Lursoft news

2007. gada janvārī turpinās jaundibināto uzņēmumu un komercsabiedrību dibināšanas tempu straujš pieaugums

2007. gada 2. februāris

2007. gada janvārī reģistrēts par 36,5% vairāk komersantu, kā
2006. gada janvārī

Atbilstoši Lursoft sadarbībā ar Latvijas Republikas Uzņēmumu
reģistru (UR) aprēķinātajai statistikai, 2007. gada janvārī ir
dibinātas 1339 komercsabiedrības un uzņēmumi, kas ir lielākais
mēnesī jaunreģistrēto komercdarbības subjektu skaits pēdējo 13
gadu laikā. Lai arī iepriekšējos pētījumos minēts, ka pēdējos
gados jau ir noticis straujš jaunu komercsabiedrību dibināšanas
pieaugums, kas gadā pārsniedzis vairāk kā 20%, šī gada janvārī ir
nodibināts par 36,5% vairāk uzņēmumu, kā 2006. gada janvārī, vai
par 16,1% vairāk uzņēmumu, kā vidēji mēnesī pagājušā
gadā.

Lursoft atgādina, ka līdz pat 2002. gadam jaunu uzņēmumu
dibināšanas tempi katru gadu samazinājās, sasniedzot zemāko
skaitu 2002. gadā – 6270.

Sīkāk skat. statistiku: http://www.lursoft.lv/stat/ur_stat_019.html

Papildus informācija un statistika vairāk kā 2000 griezumos,
kas tiek regulāri atjaunota, bez maksas ir pieejama Uzņēmumu
reģistra un Lursoft mājas lapās.

Būtiskākie iemesli jaunu komersantu reģistrācijai:

  • uzņēmumu ienākuma nodokļu likmes samazināšana, kas ne tikai
    ļauj pašiem uzņēmējiem optimizēt savus līdzekļus pretstatā
    neefektīvajai valsts sociālā nodokļa izmantošanas kārtībai, bet
    padara Latvijas uzņēmējus šajā ziņā konkurentspējīgākus pasaulē;
  • komercsabiedrību reģistrācijas procedūru optimizācija UR,
    pirmkārt, jau parakstu apliecināšana pašā UR, kas pusgada laikā
    izmantota jau 3411 reizes. Tiesiskie un reģistrācijas sistēmas
    tehniskie uzlabojumi ļauj komercsabiedrību nodibināt pat dažu
    stundu laikā un tas ir viens no labākajiem rādītājiem pasaulē;
  • nodokļu sistēmas sakārtošana, kas samazina iespēju darboties
    ar nereģistrētiem subjektiem;
  • iestāšanās Eiropas Savienībā (uzņēmumi tika reorganizēti
    fondu apguvei);
  • ārvalstu uzņēmumu ienākšana Latvijā. Īpaši aktīvas 2006.gadā
    bijušas tuvākās kaimiņvalstis, piemēram, Igaunijas uzņēmumi pēc
    uzņēmumu skaita un investīcijām sasniedza 3.vietu, bet pēc
    tiešajām investīcijām gada vidū bija pat pirmajā vietā. Uzņēmumu
    skaits, kurās ir ES valstu, īpaši kaimiņvalstu investīcijas
    pamatkapitālā, pagājušā gadā palielinājies par vairāk kā 30%;
  • vietējo finansu resursu pieejamība;
  • deformējošu ietekmi (piemēram var tikt dibinātas
    komercsabiedrības \”vienam nekustamā īpašuma darījumam\”) joprojām
    atstāj nesakārtotā likumdošana nekustamo īpašumu nodokļu jomā, jo
    to pārdošana kā uzņēmumu daļas joprojām ir izplatīta.
    Spekulācijas ar nekustamiem īpašumiem joprojām ir vienīgais
    valsts īpaši atbalstītais komercdarbības veids, jo, atšķirībā no
    citiem komercdarbības veidiem, tas netiek aplikts ne ar
    pievienotās vērtības, nedz ienākuma nodokli

Paredzams, ka šajā gadā jaunu uzņēmumu dibināšanas tempi
paliks iepriekšējā līmenī, turklāt varētu palielināties uzņēmumu
apvienošanās vai pārpirkšanas tendences.

