Lursoft news

2006. gadā – lielākais jaundibināto uzņēmumu un komercsabiedrību skaits pēdējo 12 gadu laikā

2007. gada 1. janvāris

2006. gadā par 22,63% pieaudzis jaunreģistrēto komersantu skaits

Atbilstoši Lursoft sadarbībā ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru (UR) aprēķinātajai statistikai, pagājušajā gadā reģistrēti 13,500 uzņēmumi un komercsabiedrības, kas ir lielākais jaunreģistrēto komercdarbības subjektu skaits pēdējo 12 gadu laikā. Turklāt tas ir par 22,63% vairāk nekā 2005. gadā (11,009). Visu, vairāk kā 50,000 uzņēmumu kopējā peļņa 2005. gadā pārsniedza zaudējumus un sasniedza 1 miljardu latu, kas, savukārt, ļāva šo peļņu atgriezt tautsaimniecībā 2006.gadā. Šie un vairāki citi rādītāji ļauj uzskatīt 2006. gadu par dinamiskāko un finansiāli veiksmīgāko atjaunotās Latvijas Republikas vēsturē.

Sīkāk skat. statistiku: http://www.lursoft.lv/stat/ur_stat_003.html

Lursoft atgādina, ka līdz pat 2002. gadam jaunu uzņēmumu dibināšanas tempi katru gadu samazinājās, sasniedzot zemāko skaitu 2002. gadā – 6270.

Būtiskākie iemesli jaunu komersantu reģistrācijai:

  • uzņēmumu ienākuma nodokļu likmes samazināšana, kas ne tikai ļauj pašiem uzņēmējiem optimizēt savus līdzekļus pretstatā neefektīvajai valsts sociālā nodokļa izmantošanas kārtībai, bet padara Latvijas uzņēmējus šajā ziņā konkurentspējīgākus pasaulē;
  • komercsabiedrību reģistrācijas procedūru optimizācija UR, pirmkārt, jau parakstu apliecināšana pašā UR, kas pusgada laikā izmantota jau 3411 reizes. Tiesiskie un reģistrācijas sistēmas tehniskie uzlabojumi ļauj komercsabiedrību nodibināt pat dažu stundu laikā un tas ir viens labākajiem rādītājiem pasaulē;
  • nodokļu sistēmas sakārtošana, kas samazina iespēju darboties ar nereģistrētiem subjektiem;
  • iestāšanās Eiropas Savienībā (uzņēmumi tika reorganizēti fondu apguvei);
  • ārvalstu uzņēmumu ienākšana Latvijā. Īpaši aktīvas 2006.gadā bijušas tuvākās kaimiņvalstis, piemēram, Igaunijas uzņēmumi pēc uzņēmumu skaita un investīcijām sasniedza 3.vietu, bet pēc tiešajām investīcijām gada vidū bija pat pirmajā vietā. Uzņēmumu skaits, kurās ir ES valstu, īpaši kaimiņvalstu investīcijas pamatkapitālā, pagājušā gadā palielinājies par vairāk kā 30%;
  • vietējo finansu resursu pieejamība – 2005.gadā 51,646 Latvijas uzņēmumu kopējā peļņa pārsniedza 900 miljonus latu;
  • deformējošu ietekmi joprojām atstāj nesakārtotā likumdošana nekustamo īpašumu nodokļu jomā, jo to pārdošana kā uzņēmumu daļas joprojām ir izplatīta. Spekulācijas ar nekustamiem īpašumiem joprojām ir vienīgais valsts īpaši atbalstītais komercdarbības veids, jo, atšķirībā no citiem komercdarbības veidiem, tas netiek aplikts ne ar pievienotās vērtības, nedz ienākuma nodokli

Paredzams, ka šajā gadā jaunu uzņēmumu dibināšanas tempi paliks iepriekšējā līmenī vai pat samazināsies, turklāt palielināsies uzņēmumu apvienošanās vai pārpirkšanas tendences.

