Lursoft news

2008. gadā – ievērojami samazinājies jaundibināto uzņēmumu un komercsabiedrību skaits

2009. gada 7. janvāris

2008. gadā par 20.1% samazinājies jaunreģistrēto komersantu skaits

Atbilstoši Lursoft aprēķinātajai statistikai, pagājušajā gadā reģistrēti 11,347 uzņēmumi un komercsabiedrības, kas ir par 20.1% mazāk, kā gadu iepriekš (14,208). Kā jau Lursoft minēja, 2007.gadā bija sasniegts lielākais jaunreģistrēto komercdarbības subjektu skaits pēdējo 13 gadu laikā. Lai gan 2007. gadā tika nodibināti visvairāk komercsabiedrību pēdējo gadu laikā, jaunu sabiedrību rašanās tempi samazinājās (piemēram, 2007.gadā tika nodibināti par 5,9% vairāk, kā iepriekš, 2006. gadā tika nodibināti par 22.6% vairāk uzņēmumu, kā 2005. gadā).

Tāpat jāņem vērā apstāklis, ka tikai 2008. gadā tika veikta komercreformas rezultātā nepārreģistrējušos uzņēmumu likvidācija – no reģistra tika izslēgti 4,766 uzņēmumi. Rezultātā, absolūtais nelikvidēto uzņēmumu skaits 2007. gadā ir pieaudzis par 6,581. Jāpiebilst, ka nedarbojošos uzņēmumu likvidācija būtu jāturpina, jo ļoti daudzi uzņēmumi darbību neveic, tajā pašā laikā tiek izmantoti fiktīvās darbībās, pat darbību neveicot, tiem tiek uzkrāti neesoši nodokļu parādi, kā rezultātā tas ietekmē gan valsts un privātās datu bāzēs ievietoto informāciju, gan statistiku objektivitāti. Līdz 2009.gada 1.janvārim valstī kopumā ir bijuši reģistrēti 235,103 visdažādāko formu un veidu uzņēmumu un komercsabiedrību, no tiem likvidēti – 72,867 (respektīvi- nelikvidēti 162,236). Tajā pašā laikā, spriežot pēc 2008.gadā iesniegto gada pārskatu skaita (68,167), kā arī pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) iesniegto finanšu atskaišu skaita, tikai apmēram puse (80,000) no nelikvidētajiem uzņēmumiem un komersantiem faktiski veic saimniecisko darbību.

Tādēļ vairāk kā apsveicams bija valdības diemžēl nerealizētais lēmums pārskatīt likumdošanu un ar 2009. gadu veikt zemnieku un zvejnieku saimniecību pārreģistrāciju, jo šo vairāk kā 38,000 ekonomisko subjektu darbību likumdošana nav skārusi visus neatkarības gadus. Turklāt, spriežot pēc daudzu šo saimniecību īpašnieku vecuma jau uz to dibināšanas brīdi, diemžēl daudzi no tiem varētu būt miruši. Jāņem vērā arī apstāklis, ka zemnieku saimniecības šobrīd atbild ar visu savu mantu. Turklāt līdzšinējās ES politikas īstenošanas rezultātā (ievērojami mazāki maksājumi LR zemniekiem, kā citās ES valstīs), nepārdomātās LR veiktās lauksaimniecības politikas (mākslīgi nodalot zemniekus no produkcijas pārstrādes uzņēmumiem), kā arī, ņemot vērā nestabilo situāciju pasaules tirgos, tas kopumā var radīt daudzu zemnieku privātos bankrotus. Jaunais likums šīs riskantās komercdarbības veicēju atbildību ierobežotu.

Lursoft atgādina, ka līdz pat 2002. gadam jaunu uzņēmumu dibināšanas tempi katru gadu samazinājās, sasniedzot zemāko skaitu 2002. gadā – 6270.