80,6% no janvārī jaundibinātiem komersantiem – sabiedrības ar
ierobežotu atbildību

Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, visbiežāk reģistrētais
komersanta veids ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību (80,6% no
visiem jaundibinātiem), bet otrs populārākais ir individuālie
komersanti (16,4%).

Janvārī reģistrētas arī 18 jaunas zemnieku saimniecības un
viena zvejnieku saimniecība.

Šis samazinājums ir saistīts ar vairākiem faktoriem –
pirmkārt, nodokļu (15% un 25%) likmju atšķirībās, neskaidrajā
atbildības juridiskajā konstrukcijā (zemnieku saimniecība ir
juridiska persona, kura atbild ar visu zemnieka – fiziskās
personas mantu) un neskaidrībā par šīs juridiskās formas nākotni.
Zemnieku darbību ietekmē arī deformējošā nodokļu politika
nekustamo īpašumu tirgū, kas netiek aplikta ne ar kādiem
nodokļiem, pretstatā zemnieku saimniecībām piemērotajiem 25%
ienākuma nodokļa u.c. nodokļiem, un padarot praktiski neiespējamu
lauksaimniecības zemju nomu vai iegādi šim mērķim
lauksaimniecībai piemērotākos Latvijas centrālajos
rajonos.

Vairāk informācijas un ik dienas atjaunotas bezmaksas
statistikas atskaites atrodamas: http://www.lursoft.lv/stat/udf.html

Kā jau ziņots, valsts sekretāru sanāksmē šodien tika izskatīts
izstrādātais \”Fizisko personu saimnieciskās darbības
likumprojekts\”, kas varētu ieviest stingrāku kārtību zvejnieku un
zemnieku saimniecību reģistrācijā, kā arī precizēt saimnieciskās
darbības veicēju atbildību un tiesības. Diemžēl, likumprojekts
paredz Fizisko personu saimnieciskās darbības veicējus reģistrēt
2 institūcijās,- gan Uzņēmumu reģistrā, gan Valsts ieņēmumu
dienestā. No praktiskiem apsvērumiem, līdzīgi kā daudzās Eiropas
valstīs, būtu vēlams noteikt vienu reģistrācijas iestādi, jo tas
ievērojami ļautu ietaupīt budžeta līdzekļus, radītu vienotu un
skaidru priekšstatu jebkurai personai par reģistrācijas kārtību
un vietu, kā arī nodrošinātu uzņēmējiem informācijas pieejamību
(Visas UR reģistrētās ziņas tiek publicētas, t.sk. Latvijas
Vēstnesī, turpretī par VID reģistrētajām personām šādā veidā
informācija nav pieejama). Visas ar saimniecisko un koemrcdarbību
saistīto personu reģistrācija vienuviet ievērojami atvieglotu
statistikas aprēķinu veikšanu un to salīdzināšanu ar līdzīgiem
parametriem Eiropas valstīs.

Turklāt jau vairākus gadus eksistējošā kārtība ļauj Valsts
ieņēmumu dienestam elektroniski saņemt reģistrācijas informāciju
par jebkura veida komercsabiedrībām, uzņēmumiem, komersantiem
u.c.

Jaunu komercsabiedrību veidošanās valsts reģionos notiek
nevienmērīgi

Rīgā un Rīgas rajonā 2007. g. janvārī ir reģistrētas 65,6% no
visām valstī reģistrētām komercsabiedrībām. Pēc jaundibināto
komercsabiedrību kopskaita janvārī 2. vietu \”ieņem\” Liepāja un
Liepājas rajons (4% no kopskaita), tai seko Jelgava un rajons
(3,9%) un Cēsis ar rajonu (3,3%).