Būtiski palielināt komersantu skaitu, lai tas tuvotos ES valstu līmenim, varētu vienkāršojot nodokļu aprēķinu kārtību mazajiem uzņēmējiem, kuri nenodarbina citus strādājošos, visdrīzāk nosakot ikgadēju fiksētu maksu dažu procentu robežās (1-2%), ja apgrozījums gadā nepārsniedz 10-15 tūkstošus latu.

Otrs būtisks uzlabojums Latvijas uzņēmumu konkurētspējas palielināšanai pasaulē varētu būt tālāka nodokļu sistēmas optimizācija visiem uzņēmējiem. Pirmkārt,- atteikšanās no priekšnodokļiem, jo šobrīd uzņēmēji ir spiesti valsti kreditēt, maksājot nodokļus avansā, pašiem nereti maksājot kredītprocentus bankās. Tā to praktiski nedara nekur attīstītajā pasaulē, tieši pretēji, – ekonomiski attīstītajās valstīs ar likumu ir noteikta valsts funkcija nekavējoties atskaitīt uzņēmumam nodokļu pārmaksu, pretējā gadījumā tai ir jāmaksā procenti uzņēmējam par tā līdzekļu izmantošanu. Otrkārt,- ar ienākuma nodokli nebūtu apliekama uzņēmumā reinvestētās peļņas daļa (līdzīgi kā tas ir Igaunijā), jo tas būtiski palielinātu līdzekļu daļu, ko uzņēmēji atstātu uzņēmuma attīstībā, nevis izņemtu kā dividendes.

Protams, līdzīgi kā ar paredzamo iedzīvotāju ienākuma likmes samazināšanu uz 15%, paralēli jādomā par alternatīvu sociālo iemaksu sistēmu, visdrīzāk – popularizējot privātos pensiju un privātos obligātās veselības apdrošināšanas fondus, jo sociālā nodokļa iemaksas ievērojami samazināsies, turklāt valsts nav radījusi strādājošos iedzīvotājos uzticību valsts fondu sistēmai.

Vairāk informācijas un ik dienas atjaunotas bezmaksas statistikas atskaites atrodamas: http://www.lursoft.lv/stat/

83,7% no jaundibinātiem komersantiem – sabiedrības ar ierobežotu atbildību

Līdz 2007.gada janvārim Latvijā kopumā ir reģistrēti 210,093 uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) un komersanti (komercsabiedrības). No tām likvidētas 57448 sabiedrības un uzņēmumi.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, visbiežāk reģistrētais komersanta veids ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību (11,231 jeb 83,7% no visiem jaundibinātiem), bet otrs populārākais ir individuālie komersanti (1,746). Pagājušā gadā Latvijā ir reģistrēta (reorganizēta uz) arī pirmā Eiropas komercsabiedrība (SE).

Lai gan ievērojami mazāk, tomēr arī pagājušā gada laikā dibinātas jaunas zemnieku saimniecības – kopsummā 162 (tas ir mazākais jaunreģistrēto zemnieku saimniecību skaits LR vēsturē). 2006.gadā nav reģistrēta neviena jauna zvejnieku saimniecība.

Šis samazinājums ir saistīts ar vairākiem faktoriem – pirmkārt, nodokļu (15% un 25%) likmju atšķirībās, neskaidrajā atbildības juridiskajā konstrukcijā (zemnieku saimniecība ir juridiska persona, kura atbild ar visu zemnieka – fiziskās personas mantu) un neskaidrībā par šīs juridiskās formas nākotni. Zemnieku darbību ietekmē arī deformējošā nodokļu politika nekustamo īpašumu tirgū, kas netiek aplikta ne ar kādiem nodokļiem, pretstatā zemnieku saimniecībām piemērotajiem 25% ienākuma nodokļa u.c. nodokļiem, un padarot praktiski neiespējamu lauksaimniecības zemju nomu vai iegādi šim mērķim lauksaimniecībai piemērotākos Latvijas centrālajos rajonos.

