Lursoft news

Lursoft: 2006.gada pirmajos 9 mēnešos turpinās straujš komercdarbības rādītāju pieaugums, taču vērojama dažu rādītāju pieauguma stabilizācija

2006. gada 2. oktobris

Pētījumā konstatēts, ka šī gada pirmajos 9 mēnešos valstī turpinās straujš vairāku komercdarbības aktivitātes rādītāju pieaugums. Šajā periodā ir reģistrētas 10022 jaunas komercsabiedrības, un tas ir augstākais rādītājs pēdējo 12 gadu laikā. Turklāt, analizējot šo rādītāju pieauguma tempus, jāsecina, ka tie turpina palielināties. Pirmajos deviņos mēnešos ir reģistrēti par 25,3% vairāk jaunu komersantu, kā pagājušā gadā tādā pašā periodā, kura rādītājus ievērojami ietekmēja Komerclikuma reformas beigas. Savukārt, 2005. gada pirmajā pusgadā jaunreģistrēto komersantu skaita pieaugums pret iepriekšējo analoģisku periodu bija tikai 7,8%. Tabulā redzams reģistrēto uzņēmumu kopskaits pirmajos 9 mēnešos pēdējo septiņu gadu periodā.

Gads Reģistrēto uzņēmumu skaits
2000 5961
2001 5559
2002 4680
2003 5652
2004 7410
2005 7995
2006 10022

Latvijas nodokļu politikas konkurētspēja ES valstu starpā, ES finansējuma un tirgus pieejamība, politiskā stabilitāte attiecībā uz komercdarbības regulējumu ir tie faktori, kas ļāvuši pēdējos gados arvien vairāk cilvēkiem iesaistīties komercdarbībā. Būtisks faktors ir arī UR aktivitātes normatīvo aktu skaidrošanā, birokrātisko šķēršļu samazināšanā un reģistrācijas procesa vienkāršošanā un caurspīdīgumā. Latvijas Republikā spēkā esošie normatīvie akti jau vairākus gadus paredz iespēju nodibināt komersantus pat 4 stundu laikā un maksimālais pieteikumu izskatīšanas termiņš ir 3 dienas, kas ir vieni no labākajiem rādītājiem pasaulē. Iesniegto dokumentu „kustībai” UR lietvedībā ir iespējams sekot, izmantojot UR mājas lapu Internetā. Kopš š.g. 1. jūlija atsevišķos gadījumos ir iespējams reģistrēt komercsabiedrību un apliecināt parakstus pašā UR, nevis pie zvērināta notāra, kas ievērojami samazina kopējo reģistrācijas procesa laiku un līdz ar to arī izmaksas.

Tāpat Lursoft pētījumā konstatēts, ka, izmantojot komercķīlu kā kredīta (arī līzinga u.c.) nodrošinājuma mehānismu, valstī turpina palielināties kreditēšanas pieauguma tempi. Šī gada 9 mēnešos noslēgti 17156 komercķīlas līgumi par kopējo maksimālo prasījumu summu 8,46 miljardi latu. Atšķirībā no jaunreģistrēto komersantu skaita pieauguma tempiem, jāsecina, ka, lai arī darījumu skaits ar komercķīlām turpina pieaugt, pieaugums tomēr vairs nav tik straujš kā analoģiskos periodos iepriekšējos gados, līdz ar to ir cerība, ka šis tirgus stabilizēsies vismaz darījumu skaita ziņā. 2006. gada 9 mēnešos pieaugums pret analoģisku periodu iepriekšējā gadā ir par 14,3% lielāks, un tas ir ievērojami mazāk kā iepriekšējos gados (2005. gadā – 40.3%; 2004.gadā – 42,8%). Tas liecina, ka, iespējams, darījumos ar komercķīlu ir sasniegts zināms tirgus piesātinājums, jo liela daļa personas, kam šis darījumu slēgšanas veids ir bijis nepieciešams, jau ir darījumus noslēgušas, un šobrīd pilda saistības par paņemtajiem kredītiem, bet jaunas saistības vairumā gadījumu neuzņemas, kamēr nav nokārtotas iepriekšējās. Tajā pašā laikā jāmin, ka komercķīlas darījumi tiek slēgti par vidēji arvien lielākām summām – š.g. 9 mēnešos vienas komercķīlas maksimālā prasījumu summa vidēji bija 49,3 tūkst. latu (salīdzinājumā ar līdzīgu periodu 2005.gadā – 41,6 tūkst. latu, bet 2004.gadā – 29,7 tūkst. latu).