Būtiskākie iemesli, kas veicināja jaunu komersantu reģistrāciju:

  • komercsabiedrību reģistrācijas procedūru optimizācija Uzņēmumu reģistrā (UR), pirmkārt, jau iespēja reģistrēt komercsabiedrību nekavējoties „vienā atnākšanas reizē uz UR”;
  • nevajadzīgu birokrātisku procedūru likvidēšana, piemēram , parakstu apliecināšana pie zvērināta notāra, kas prasa laiku un līdzekļus. Kopš dokumentus uzņēmējs var parakstīt UR, tas pusotra gada laikā ir izmantots jau 19,953 reizes. Tiesiskie un reģistrācijas sistēmas tehniskie uzlabojumi ļauj komercsabiedrību nodibināt pat dažu stundu laikā un tas ir viens labākajiem rādītājiem pasaulē;
  • uzņēmumu ienākuma nodokļu likmes samazināšana, kas ne tikai ļāva pašiem uzņēmējiem optimizēt savus līdzekļus pretstatā neefektīvajai valsts sociālā nodokļa izmantošanas kārtībai, bet padara Latvijas uzņēmējus šajā ziņā konkurētspējīgākus pasaulē;
  • vietējo finanšu resursu pieejamība, jo 2007.gads noslēdzās ar rekordlielu Latvijas uzņēmumu kopējās peļņas pārsvaru pār zaudējumiem, tas pārsniedza 2,1 miljardu latu.

Jāatzīst, ka deformējošu ietekmi joprojām atstāj nesakārtotā likumdošana nekustamo īpašumu nodokļu jomā, jo to pārdošana kā uzņēmumu daļas joprojām ir izplatīta. Spekulācijas ar nekustamiem īpašumiem joprojām ir vienīgais valsts īpaši atbalstītais komercdarbības veids, jo, atšķirībā no citiem komercdarbības veidiem, tas netiek aplikts ne ar pievienotās vērtības, nedz ienākuma nodokli.

Reģistrēto komercķīlu skaits samazinājies par 45.5%

Pēc strauja kāpuma visā komercķīlu reģistrācijas vēsturē kopš 1998.gada, 2008.gadā pirmo reizi par 45.5% ir samazinājies reģistrēto komercķīlu skaits gadā, faktiski nonākot tajā pašā līmenī, kāds tas bija 2004.gadā. Salīdzinoši nedaudz – par 2% ir samazinājusies arī kopējā maksimālo prasījumu summa (no 14.3 miljardiem latu 2007.gadā uz 14.0 miljardiem latu 2008.gadā), turklāt šo summu ietekmē arī „politiskas”, nevis tautsaimnieciski pamatotas komercķīlas par ievērojamām summām.

Jāatzīmē, ka vislielākais kritums – 54.8% komercķīlu skaita ziņā ir darījumiem ar automašīnām, kas iepriekšējos gados bija ļoti „populārs” komercķīlas priekšmets. 2008.gadā automašīnas kā komercķīlas tika izmantotas 10,453 gadījumos, bet gadu iepriekš 23,147 – gadījumos. Kā jau tika konstatēts iepriekšējos pētījumos, sakarā ar prasību uzrādīt legālus ienākumus, sliktu kredītvēsturi, vai ar nespēju atmaksāt iepriekšējos kredītus, arvien biežāk komercķīlu darījumi tiek slēgti ne tikai ar kredītiestādēm, bet arī ar privātpersonām, jo tās ir mazāk prasīgas attiecībā uz nodrošinājumu kvalitāti. Lai gan nav precīzas informācijas par šo jomu, jādomā, ka arvien vairāk tiek izmantoti Komercķīlu reģistrā nereģistrēti aizņēmumi, kas diemžēl, krīzes padziļināšanās gadījumā var pasliktināt kriminogēno situāciju valstī.

Ārvalstu investīcijas

Par spīti globālai ekonomiskai krīzei, Latvijas nodokļu politika 2008.gadā saglabāja priekšrocības ārvalstu investīciju ieplūšanai Latvijā. 2008.gadā tiešo ārvalstu investīciju uzņēmumu pamatkapitālā apjoms pieauga par 13.52%, sasniedzot akumulēto investīciju kopapjomu pamatkapitālā 2,22 miljardus latu.

Līdzīgi kā iepriekšējā gadā, īpaši aktīvas 2008.gadā bijušas tuvākās kaimiņvalstis, piemēram, Igaunijas uzņēmumi pēc tiešo investīciju kopapjoma sasniedza 1.vietu, bet pēc uzņēmumu skaita – 2.vietu. 2008.gadā uzņēmumu ar Igaunijas kapitālu skaits pieauga par 105 (2 reizes vairāk kā 2007.gadā – 50), tajā pašā laikā tiešo investīciju kopapjoms bija 7 reizes mazāks (12,5 miljoni Ls – 2008.gadā, 83,2 miljoni Ls – 2007.gadā).

