Lursoft news

Gada pirmajos trīs mēnešos reģistrēti par 35,9% mazāk jaunu uzņēmumu

2009. gada 3. aprīlis

Rīgā, 03.04.2009.

SIA “Lursoft” (Lursoft) sadarbībā ar LR Uzņēmumu reģistru (UR) veicis
pētījumu, kurā analizēta komercdarbības rādītāju
statistika par 2009.gada pirmajiem trīs mēnešiem. Visi
pētījumā norādītie statistikas dati fiksēti uz 2009.gada
1.aprīli. Vienlaikus pētījumā, analizējot statistikas
rādītājus, izvērtēti faktori, kuri ietekmē ekonomisko
lejupslīdi.

Pētījumā
konstatēts, ka 2009.gada pirmajos trīs mēnešos valstī
reģistrēti 2337 jauni uzņēmumi, kas ir par 35,9% mazāk nekā
pērn šajā periodā. Lursoft jau iepriekš rakstījis, ka jaunu
uzņēmumu rašanās tempi 2008.gadā turpināja samazināties.
Pašreizējais jaureģistrēto uzņēmumu skaits atbilst
2004.gada līmenim, taču tas nav pats zemākais rādītājs.
2002.gadā tika sasniegts vēl zemāks rādītājs – trīs
mēnešos reģistrēti 1744 uzņēmumi.

Gada pirmie
trīs mēneši
Jaundibināto
subjektu skaits

2004

2406

2005

2681

2006

3335

2007

3952

2008

3599

2009

2337

Reģistrēto
komercķīlu skaits samazinājies par 74,7%, vienlaikus
sasniedzot prasījumu summas rekordu

Lursoft un UR pētījumā konstatēts, ka, izmantojot
komercķīlu kā kredīta (arī līzinga u.c.) nodrošinājuma
mehānismu, valstī turpināja samazināties kreditēšanas
apjoms – 2009.gada pirmajos trīs mēnešos reģistrēti 1186
darījumi, kas ir par 74,7% mazāk nekā pērn šajā periodā,
sasniedzot 2002.gada līmeni.

Lai gan kreditēšanas apjoms būtiski
samazinājies, sasniegts rekords maksimālajai prasījumu summai,
šī gada pirmajos trīs mēnešos – 3,85 miljardi latu, kas ir
par 37,3% vairāk, nekā pirms gada. Turklāt iepriekšminētā
prasījumu summa par 13% pārsniedz “pirmskrīzes” prasījumu
summu – 3,4 miljardi latu 2007.gada pirmajos trīs mēnešos,
lai gan tad reģistrēts gandrīz piecas reizes vairāk
komercķīlas darījumu (5563).

\"Reģistrēto

Gads Mēnesis Reģistrēto komercķīlu skaits

2004

Janvāris

832

Februāris

799

Marts

1121

2005

Janvāris

1108

Februāris

1203

Marts

1370

2006

Janvāris

1553

Februāris

1519

Marts

1791

2007

Janvāris

1876

Februāris

1594

Marts

2093

2008

Janvāris

1635

Februāris

1631

Marts

1429

2009

Janvāris

371

Februāris

389

Marts

426

Kopējā prasījumu summa (LVL)

\"Kopējā

Gads Mēnesis Kopējā prasījumu summa (LVL)

2004

Janvāris

220954212

 

Februāris

223381915

 

Marts

234515709

2005

Janvāris

387787672

 

Februāris

428912299

 

Marts

403806915

2006

Janvāris

721328720

 

Februāris

829698765

 

Marts

833564215

2007

Janvāris

788231570

 

Februāris

632173182

 

Marts

1991113074

2008

Janvāris

1093528249

 

Februāris

930626979

 

Marts

782057509

2009

Janvāris

1291757573

 

Februāris

1013683696

 

Marts

1548407507

Uzņēmumu maksātnespēja

Šī gada martā reģistrēts rekordliels
ierosināto maksātnespējas lietu skaits – 236 uzņēmumiem – un
reģistrēts 1 tiesiskās aizsardzības process. Apkopojot datus
par šī gada pirmajiem trīs mēnešiem, varam konstatēt, ka
ierosināto maksātnespējas lietu skaits strauji pieaug – šajā
periodā reģistrētas 620 maksātnespējas lietas un 5
tiesiskās aizsardzības procesi. Salīdzinājumam 2008. gadā
līdzīgā periodā reģistrētas 165 maksātnespējas lietas,
bet 2007. gadā – 347 maksātnespējas lietas.

2008. gada 1.janvārī stājās spēkā
Maksātnespējas likums un uzsāka darbību Lursoft finansētais
un izveidotais Maksātnespējas reģistrs. Jaunais likums paredz
daudz precīzāk definētu kreditoru interešu aizstāvības
mehānismu, iespēju uzsākt maksātnespējas procesu fiziskai
personai, un vienlaikus paredz tiesiskus mehānismus, kas ļautu
lielākam maksātnespējīgo uzņēmumu skaitam izvairīties no
bankrotiem un atjaunot darbību. 2008. gadā maksātnespējas
pasludinātas gan saskaņā ar jauno Maksātnespējas likumu, gan
saskaņā ar iepriekš spēkā esošo likumu “Par uzņēmumu un
uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”.