Cerams, ka 2007.gadā tiks sakārtots šo zemnieku un zvejnieku saimniecību anahroniskais tiesiskais regulējums, pielīdzinot to Komerclikuma prasībām, kas uzlabos gan pašu lauksaimnieciskās produkcijas ražotāju stāvokli, gan arī kreditoru drošību.

Vairāk informācijas un ik dienas atjaunotas bezmaksas statistikas atskaites atrodamas: http://www.lursoft.lv/stat/udf.html

Mazāk uzņēmumu likvidācijas un maksātnespējas procesu

Vienlaikus ar jaunu uzņēmumu reģistrāciju, pagājušajā gadā UR ir veicis 3,377 darbību izbeigušo uzņēmumu likvidāciju. Tas ir 2,56 reizes mazāk kā 2005.gadā (8,644), bet galvenais iemesls ir saistīts ar lielo kreditoru prasību apjomu – pret 12593 darbību izbeigušajiem uzņēmumiem līdz šodienai ir iesniegtas kreditoru prasības 60,47 miljonu latu apjomā. Tā kā lēmumu pieņemšanas process par uzņēmumu darbības izbeigšanu praktiski ir noslēgts, kreditoru prasības tiks pieņemtas vēl tikai līdz aprīlim. Atbilstoši valdības lemtajam norakstīt kreditoru prasības, kuras ir mazākas par 5000 latiem, ja kreditors ir valsts, paredzams, ka 2007.gadā UR varēs likvidēt ap 9000 darbību izbeigušo uzņēmumu. Lursoft atgādina, ka kreditori var iesniegt UR savas prasības gan elektroniskā veidā (noslēdzot par to atsevišķu līgumu, sīkāk skat. http://www.lursoft.lv/kredis/), gan arī pieteikt prasības parastajā kārtībā, t.i. iesniedzot dokumentus UR.

Lai arī Komerclikums nosaka daudz stingrākas prasības maksātnespējas procesa tiesiskajā regulējumā, attiecībā gan pret uzņēmuma valdi, gan pret citām institūcijām, pagājušā gada laikā ievērojami samazinājies maksātnespējas procesā iesaistīto uzņēmumu skaits (654). Tas ir par 6% mazāks nekā 2005.gadā (686) un ir zemākais rādītājs pēdējo 12 gadu laikā

Pagājušajā gadā aktivizējies arī kontrolējošo iestāžu, īpaši Valsts ieņēmumu dienesta darbs attiecībā uz nodrošinājumu līdzekļu piemērošanu attiecībā pret uzņēmumiem. Aizliegumi pārreģistrācijai 2006.gadā uzlikti 3,677 uzņēmumiem, kas ir par 6,6% vairāk kā 2005. gadā.

Vairāk: http://www.lursoft.lv/stat/insolv.html

Jaunu komercsabiedrību veidošanās valsts reģionos notiek nevienmērīgi

Atšķirībā no 2005.gada, kad Latvijā tika likvidēti 8,644 darbību izbeigušie uzņēmumi, un vairākos rajonos uzņēmumu kopskaits samazinājās, 2006. gadā visos rajonos un pilsētās absolūtais uzņēmumu skaits ir pieaudzis (likvidēti mazāk uzņēmumu nekā nodibināti no jauna).

Jaundibināto uzņēmumu skaits visā valstī pagājušā gadā ir pieaudzis par 22.63%, tomēr jākonstatē, ka skaita atšķirības jaunu uzņēmumu reģionos nevis samazinās, bet palielinās. Rīgā un Rīgas rajonā, kuros reģistrēti 52,2% visu Latvijas uzņēmumu, 2006. gadā nodibinātas 70.7% no visām valstī reģistrētajām jaunajām komercsabiedrībām. Līdz 2007.gada 1.janvārim Rīgas un Rīgas rajonu uzņēmumi kopsummā ir piesaistījuši arī 87,8% (jeb 1,4 miljardi latu) no tiešajām ārvalstu investīcijām sabiedrību pamatkapitālos, kā arī šeit koncentrēti 77,6% no visu Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitāla (4,43 miljardi latu).