Vairāk informācijas un ik dienas atjaunotas bezmaksas
statistikas atskaites atrodamas: http://www.lursoft.lv/stat/region.html

Tā kā uzņēmumu dibināšanas tendences nav būtiski mainījušās,
saglabājas izteiktas atšķirības starp jaunreģistrēto uzņēmumu
skaitu uz 1000 iedzīvotājiem dažādos rajonos
(Skat. tabulu„Nelikvidēto komercsabiedrību skaits uz 1000
iedzīvotājiem”)

Tabula 1. Nelikvidēto komercsabiedrību skaits uz 1000
iedzīvotājiem:

Pilsēta un rajons Nelikvidēto komercsabiedrību skaits uz 1000
iedzīvotajiem
(Lursoft dati uz 01.01.2007, PMLP dati uz
13.04.2006)
Rīgas rajons

91,3

Cēsu rajons

80,7

Kuldīgas rajons

72,7

Alūksnes rajons

72,1

Tukuma rajons

68,1

Saldus rajons

67,5

Limbažu rajons

64,6

Valmieras rajons

64,3

Talsu rajons

64,0

Liepājas rajons

60,6

Madonas rajons

59,7

Bauskas rajons

59,2

Ventspils rajons

57,8

Valkas rajons

57,4

Preiļu rajons

54,3

Ogres rajons

51,8

Aizkraukles rajons

49,6

Dobeles rajons

49,4

Jēkabpils rajons

49,2

Balvu rajons

49,1

Jelgavas rajons

48,0

Gulbenes rajons

43,7

Ludzas rajons

32,2

Daugavpils rajons

29,9

Krāslavas rajons

29,5

Rēzeknes rajons

21,5

Lai objektīvi varētu izvērtēt reālo iedzīvotāju iesaistīšanos
komercdarbībā, gan jāņem vērā, ka koeficients ir ievērojami
mazāks, iespējams, ka pat uz pusi mazāks (28,5-35), jo nav
precīzu datu par zemnieku saimniecību darbību, kā arī vairāk kā
20,000 juridiski nelikvidētu SIA ir izbeigušas darbību,
iesaistītas maksātnespējas procesos, vai to darbībai uzlikti
Valsts ieņēmumu dienesta vai tiesas aizliegumi.

Bezmaksas datu apstrādes pakalpojumus par jebkuru Latvijā
reģistrētu uzņēmumu tiešsaistes režīmā ikviens interesents var
iegūt UR un Lursoft mājas lapās: http://www.ur.gov.lv vai http://www.lursoft.lv

Lursoft aicina:

  1. Uzņēmumu vadītājus izmantot speciāli izveidotu abonementu
    “Uzņēmēja palīgs”, sīkāk par abonementam pieejamajiem
    pakalpojumiem varat uzzināt: http://www.lursoft.lv/up/index.html
    Šobrīd abonementam “Uzņēmēja palīgs” ir pieteikušies un to
    izmanto jau vairāk kā 40 tūkstoši uzņēmumu vadītāji.
  2. AS “Hansabanka” Internetbankas hanza.net (http://www.hansabanka.lv/news/251102.php)
    un AS DNB NORD BANKA Internetbankas iNord lietotājus, kuriem ir
    iespēja bez maksas noskaidrot valsts reģistros ierakstīto par
    konkrēto personu.
  3. Izmantot Bezmaksas abonementu, kas paredzēts potenciālajiem
    klientiem un dod iespēju bez maksas iepazīties ar Lursoft
    piedāvātajiem datu apstrādes pakalpojumiem. Vairāk varat uzzināt:
    http://www.lursoft.lv/service/subscription/form_lba_lv.html

Bezmaksas statistikas atskaites, kas tiek aktualizētas reizi
dienā var atrast sadaļās:

Papildus informācija:

Lursoft datu bāzes:
www.lursoft.lv

Lursoft abonēšanas centrs:
http://www.lursoft.lv/service/subscription/

Meklēšanas portāls Latne.lv
http://www.latne.lv

Autors

Lursoft