Komercķīla arvien biežāk tiek izmantota sadzīves kreditēšanai – arvien vairāk līzinga darījumi tiek nodrošināti ar komercķīlu. Turklāt šo patēriņa kredīta mehānismu īpaši neietekmē Latvijas Bankas noteiktās kredītlīdzekļu sadārdzināšanas programmas, jo attiecībā uz līzinga kompānijām normas par obligāto rezervju palielināšanu nedarbojas. Rezultātā, arvien vairāk kredīti tiek ņemti, kārtojot līzinga darījumus līzinga kompānijās, nevis bankās. Līzinga kompānijas nav pakļautas kredītiestāžu darbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem un līdz ar to faktiski līzingu kompāniju sniegtie aizdevumi objektīvi var būt lētāki. Komercķīlu kā nodrošinājumu bieži izmanto nekustamā īpašuma projektu kreditēšanai, galvenais iemesls – hipotekārās kreditēšanas gadījumā valsts likumīgi, bet prettiesiski iekasē procentus no darījuma vērtības, turpretī komercķīlas noformēšanas nodeva atbilst dokumentu apstrādes izmaksām un ir fiksēta – 25 latu apjomā, neatkarīgi no darījumu vērtības.

Būtisks komercdarbības stabilitātes rādītājs ir reģistrēto maksātnespējīgo uzņēmumu skaits periodā. Šogad tas saglabājies iepriekšējā gada līmenī,- maksātnespējīgo uzņēmumu skaits – 9 mēnešos reģistrēti 558 maksātnespējas pieteikumi (2005.g. pirmajā pusgadā – 554). Paredzams, ka šajā jomā tuvākā laikā būs vērojamas pārmaiņas, kas saistītas ar jaunā Maksātnespējas likuma ieviešanu. Lai arī tas neietekmēs maksātnespējas procesu skaitu, tas var izmainīt maksātnespējas procesu rezultātus, jo Maksātnespējas likums paredz ievērojami palielināt parādnieka (maksātnespējīgā uzņēmuma) tiesisko aizsardzību. Ja līdz šim pēc būtības uzņēmuma pamatoti ierosināta maksātnespējas procesa iznākums vairumā no 9627 gadījumiem bija bankrots (uzņēmumu sanācijas process pabeigts tikai 13 gadījumos), tad jaunais likums dos iespēju nebankrotēt gadījumos, kad uzņēmums līdz maksātnespējai nav novests ļaunprātīgi. Tāpat, cerams, tas ierobežos administratoru ļaunprātīgas rīcības iespējas novest līdz bankrotam tos uzņēmumus, kuru darbību būtu bijis iespējams atjaunot.

ēdējos gados vairākkārt ir pieaudzis UR darba un apstrādājamo dokumentu apjoms, un, kā redzams no statistikas, tas turpina pieaugt par desmitiem procentu katru gadu. Darbu apjoma palielināšanās saistīta arī ar jaunu funkciju pārņemšanu, taču UR šo jautājumu risina, nevis palielinot darbinieku skaitu, bet pamatā izmantojot un uzlabojot tehnoloģijas, kuru piegādi un finansēšanu nodrošina Lursoft.

Bezmaksas statistikas atskaites, kas tiek aktualizētas reizi dienā, var atrast: Bezmaksas pakalpojumi ikvienam interesentam ir pieejami tiešsaistes režīmā UR un Lursoft mājas lapās: www.ur.gov.lv, www.lursoft.lv/latvian.html

Tāpat Lursoft aicina:

  1. Uzņēmumu vadītājus izmantot speciāli izveidotu abonementu “Uzņēmēja palīgs”, sīkāk par abonementam pieejamajiem pakalpojumiem varat uzzināt: http://www.lursoft.lv/up/index.html Šobrīd abonementam “Uzņēmēja palīgs” ir pieteikušies un to izmanto jau vairāk kā 35 tūkstoši uzņēmumu vadītāji.
  2. AS “Hansabanka” Internetbankas hanza.net un AS DNB NORD BANKA Internetbankas iNord lietotājus, kuriem ir iespēja bez maksas noskaidrot valsts reģistros ierakstīto par konkrēto personu.
  3. Izmantot Bezmaksas abonementu, kas paredzēts potenciālajiem klientiem un dod iespēju bez maksas iepazīties ar Lursoft piedāvātajiem datu apstrādes pakalpojumiem. Vairāk varat uzzināt: www.lursoft.lv/service/subscription/form_lba_lv.html

Jaunākie tiesvedības dati: http://court.jm.gov.lv/statresult/html/index.html
Papildus informācija:

Lursoft datu bāzes: www.lursoft.lv/latvian.html
Laikrakstu bibliotēka Internetā: www.news.lv
Lursoft abonēšanas centrs: www.latne.lv
Lursoft WAP pakalpojumi: wap.news.lv

Autors

Lursoft