Lai analizētu tendences 2006. gadā, turpmāk tekstā tiks apskatīts nevis absolūtais nodibināto uzņēmumu skaits rajonā, bet jaundibināto subjektu skaits attiecībā pret 2005.gadu.

Skatoties no jaundibināto komercsabiedrību pieauguma viedokļa un salīdzinot to ar 2005. gadu, rajonus var sadalīt vairākās grupās – pirmkārt, rajoni ar strauju jaundibināto uzņēmumu skaita pieaugumu, kurā ietilpst arī Rīga un Rīgas rajons (par 24,7% salīdzinot ar 2005. gadu, kopā 9519 jaunas komercsabiedrības).

Jaundibināto uzņēmumu skaits īpaši strauji, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, t.i. par 90,7% pieaudzis Jēkabpilī un Jēkabpils rajonā. Kopā šeit reģistrēti 164 jauni uzņēmumi (86 – 2005. gadā). Šajā rajonu grupā ar strauju jaundibināto uzņēmumu skaitu ietilpst arī citi „Daugavas baseina” rajoni – Ogres (52,3%), Daugavpils (22,6%), Aizkraukles (8,6%) rajoni un pilsētas, kā arī rajoni, kuros arī iepriekš ir bijusi attīstīta rūpniecība un un/ vai infrastruktūra (ceļi, izglītots darbaspēks u.c.) – Jelgavas (40,4%), Bauskas (37,9%), Rēzeknes (26,3%), Liepājas (23,3%), Valmieras (17,6%).

Diemžēl jākonstatē, ka 10 rajonos un pilsētās jaunu uzņēmumu dibināšanas pieauguma tempi attiecībā pret 2005. gadu mērāmi ar mīnus zīmi, respektīvi, 2006.gadā šajos rajonos ir nodibināts mazāk uzņēmumu kā 2005. gadā.

Jaundibināto skaita ievērojams samazinājums 2006.gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, diemžēl vērojams gandrīz visos Austrumu pierobežas rajonos, izņemot Alūksni, kas izskaidrojams gan ar attīstītas ražošanas un infrastruktūras trūkumu, gan ar masveida iedzīvotāju izbraukšanu uz ārzemēm. Tā piemēram, Krāslavas rajonā nodibināts par 29% mazāk uzņēmumu nekā 2005. gadā, tāpat arī citos rajonos vērojams negatīvs pieaugums: Ludzas (-17,4%), Gulbenes (-14,9%), Balvu (-14,3%), Valkas (-13,3%).

Trešā rajonu grupa, kurā arī vērojama stagnācija uzņēmumu dibināšanas jomā vai pat neliels jaundibināto uzņēmumu samazinājums pret 2005. gadu, ģeogrāfiski ir izvietoti ap Latvijas „centrālo asi” (Rīga-Jelgava). Aktivitāte nav pieaugusi Tukuma, Limbažu, Dobeles, Talsu rajonos.

Šeit jaunu uzņēmumu dibināšanas aktivitātes samazinājumu var skaidrot pamatā ar Rīgas un Jelgavas tuvumu, kurās vērojams kvalificēta darbaspēka (tātad arī tāda, kurš spētu uzsākt komercdarbību) trūkums, tādēļ iespējams, ka šo rajonu iedzīvotāji vieglāk atrod darbu Rīgā jau esošos uzņēmumos vai izbrauc uz ārzemēm, nevis paši uzsāk komercdarbību.