Savukārt Lietuva pēc tiešo investīciju kopapjoma sasniedza 8.vietu, bet pēc uzņēmumu skaita – 3.vietu (2008.gadā no Lietuvas tiešās investīcijas „ieplūdušas” 111 jaunos uzņēmumos).

Pirmajā vietā pēc nelikvidēto kopuzņēmumu kopskaita joprojām ir Krievija ar 2325 uzņēmumiem (5.vieta – pēc tiešo investīciju kopapjoma). Neraugoties uz „neskaidrajām” attiecībām valstu starpā, Krievijas uzņēmēji 2008.gadā ir bijuši īpaši aktīvi un nodibinājuši / pārpirkuši par 141 jaunu kopuzņēmumu vairāk, nekā likvidējuši. Turklāt, zinot Kipras uzņēmumu ciešo saikni ar Krieviju, jāuzskata, ka šis Krievijas uzņēmējiem piederošo uzņēmumu skaits palielinājies vairāk kā par 200.

Prognozes

Paredzams, ka šajā gadā jaunu uzņēmumu dibināšanas tempi samazināsies, turklāt palielināsies uzņēmumu apvienošanās vai pārpirkšanas tendences. Ievērojami pieaugs uzņēmumu maksātnespējas un bankrotu skaits, jo to veicinās ne tik daudz pasaules ekonomiskā krīze, cik Latvijas „ierēdniecības privilēģiju glābšanas plāns” (kas tiek dēvēts par „tautsaimniecības glābšanas plānu”, pašai tautsaimniecībai to glabājot noslēpumā).

Jāatzīmē, ka Latvijas ekonomiku globālā krīze ietekmē daudz mazāk, kā valsts nesamērīgi dārgā birokrātija (nemitīga dzīvošana pāri līdzekļiem jeb budžeta deficīts, nesakārtota un pārlieku birokratizēta komercdarbības uzraudzības joma).

Latvija ir iekļauta globālā ekonomiskā sistēmā, līdz ar to nepārdomātā nodokļu paaugstināšanas politika ievērojami ietekmēs daudzas vietējās nozares, – tai skaitā nozares, kurās Latvija rada eksportspējīgus produktus. „Plāns” vienīgi nostiprinās ārvalstu kapitāla un uzņēmumu darbību Latvijā, lai gan būtiski ietekmēs tādu vienīgi „eksportam” vērstu pakalpojumu sfēru, kā tūrisms un viesnīcu bizness, jo četrkārtīga nodokļa celšana ir uzskatāma vienīgi par starptautisko investoru (kā skaidro politiķi) vēlmi novājināt Latvijas spēju konkurēt šajā tirgū. Vietējais pieprasījums pēc viesnīcu pakalpojumiem ir niecīgs, un lielu tā daļu veido nevis uzņēmēji vai privātpersonas, bet gan valsts sektors, kas pats dzīvo uz nodokļu maksātāju rēķina.

PVN likmes palielināšana negatīvi ietekmēs Latvijas inovatīvo un tehnoloģiju nozaru uzņēmumu konkurētspēju, jo, piemēram, IT ražojošā sfērā, PVN pēc būtības ir „apgrozījuma” nodoklis – radot jaunus produktus, visa tā vērtība pēc būtības ir „pievienota” un nav iespējams legāli šo nodokli „norakstīt”. Rezultātā IT pakalpojumu cenas visdrīzāk pieaugs.

Palielinātās nodokļu likmes būtiski ietekmēs arī vairuma iedzīvotāju dzīves līmeni, un praktiski tiešā veidā neietekmēs tikai pakalpojumu un tirdzniecības starpnieku un banku nozares.

Būtiski palielināt komersantu skaitu, lai tas tuvotos ES valstu līmenim, varētu vienkāršojot nodokļu aprēķinu kārtību mazajiem uzņēmējiem, kuri nenodarbina citus strādājošos, piemēram, nosakot ikgadēju fiksētu maksu dažu procentu robežās (1-2%), ja apgrozījums gadā nepārsniedz 10-15 tūkstošus latu.
Būtisks uzlabojums Latvijas uzņēmumu konkurētspējas palielināšanai pasaulē varētu būt tālāka nodokļu sistēmas optimizācija visiem uzņēmējiem. Pirmkārt, atteikšanās no priekšnodokļiem, jo šobrīd uzņēmēji ir spiesti valsti kreditēt, maksājot nodokļus avansā, pašiem nereti maksājot kredītprocentus bankās. Jāatzīmē, ka šāda kārtība attīstītajās pasaules valstīs netiek praktizēta, tieši pretēji – ekonomiski attīstītajās valstīs ar likumu ir noteikta valsts funkcija nekavējoties atskaitīt uzņēmumam nodokļu pārmaksu, pretējā gadījumā tai ir jāmaksā procenti uzņēmējam par tā līdzekļu izmantošanu.

