. Īpaši negatīvi vērtējams
valdības lēmums pēkšņi palielināt nodokļus, t.sk.
perspektīvām komercdarbības jomām, vienlaikus, turpinot
“ofšorizēt” un “aizsargāt” nekustamā īpašumu
spekulācijas, kā arī vilcināšanās pieņemt lēmumus
attiecībā uz ierēdniecības tēriņu krasu ierobežošanu un
maksimālu budžeta līdzekļu novirzīšanu tām nozarēm, kas
uzlabo infrastruktūru, veicina attīstību un vienkāršo
birokrātiskos procesus. Jāatzīmē, ka dažās
uzņēmējdarbības nozarēs nodokļi palielināti nevis
samērīgi, bet vairākas reizes, nerēķinoties ar ekonomiskās
lejupslīdes globālo raksturu. Tādējādi šajās jomās
(piemēram, tūrisms, izdevējdarbība, produkti ar augstu
pievienoto vērtību kā IT u.c.) strādājošiem Latvijas
uzņēmējiem tiek radīti apstākļi, kuros tie vairs nevar
konkurēt pat ar tuvējām kaimiņvalstīm.

Augstāk
minēto iemeslu dēļ samazinās ne tikai jaundibināto vietējo
uzņēmumu skaits, bet pirmo reizi astoņpadsmit gados kopš
neatkarīgas valsts atjaunošanas – sāk samazināties arī
ārvalstu uzņēmumu dibināto meitas uzņēmumu skaits Latvijā.
Piemēram, lielākie tiešie investori uzņēmumu pamatkapitālā
un otrie lielākie pēc dibināto uzņēmumu skaita – Igaunijas
uzņēmēji – pirmo reizi neatkarīgās Latvijas vēsturē šogad
nodibinājuši par 20 uzņēmumiem mazāk, nekā likvidējuši.
Jāatzīmē, ka līdz šim Igaunijas uzņēmēju investīciju un
jaunreģistrēto uzņēmumu bilance bijusi pozitīva.

Tāpat arvien
biežāk vērojama tendence, kad Latvijas uzņēmēji dibina
uzņēmumus gan Lietuvā, gan Igaunijā.

Būtiskākie
valdības un likumdevēju uzdevumi tuvākā mēneša laikā pēc
pašvaldību vēlēšanām – nodokļu sistēmas revīzija un
nodokļu samazināšanas procesa uzsākšana, padarot to
pievilcīgu uzņēmējiem un konkurētspējīgu vismaz tuvāko
kaimiņvalstu vidū.

Īpaši
būtiski pieaugošā bezdarba un ekonomiskās lejupslīdes
apstākļos būtu likumu pieņemšana par mikrouzņēmumiem un to
aplikšana tikai ar fiksētu nodokli, jo šobrīd nesamērīgie
nodokļi un to aprēķiniem mākslīgi izveidotie birokrātiskie
procesi praktiski neļauj uzsākt uzņēmējdarbību.

Tāpat būtu
vienkāršojams uzņēmumu reģistrācijas process, atsakoties no
liekām izziņām, parakstu apliecināšanas un bankas norēķinu
dokumentu papīra formas iesniegšanas, jo visiem reģistriem,
kuru dati tiek iekļauti UR, jau vairāk kā desmit gadus Lursoft
tehniski un finansiāli nodrošina pieeju tiešsaistē reālā
laika režīmā.

Atsakoties no
UR datu pārpublicēšanas papīra formā laikrakstā “Latvijas
Vēstnesis” un līdzīgi kā citās valstīs un Latvijā –
Maksātnespējas reģistra gadījumā – paziņojumus publicējot
reālā laika režīmā UR mājas lapā, būtu iespējams par
25%-50% samazināt uzņēmumu reģistrācijas procesa izmaksas un
par 7-10 dienām paātrināt jaundibināto uzņēmēju iespējas
iesaistīties uzņēmējdarbībā, kā arī to uzņēmumu, kuri
reģistrē izmaiņas, izmaksas.

Līdzīgi kā
tuvākajās kaimiņvalstīs, būtu jāpārņem uzņēmumu
elektroniskās reģistrācijas pieredze, jo, lai gan Latvijas UR
jau sešus gadus izstrādātas elektroniskās reģistrācijas
procedūras, tās netiek praksē izmantotas. Kā galvenais
šķērslis tiek minēts neatbilstošs tiesiskais regulējums,
kas šobrīd neparedz šādu e-reģistrācijas kārtības
ieviešanu. Piemēram, Igaunijas Uzņēmumu reģistrā š.g.
maijā pirmo reizi reģistrēts Somijas pilsoņa individuālais
komersants, jo Igaunijas normatīvie akti ne tikai atļauj
elektronisku reģistrāciju savas valsts pilsoņiem, bet akceptē
ar vienpadsmit citu (t.sk. Lietuvas) valstu pilsoņu
elektroniskas identifikācijas sistēmas. Jāpiezīmē, ka šī
sistēma, kurai līdzīgas strādā daudzās valstīs, kopumā
izmaksājusi lētāk, nekā Latvijā praktiski nefunkcionējošā
e-parakstu sistēma, jo ārvalstīs arvien populārāka ir
publiskās un privātās partnerības pieredze (līdzīgi kā
Lursoft gadījumā Latvijā), kad tiek piesaistīti privāti
investori, kas ieinteresēti gala produktā vai pakalpojumā,
nevis tikai budžeta līdzekļu “veiksmīgā apgūšanā”.
Tostarp Lursoft kā publiskās un privātās partnerības
piemērs, kad valsts nozīmes informācijas sistēmu veidošana
tiek nodota privātam sektoram, ir veiksmīgi realizēts arī
Vācijā, kurā 100% privātam sektoram piederošs uzņēmums
saskaņā ar Vācijas federālās valdības lēmumu ir tiesīgs
paust ne tikai informatīva rakstura, bet arī juridiski ticamas
ziņas par Vācijā reģistrētajiem uzņēmumiem.

Papildus informācija:

Lursoft datu bāzes: http://www.lursoft.lv/

Lursoft statistika: Komercreģistra ziņas:
http://www.lursoft.lv/komercregistra_zinas.html

Uzņēmēja Palīga abonements: http://www.lursoft.lv/uznemeja_paliga_abonements.html

Lursoft meklēšanas serviss: www.latne.lv

Lursoft abonēšanas centrs: http://www.lursoft.lv/abonesana.html

Informāciju
sagatavoja:
SIA “Lursoft IT”
e-pasts info@lursoft.lv
tālr. 67844 300

Autors

Lursoft