Vairāk informācijas un ik dienas atjaunotas bezmaksas statistikas atskaites atrodamas: http://www.lursoft.lv/stat/region.html

Līdz 2007. gada 1. janvārim valstī vidēji ir 66.3 juridiski nelikvidēti uzņēmumi uz 1000 iedzīvotājiem. „Visaktīvākie” ir Rīgas un Rīgas rajona iedzīvotāji, bet vismazāk aktīvi komercdarbībā iesaistās Rēzeknes un Rēzeknes rajona iedzīvotāji (Skat. tabulu„Nelikvidēto komercsabiedrību skaits uz 1000 iedzīvotājiem”)

Tabula 1. Nelikvidēto komercsabiedrību skaits uz 1000 iedzīvotājiem:






















































































Pilsēta un rajons Nelikvidēto komercsabiedrību skaits uz 1000 iedzīvotajiem
(Lursoft dati uz 01.01.2007, PMLP dati uz 13.04.2006)

Rīgas rajons


91,3

Cēsu rajons


80,7

Kuldīgas rajons


72,7

Alūksnes rajons


72,1

Tukuma rajons


68,1

Saldus rajons


67,5

Limbažu rajons


64,6

Valmieras rajons


64,3

Talsu rajons


64,0

Liepājas rajons


60,6

Madonas rajons


59,7

Bauskas rajons


59,2

Ventspils rajons


57,8

Valkas rajons


57,4

Preiļu rajons


54,3

Ogres rajons


51,8

Aizkraukles rajons


49,6

Dobeles rajons


49,4

Jēkabpils rajons


49,2

Balvu rajons


49,1

Jelgavas rajons


48,0

Gulbenes rajons


43,7

Ludzas rajons


32,2

Daugavpils rajons


29,9

Krāslavas rajons


29,5

Rēzeknes rajons


21,5

Lai objektīvi varētu izvērtēt reālo iedzīvotāju iesaistīšanos komercdarbībā, gan jāņem vērā, ka koeficients ir ievērojami mazāks, iespējams, ka pat uz pusi mazāks (28,5-35), jo nav precīzu datu par zemnieku saimniecību darbību, kā arī vairāk kā 20,000 juridiski nelikvidētu SIA ir izbeigušas darbību, iesaistītas maksātnespējas procesos, vai to darbībai uzlikti Valsts ieņēmumu dienesta vai tiesas aizliegumi.

Bezmaksas datu apstrādes pakalpojumus par jebkuru Latvijā reģistrētu uzņēmumu tiešsaistes režīmā ikviens interesents var iegūt UR un Lursoft mājas lapās: http://www.ur.gov.lv vai http://www.lursoft.lv

Lursoft aicina:

  1. Uzņēmumu vadītājus izmantot speciāli izveidotu abonementu “Uzņēmēja palīgs”, sīkāk par abonementam pieejamajiem pakalpojumiem varat uzzināt: http://www.lursoft.lv/up/index.html Šobrīd abonementam “Uzņēmēja palīgs” ir pieteikušies un to izmanto jau vairāk kā 40 tūkstoši uzņēmumu vadītāji.
  2. AS “Hansabanka” Internetbankas hanza.net (http://www.hansabanka.lv/news/251102.php) un AS DNB NORD BANKA Internetbankas iNord lietotājus, kuriem ir iespēja bez maksas noskaidrot valsts reģistros ierakstīto par konkrēto personu.
  3. Izmantot Bezmaksas abonementu, kas paredzēts potenciālajiem klientiem un dod iespēju bez maksas iepazīties ar Lursoft piedāvātajiem datu apstrādes pakalpojumiem. Vairāk varat uzzināt: http://www.lursoft.lv/service/subscription/form_lba_lv.html

Bezmaksas statistikas atskaites, kas tiek aktualizētas reizi dienā var atrast sadaļās:

Papildus informācija:

Lursoft datu bāzes:
http://www.lursoft.lv/latvian.html

Lursoft abonēšanas centrs:
http://www.lursoft.lv/service/subscription/

Meklēšanas portāls Latne.lv
http://www.latne.lv

Autors

Lursoft