Analizējot
pētījuma rezultātus, Lursoft uzskata, ka pašreizējo
ekonomisko situāciju pasliktina:

  1. Nepārdomāta un pašreizējai situācijai
    neatbilstoša nodokļu politika, kuras dēļ pat
    eksportspējīgajām nozarēm (piemēram, tūrisms, viesnīcas)
    pievienotās vērtības nodoklis palielināts četras reizes.
    Arī informācijas tehnoloģiju nozares uzņēmumiem nodokļa
    palielināšana par 3% neļauj uzlabot ekonomisko
    situāciju.
  2. Valdības deklaratīvo paziņojumu par
    nepieciešamību samazināt izmaksas neatbilstība reālajam
    darbībām – faktiski izmaksas netiek adekvāti samazinātas.
    Daudzās valsts un pašvaldības institūcijās atalgojums
    joprojām ir augstāks nekā privātajā sektorā
    strādājošajiem.
  3. Birokrātijas palielināšana, nevis
    samazināšana. Lai gan daudzu valsts un pašvaldību iestāžu
    izziņas iespējams saņemt elektroniski (tajā skaitā Lursoft
    sistēmā), tomēr šīs izziņas tiek izmantotas tikai
    pārbaudes režīmā. Savukārt uzņēmējam tiek uzlikts
    pienākums pieprasīt informāciju, kas pieejama vienā valsts
    iestādē, un pēc tam to nogādāt uz citu iestādi. Nereti
    uzņēmējam izziņas jāsavāc no desmit vai pat vairāk
    iestādēm.

Ierēdņi daudzkārt apgalvo, ka izziņu
saņemšana no citām iestādēm prasa izmaksas (kas ir tikai
loģiski, jo par izziņu jāmaksā tam, kurš to prasa), tajā
pašā laikā, patērējot krietni lielākas izmaksas, lai
saņemto izziņu papīra veidā ievadītu savā lietvedības u.c.
sistēmās. Ieviešot elektronisku datu apmaiņu starp
iestādēm, tiktu ievērojami ietaupīti gan valsts līdzekļi,
gan jau esošo un vēl topošo uzņēmēju līdzekļi un būtu
iespēja daudz efektīvāk izmantot cilvēkresursus, kuri
šobrīd tiek nelietderīgi novirzīti kurjerfunkciju, datu
pārvades u.tml. darbu veikšanai. Lai publiskajā sektorā
cilvēkresursi tiktu izmantoti efektīvāk un darba procesi tiktu
optimizēti, procedūras tiktu novienkāršotas, būtu steidzami
jāveic Valsts Kancelejas uzsāktais funkciju audits.

****************

Bezmaksas statistikas atskaites, kas tiek
aktualizētas reizi dienā, var atrast UR un Lursoft mājas
lapās: www.ur.gov.lv,
http://www.lursoft.lv/komercregistra_statistika.html

Tāpat Lursoft aicina:

  1. Optimizēt izmaksas, izmantojot Lursoft pakalpojumus. Uzņēmums
    var reālā laikā sekot savu partneru vai konkurentu darbībai,
    saņemot informāciju no vairāk kā 70 avotiem, neizejot no sava
    biroja.
  2. Uzņēmumu vadītājus izmantot speciāli
    izveidotu abonementu “Uzņēmēja palīgs”, sīkāk par
    abonementam pieejamajiem pakalpojumiem varat uzzināt: http://www.lursoft.lv/uznemeja_paliga_abonements.html
    Šobrīd abonementam “Uzņēmēja palīgs” ir pieteikušies
    un to izmanto jau vairāk kā 40 tūkstoši uzņēmumu
    vadītāju.
  3. AS Swedbank, AS DnB
    NORD banka, AS Latvijas Krājbanka, AS Norvik banka internetbanku
    lietotājus izmantot iespēju bez maksas noskaidrot par sevi
    valsts reģistros ierakstītās ziņas. Sīkāk par pieejamajiem
    pakalpojumiem varat uzzināt: http://www.lursoft.lv/mani_dati_registros.html
  4. Izmantot Demo abonementu, kas paredzēts
    potenciālajiem klientiem un dod iespēju bez maksas iepazīties
    ar Lursoft piedāvātajiem datu apstrādes pakalpojumiem. Sīkāk
    par abonementa saņemšanas iespējām varat uzzināt:
    http://www.lursoft.lv/?a=31&v=lv

Papildus informācija:

Lursoft datu bāzes: http://www.lursoft.lv/
Laikrakstu bibliotēka Internetā: www.news.lv
Komercreģistra ziņas: http://www.lursoft.lv/komercregistra_zinas.html
Lursoft meklēšanas serviss: www.latne.lv
Lursoft WAP pakalpojumi:wap.news.lv

Autors

Lursoft