Lai principiāli atrisinātu datu korektuma un aktualitātes problēmu UR, būtu apsverams priekšlikums reizi gadā izsūtīt katram uzņēmumam viņa datu pilnu izdruku (vai elektronisku veidlapu) ar obligātu prasību apstiprināt, ka dati šī gada laikā nav mainījušies. Prakse liecina, ka līdzšinējās likuma prasības – paziņot par jebkurām izmaiņām, diemžēl ne vienmēr tiek ievērotas. Lai situāciju uzlabotu, Lursoft ir ieviesis bezmaksas pakalpojumus „UR atgādinājumi” un abonementu „Uzņēmēja palīgs” („Tavi dati”), kas ļauj pārbaudīt savu datu atbilstību faktiskajam stāvoklim un likuma prasībām. Šo pakalpojumu ir izmantojuši jau vairāk kā 44,000 komercsabiedrību vadītāji.

Protams, līdzīgi kā ar paredzamo iedzīvotāju ienākuma likmes samazināšanu, paralēli jādomā par alternatīvu sociālo iemaksu sistēmu, visdrīzāk – popularizējot privātos pensiju un privātos obligātās veselības apdrošināšanas fondus, jo sociālā nodokļa iemaksas ievērojami samazināsies, turklāt valsts nav radījusi strādājošos iedzīvotājos uzticību valsts fondu sistēmai.

Latvija šobrīd ir ES un globālās ekonomikas sastāvdaļa. Tajā var konkurēt tikai ar zemiem nodokļiem, minimālu birokrātiju, zemām un prognozējamām ražošanas izmaksām. Diemžēl pēc neadekvātās un tautsaimnieciski nepamatotas nodokļu palielināšanas, Latvijā nav nevienas no šīm priekšrocībām, ar ko turpmāk piesaistīt vietējos uzņēmējus un attīstīt vietējo uzņēmējdarbību, jo praktiski visās jomās tā ir padarīta par vēl vairāk nekonkurētspējīgu.

Vairāk informācijas un ik dienas atjaunotas bezmaksas statistikas atskaites atrodamas: http://www.lursoft.lv/stat/

Bezmaksas datu apstrādes pakalpojumus par jebkuru Latvijā reģistrētu uzņēmumu tiešsaistes režīmā ikviens interesents var iegūt UR un Lursoft mājas lapās: http://www.ur.gov.lv/ vai http://www.lursoft.lv/

Lursoft aicina:

  • Uzņēmumu vadītājus izmantot speciāli izveidotu abonementu “Uzņēmēja palīgs”, sīkāk par abonementam pieejamajiem pakalpojumiem varat uzzināt: http://www.lursoft.lv/?a=88 Šobrīd abonementam “Uzņēmēja palīgs” ir pieteikušies un to izmanto jau vairāk kā 44 tūkstoši uzņēmumu vadītāji.
  • DnB Nord, Hansabanka, Norvik Banka un Latvijas Krājbanka internetbanku lietotāji, kuriem ir iespēja bez maksas noskaidrot valsts reģistros ierakstīto par konkrēto personu. http://www.lursoft.lv/?a=204&v=lv
  • Izmantot Demo abonementu, kas paredzēts potenciālajiem klientiem un dod iespēju bez maksas iepazīties ar Lursoft piedāvātajiem datu apstrādes pakalpojumiem. Vairāk varat uzzināt: http://www.lursoft.lv/?a=31

Bezmaksas statistikas atskaites, kas tiek aktualizētas reizi dienā var atrast sadaļās:

Uzņēmumu reģistrācija un likvidācija: http://www.lursoft.lv/stat/ur_stat_003.html
Uzņēmējdarbības formas: http://www.lursoft.lv/stat/ur_stat_015.html

Papildus informācija:
Lursoft datu bāzes: http://www.lursoft.lv/
Lursoft abonēšanas centrs: http://www.lursoft.lv/?a=29&v=lv
Meklēšanas portāls Latne.lv http://www.latne.lv

Autors

Lursoft